Mazās ikdienas rūpītes

Reizēm, tu, cilvēks, meklē atbildi uz kādu dīvainu jautājumu un pēc tam brīnies, ka atbilde atradusies kādā gaužām necerētā vietā - paša galvā!

Ar mani tā pēdējā laikā tā gadās, domājot par valodu. Līdz šim es tikai maigi košļāju valodniecības teoriju un interpretēju to sev saprotamākā formā. Bet nu dažas lietas pašas pārstrādājas man galvā un top skaidras.

Vakar es domāju par kādu jautājumu, par kuru, šķiet, varētu prātot es vienīgā. Man šķiet, citus tādas problēmas nenomoka - kādu locījumu lietot ar vārdu "palūgt" - datīvu vai akuzatīvu - palūgt klientus vai palūgt klientiem?

Tad es to gluži kā matemātikā reducēju formu līmenī - nenoteiksme+ko? / nenoteiksme+kam?. Ievietoju citu mainīgo, un rezultāts tapa skaidrs - lūgt maizi / lūgt maizei. Objekta un subjekta attieksmes!

Sajutos teju vai kā svēto grālu atradusi - ja kāds lūdz paņemamu lietu (vienkāršojot), tad viņš lūdz "ko?"; ja lūdz kādam, tad lūdz "kam?". (Palūgt draugam naudu // palūgt draugus Dievam.) Protams, ir vēl vesels klājiens papildu teorijas (piemēram, vārdnīcā pie vārda "lūgt" ir "kā?" - lūgt maizes). Ja kāds grib pētīt, var rakt, bet es atbildi uz savu visnotaļ vienkāršo jautājumu atradu (un sajutos dižen priecīgi).

Otra lieta - šodienas meditācija par tēmu "kā lai paskaidro, kāpēc es izlaboju to, ko izlaboju".

Savienojiet iesūtni ar sociālajiem tīkliem, un tā automātiski atjaunina adrešu grāmatu ar jūsu kontaktpersonu jaunāko informāciju.

Savienojiet iesūtni ar sociālajiem tīkliem, un tā automātiski atjauninās adrešu grāmatu ar jūsu kontaktpersonu jaunāko informāciju.

Tātad - kā lai paskaidro, kāpēc tagadne tomēr zaudē cīņā par vietu nākotnei. Protams, atbilde ir elementāra un pat piektklasniekam nenāktos domāt, bet es tomēr padomāju, līdz izomāju.

Kaut arī teikumam ir divas neatkarīgas daļas, tās vēsta par kaut ko vienu, līdz ar to darbības vārdu laikiem jābūt saskaņotiem. Tā kā ir minētas divas darbības - savienošana un atjaunināšana, nedaudz jāpievēršas to savstarpējām attieksmēm. Ir visai skaidri redzama cēloņsakarības nozīme (re, kādus garus vārdu es protu rakstīt!) - atjaunināšana var notikt tikai tad, ja ir bijusi savienošana. Līdz ar to abi darbības vārdi nevar tikt lietoti tagadnē, jo darbības nenorisinās vienlaikus. Ja viena ir tagadnē, tad otrai jābūt nākotnē.

Vēl kāds variants - var lietot divdabi. Bet to gan labāk tikai tad, ja skaidrs, ka darbības notiek reizē. Piemēram, Ar skaļu blīkšķi saplīstot krūzei, kaķis palēcās gaisā par triju augumu tiesu. Var taču būt tā, ka kaķis lido gaisā tik ātri pēc krūzes plīšanas, ka izskatās pēc vienlaicīgas darbības?

Izlasīju vēlreiz piemēru par kaķi un iedomājos, ka komats šī teikuma pirmajā daļā varētu krietni vien mainīt nozīmi, ja būtu lietots šādi: Ar skaļu blīkšķi, saplīstot krūzei, kaķis palēcās gaisā par triju augumu tiesu. Mazie filologu prieciņi.

