Šodien manā prātā mīdās doma par personvārdu atveidi un labumu/sliktumu, ko tā nes sabiedrībai. Iespējams, esmu jau iepriekš par to ieminējusies, bet nu še būs garāks pārdomu izklāsts.
Sākās viss gluži nevainīgi šorīt jau no paša rīta - tviteris piedāvāja kādu konkursu, kur par baltu velti daži gudrīši var tikt pie grāmatām. Ko nu man vairāk vajag! Ķēros pie atbilžu drukāšanas. Par nožēlu nācās secināt, ka manu zināšanu apcirkņos neatrodas ne tuvu viss nepieciešamais, tādēļ ekskursija pa Google likās īsti vietā.
Un te nu nācās pacīnīties - redz - konkurss bija par rakstniekiem un viņu darbiem. Ej nu tagad atrodi internetā ticamu informāciju latviešu valodā par cilvēku, par kuru neviens neko pat dzirdējis nav (nu vismaz es nebiju līdz šodienai). Protams, citās valodās šāda materiāla varētu būt atliku likām, bet tiec nu klāt, ja nezini pašu būtiskāko - kā to vārdu un uzvārdu oriģinālvalodā vai angliski raksta! Liels bija mans pārsteigums, kad pēc ilgstošas nesekmīgas bakstīšanās man izdevās no interneta dzīlēm izspiest, ka Oldess Hakslijs angliski ir ne vairāk un ne mazāk kā: Aldous Leonard Huxley (paldies, Wikipēdij). Ir kaut kāds loģisks ceļš, kā no latviešu valodas tādu izsecināt?
Mūsdienu neticami internetizētajā pasaulē ir ārkārtīgi nesaprātīgi lietot plikas atveidotās personvārdu formas un priecāties, cik glīti izskatās, cik viegli izrunāt un cik latviski visi burti iekšā. Es pat sliecos domāt, ka tā ir necieņa pret lasītāju.
Iedomājieties, piemēram, ziņu kādā interneta portālā: Ome Mailza Bauere uztetovējusi sev uz galvas mazo ērgli. Un bildes klāt nevienas. Tu, cilvēks, sāc domāt, ka internetā tādai bildei ir jābūt, tāpēc nolem doties meklējumos, jo uzskati, ka šādas zināšanas ārkārtīgi bagātinās tavu iekšēju pasauli un piešķirs dzīvei jēgu. Un tad attopies viens pats Google plašumos ar jautājumu - kā, sasodīts, lai to uzraksta meklētājam atpazīstamā formā?!
Un tā ir visu laiku... Cilvēki centīgi latvisko dažādas internacionālas lietas, pat nepacenšoties pievienot starptautisko nosaukumu, un tiem, kam kārojas papildinformācijas, nākas ciest un mocīties, uz labu laimi meklētājā ievadot dažādas burtu kombinācijas un zīlējot iespējamos variantus.
Jā, droši vien kāds teiks, ka - kāpēc tad mēs cīnījāmies par lieliskiem personvārdu atveides nosacījumiem? Kam tad mums ir domāts milzu pasaules atlants, kur visas pasaules vietas salatviskotas? Un kur skatās tikumības policija, ja reiz šādas pretvalstiskas runas iet tautās?
Saprotu bažas, bet vēlmes nemaz nav tik neizpildāmas - tikai pievienot oriģinālrakstību (vai labāk - angļu, ja ņemam vērā, ka papildinformācija arābu vai korejiešu valodā tāpat nebūs nekur liekama) personvārdiem, nosaukumiem un citām šaubīgām lietām, kad šīs reālijas pirmo reizi tiek minētas tekstā. Citādi nav aršana. Mēģināt pēc latviešu valodas rakstības meklēt papildinformāciju internetā ir tāpat, kā zīlēt kafijas biezumos - lieki un apgrūtinoši.
