Saule iet uz pavasara pusi. Kopš es katru dienu vienā un tajā pašā laikā dirnu autobusu pieturā, gaismiņas svīšanas paradumu maiņu var novērot itin labi. Kas decembrī bija mella nakte, tas janvārī - spridzīgs rīts.
Bet neba par laiku parunāt es še nācu. Laiks pats ar sevi itin labi tiek galā, ko nevarētu sacīt par tekstu.
Viens smalks teksta kvalitātes rādītājs ir spēja saprast, kā atsaukties uz tālāk ievietotu vai iepriekš jau bijušu gabaliņu. Tātad - ja kaut kas jau ir minēts, tad lieto vārdu "iepriekš" (vai kādu citu piedienīgu sinonīmu, bet ne "augstāk"), ja kaut kas vēl tikai būs, tad raksta "tālāk" (vai ko citu glītu, bet ne "turpmāk" vai "zemāk").
Kāpēc tā? Gaužām vienkārši. Iedomāsimies, ka es te esmu uzmargojusi garum garu emuāra ierakstu un kāds izdomā, ka nebūtu slikti ņemt un izdrukāt to uz skaistām otrreiz pārstrādāta papīra lapām. Un tagad iedomājieties, kā varētu izskatīties teksts, kurā uz nebēdu draiski rotaļājas dažādās vietās sasēdināti "augstāk" un "zemāk". Nevar jau paredzēt, kurā vietiņā kurš vārds atradīsies, kad iznāks laukā uz papīra.
Protams, daudzi tam nemaz nepievērstu uzmanību, bet man šķistu pagalam neglīti, ja lapas pēdējā rindiņā gozītos vārds "zemāk" (piemēram, zemāk ievietota bilde ar kailu ezi). Nu kur nu vēl zemāk... Vai arī - pirmajā rindiņā teksts ar "augstāk" pašā viducī (piemēram, augstāk redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos). Ja tā ir pirmā rinda, tad kur ir augstāk?
Toties, lietojot "pareizos" vārdus, šādi jautājumi nerodas.
Tālāk ievietota bilde ar kailu ezi.
Iepriekš redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos.
Es te gari izrunājos, bet doma ir gaužām vienkārša - lai novērstu jebkādus pārpratumus vai nesmukumus iekšējās atsaucēs, vienmēr lietojam vārdus "iepriekš" un "tālāk", jo tiem nav nevēlamu papildnozīmju, kas atkarībā no teksta izkārtojuma var vest maldu ceļos.
Vārds "turpmāk" - kas tam vainas.
Nekādas, ja vien tas tiek lietots tam, kam pati māte daba un valodiņa paredzējusi - laika nozīmei. Reizēm to lieto dažādos juridiskos papīros, domājot "no šī brīža" (piemēram, Visudiženais un cienījamais Kailais Ronis - Apmeklētāju Bieds Ir Sumināms [turpmāk tekstā - KRABIS] pasludina savu gribu.). Tur laika nozīmi vēl var nedaudz aiz matu galiem pievilkt klāt - no brīža, kā ir izlasīta šī rindiņa, tiks lietota abreviatūra.
BET - parastos tekstos, kur minētas iekšējās atsauces, vārdu "turpmāk" vārda "tālāk" vietā lietot nevajadzētu. Kaut arī vārdiem "tālāk" un "turpmāk" ir dažas kopīgas nozīmes nianses, ir tomēr jauki zināt atšķirību un lietot šos vārdus dažādos kontekstos. Kāpēc? Jo Mēs Varam!
2013-02-22
2013-02-02
Noderīgi īsceļi
Tā kā esmu gudra kā skudra un veikla kā bite, saglabāju melnrakstu emuāram man-nav-ne-jausmas-kur. Visur apskatījos, nebija. Atliek vien pieņemt, ka nemaz neesmu saglabājusi. Tad nu ļaušos radīšanas priekam un izgudrošu riteni vēl vienu reizi.
Šoreiz tehniskas informācijas būs vairāk nekā valodiskas. Kaut gan – tehniskās lietas palīdz uzlabot arī valodas kvalitāti. Nenoliedzami.
Ir tāda lieta kā taustiņu kombinācijas, kas ar pāris veiklām pirkstu kustībām ļauj tikt pie kārotā simbola tekstā, nemīcoties riņķī un apkārt pa simbolu tabulām kaut kur dziļi teksta redaktora vēderā.
Īsceļi ar "Alt" darbojas neticami vienkārši - ar kreisās rokas jebkuru pirkstu piespiežam taustiņu Alt, savukārt ar labo roku secīgi nospiežam ciparu kombināciju uz ciparu tastatūras labajā pusē. Tikko tas būs izdarīts un Alt palaists vaļā, parādīsies uzspiestais simbols. Jā, tieši tik vienkārši. Un jā – es pati to tikai pirms apmēram pusgada atklāju, jo iepriekš neticēju, ka tas ir tik vienkārši. Nedaudz burvestībai līdzīgi – noskaiti pareizos cipariņus un dabū kāroto.