Un tagad es iešu padomāt - dzīve ir lieliska vai tomēr visai nožēlojama, ja viens no priecīgākajiem prieciņiem ir spēlēšanās ar komatiem un vienas saknes vārdu atkārtošana teikumā.

Gan saimniecībā noderēs

Labvakar pa labi, labvakar pa kreisi. Trauki nomazgāti (ja neskaita tos, kas radās pēc mazgāšanas), drēbes vēl kādu brīdi jestri kūļāsies veļas mazgājamajā mašīnā (joprojām neesmu uzzinājusi, vai "veļas mašīna" ir legāls izteikums), paēsts arī tā kā būtu. Vēl tikai sīkumu atvilktne kumodē būtu jāsakārto. Jau sen.

Tas darbs, tas no-rīta-līdz-vakaram darbs... Lieliski, protams, ka tāds ir. Taču ir arī mazāk iepriecinoši aspekti tai pieaugušo cilvēku dzīvei. Reizēm jūtos kā tāda smilga pļavā, kas uz rudens pusi paliek arvien sausāka un sausāka, lai pēcāk iegultu siena šķūnī kopā ar citām sausām smilgām un darītu to, kas jādara. Respektīvi - no manis pamazām pazūd viss sulīgums (tas ir - radošā domāšana, aizraušanās, prieks funktierēt, izdomāt, saveidot un izgudrot). Racionālisms un veselais saprāts pāri visam. Šausmas kaut kādas.

Dienišķā Ikmēneša valodas lietu deva.

Dien dienā dzīvojot starp vārdiem un mēģinot saprast, kas kuram vārdam aiz ādas un vai nav iemaldījies kāds nelūgts viesis visnotaļ pieklājīgā tekstā, nākas visai daudz laika pavadīt, meklējot dažādu vārdu un terminu radurakstus, ja tā var izteikties.

Tad nu nolēmu, ka varētu padalīties ar avotiem, ko ikdienā nākas izmantot, mudinot citus komentāros darīt to pašu, lai nav ritenis no jauna jāizgudro.

Droši vien rakstīšu subjektīvas popularitātes secībā. (Saitēm vajadzētu atvērties jaunā logā.)

LETONIKA
+ Labas vairāku valodu vārdnīcas.
+ Plašs tēmu loks.
+ Norādīti avoti.
- Ierobežots vārdu krājums par specifiskām tēmām.
- Visai lēna.
- Maksas papildpakalpojumi.

TĒZAURS (parasti izmantoju Skaidrojošo vārdnīcu)
+ Visplašākais internetā pieejamais vārdu krājums.
+ Atrodami arī ne literāri vārdi.
+ Vārdiem norādīts funkcionālais paveids (žargonismi, sarunvalodas, nevēlami u.tml.)
- Netiek uzskatīts par 100% uzticamu avotu.

AKADĒMISKĀ TERMINU DATUBĀZE
+ Tiek uzskatīts par ļoti uzticamu avotu.
+ Termini vairākās valodās.
+ Šauru nozaru termini latviešu valodā.
+ Norādītas atsevišķas vārdnīcas, no kurām šķirklis ņemts.
- Varētu būt plašāks vārdu krājums.
- Nav automātiskās līdzīgu vārdformu meklēšanas (tiem, kam līki pirksti un gadās ieklabināt nepareizi).

GOOGLE TRANSLATE (jā, jā, zinu...)
+ Atrod to, ko citi avoti nepiedāvā.
+ Lieliski izmantojams kā sinonīmu krātuve un iedvesmas avots.
+ Meklē un piedāvā arī līdzīgas formas.
- Jebkuri rezultāti jāizskata ārkārtīgi kritiski.
- Nemaz nav uzticams avots.

LATVIEŠU VALODAS AĢENTŪRA
+ Uzticams avots.
+ Aplūkoti dažādi ar valodu saistīti jautājumi.
- Nepārskatāms izkārtojums.
- Ļoti ierobežots informācijas apjoms.

