2010-12-04

latviešu valoda & rusicismi

pirms dažām dienām gadījās ielūkoties "Neatkarīgās Rīta Avīzes" lapā (2010. gada 2. decembra numurs), kur kāds Aivars Baumanis (ja atmiņa mani neviļ) izklāstīja savas domas (drīzāk - sašutumu, ko mēģināja apliet ar sarkasma mērcīti) par tēmu rusicismi latviešu valodā. visādi rusicismi - gan kalki (piemēram, viennozīmīgi, kā vietā labāk būtu lietot nepārprotami, skaidri), gan konstrukcijas (piemēram, spēlēt lielu lomu, pareizi - ir liela nozīme). lasīju ilgi un uzmanīgi. tiesa, vairākumu piemēru es jau biju manījusi valodnieka Jāņa Kušķa rakstos, kas apkopotā veidā atrodami grāmatā "Mūsu valoda" (visai sliktā kvalitātē izdevusi RLB Latviešu valodas attīstības kopa apgādā "Antava" 2006. gadā ar Māra Bišofa zīmējumiem).
rusicismi. sāpīga tēma. protams, labi, ja ir kāds, kas pamana, ka valodā ir ievazājušies šādi tādi gruži, ko varētu slaucīt ārā un to vietā lietot gluži latviskus izteikumus. bet te ir vairākas bažas (re - konstrukcija no angļu valodas - few concerns). pirmkārt - kur ir tā robeža, kas nošķir, ka tie ir nevēlami jaunāko laiku rusicismi, kas grauž latviešu valodas sistēmu no iekšpuses, un kur ir tās konstrukcijas, kas radušās jau pirmsākumos - galu galā - latviešu un krievu valodai ir sena radniecība - kopīgi vecvecāki, tā teikt. te radioaktīvo izotopu metode nederēs.

otrkārt - kā var nošķirt, kas ir nevēlama valodas parādība un kas - normāla valodas attīstība? galu galā - ja cilvēki jau no laika gala būtu rūpējušies par to, lai valodā neienāk citvalodu ietekmes, mums nebūtu ne romāņu, ne ģermāņu valodu, puse Eiropas mierīgi sazinātos divās trijās valodās ij ne bēdas nezinātu.

šīm bažām pa vidu es aizdomājos vēl par kādu lietu. par to, kā tie rusicismi (un citu valodu sporas) tiek kaut kur iekšā. ne jau nu pašapputes ceļā. valodā viss notiek caur cilvēkiem. un tagad padomāsim - mēs, latvieši, bieži mīlam (arī rusicisms šādā lietojumā!) atkārtot, ka Latvijas krieviem vajadzētu prast latviešu valodu. ja ar vidēju paaudzi vēl ir kā ir, tad jauniešiem tas īpašas rūpes nesagādā - lielais vairums (laikam labāk būtu, ja teiktu lielākā daļa) runā ka prieks. latvieši sit sev uz pleca un mācās atradināties no kaitīgā ieraduma katru mīļu brīdi tēlot poliglotus. dažos Latvijas reģionos (kā, piemēram, Kurzemē) jaunieši pat vairs neapgūst krievu valodu un ne sū*a krieviski nesaprot, tā vēl vairāk kalpojot augstajam mērķim - ar Latvijas krieviem runāt tikai latviski. nē, no vienas puses, skaisti.

bet tagad palūkosim no otras puses. cik Latvijā ir krievvalodīgo? nu - tādu, kam pirmā valoda ģimenē ir krievu. pieņemsim, tikai pieņemsim, ka kādi 30 hipotētiski procenti. tas nav necik precīzi, bet pārāk tālu no patiesības arī nevarētu būt. un tagad padomājiet - katram trešajam trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju pirmā valoda ir krievu, bet sabiedrībā viņi runā latviski. padomājiet. vēlreiz padomājiet. tas ir taisnākais un labākais ceļš - es pat teiktu - ātrsatiksmes maģistrāle -, pa kuru dažādi rusicismi ienāk latviešu valodā. krievvalodīgie jaunieši ir malači - prot latviešu valodu, prot krievu valodu, arī angļu. visas - gana labā līmenī. bet - valoda, kurā cilvēks domā, neizbēgami ietekmēs arī valodu, kurā viņš runās. ja trešdaļa cilvēku domās krieviski, bet runās latviski, interference ir neizbēgama. 

es nedomāju, ka tas ir kaut kāds lielākais pasaules ļaunums, ka visiem vajadzētu runāt tikai vienā valodā, lai nesaķēpātu kādu citu valodu, bet aizdomāties tas liek. mana istabsbiedrene man viendien jautāja, kāpēc es ievāru tēju katrreiz citā krūzē. tīrā latviešu valodā pajautāja, pirms tam ar draugu parunājoties krieviski. latvieši tēju aplej, ievāra krievi.

tā ir ar daudzām konstrukcijām - tās nenokrīt no zila gaisa, tās kāds sāk lietot, tad citi pārņem, un tad Valsts valodas komisija pēc kašķiem vairāku gadu garumā pieņem šīs konstrukcijas kā normu.

kaut kā tā.

pielikumā - konspekts no Baumaņa raksta. pirmajā kolonnā labie vārdi, pretī - vārdi un konstrukcijas, no kā glītā latviešu valodā vajadzētu vairīties.

