Šoreiz tehniskas informācijas būs vairāk nekā valodiskas. Kaut gan – tehniskās lietas palīdz uzlabot arī valodas kvalitāti. Nenoliedzami.
Ir tāda lieta kā taustiņu kombinācijas, kas ar pāris veiklām pirkstu kustībām ļauj tikt pie kārotā simbola tekstā, nemīcoties riņķī un apkārt pa simbolu tabulām kaut kur dziļi teksta redaktora vēderā.
Īsceļi ar "Alt" darbojas neticami vienkārši - ar kreisās rokas jebkuru pirkstu piespiežam taustiņu Alt, savukārt ar labo roku secīgi nospiežam ciparu kombināciju uz ciparu tastatūras labajā pusē. Tikko tas būs izdarīts un Alt palaists vaļā, parādīsies uzspiestais simbols. Jā, tieši tik vienkārši. Un jā – es pati to tikai pirms apmēram pusgada atklāju, jo iepriekš neticēju, ka tas ir tik vienkārši. Nedaudz burvestībai līdzīgi – noskaiti pareizos cipariņus un dabū kāroto.
Šādu īsceļu ir visai daudz, tāpēc minēšu vien biežāk lietojamos.
“
|
Alt+0147
|
Augšējās sākuma pēdiņas tiem, kam netīk apakšējās (piemēram, man).
|
”
|
Alt+0148
|
Augšējās beigu pēdiņas no tā paša komplekta.
|
– (en-dash)
|
Alt+0150
|
Vienotājdomuzīme. Lieto, piemēram, lai norādītu laika periodu: 1999.–2000. Bez atstarpēm.
|
— (em-dash)
|
Alt+0151
|
Parastā domuzīme. Ar atstarpēm abās pusēs.
|
° (grādi)
|
Alt+0176
|
Grādu simbols. Noder tur, kur grādi: °C.
|
±
|
Alt+0177
|
Plus mīnus noderīga zīme.
|
° (nedalāmā atstarpe)
|
Alt+0160; Ctrl+Shift+Space
|
Ļoti labs izgudrojums – obligāti lietojama aiz gadiem, iniciāļiem un
skaitļiem, aiz kuriem seko mērvienības, piemēram: Tālajā 1999. gadā
J. Kalniņš nopelnīja
10 000 latu un svēra 88 kg. Te redzēt nevar, bet šī atstarpe
nodrošina to, ka, tekstam pārlecot jaunā rindā, tas nepārlēks pa vidu
nejēdzīgā vietā.
|
€ (eiro)
|
Alt+0128
|
|
£ (mārciņa)
|
Alt+0163
|
|
§ (paragrāfs)
|
Alt+0167
|
|
- (defise)
|
Alt+0045
|
Parastā defise.
|
- (nedalāmā defise)
|
Alt+0173
|
Defise, kura nepārtrūks uz pusēm rindas beigās.
|
©
|
Alt+0169
|
Autortiesību zīme.
|
Vēl kāda piebilde par domuzīmēm – klasiskajā latviešu valodniecībā lieto trīs dažādas strīpiņas: domuzīmi (—), vienotājdomuzīmi (–) un defisi (-). Ar defisi parasti viss ir skaidrs, bet tās pārējās divas strīpiņas – tā kā vienu lieto ar obligātām atstarpēm abās pusēs, bet otru (vienotājdomuzīmi) obligāti bez atstarpēm, tad sajaukt tāpat nevar, kad ir domāta viena, kad otra, tādēļ es uzskatu, ka triju strīpiņu vietā pilnīgi pietiktu ar divām – domuzīmi, kas, lietota bez atstarpēm, kļūtu par vienotājdomuzīmi, un defisi, kurai ir savas specifiskas funkcijas.
Korekti būtu norādīt, ka šie ir windows īsceļi. MacOS vai linux lietotājiem (kuru ir tiešm daudz) no tā nav jēgas
AtbildētDzēstPirmkārt, ir viena būtiska kļūda, ko tu esi pieļāvusi savā aprakstā. Pirms un pēc domuzīmes atstarpe nav jāliek nekad, tā jau ir iestrādāta fontā. Pirms un pēc defises gan, tieši otrādāk, gandrīz vienmēr ir jāliek atstarpe.
AtbildētDzēstEs par to rakstīju jau vairākas reizes: http://mrserge.lv/2007/pareizrakstibas-nodarbibas-1-par-tam-%C2%ABstripinam%C2%BB/ (te ir arī raksta beigās tabula ar paraugu, kā to pašu iegūt arī uz MAC sistēmām).
http://mrserge.lv/2009/atkal-macisimies-lietot-pieturzimes/ Papildinājums ar skaidrojumiem.