GLOSBE
+ Daudzvalodu tiešsaistes vārdnīca.
+ Piedāvā rezultātus no jau esošiem tulkojumiem.
-  Ierobežots informācijas apjoms.
- Rezultāti jāizvērtē diezgan kritiski, jo nekad nevar zināt, kādos apstākļos radīts teksts, kas izmantots šķirkļu radīšanā.

LATVIETIS.LV
+ Bez maksas tiešsaistē pieejami Kušķa raksti.
+ Pārskatāms izvietojums.
- Kušķis ir Kušķis - ne visi labi domātie ieteikumi tik tiešām ir liekami lietā.

VALODAS KULTŪRA TEORĒTISKĀ SKATĪJUMĀ
+ Intas Freimanes grāmatas fragmenti tiešsaistē.
+ Visnotaļ uzticama informācija par dažādiem valodas jautājumiem.
- Visai neērti pārskatāms izkārtojums.

ETB
+ Visai plaša terminu datubāze.
+ Piedāvā līdzīgus rezultātus.
+ Visnotaļ uzticams avots.

TILDES MAŠĪNTULKOTĀJS
Dīvains un maz uzticams rīks, daudz neatšķiras no Google tulkotāja.

MĪLENBAHS UN ENDZELĪNS
+ Tiešsaistē pieejama prestižākā latviešu valodas vārdnīca.
- Bez maksas pieejami tikai A un Ā šķirkļi.

LETONIKAS TERMINOLOĢIJAS PORTĀLS
+ Pieejama dažādu nozaru terminoloģija.
+ Pārskatāms izkārtojums.
- Visai mazs vārdu krājums katrai no nozarēm.

Tālāk iekopēju gabaliņu no vvk.lv, jo nedaudz slinkums pētīt un pārrakstīt - šos avotus pati neesmu lietojusi.

Latviešu – krievu vārdnīca ar vārdu skaidrojumiem: http://www.liis.lv/latval/vardnica/

Latviešu – angļu vārdnīca: http://dictionary.site.lv/dictionary/

Latviešu – angļu, angļu – latviešu tulkojošā vārdnīca:http://www.ectaco.com/online/diction.php3?lang=17

Latviešu – angļu frazeoloģiskā vārdnīca:http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/frazes/frazesa.htm

Matemātikas un informātikas daudzvalodu tulkojošā vārdnīca: http://www.lanet.lv/miv/

Lauksaimniecības un ekonomikas terminu vārdnīca: http://www.ekona.lv/vardnica.php3

Bioloģijas terminu vārdnīca: http://latvijas.daba.lv/vardnica/

Saīsinājumu vārdnīca: http://priede.bf.lu.lv/gis/VARDNICA.GIS/

Lietvedības terminu vārdnīca: http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/termini.htm

Turpinājums sekos...

Augstāk/zemāk VS iepriekš/tālāk + turpmāk

Saule iet uz pavasara pusi. Kopš es katru dienu vienā un tajā pašā laikā dirnu autobusu pieturā, gaismiņas svīšanas paradumu maiņu var novērot itin labi. Kas decembrī bija mella nakte, tas janvārī - spridzīgs rīts.

Bet neba par laiku parunāt es še nācu. Laiks pats ar sevi itin labi tiek galā, ko nevarētu sacīt par tekstu.

Viens smalks teksta kvalitātes rādītājs ir spēja saprast, kā atsaukties uz tālāk ievietotu vai iepriekš jau bijušu gabaliņu. Tātad - ja kaut kas jau ir minēts, tad lieto vārdu "iepriekš" (vai kādu citu piedienīgu sinonīmu, bet ne "augstāk"), ja kaut kas vēl tikai būs, tad raksta "tālāk" (vai ko citu glītu, bet ne "turpmāk" vai "zemāk").

Kāpēc tā? Gaužām vienkārši. Iedomāsimies, ka es te esmu uzmargojusi garum garu emuāra ierakstu un kāds izdomā, ka nebūtu slikti ņemt un izdrukāt to uz skaistām otrreiz pārstrādāta papīra lapām. Un tagad iedomājieties, kā varētu izskatīties teksts, kurā uz nebēdu draiski rotaļājas dažādās vietās sasēdināti "augstāk" un "zemāk". Nevar jau paredzēt, kurā vietiņā kurš vārds atradīsies, kad iznāks laukā uz papīra.