LABI ------------------ SLIKTI
samērā, diezgan -------- salīdzinoši
ar + Akuzatīvs ---------- ar (kā?) palīdzību
Akuzatīvs --------------- strādāt pie (piemēram, režisēt lugu, nevis strādāt pie režijas)
ir liela nozīme ----------- spēlē lielu lomu
vienlaikus --------------- vienlaicīgi
nepārprotami, skaidri ---- viennozīmīgi
pašlaik ------------------ uz doto momentu
vismaz ------------------- kā minimums
lielākoties, galvenokārt --- pa lielam
runa ir par --------------- runa iet par
tāpēc ka, pēc... --------- tā rezultātā
parasti, vienmēr, allaž ---- kā likums
īstenot, realizēt ---------- īstenot dzīvē, realizēt dīvē
par --------------------- attiecībā uz
pārredzams ------------ caurredzams, caurspīdīgs


kas cits, ja ne paši, ravēs savu valodas dārziņu. par to, vai tas ir lietderīgi, spriediet paši!

12 comments:

  1. Interesanti - "valodā viss notiek caur cilvēkiem" - nu "caur" gan nenotiek. Un arī ar rusismiem ir krietni sarežģītāk (bet reizē arī vienkāršāk). Tikai nevajag runāt par "valodas attīstību", ja faktiski "caur cilvēkiem" latviešu valoda noplicinās, pielīdzinādamās krievu valodai. Vienkārši labāk jāprot tā valoda.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Šādi neviens neko neiemācīsies! Ja nepatīk konstrukcija ar "caur" (kurai es joprojām vainas neredzu), tad, lūdzu, piedāvājiet savu variantu! Aizrādījums neskaitās, ja neseko saprātīgs labojums.

      Valoda ir domāta cilvēkiem. Un ja visi, kā Jūs, anonīmo komentētāj, tikai aizrādīs, bet neko vietā nedos, tad pilcināsies ar' tā valoda, un neviens par to nebēdās.

      Dzēst
  2. "Valodā visas pārmaiņas rada cilvēki."

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Labi sacīts, tikai zūd distances sajūta. Kā būtu ar variantu: "Cilvēks ir kā vīruss, kas valodas organismā ienes jaunus gēnus un veicina ģenētiskās mutācijas"?

      Dzēst
  3. Šķirkļa nosaukums "valdoas attīstība".

    AtbildētDzēst
  4. Labdien! Vikipēdijā ir pieminēti daži slāvismi, taču to latviskie varianti nav pieminēti:

    bagāts (богатыи), baznīca (божница), gads (год), gavēt (говеть), grēks (грех), nabags (нєбогъ), nedēļa (неделя), svētki (святки), ubags (убогъ), cilvēks (человѣкъ), domāt (думати), kalps (холпь), karogs (хоругы), lēca (ляца), nazis (ножь), oma (умъ), pagrabs (погробъ), strādāt (страдати), zābaks (забогъ), stikls (стькло), soma (сума), svēts (святъ), kāposti (капуста), istaba (истьба), grāmata (грамота), zvans (звонъ).

    Vai kaut kur tīmeklī (netā, lol), ir pieejami latviešu vai senlatviešu valodas vārdi, ar kuriem varētu aizstāt, piemēram, slāvismus?

    Ehh, tā latviese valode viena grūta valode.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Parasti kāds vārds tiek aizgūts tad, kad parādās kāda jauna reālija un rodas vajadzība to nosaukt, tādēļ ir vērts pieņemt, ka vairākums šo vārdu ienākuši vienlaikus ar reālijām un pirms tam nekā nav bijis. Varētu skatīties etimoloģijas vārdnīcā, meklēt sinonīmus, bet domāju, ka pārāk auglīgi šādi meklējumi varētu nebūt.

      Dzēst
    2. Paldies. Vai tādā gadījumā latviešu un krievu valodas nevarētu saukt par radniecīgām?

      Dzēst
    3. Nu kaut kādā mērā visas IDE valodas ir radniecīgas. Valodu radniecību nenosaka pēc kopīgās leksikas daudzuma, bet gan pēc citiem parametriem.

      Dzēst
  5. Man patika Vārdotājas raksts, dauz kam piekrītu, mani tikai izbrīnī tas, ka visi teikumi sākti ar mazo burtu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Uzskatīsim to par nodevu jaunības maksimālismam. No valodniecības viedokļa - lielais sākumburts dublē beigu pieturzīmi, tādējādi to var uzskatīt par fakultatīvu.

      Dzēst
  6. Esmu šokā- ikdienā lietoju gandrīz visus no "sliktās" kolonnas vārdiem...

    AtbildētDzēst