Tātad te būs saraksts ar avotiem, kuros es smeļos informāciju. Secība - pēc avota izmantošanas biežuma.
1. Kušķis J. Mūsu valoda. RLB Latviešu valodas attīstības kopa, apgāds ANTAVA, 2006, 271 lpp.
Kušķis savulaik bija viens no maniem pasniedzējiem. Nenoliedzami - gudrs un valodas jautājumos iedziļinājies. Šajā izdevumā apkopoti dažādi īsi rakstu gabaliņi par valodu, valodas kultūru, vārdu izvēli u.tml. Nedaudz traucē autora bailes no bubuļa - krievu valodas (bažas par rusicismiem parādās teju katrā rakstā), kā arī var traucēt autora uzskati par pareizrakstību - aktīvi lietots "ŗ", kā arī svešvārdos parādās mūsdienām netipisks garo patskaņu lietojums.
2. Paegle Dz., Kušķis J. Kā latvietis runā..., "Zvaigzne ABC", Rīga, 2002, 158 lpp.
Kaut kas līdzīgs Kušķa solo grāmatai, tikai īsāk, pārskatāmāk, divu autoru izpildījumā ar trešā autora ilustrācijām. Viegli uztverama, taču arī veidota no savā starpā nesaistītiem fragmentiem, līdz ar to nekad nevar zināt, vai tur varēs atrast to, kas nepieciešams, ja vien pirms tam neizlasīs visu grāmatu (vai vismaz saturu).
3. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. "Zvaigzne ABC", Rīga, 2009, 439 lpp.
Lieliska grāmata, vienīgā bēda, ka parastajiem mirstīgajiem varētu būt nedaudz sarežģīti lietot, jo viss ir sakārtots pēc valodnieciska iedalījuma (teiksim, ja jūs vēlaties noskaidrot, vai vajag komatu tur, kur jūs nupat ielikāt, lai atrastu nepieciešamo teoriju grāmatā, jums būs jāzina, vai jūs atdalāt pielikumu, savrupinājumu, divdabja teicienu, iespraudumu, sakārtojumā vai piekārtojumā saistītus teikuma komponentus, vienlīdzīgus teikuma locekļus utt.).
4. Skujiņa V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. "Zvaigzne ABC", Rīga, 2003, 148 lpp.
Visai laba grāmata, taču pārskatāma vienīgi tad, ja to izlasa no vāka līdz vākam, citādi nav ne jausmas, vai tur būs tas, kas nepieciešams. Informācijas daudz vairāk nekā vienkārši lietišķo rakstu piemēri.
5. Apinis M., Koluža R. Latviešu valodas pareizrakstība. "Zvaigzne ABC", Rīga, 1995, 64 lpp.
Dažādas pārskatāmas tabulas ar piemēriem. Kompakta. Noderīga tiem, kas nevēlas pārāk iedziļināties, tikai noskaidrot vai uzzināt nepieciešamo.
6. Grīsle R. Spēkildze : Populārvalodniecisku rakstu izlase I. RLB Latviešu valodas attīstības kopa, apgāds ANTAVA, 2005, 160 lpp.
Tipisks valodnieku izstrādājums - grūti pārskatāma, sarežģīti uztverama, gari raksti par šķietamiem sīkumiem, kā arī autore pieturas pie savdabīgas pareizrakstības, kas progresīvi domājošiem prātiem var krist uz nerviem. Ar snobisku pārākumu balsī skaidro valodniecības jautājumus, kuri parastos cilvēkus nemaz neinteresē. Var noderēt valodniekiem kādu specifisku jautājumu pētīšanai.
Ak, jā, grāmatas sākumā minēts, ka bez autores rakstiskas atļaujas neko nedrīkst pārpublicēt. Nu cerams, ka garāmskrienoši pārstāsti un piezīmes neskaitās.
7. Paegle Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. LU, "Zinātne", 2003, 240 lpp.
Ļoti laba un noderīga grāmata, ja nepieciešams aizrakties līdz saknei un būtībai. Un kur nu vēl saknes meklēt, ja ne morfoloģijā. Tiesa, šī grāmata vairāk tomēr veltīta valodas speciālistiem, nespeciālisti to varētu par sarežģītu un maz izmantojamu atrast, savukārt speciālistiem šis varētu būt īstais rīks darbiem. Ļoti ceru, ka kādreiz kāds izdos arī otru iecerēto grāmatu - par vārddarināšanu, tur gan būs zelta bedre!
8. Lāce R. Latviešu valoda 10.-12. klasei. "Zvaigzne ABC", 1995, 228 lpp.
Mācību grāmata ar visām no tā izrietošajām sekām - uzdevumi ar garlaicīgiem citātiem no literatūras zelta fonda, jautājumi, uz kuriem tāpat neviens lāga negrib atbildēt, teorija, kas aptver teju visu - no valodas kultūras un stiliem līdz morfoloģijas smalkumiem. Teorētiskais materiāls ir konspektīvs, pārskatāms un plašs. Tā arī ir šīs grāmatas lielākā vērtība.
9. Koluža R. ...tika, ...tika - gramatika. Latviešu valoda tabulās 5. klasei. "Lielvārds", 2002, 55 lpp.
Kaut arī kaut kas, kas domāts 5. klasei, izklausās necili, tur var atrast dažādas vērtīgas un sen aizmirstas vai nekad nezinātas lietas. Pārskatāmi un visai vienkārši.
10. Valodas aktualitātes. "Valsts valodas aģentūra", 2008, 48 lpp.
Maza mazītiņa grāmatiņa, kur blakus tādām reti izmantojamām lietām kā japāņu un armēņu personvārdu atveide ir arī sadaļa ar biežāk uzdotajiem jautājumiem. Ir gan svarīgas, gan mazsvarīgas lietas. Daļai jautājumu norādīti arī papildu avoti .
Pārskatīju sarakstu un izsecināju, ka laikam jau filologiem avotu saraksti stipri līdzīgi. :)
AtbildētDzēstSS
Un filologi laikam nav spējīgi secināt, bet var vienīgi IZsecināt. Tas laikam ir gudrāk. saule.
AtbildētDzēst