Protams, daudzi tam nemaz nepievērstu uzmanību, bet man šķistu pagalam neglīti, ja lapas pēdējā rindiņā gozītos vārds "zemāk" (piemēram, zemāk ievietota bilde ar kailu ezi). Nu kur nu vēl zemāk... Vai arī - pirmajā rindiņā teksts ar "augstāk" pašā viducī (piemēram, augstāk redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos). Ja tā ir pirmā rinda, tad kur ir augstāk?

Toties, lietojot "pareizos" vārdus, šādi jautājumi nerodas.

Tālāk ievietota bilde ar kailu ezi.

Iepriekš redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos.

Es te gari izrunājos, bet doma ir gaužām vienkārša - lai novērstu jebkādus pārpratumus vai nesmukumus iekšējās atsaucēs, vienmēr lietojam vārdus "iepriekš" un "tālāk", jo tiem nav nevēlamu papildnozīmju, kas atkarībā no teksta izkārtojuma var vest maldu ceļos.

Vārds "turpmāk" - kas tam vainas.

Nekādas, ja vien tas tiek lietots tam, kam pati māte daba un valodiņa paredzējusi - laika nozīmei. Reizēm to lieto dažādos juridiskos papīros, domājot "no šī brīža" (piemēram, Visudiženais un cienījamais Kailais Ronis - Apmeklētāju Bieds Ir Sumināms [turpmāk tekstā - KRABIS] pasludina savu gribu.). Tur laika nozīmi vēl var nedaudz aiz matu galiem pievilkt klāt - no brīža, kā ir izlasīta šī rindiņa, tiks lietota abreviatūra.

BET - parastos tekstos, kur minētas iekšējās atsauces, vārdu "turpmāk" vārda "tālāk" vietā lietot nevajadzētu. Kaut arī vārdiem "tālāk" un "turpmāk" ir dažas kopīgas nozīmes nianses, ir tomēr jauki zināt atšķirību un lietot šos vārdus dažādos kontekstos. Kāpēc? Jo Mēs Varam!

Noderīgi īsceļi

Tā kā esmu gudra kā skudra un veikla kā bite, saglabāju melnrakstu emuāram man-nav-ne-jausmas-kur. Visur apskatījos, nebija. Atliek vien pieņemt, ka nemaz neesmu saglabājusi. Tad nu ļaušos radīšanas priekam un izgudrošu riteni vēl vienu reizi.

Šoreiz tehniskas informācijas būs vairāk nekā valodiskas. Kaut gan – tehniskās lietas palīdz uzlabot arī valodas kvalitāti. Nenoliedzami.

Ir tāda lieta kā taustiņu kombinācijas, kas ar pāris veiklām pirkstu kustībām ļauj tikt pie kārotā simbola tekstā, nemīcoties riņķī un apkārt pa simbolu tabulām kaut kur dziļi teksta redaktora vēderā.

Īsceļi ar "Alt" darbojas neticami vienkārši - ar kreisās rokas jebkuru pirkstu piespiežam taustiņu Alt, savukārt ar labo roku secīgi nospiežam ciparu kombināciju uz ciparu tastatūras labajā pusē. Tikko tas būs izdarīts un Alt palaists vaļā, parādīsies uzspiestais simbols. Jā, tieši tik vienkārši. Un jā – es pati to tikai pirms apmēram pusgada atklāju, jo iepriekš neticēju, ka tas ir tik vienkārši. Nedaudz burvestībai līdzīgi – noskaiti pareizos cipariņus un dabū kāroto.

Šādu īsceļu ir visai daudz, tāpēc minēšu vien biežāk lietojamos.

