2011-11-03

Pārdomas par “Vārda kaligrāfiju”

Nav jau cilvēkiem aizliegts domāt. Nav arī aizliegts savas domas paust publiski un padot tālāk. BET - varētu aizliegt. Citādi gadās dzirdēt un lasīt daudz muļķību. Ja cilvēki runātu tikai par to, ko zina, pasaule būtu ļoti klusa vieta.

Šorīt lasīju tviterī tālāk padoto Rīgas Laika redaktora sleju, par kuru kāda lasītāja bija izteikusies, ka tā esot iedvesmojusi uz paviršības izskaušanu virtuālos tekstos (aptuvena teiktā interpretācija). Tas, protams, ir skaisti, ja vien pati redaktora sleja nebūtu tāda... pavirša.

Te var iepazīties ar minēto rakstu gabalu:Vārda kaligrāfija.

Redaktora sleja ir veltīta skaidrai un saprotamai rakstīšanai, taču pats teksts datorsalikumā ir visnotaļ neglīts un grūti lasāms. Es tomēr esmu par to, ka virtuālā vidē jālieto atstarpes starp rindkopām un citi paņēmieni, lai lasīšanu padarītu mazāk ciešanu pilnu.

Tālāk seko pārmetums avīzei Diena par atstarpes nelikšanu aiz punkta. Es pieņemu, ka redaktoram gabals nebūtu nokritis, ja viņš paskaidrotu, ka atstarpe bieži netiek likta aiz kārtas skaitļa vārdiem vai saīsinājumiem, tā uzsverot to savienību vienā jēdzienā (kā arī atvieglojot dzīvi, iekšējā datubāzē meklējot notikumus konkrētos datumus). Tas, kā tur ir uzrakstīts pašlaik, rada iespaidu, ka arī teikumi tiek salipināti kopā, liekot domāt, ka visi ir tumsoņi un pasaule lēnām iet uz galu.

Nākamā doma sagrāva manas ilūzijas par to, ka redaktora slejas autors vispār orientējas valodas problēmās, jo tika piesaukta mūžīgā ka/kad problēma, kas “acumirklī runātāja teiktajam atņem īpašību, ko sauc par skaistumu”. Man tā atņēma ticamības momentu. Tas ir viens no biežāk piesauktajiem valodas kultūras sāpju punktiem, un man ir radies iespaids, ka par to runā tie, kas neko citu par valodas kļūdām pateikt nespēj, bet šo zina (jo droši vien pašiem kāds ir aizrādījis). Protams, ka nav glīti ka vietā lietot kad. Bet cik var par to runāt?!

Smaidiņu lietošana ir nosaukta par “vieglas debilitātes grimasi”. Nu, ko, izskatās, ka mēs dzīvojam viegli debilā pasaulē, jo pat Blinkenas “Latviešu interpunkcijā” smaidiņu lietošana ir īsi aplūkota (kā normāla parādība, starp citu).

Tālāk seko jūtu piesātināts apcerējums par to, ka vienos datoros savulaik varēja rakstīt skaisti. Ja pareizi atceros, Džobss savā runā minēja, ka drīz vien ideja tika patapināta (citiem vārdiem — nosperta) un drīz vien skaisti varēja rakstīt visos datoros. Rodas iespaids, ka U. Tīronam nav skaidrs, ko ar savas runas kaligrāfijas atkāpi vēlējās pateikt Džobss, savukārt man nav skaidrs, ko īsti vēlējās pateikt redaktors, savā slejā tik gari pieminot Apple. Tas droši vien vienkārši ir mēģinājums iet līdzi laikam un darīt to, ko dara visi — pieminēt Stīvu Džobsu kā pasaulē dižāko filozofu, prātotāju, dzīves skolotāju un ko tik vēl ne. Acīmredzot atkāpe par kaligrāfiju bija vienīgais, pie kā tik nopietnam un intelektuālam izdevumam pieķerties, lai kaut kā pamatotu savu lēmumu darīt to, ko pēdējā mēneša laikā dara visi, — citēt Stīvu Džobsu.

