Mīklainās attiecības starp skaitli un procentu zīmi (%)

Tāds mums ir tas 21. gadsimts... Attiecības kļūst neskaidras, robežas — izplūdušas. Un viedokļi — tik noslēpumaini pausti, ka, redzot frāzi “TĀDS tērps!”, domādams neizdomāsi, kas aiz tā slēpjas —  pozitīvs, negatīvs vai neitrāls vērtējums.

Šodien par procentu zīmi % un atstarpi. Pirmajā acu uzmetienā droši vien šķitīs — kas tur ko daudz spriedelēt — viss kopā un kārtībā, šādi: 100%. Tas ir no vienas puses. Bet otrā pusē ir sen zināmā patiesība, ka mērvienību apzīmējumus pie attiecīgā skaitļa glīti pielīmē ar nedalāmo atstarpi. Piemēram, 100 m, 10 l, 5 cm. Un, patiess fakts iz dzīves, — procentu zīme % arī būtībā ir mērvienība. Tātad pēc līdzības ar citām mērvienībām pareizi būtu šādi: 25 %.

Lūk.

Eiropas iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā ir teikts, ka atstarpe ir jālieto. Var skatīt šeit 10.5.2. sadaļu.

To pašu iesaka arī Latviešu valodas aģentūra, atsaucoties uz Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatu. Varat palasīt savām acīm LVA vietnē, pie 2009. gada jautājumiem.

Drukātie izdevumi savukārt izliekas, ka nekādas procentu zīmes latviešu valodā nav. Ne Skujiņa, ne Blinkena, ne Ceplīšu pāris nepievērš šim simbolam ne mazāko vērību. Sak, tieciet paši galā. Un tas arī ir saprotams, teorētiski procentu zīme ir visparastākā mērvienība, līdz ar to teorētiski arī likumiem vajadzētu būt tiem pašiem.

Bet mēs visi zinām, ka realitātē tā nav. Lai vai kur šie procenti būtu minēti — šaurā tvitera ierakstā vai lielā grāmatā —, atstarpe, visticamāk, nebūs lietota. Piemēram, Saīsinājumu vārdnīcā nekāds sīkāks apraksts par zīmi nav pieejams, bet vienīgajā piemērā, kur ir skaitlis ar procentu zīmi, atstarpe nav lietota.

Tātad — vienīgie legālie materiāli, ko man izdevās atrast, iesaka atstarpi lietot. Atstarpe būtu jālieto arī pēc līdzības ar citām mērvienībām. Bet — parastajam mirstīgajam droši vien pat prātā nav nācis, ka tur varētu būt atstarpe. Un atstarpes nelietošana nekādu ļaunumu nenodarīs. Tādēļ vienīgais, ko es varu ieteikt — lai arī kā jums patiktu labāk, raugieties, lai vienā tekstā atstarpes lietojums/nelietojums būtu vienāds. Vai nu nekur nav, vai arī visur ir. Tur gan cita varianta nav. Citādi — lietojiet, kā jums labāk patīk. Bet ziniet, ka ir arī otrs variants, ko nevajadzētu uzskatīt par nepareizu.

Pavasara tīrīšana rakstu darbos

Burvīgais pavasaris, maģiskais ceriņu ziedēšanas laiks, ko liela daļa dažādu izglītības iestāžu pasniedzēju pavada, laiski sēžot zālītē, labojot studentu pēdējā brīdī iesniegtos noslēguma darbus un plēšot matus.

Tā, raugoties uz šiem pavasara rituāliem, es sāku domāt par profesionālo kretīnismu. Redz, tie, kas augām dienām rušinās pa burtiem, ir daudz piekasīgāki pie dažādiem formas un smukuma nosacījumiem. Tāpat kā fitnesa treneri, izejot ielās, droši vien galvā automātiski veido treniņu plānus katram garāmgājējam. Kādas jomas profesionāļiem ir padziļinātas zināšanas, tādēļ viņi “zina labāk” — tā ir profesionālā daļa. Taču nereti profesionāļi vērtē citu veikumu (vai ko nu vēl), aizmirstot, ka zināšanu līmenis atšķiras, — tā ir kretīniskā daļa.