“	Alt+0147	Augšējās sākuma pēdiņas tiem, kam netīk apakšējās (piemēram, man).
”	Alt+0148	Augšējās beigu pēdiņas no tā paša komplekta.
– (en-dash)	Alt+0150	Vienotājdomuzīme. Lieto, piemēram, lai norādītu laika periodu: 1999.–2000. Bez atstarpēm.
— (em-dash)	Alt+0151	Parastā domuzīme. Ar atstarpēm abās pusēs.
° (grādi)	Alt+0176	Grādu simbols. Noder tur, kur grādi: °C.
±	Alt+0177	Plus mīnus noderīga zīme.
° (nedalāmā atstarpe)	Alt+0160; Ctrl+Shift+Space	Ļoti labs izgudrojums – obligāti lietojama aiz gadiem, iniciāļiem un skaitļiem, aiz kuriem seko mērvienības, piemēram: Tālajā 1999. gadā J. Kalniņš nopelnīja 10 000 latu un svēra 88 kg. Te redzēt nevar, bet šī atstarpe nodrošina to, ka, tekstam pārlecot jaunā rindā, tas nepārlēks pa vidu nejēdzīgā vietā.
€ (eiro)	Alt+0128
£ (mārciņa)	Alt+0163
§ (paragrāfs)	Alt+0167
- (defise)	Alt+0045	Parastā defise.
- (nedalāmā defise)	Alt+0173	Defise, kura nepārtrūks uz pusēm rindas beigās.
©	Alt+0169	Autortiesību zīme.

Vēl kāda piebilde par domuzīmēm – klasiskajā latviešu valodniecībā lieto trīs dažādas strīpiņas: domuzīmi (—), vienotājdomuzīmi (–) un defisi (-). Ar defisi parasti viss ir skaidrs, bet tās pārējās divas strīpiņas – tā kā vienu lieto ar obligātām atstarpēm abās pusēs, bet otru (vienotājdomuzīmi) obligāti bez atstarpēm, tad sajaukt tāpat nevar, kad ir domāta viena, kad otra, tādēļ es uzskatu, ka triju strīpiņu vietā pilnīgi pietiktu ar divām – domuzīmi, kas, lietota bez atstarpēm, kļūtu par vienotājdomuzīmi, un defisi, kurai ir savas specifiskas funkcijas.

Vienlīdzīgie teik. loc. un apzīmētāji

Labvakar, manu mazo draudziņ. Lielā dzīves upe lēni plūst savu gaitu, jaunības maksimālisma audzinātos krūmus pieskalojot ar ikdienas rutīnas smiltīm, kas grauž acīs, mēģinot saskatīt, kur dzīvības kokam saknes sietas.

Tā, dienišķā poētikas deva nodrošināta. Daudz pēdējā laikā manā dzīvē izmaiņu bijis. Lielākā droši vien ir tā, ka nomainīju darbu (vai arī darbs nomainīja mani). Un, kā var redzēt, šis jaunais lieliskais darbs paņem visas manas domas, laiku un enerģiju. Lūk, tur arī aprakti visi neuzrakstītie emuāra ziņojumi – astoņu stundu darba dienā (+ stundā pusdienām, + divās stundās sabtranam).

Tā ka tā.

Lai Tavam nācienam uz šo ierakstu būtu kāda paliekošāka jēga, pastāstīšu arī šo to no valodas lietām.

Vienlīdzīgu teikuma locekļu saskaņošana ar kādu cimperlīgu apzīmētāju. Lai būtu skaidrāk – stāsts šodien būs par šādiem gadījumiem: Aina un Ivars ir gudri; apdomīgās Baiba un Ieviņa; Ģederts prot čigānu, pupiņu un latgaliešu valodu.

Kā man laipni pavēstīja Ceplīšu pāris savā lieliskajā grāmatā “Latviešu valodas praktiskā gramatika”, situācijas ir risināmas visnotaļ vienkārši, ņemot vērā, ka te vēstīts par trim gadījumiem.

