Šoreiz tehniskas informācijas būs vairāk nekā valodiskas. Kaut gan – tehniskās lietas palīdz uzlabot arī valodas kvalitāti. Nenoliedzami.
Ir tāda lieta kā taustiņu kombinācijas, kas ar pāris veiklām pirkstu kustībām ļauj tikt pie kārotā simbola tekstā, nemīcoties riņķī un apkārt pa simbolu tabulām kaut kur dziļi teksta redaktora vēderā.
Īsceļi ar "Alt" darbojas neticami vienkārši - ar kreisās rokas jebkuru pirkstu piespiežam taustiņu Alt, savukārt ar labo roku secīgi nospiežam ciparu kombināciju uz ciparu tastatūras labajā pusē. Tikko tas būs izdarīts un Alt palaists vaļā, parādīsies uzspiestais simbols. Jā, tieši tik vienkārši. Un jā – es pati to tikai pirms apmēram pusgada atklāju, jo iepriekš neticēju, ka tas ir tik vienkārši. Nedaudz burvestībai līdzīgi – noskaiti pareizos cipariņus un dabū kāroto.
Šādu īsceļu ir visai daudz, tāpēc minēšu vien biežāk lietojamos.
“
|
Alt+0147
|
Augšējās sākuma pēdiņas tiem, kam netīk apakšējās (piemēram, man).
|
”
|
Alt+0148
|
Augšējās beigu pēdiņas no tā paša komplekta.
|
– (en-dash)
|
Alt+0150
|
Vienotājdomuzīme. Lieto, piemēram, lai norādītu laika periodu: 1999.–2000. Bez atstarpēm.
|
— (em-dash)
|
Alt+0151
|
Parastā domuzīme. Ar atstarpēm abās pusēs.
|
° (grādi)
|
Alt+0176
|
Grādu simbols. Noder tur, kur grādi: °C.
|
±
|
Alt+0177
|
Plus mīnus noderīga zīme.
|
° (nedalāmā atstarpe)
|
Alt+0160; Ctrl+Shift+Space
|
Ļoti labs izgudrojums – obligāti lietojama aiz gadiem, iniciāļiem un
skaitļiem, aiz kuriem seko mērvienības, piemēram: Tālajā 1999. gadā
J. Kalniņš nopelnīja
10 000 latu un svēra 88 kg. Te redzēt nevar, bet šī atstarpe
nodrošina to, ka, tekstam pārlecot jaunā rindā, tas nepārlēks pa vidu
nejēdzīgā vietā.
|
€ (eiro)
|
Alt+0128
|
|
£ (mārciņa)
|
Alt+0163
|
|
§ (paragrāfs)
|
Alt+0167
|
|
- (defise)
|
Alt+0045
|
Parastā defise.
|
- (nedalāmā defise)
|
Alt+0173
|
Defise, kura nepārtrūks uz pusēm rindas beigās.
|
©
|
Alt+0169
|
Autortiesību zīme.
|
Vēl kāda piebilde par domuzīmēm – klasiskajā latviešu valodniecībā lieto trīs dažādas strīpiņas: domuzīmi (—), vienotājdomuzīmi (–) un defisi (-). Ar defisi parasti viss ir skaidrs, bet tās pārējās divas strīpiņas – tā kā vienu lieto ar obligātām atstarpēm abās pusēs, bet otru (vienotājdomuzīmi) obligāti bez atstarpēm, tad sajaukt tāpat nevar, kad ir domāta viena, kad otra, tādēļ es uzskatu, ka triju strīpiņu vietā pilnīgi pietiktu ar divām – domuzīmi, kas, lietota bez atstarpēm, kļūtu par vienotājdomuzīmi, un defisi, kurai ir savas specifiskas funkcijas.