Tiesa, redaktora slejas pēdējais teikums ir tik labs, ka teju atsver visu baltiem diegiem šūto blāķi pirms tā: “Tas, mēs rakstām un runājam, bieži vien jau arī ir tas, ko mēs sakām.” To jo īpaši jāliek aiz auss virtuālajā saziņā, kur rakstītais vārds ir rakstītāja balss un vizītkarte. Un to es arī novēlu neaizmirst.

14 comments:

  1. ja viņš paskaidrotu, ka atstarpe bieži netiek likta aiz kārtas skaitļa vārdiem vai saīsinājumiem, tā uzsverot to savienību vienā jēdzienā

    Šim nolūkam domāti tādi zvēri kā nedalāmās atstarpes. Savukārt saprātīgi veidotās datubāzēs datumi ir datuma tipa laukos nevis teksta tipa laukos. Neredzu nevienu iemeslu rakstīt 3.novembris. Ak jā, ja nu vienīgi par argumentu netiek uzskatīts "tagad taču tādi laiki, kad katrs pats sev maketētājs un datubāžu admins, bet tādām niansēm rociņas par īsu".

    AtbildētDzēst
  2. es domāju, ka mūsdienās cilvēki ir tik attīstīti un spējīgi, ka katrs sev ne tikai maketētājs un datubāzu pavēlnieks, bet arī redaktors, korektors, kritiķis un padomdevējs. jo visi taču prot apieties ar MS Word, google meklētāju un vismaz IE.

    bet par atstarpēm - pieņemu, ka pie milzīga tekstu apjoma vienkāršāk ir upurēt vienu atstarpi nekā izveidot kaut ko citu, kas darbotos tikpat ērti un vienkārši.

    AtbildētDzēst
  3. Katrs pats sev kodolfiziķis nav arguments, lai 3.novembris kļūtu par normu. Tā ir tāda necieņa pret valodu kā "ka" un "kad" jaukšana, lielo sākumburtu nelietošana, kur pienākas, un defišu lietošana domuzīmju vietā. Uzsvēršu — nopietnās publikācijās, tādās kā avīzes "Diena" iespiestais variants un internetversija, nevis virtuālajā personīgajā blogā vai kāzu avīzē.

    Un tieši pie lieliem teksta apjomiem lasāmība, kas ir poligrāfiskā skaistuma radītājs", kļūst nozīmīga.Pieyiekami nozīmīga, lai ieviestu ne tikai nedalāmo atstarpi vien. Starp citu, tieši Wordā ir pavisam vienkārši to ielikt, tikai jāistrādā līdz automātismam attiecīgā taustiņu kombinācija. Krietni vieglāk nekā iestrādāt līdz automātismam diakritisko zīmju dabūšanas mehānismu. Starp citu bez taam rakstiit tachu buutu eertaak, vieglaak un aatraak.

    AtbildētDzēst
  4. piekrītu, skumji, ka gudrajām galvām nav laika, lai izdomātu vienkāršus rīkus, kas atvieglotu valodas pareizu lietošanu.

    no otras puses - nav jau viss tik slikti - ja palūkojas nesenā pagātnē - teju nebija iedomājama e-pasta sūtīšana ar visām diakritiskajām zīmēm. tagad iet rūkdams.

    minētās problēmas ir pārāk specifiskas, lai par tām tik vienkārši iedomātos. un pārāk savdabīgas, lai to pamanītu pietiekami daudz lietotāju, lai būtu stimuls veikt uzlabojumus.