Lai profesionālismu vairotu un kretīnismu mazinātu, piedāvāju nelielu špikerīti teksta sakārtošanā. Skaidrs, ka pats savu lodi nedzird un pareizrakstības kļūdu nemana, bet nedaudz pacensties, lai viss būtu glīti, noteikti var ikviens. Pat ja rakstītājs nav virtuozs komatu pavēlnieks vai maģisks teikumu pinējs, tālāk norādīto ieteikumu ievērošana palīdzēs tekstu sakopt vismaz tik daudz, lai tas neizskatītos pēc rakstzīmju izgāztuves.

Pirmais un svētākais likums — viendabība (meklēju piemērotāku vārdu, bet neatradu; pagaidām).

• Vienādas pēdiņas visā tekstā. Ja tādas maz tiek lietotas, labais tonis prasa, lai visā tekstā būtu vienāds pēdiņu stils, vienalga, vai tās būtu apaļās “”, taisnās "", stūrainās «» vai vēl sazin kādas. Lai arī kāda būtu gaume, tai jābūt nemainīgai viscaur tekstā. (Šeit par pēdiņām plašāk.)
• Pareizs (vienāds) domuzīmju garums. Lai viss teksts izskatītos glīti, svarīgi arī domuzīmēm lietot vienu stilu un nespraust iekšā visas strīpiņas, kas gadās pie rokas, bet gan izvēlēties trīs (vai divas, ja slinkums) un lietot tikai tās. Īsākā — defise “-” — vārdu daļu norādīšanai un pārnešanai jaunā rindā (ja kāds ar tādu arhaismu vēl nodarbojas), vidējā bez atstarpēm “–” diapazona norādīšanai, garā “—” — parsatā domuzīme. Sliņķi var apvienot vidējo un garo un lietot tikai vidējo. (Šeit nedaudz plašāk par strīpiņām un to garumu.)
• Atstarpes tikai tur, kur nepieciešams. Latviešu valodā izmanto vienu pliku atstarpi tur, kur nu tā ir nepieciešama. Nejauši saklabināt vairākas un tā arī atstāt nepavisam nav labais tonis. Un jā — kāds noteikti pamanīs! Tāpat jāuzmanās, lai, veicot labojumus tekstā, netīšām neizdzēstu atstarpi tur, kur tā nepieciešama. Jāraugās, lai atstarpju nebūtu pirms pieturzīmēm (kur nevajag).
• Nedalāmās atstarpes. Laikus saliekot šos labos draugus tekstā, gadskaitļi, mērvienības un citas savienotās lietas rātni draudzēsies un neizšķirsies pat tad, ja gadīsies nonākt rindas galā. (Šeit sīkāk.)
• Konsekvence. Ja teksts nav ikurāt dzeja vai poētisks apcerējums, būtu labi elementus, kas atkārtojas, rakstīt vienādi visā tekstā. Piemēram, ja tekstā ir daudz piemēru, tad glītāk izskatās, ja visi piemēri ir norādīti vienādi — piem. vai piemēram, vai kā citādi. Tāpat arī citas lietas. Ja teksts ir par Roberta Brīnumu zapti, tad visā tekstā tai jābūt Roberta Brīnumu zaptei, nevis Robčika Brīnumu zaptei, Roberta brīnumzaptei vai kā citādi.

Ja darbojaties ar kādu datorizētu teksta redaktoru, lieciet lietā visas tā tehniskās iespējas — padariet redzamus slēptos simbolus, lai pārbaudītu, vai nepieciešamajās vietās ir nedalāmās atstarpes. Izmantojiet atrašanas funkciju, lai pārbaudītu vienādos vienumus tekstā, tā arī labi noder, lai izķertu nejauši ieklīdušās dubultās atstarpes. Izmantojiet automātiskās formatēšanas rīkus, lai tekstu padarītu glītu un viegli uztveramu.

Droši vien daudzi rauc degunu un bubina “Thanks, Captain Obvious”, bet, ticiet man, iepriekš minētās pamatlietas mēdz neievērot pat tie, kas redaktora amatam piesakās...