1. Ja ir viens apzīmētājis pie vairākiem vārdiem. Piemēram, Pie galda stāvēja gudrie Aina un Ivars, spriedelējot par ēdiena ietekmi uz domāšanu; apdomīgie Roberts un Kārlis lēnām šļūca no kalna uz vecas auto riepas. Te svarīgi saprast, kāpēc ir lietots daudzskaitlis. Iemesls ir pavisam vienkāršs – pretējā gadījumā varētu domāt, ka apzīmētājs attiecas tikai uz tuvāko vārdu – Apdomīgais Roberts un Kārlis (nekas nenorāda, ka arī Kārlis būtu apdomīgs). Ainas un Ivara gadījumā ir vēl sarežģītāk – atšķiras dzimtes, tādēļ apzīmētāja saskaņošana tikai ar vienu vārdu nederēs, ja ir iecerēts, ka iezīme attiecas uz abiem. Tāpat arī jāpatur prātā, ka latviešu valodā vispārinošā nozīme ir vīriešu dzimtei, tādēļ, ja vien runa nav par 100% dāmu kolektīvu, vispārinošais apzīmētājs jālieto vīriešu dzimtē, piemēram, Galda labajā pusē sēdēja cienījami viesi – Ausma, Ārija, Brunhilde un Ījābs. Galda kreisajā pusē sēdēja agri ieradušās viešņas – Skaidrīte, Jautrite un Zeltīte.

2. Ja apzīmējamie vārdi ir dažādās dzimtēs – tad parasti saskaņo ar tuvāko, bet nepārprotamības labad var arī lietot vīriešu dzimtes daudzskaitli (vai atkārtot apzīmētāju). Piemēram – Agrā rīta stundā pa trolejbusa logu žēli skatījās mana tante un onkulis, viņiem blakus sēdēja piepūties večuks un balons, savukārt vadītāja vietā bija iekārtojušies gurķis un biete, kas cītīgi vēroja spožos kloķus un spožās pogas.

3. Ja divi vai vairāki vienlīdzīgi apzīmētāji ir izteikti ar ģenitīvu, apzīmējamais vārds parasti ir vienskaitlī, piemēram, Ēdnīcā uz gala karsti kūpēja biešu, skābu kāpostu, sēņu un zeķu zupa. Onufrijs, kurš prata tikai rumāņu un franču valodu, pēc smaržas izvēlējās tīkamāko virumu.

Kā redzams, valodas likumības nav pārāk sarežģītas, bet pilnībā nodrošināties pret pārpratumiem vai neskaidrībām šā vai tā nav iespējams. Kā reiz teica Mērfijs: “Jebko var padarīt muļķudrošu, bet pret pilnīgiem idiotiem nodrošināties nav iespējams.”

Divu prievārdu gadījumi

Reizēm dzīve, kas jau tā ir piņķerīga padarīšana, ņem un piedāvā izvēli, piemēram - ejot uz kādu pasākumu, var ņemt vai neņemt vīru līdzi. Izvēle ir laba lieta, tikai kā to labāk pierakstīt ielūgumā - "ierasties ar vai bez vīra"? Kaut kā šķībi izklausās, jo nevar saprast, ko ar ko tur vajadzētu saskaņot.

Te talkā nāk Skujiņas kundze, kas maigā balsī melns uz balta 84. lpp. pakrata pirkstu un pamāca, ka nevar rakstīt blakus divus prievārdus, ja katrs no tiem prasa citu locījumu (ierasties ar vīru vai bez vīra). Lai izvairītos no pārmērīgas atkārtošanās, var izteikties šādi: ierasties ar vīru vai bez tā. Izņēmums varētu būt daudzskaitlis, jo tur formas ir vienādas - ierasties ar vai bez bērniem. Kaut gan - varbūt labāk no tādām konstrukcijām atradināties pavisam, lai vēlāk nav jādomā - kā tur kas lokās.

Piemēri: Mudīte gribēja iet uz naktsklubu un nu domāja - iet ar vīru vai bez tā. Par to, iet ar vai bez bērniem, jautājumi neradās.

