Jāteic, ka ne tikai mīlestība ir nedalāma, bet arī dažādas citas lietas. Nedalāmo astarpi es jau minēju ierakstā par noderīgiem īsceļiem, bet, kā mēdz sacīt — atkārtošana zināšanu māte (un stostīšanās māsa). Nedalāmā atstarpe ir tik burvīgs izgudrojums, ka tam jāvelta atsevišķs ieraksts.
Lai tiktu pie nedalāmās atstarpes (to reizēm sauc arī par cieto atstarpi, kalkējot angļu valodas “hard space”), jāveic vienkāršs rituāls — jauna mēness pirmajā svētdienā pusnaktī jānes uz krustcelēm melns kaķis, pieraugot, lai nešanas laikā pakaļa būtu uz priekšu, tad ceļa vidū jānomet trīs akmentiņi, jāapiet tiem atmuguriski divreiz apkārt, neizlaižot no rokām kaķi. Pēc tam ceļa malā jāatrod kāda plastmasas lieta, kas ar superlīmi jāpielīmē pie nomestajiem akmeņiem, skaitot: “Kā līme pie plastmasas, tā vārds pie vārda sietin siesies.” Un tas arī viss.
Ja kādam īsti nav laika šim rituālam, var arī izmantot tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+Shift+atstarpe vai Alt+0160. (Windows vidē darbojas, par pārējām vidēm nezinu, bet, ja nu kas, vienmēr var izmantot iepriekš minēto rituālu!)
Tātad, kur izmanto šo elektroniskās vides brīnumu!
- Datumos — svarīgi, lai cipars no pārējiem vārdiem neaizbēgtu. Piemēram: 1975. gada, šķiet, 17. decembrī Ivars uzzināja, ka vīriem, kas vakaros iet ārā “kumeļu piesiet”, nekāda kumeļa patiesībā nemaz nav!
- Rakstot iniciāļus — nebūtu glīti, ja burts vietuļi sēdētu rindas beigās. Piemēram: I. Kalndruvis iemācījās aizlikt kāju aiz galvas, nu atliek tikai iemācīties pretējo darbību.
- Pirms domuzīmes tekstā — tā kā vietuļa domuzīme jaunas rindas sākumā tiek uzskatīta par slikta stila vēstnesi, ieteicams domuzīmi piekabināt klāt vārdam ar nedalāmo atstarpi. Piemēram: Kaspars uzzināja, ka no tukšām vīna pudelēm var pagatavot lieliskas glāzes, un metās uz veikalu — viņam radās iedvesma uztaisīt 12 glāžu komplektu!
- Lietojot mērvienības — lai mērvienība nenoklīstu tekstā prom no skaitļa. Piemēram: Ievesmas dzīts, Kaspars pirmās trīs vīna pudeles izdzēra sausas 2 h laikā.
- Pierakstot skaitļus, kam ir vairāk nekā 4 cipari — latviešu valodā šādam dalījumam izmanto nedalāmo astarpi. Piemēram. Jau pēc 7. vīna pudeles Kaspars bija pārliecināts, ka viņam izdosies pārdot savu lielisko glāžu komplektu vismaz par 100 000 latu!
- Saīsinājumos, ja saīsinājums veidots no vairākām daļām. Piemēram: Kaspara mīļākie vīni bija sarkanie u. tml.
- Nosaukumos, ja nebūtu vēlams, lai atsevišķas daļas nonāktu dažādās rindās. Piemēram. Dzerot astoto pudeli, Kaspars sajuta sevī uzņēmēja garu un sāka domāt par glāžu tirdzniecību; viņš varētu dibināt firmu “Paņem Dzert”.
- Jebkur citur, kur lietotājam rodas nepieciešamība pēc stabila savienojuma.
Te ir arī kāds cits raksts par šo tēmu, ja nu kādam rodas vēlēšanās palasīt, ko tīmeklī par šo tēmu saka citi: Nedalāmā atstarpe.
Vai tad datumos starp "gada" un "17." arī ir jābūt nedalāmajai atstarpei?
AtbildētDzēstUn kāpēc tik daudz piemēri ar dzeršanu? Varbūt zemapziņa?