Šādu īsceļu ir visai daudz, tāpēc minēšu vien biežāk lietojamos.
Vēl kāda piebilde par domuzīmēm – klasiskajā latviešu valodniecībā lieto trīs dažādas strīpiņas: domuzīmi (—), vienotājdomuzīmi (–) un defisi (-). Ar defisi parasti viss ir skaidrs, bet tās pārējās divas strīpiņas – tā kā vienu lieto ar obligātām atstarpēm abās pusēs, bet otru (vienotājdomuzīmi) obligāti bez atstarpēm, tad sajaukt tāpat nevar, kad ir domāta viena, kad otra, tādēļ es uzskatu, ka triju strīpiņu vietā pilnīgi pietiktu ar divām – domuzīmi, kas, lietota bez atstarpēm, kļūtu par vienotājdomuzīmi, un defisi, kurai ir savas specifiskas funkcijas.
Šoreiz tehniskas informācijas būs vairāk nekā valodiskas. Kaut gan – tehniskās lietas palīdz uzlabot arī valodas kvalitāti. Nenoliedzami.
Ir tāda lieta kā taustiņu kombinācijas, kas ar pāris veiklām pirkstu kustībām ļauj tikt pie kārotā simbola tekstā, nemīcoties riņķī un apkārt pa simbolu tabulām kaut kur dziļi teksta redaktora vēderā.
Īsceļi ar "Alt" darbojas neticami vienkārši - ar kreisās rokas jebkuru pirkstu piespiežam taustiņu Alt, savukārt ar labo roku secīgi nospiežam ciparu kombināciju uz ciparu tastatūras labajā pusē. Tikko tas būs izdarīts un Alt palaists vaļā, parādīsies uzspiestais simbols. Jā, tieši tik vienkārši. Un jā – es pati to tikai pirms apmēram pusgada atklāju, jo iepriekš neticēju, ka tas ir tik vienkārši. Nedaudz burvestībai līdzīgi – noskaiti pareizos cipariņus un dabū kāroto.
Šādu īsceļu ir visai daudz, tāpēc minēšu vien biežāk lietojamos.
“
|
Alt+0147
|
Augšējās sākuma pēdiņas tiem, kam netīk apakšējās (piemēram, man).
|
”
|
Alt+0148
|
Augšējās beigu pēdiņas no tā paša komplekta.
|
– (en-dash)
|
Alt+0150
|
Vienotājdomuzīme. Lieto, piemēram, lai norādītu laika periodu: 1999.–2000. Bez atstarpēm.
|
— (em-dash)
|
Alt+0151
|
Parastā domuzīme. Ar atstarpēm abās pusēs.
|
° (grādi)
|
Alt+0176
|
Grādu simbols. Noder tur, kur grādi: °C.
|
±
|
Alt+0177
|
Plus mīnus noderīga zīme.
|
° (nedalāmā atstarpe)
|
Alt+0160; Ctrl+Shift+Space
|
Ļoti labs izgudrojums – obligāti lietojama aiz gadiem, iniciāļiem un
skaitļiem, aiz kuriem seko mērvienības, piemēram: Tālajā 1999. gadā
J. Kalniņš nopelnīja
10 000 latu un svēra 88 kg. Te redzēt nevar, bet šī atstarpe
nodrošina to, ka, tekstam pārlecot jaunā rindā, tas nepārlēks pa vidu
nejēdzīgā vietā.
|
€ (eiro)
|
Alt+0128
|
|
£ (mārciņa)
|
Alt+0163
|
|
§ (paragrāfs)
|
Alt+0167
|
|
- (defise)
|
Alt+0045
|
Parastā defise.
|
- (nedalāmā defise)
|
Alt+0173
|
Defise, kura nepārtrūks uz pusēm rindas beigās.
|
©
|
Alt+0169
|
Autortiesību zīme.
|
Vēl kāda piebilde par domuzīmēm – klasiskajā latviešu valodniecībā lieto trīs dažādas strīpiņas: domuzīmi (—), vienotājdomuzīmi (–) un defisi (-). Ar defisi parasti viss ir skaidrs, bet tās pārējās divas strīpiņas – tā kā vienu lieto ar obligātām atstarpēm abās pusēs, bet otru (vienotājdomuzīmi) obligāti bez atstarpēm, tad sajaukt tāpat nevar, kad ir domāta viena, kad otra, tādēļ es uzskatu, ka triju strīpiņu vietā pilnīgi pietiktu ar divām – domuzīmi, kas, lietota bez atstarpēm, kļūtu par vienotājdomuzīmi, un defisi, kurai ir savas specifiskas funkcijas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)