Nevajadzētu blakus lietot arī citus prievārdus, piemēram, ar no - Juris mēģināja nosist mušu ar no plaukta paņemtu avīzi, labāk būtu - Juris mēģināja nosist mušu ar avīzi, kas paņemta no plaukta.

Vienīgais gadījums, kad prievārdu lietošana blakus nav noziegums pret gramatiku, ir tajās reizēs, kad prievārdi piesaista vārdus vienā locījumā, piemēram, pirms un pēc - abi piesaista lietvārdu ģenitīvā, tāpēc tos var lietot blakus, piemēram, Mudīte apsolīja Jurim desmitos vakarā atļaut palūrēt pa savu logu, pirms un pēc norunātā laika aizkari būs ciet.

Zoslēni un ķieģeļnīcas

Ko tik cilvēki neizdomā, lai atcerētos paroles, nosaukumus, secību un citas svarīgas lietas. Vidusskolā astronomijā bija pantiņš, kā atcerēties planētu secību no Saules (pieņemot, ka Plutons arī pie planētām pieskaitāms):

Mums visādas zināšanas māca, 

Jo sajūk un nepaliek prātā!

Gauži vienkārši - M-V-Z-M-J-S-U-N-P - Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns, Plutons.

Bija arī pantiņš par varavīksnes krāsu secību, bet tas bija krieviski un to es neatceros.

Lai vai kā - šodien stāsts par zoslēniem un ķieģeļnīcām. Ir tāda lieta kā līdzskaņu mija, un ir kaut kas kreptīgāks par to - līdzskaņu pāru mija. Tie ir tie ķēpīgie gadījumi, kad blakus atrodas divi līdzskaņi un ir kaut kas mīksts - un tad ir jādomā - cik daudz no konstrukcijas jāmīkstina tādos vārdos kā šķiņķis, sliņķis, baļķis.  Tāpat arī vārdi viena reņģe iesprūda eņģēs varētu radīt grūtības rakstot - vajag tur abus mīkstināt vai tomēr ne.

Te talkā nāk zoslēns, jo - zoslēns ķieģeļņīcas priekšā vienmēr mīksts. Labi, var piesieties pie tā, ka vārdā ķieģeļnīca ņ mīkstināt nevajag, bet mēs pie tā nepiesiesimies.

Tātad - z, s, l, n pirms ķ, ģ, ļ, ņ ir jāmīkstina. Ja kādam labāk tīk uzskatāma teorija - sanāk šādi pāri, kur notiek līdzskaņu mija: sl-šļ, sn-šņ, zl-žļ, zn-žņ, ln-ļņ.

Tagad kādi nebūt piemēri: Uz galda Ažļa* priekšā stāvēja grūslis**, nepagāja ne pāris mirkļu, kā no grūšļa nekas vairs nebija palicis pāri. Daugavas malā rēgojās viznis, Azlis, saēdies grūsli, nolēma uzkāpt uz vižņa. Alnis redzēja, kā Azlis mēģina uzkāpt uz vižņa, un nodomāja - labi, ka nemēģina uzkāpt uz aļņa. Atskanēja skripsnis***. Alnis pagriezās skripšņa virzienā - tur aiz vižņa pazuda grūšļa ēdājs. 

Vadoties pēc šī likuma, var arī vēsā mierā izpīpēt, ka vārdā vīkšķis pirmo k mīkstināt nevajag, jo zoslēnā tāda burta nav, savukārt š ir ar diakritisko zīmi, jo atrodas pirms ķieģeļņīcas mīkstā ķ.

Ceru, izteiciens zoslēns ķieģeļņīcas priekšā vienmēr mīksts kādreiz noderēs (jo tad mans darbs nebūs bijis velts!).


__________________________________
* Azlis - hipotētisks cilvēka vārds, ko es izdomāju no zila gaisa, lai sanāk glīta līdzskaņu mija
** grūslis - apvidvārds, nozīmē to pašu, ko kartupeļu biezputra
*** skripsnis - onomatopoētisms, ko es nedaudz pati izdomāju, vārdnīcā atrodams vārds skripšķis