Ko nedalāmā atstarpe savienojusi, to nebūs šķirt

Esat dzirdējuši dziesmu par to, ka “Mīlestība nedalāma (..)”? Tai ir arī lielisks videoklips — viens no pirmajiem (varbūt pat pats pirmais) latviešu mūzikas videoklips. Ir vērts noskatīties — sava laikmeta liecība.

Jāteic, ka ne tikai mīlestība ir nedalāma, bet arī dažādas citas lietas. Nedalāmo astarpi es jau minēju ierakstā par noderīgiem īsceļiem, bet, kā mēdz sacīt — atkārtošana zināšanu māte (un stostīšanās māsa). Nedalāmā atstarpe ir tik burvīgs izgudrojums, ka tam jāvelta atsevišķs ieraksts.

Lai tiktu pie nedalāmās atstarpes (to reizēm sauc arī par cieto atstarpi, kalkējot angļu valodas “hard space”), jāveic vienkāršs rituāls — jauna mēness pirmajā svētdienā pusnaktī jānes uz krustcelēm melns kaķis, pieraugot, lai nešanas laikā pakaļa būtu uz priekšu, tad ceļa vidū jānomet trīs akmentiņi, jāapiet tiem atmuguriski divreiz apkārt, neizlaižot no rokām kaķi. Pēc tam ceļa malā jāatrod kāda plastmasas lieta, kas ar superlīmi jāpielīmē pie nomestajiem akmeņiem, skaitot: “Kā līme pie plastmasas, tā vārds pie vārda sietin siesies.” Un tas arī viss.

Ja kādam īsti nav laika šim rituālam, var arī izmantot tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+Shift+atstarpe vai Alt+0160. (Windows vidē darbojas, par pārējām vidēm nezinu, bet, ja nu kas, vienmēr var izmantot iepriekš minēto rituālu!)

Tātad, kur izmanto šo elektroniskās vides brīnumu!

• Datumos — svarīgi, lai cipars no pārējiem vārdiem neaizbēgtu. Piemēram: 1975. gada, šķiet, 17. decembrī Ivars uzzināja, ka vīriem, kas vakaros iet ārā “kumeļu piesiet”, nekāda kumeļa patiesībā nemaz nav!
• Rakstot iniciāļus — nebūtu glīti, ja burts vietuļi sēdētu rindas beigās. Piemēram: I. Kalndruvis iemācījās aizlikt kāju aiz galvas, nu atliek tikai iemācīties pretējo darbību.
• Pirms domuzīmes tekstā — tā kā vietuļa domuzīme jaunas rindas sākumā tiek uzskatīta par slikta stila vēstnesi, ieteicams domuzīmi piekabināt klāt vārdam ar nedalāmo atstarpi. Piemēram: Kaspars uzzināja, ka no tukšām vīna pudelēm var pagatavot lieliskas glāzes, un metās uz veikalu — viņam radās iedvesma uztaisīt 12 glāžu komplektu!
• Lietojot mērvienības — lai mērvienība nenoklīstu tekstā prom no skaitļa. Piemēram: Ievesmas dzīts, Kaspars pirmās trīs vīna pudeles izdzēra sausas 2 h laikā.
• Pierakstot skaitļus, kam ir vairāk nekā 4 cipari — latviešu valodā šādam dalījumam izmanto nedalāmo astarpi. Piemēram. Jau pēc 7. vīna pudeles Kaspars bija pārliecināts, ka viņam izdosies pārdot savu lielisko glāžu komplektu vismaz par 100 000 latu!
• Saīsinājumos, ja saīsinājums veidots no vairākām daļām. Piemēram: Kaspara mīļākie vīni bija sarkanie u. tml.
• Nosaukumos, ja nebūtu vēlams, lai atsevišķas daļas nonāktu dažādās rindās. Piemēram. Dzerot astoto pudeli, Kaspars sajuta sevī uzņēmēja garu un sāka domāt par glāžu tirdzniecību; viņš varētu dibināt firmu “Paņem Dzert”.
• Jebkur citur, kur lietotājam rodas nepieciešamība pēc stabila savienojuma.

Te ir arī kāds cits raksts par šo tēmu, ja nu kādam rodas vēlēšanās palasīt, ko tīmeklī par šo tēmu saka citi: Nedalāmā atstarpe.