Nē, tur nevajag. Pamēģināšu uzrakstīt to piemēru tā, lai nebūtu pārprotams. Piemēri tādi, lai pievērstu uzmanību. Šķiet, ka darbojas.
DzēstKaķa metodes apraksts dikti, dikti labs! Un rakstiņš labs. Kalks, tas man jauns vārds, paldies arī par to.
AtbildētDzēstAlkohola piemēri noteikti darbojas, arī es tos pamanīju. Nekādu pretenziju.
Kaut gan es uzskatu, ka daudzciparu skaitļu sadalīšana latviešu valodā nav pieņemama, tavā piemērā būtu jāņem vērā tas, ka atdalīt vajag sākot no vismaz pieciem skaitļiem, ne četriem. 2 000 izskatās stulbi, 20 000 izskatās nelatviski, bet vairs nav stulbi.
AtbildētDzēstTā, "vairāk nekā 4 cipari" nozīmē VAIRĀK NEKĀ ČETRI. Nevis sākot no četriem. Tas tak elementāri!
DzēstCtrl+Shift+atstarpe ir MS Word, ne Windows. OpenOffice/LibreOffice, piemēram, pēc noklusējuma jau ir Ctrl+atstarpe, kas ir ērtāk, un ko, ja ir vēlme, var uzlikt arī MS Word.
AtbildētDzēst"Saīsinājumos, ja saīsinājums veidots no vairākām daļām. Piemēram: Kaspara mīļākie vīni bija sarkanie u. tml." Gramatiski jau pareizi, taču izskatās tizli, tāpēc labs stils ir lietot vispār bez atstarpes (skat. grāmatu The Elements of Typographic Style).
Davi, doma ir jauka - skatīties dažādos avotos, bet nedrīkst aizmirst, ka katrai valodai ir savi likumi - arī attiecībā uz interpunkciju, līdz ar to atsauces uz avotiem svešvalodās nav jēgas piesaukt, jo šaubos, vai tur ir atrodama rindiņa par to, ka "arī latviešu valodā dariet šādi, kaut arī tas ir pretrunā ar pašreiz spēkā esošajām valodas normām".
DzēstMinētais avots jau nav tikai par angļu valodas lietojumu, bet par tekstu atveidi kopumā neatkarīgi no valodas. Protams, uz ķīniešu vai arābu valodu tur rakstītais maz kur attiektos pavisam citas rakstības dēļ. Es atkal teiktu, ka nevajag piesaukt latviešu valodas unikalitāti nevietā, bez tam konkrētais piemērs arī angļu valodā nebūtu gramatiski pareizs. ;) Vienkārši ir vietas, kur gramatikas likumi piekāpjas teksta uztveramības priekšā.
DzēstKā ar domu zīmēm? Kura uzskatāma par īstu domu zīmi? Kura svītriņa uzskatāma par defisi? Kuru drīkst izmantot dalīšanai zilbēs? Kura ir tikai "mīnus"?
AtbildētDzēsta) -
b) – (Alt+0150)
c) — (Alt+0151)
Defise - visīsākā, bez atstarpēm, lieto arī pārnešanai jaunā rindā.
DzēstVienotājdomuzīme - Alt+0150 (vidējā garuma) - lieto kā vārdu "līdz", bez atstarpēm, piemēram, siers jāglabā 2-7 grādu temperatūrā.
Domuzīme - Alt+0151 (visgarākā) - parastā domuzīme ar atstarpēm abās pusēs.
Saprātīgie valodas lietotāji uzskata, ka pilnīgi pietiek ar divām strīpiņām - defisi un vidējā garuma domuzīmi, jo lietojums atšķiras un pārprast tāpat nevar (tas ir - vidējo domuzīmi lietot gan kā vienotājdomuzīmi, gan kā domuzīmi). Ja ir iedvesma, var lietot visas trīs strīpiņas, bet arī ar divām pilnīgi pietiek, galvenais pareizi tās atstarpes salikt (vai nelikt).
Trāpīgi piemēri :D
AtbildētDzēstĻoti interesants raksts! Iepriekš par šo pat nebiju aizdomājusies, viela pārdomām. Ļoti nopietni īstenībā.
AtbildētDzēst