    AtbildētDzēst
  5. Nea, problēma ir tieši iekš "katrs pats sev kodolfiziķis, bet drusku pamācīties ir par grūtu, jo ir taču labi tāpat". Un iekš tā, ka izaug paaudze, kurai 3.novembris un centralizētajā matemātikas eksāmenā slīps "tan" ir norma un tā jābūt. (Ja kas, mainīgos raksta slīprakstā, funkciju nosaukumus taisnus. Lai varētu atšķirt, vai tie ir mainīgais t, mainīgais a un mainīgais n vai funkcija tangenss.) Iekš cilvēku nevēlēšanās darbu izdarīt kvalitatīvi nevis pa roku galam. Jā, laikmets ir tāds, ka ka tehniskie līdzekļi viegli pieejami un katrs pats sev maketētājs. Taču vai tiešām zināt par nedalāmās atstarpes eksistenci ir par daudz prasīts? Un to, ka ir defise un ir domu zīme? (Par to, ka principā programmām vajag būt gudrām un aizvietot defisi automātiski, nav ne runas, protams.) Skolā mācīt līdz ar to, kas ir teksta apstrādes programma, kā dabūt treknrakstu, ka nav forši izmantot Comic Sans referātam un ka nav labs stils izmantot desmit atstarpes viena tab vietā.

    Un pamana šīs problēmas. Apzināti varbūt nē, bet atsevišķa profesija maketētājs ir tieši tāpēc, lai padarītu tekstu vieglāk lasāmu. Nu tas ir apmēram tāpat, kāpēc vajag likt komatus, ja vispār var tos arī nelikt, ja neskaita dažus īpaši kritiskus gadījumus.

    Un es neesmu poligrāfiķis, tāpēc profesionālo kretīnismu šajā jautājumā lūgtum nepiešūt.

    AtbildētDzēst
  6. man šķiet, cilvēki pamazām aizmirst, ko nozīmē darīt lietas LABI. jo viss notiek tik ātri, ka sīkas kļūmītes un neizdošanās neviens tāpat nepamanīs.

    tieši tāpēc jau tapa šis ieraksts - ne tāpēc, ka es nepiekristu U. Tīrona pārdomām par dažiem jautājumiem, bet tāpēc, ka redaktora sleja manā mīļākajā lasāmajā izdevumā ir uzrakstīta pavirši, bez izpratnes un iedziļināšanās.

    nezinu, ko skolās informātikas nodarbības dara pašlaik, bet manos laikos Word tika aplūkots ļoti pavirši. visu, ko zinu, iemācījos pati aiz neko darīt, jo dators mājās bija, interneta - nebija. izklaidējos, zīmējot paintā un rakstot visādus niekus Wordā. par nedalāmo atstarpi uzzināju vēlu, bet to, kā pielikt defisi, kas pārnesumos nenokrīt nost, joprojām nezinu.

    AtbildētDzēst
  7. Paldies Tev par labo emuāru, es te atrodu daudzas sev derīgas lietas! Bet vispār mani maz satrauc (varbūt pārāk maz) atstarpe aiz punkta, jo uz vispārējā fona tas liekas nieks. Mans pēdējais pārdzīvojums ir jauniznākušais žurnāls Intelligent Life latviski. Tajā pasākumā redaktors nav piedalījies VISPĀR. Ir salikti godprātīgi komati un viss. Tulkotie teksti ir baisi, vietējie - neveikli. Un tas taču laikam skaitās normāli :(

    AtbildētDzēst
  8. Šoreiz gandrīz pilnīgi piekrītu šeit rakstītajam! :)
    Manas izjūtas, lasot Tīrona sleju, bija visai līdzīgas. Ieraugot to frāzi par "ka" un "kad" - vispār nezināju, smieties vai raudāt...

    AtbildētDzēst
  9. Man ir patiess prieks par iespēju lasīt tavu blogu. Esmu patiesi sajūsmā par daudziem izglītojošiem ierakstiem, tomēr šoreiz vēlētos tev oponēt.

    1) Kāpēc tu sistemātiski teikumu uzsāc, rakstot vārdu ar mazo burtu?
    2) Centies izvairīties tekstos no zemteksta pasvītrojuma (underline) izmantošanas kā arī kombināciju treknraksts (bold) ar slīprakstu (italic). Abi šie teorētiskie teksta izcelšanas veidi ļoti apgrūtina teksta lasīšanu. Pirmais ir nācis no rakstāmmašīnām, kad nebija citu iespēju, bet otrais ir vienkārši dumjš paņēmiens, ko mūsdienās mīl izmantot, inerces pēc spiežot uzreiz uz visiem formatēšanas veidiem.