Pirmajā rakstā tur nedaudz vēl šo to paputroju, bet iesaku palasīt arī komentārus abiem rakstiem.
Un vēl, man ļoti patiktu, ja latvieši tomēr popularizētu tipogrāfiskās pēdiņas («»), kas ir daudz piemērotākas latviešu valodai. ALT+0171 un ALT+0187.
Paldies tev par kārtējo foršo rakstu!
Precizēju terminus - "domuzīme" - gara vai vidēji gara horizontāla strīpiņa tekstā, kas apzīmē izlaistus vārdus, atdala savrupinājumus u.tml. VIENMĒR atdalāma ar atstarpēm no abām pusēm. Teksta skaistuma labad - no vienas puses liekama nedalāmā atstarpe.
Dzēst"Vienotājdomuzīme" - vidēji gara strīpiņa tekstā, ko visbiežāk lieto vārda "līdz" vietā. BEZ atstarpēm.
"Defise" - īsa horizontāla strīpiņa, "Tehniska rakstu zīme (-); savienojuma zīme." Lietojuma piemēri: Aldis Ābols-Āboliņš, bērns(-i), ap-stai-gāt, vidus- un dienvidzemes, ha-ha-ha, LV-1023, plūmju-apiņu dzēriens.
Vairāk - Blinkenas grāmatas beigu daļā.
Saprotu - jauka sapņaina ideja par to, ka atstarpes jau iekļautas domuzīmes garumā, taču realitātē ar to starpiņu ir krietni vien par maz, lai to pamanītu. jebkurš redaktors/korektors tekstā šā kā tā tur ieliks atstarpi, vienā pusē nedalāmo, otrā - parasto.
Šo komentāru ir noņēmis autors.
DzēstAtbilstoši izdevējdarbības teorijai no em dash lietošanas labāk ir vispār atturēties (vizuāli neatbilstoša sava garuma dēļ un piederīga 19. gadsimta izdevējdarbībai, kad tika plaši lietota), tā vietā izmantojot en dash, ko lielākoties atdala ar atstarpēm no abām pusēm (pirms liekot neatdalāmo), taču ir izņēmumi, piemēram, norādot intervālus ar cipariem (20–30 minūtes). Vienīgais man zināmais gadījums, kur em dash lietojums ir vēlams, ir tiešās runas sākumā (katra teikto liekot jaunā rindkopā).
DzēstP.S. Paldies par blogu - ne reizi vien jau ir noderējis. ;)
Es arī par to ne reizi vien esmu domājusi - m-dash neko būtiski jaunu tekstā neienes, bet ar savu garumu vien mulsina.
DzēstMan šķiet, mūsdienās zināt, kādos gadījumos lietojamas visu triju garumu strīpiņas, ir apmēram tas pats, kas zināt, cik ļoti "jāatšauj" mazais pirkstiņš pie noteiktām tējas šķirnēm.
Lietoju tikai windows, bet pēdējos 3 gados nav sanācis saskarties ar tastatūru, kam būtu atsevišķi ciparu taustiņi. Visapkārt vieni vienīgi laptopi.
AtbildētDzēstŠis viss gudrās skudras un čaklās biles bulšits uz Linux nedarbojas, un der būt vismaz tik gudrai, lai kaut pušplēstu vārdu piemin`etu operātājsistēmu. Copy/paste jau ir mācējusi izmantot. :(
AtbildētDzēstTraģiski. Un ko nu?
DzēstKārtējo reizi apjukums rada jautājumu. "Vienotājdomuzīme. Lieto, piemēram, lai norādītu laika periodu: 1999.–2000. Bez atstarpēm." Vai tas attiecas uz visu veidu laika periodiem? Gan gadiem, gan mēnešiem un dienām, gan arī stundām?
AtbildētDzēstJā, tas attiecas uz visiem periodiem. 1.–5. sadaļa, pieņemšanas laiks: 10.00–12.30 un tamlīdzīgi.
DzēstPALDIES! Šis man ļoti atvieglos ikdienu :))
AtbildētDzēstVai, norādot adresi, starp mājas un dzīvokļa numuru ir jāizmanto defise vai domuzīme?
AtbildētDzēstEs teiktu, ka domuzīme.
DzēstLabdien! Man šoreiz jautājums par vienotājdomuzīmes vai defises lietošanu terminā "potītes-brahiālais indekss". Tas ir indekss, ko aprēķina, dalot asinsspiedienu potītes rajonā ar augšdelma (brahiālo) asinsspiedienu. Man šķiet, ka viena no šīm zīmēm būtu jālieto, bet literatūrā ir sastopams arī variants bez domuzīmes. Kādas būtu Jūsu domas?
AtbildētDzēstIesaku atjaunot, jo baigi tev tur viss saputrojies ir.
AtbildētDzēst