    Atbildot par atstarpēm. Starp kārtas skaitļa punktu un tam sekojošo vārdu ir jāliek īsā atstarpe. Bet cik tā ir šaura, atkarīgs no fonta veida, parasti pietiek ar «M» burta platuma sesto daļu.

    AtbildētDzēst
  10. lielisks komentārs - ievadā kompliments, tālāk - uzbrauciens, visbeidzot - vieds fakts!

    labi, tagad nopietni.

    mazo burtu lietošanu teikuma sākumā, šķiet, es kaut kad pamatoju - vienā no pirmajiem šī bloga ierakstiem. vispār - pašā pirmajā ierakstā
    http://vardotaja.blogspot.com/2010/10/viss-sakas-te.html

    es zinu, ka tas daudzus var kaitināt (jo īpaši - ja ņem vērā, ka šis emuārs veltīts valodas spodrināšanai), taču man pašai virtuāls teksts bez lielajiem sākumburtiem šķiet tīkamāks, tāpēc atstāju to sev kā vaļību.

    par formatējumu - tā droši vien arī lielā mērā ir gaumes lieta. piekrītu, maketētājiem un citiem grafiskās jomas darboņiem noteikti ir kaut kādi profesionālie standarti, savukārt es kā parasts mirstīgais vienkārši cenšos savu tekstu padarīt neviendabīgāku, lai lasītājs neiemieg. es pati neciešu lasīt garus apcerējumus, kur ne tikai rindkopas nav atdalītas, bet arī būtiskākais nav izcelts.

    un slīprakstu kopā ar treknrakstu lietoju ne aiz priekiem par to, ka tā var izdarīt, bet gan tāpēc, ka man ļoti nepatīk, kā parasts slīpraksts virtuālajā vidē izskatās - burti mēdz būt ne tik līdzeni un blāvāki, tāpēc labprāt pievienoju otru formatēšanas paņēmienu, kas, pēc manām domām, burtus padara glītākus. tāpat reizēm gadās, ka piemēros, kurus es rakstu slīprakstā, ir nepieciešamība izcelt galveno daļu, un tad iespēja lietot pasvītrojumu vai treknrakstu lieti noder.

    lai vai kā - padomu lieku aiz auss un turpmāk raudzīšu saraibināt tekstu tikai tik, cik tiešām ir nepieciešams, paturot prātā, ka pārāk liela krāsainība mēdz traucēt tikpat ļoti kā vienmuļība.

    AtbildētDzēst
  11. Man šai sakarā rodas vēl tāds retorisks jautājums - vai tiešām mūsdienu jaunatne pazīst tikai "treknrakstu" un "slīprakstu", un tradicionālajiem poligrāfijas terminiem "pustreknais šrifts" un "kursīvs" ir lemts aiziet pilnīgā nebūtībā?...

    AtbildētDzēst
  12. es domāju, tas varētu būt akmens to terminologu dārziņā, kas strādāja pie datorterminu latviskošanas.

    ja paskatās nedaudz distancēti - "trenraksts" un "slīpraksts" tomēr ir vieglāk uztverami vārdi, jo pats vārds jau pasaka jēdziena būtību. "kursīvs", protams, ir labs vārds, bet tikai ne tajos gadījumos, kad gadās to dzirdēt pirmo reizi dzīvē.

    AtbildētDzēst
  13. Vārds «šrifts» vispār ir izmetams no latviešu valodas, tāpat kā «kompjūters». Tie pēc savas būtības ir absolūti vienādi nederīgi. Latviešu valodā nav termina «pustreknais šrifts», toties ir termins «treknraksts».

    «Slīpraksts» un «kursīvs» ir sinonīmi, tikai viens ir latviešu vārds, otrs ir aizgūts no krievu valodas.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Latviešu valodā IR termins "pustrekns", to jau gadu desmitiem lieto grāmatizdošanas un poligrāfijas jomā.
      "Kursīvs" aizgūts no KRIEVU valodas??.. Nav komentāru. :)))

      Dzēst