par labajiem un ne tik labajiem vārdiem

šķiet, esmu palaidusies* slinkumā (vai arī slinkums palaidies manī...). steidzu laboties. diži** sapriecājos, kad atklāju, ka šajā emuārā var ievietot arī tabulas. tas ļoti atvieglo dzīvi, ja ir vēlme ievietot tabulveida*** informāciju. šodien stāsts par labajiem un sliktajiem vārdiem. nav jau tā, ka sliktie būtu galīgi slikti, bet prasmīgiem valodas lietotājiem būtu jāzina, kādos gadījumos atsevišķi vārdi uzskatāmi par nevēlamiem un no tiem būtu jāvairās.

tātad - tabula ar labajiem vārdiem, ko būs lietot ne tik labo vietā, lai tā valodiņa raiti ritinās.
 
šis ir konspektīvs izvilkums no J. Kušķa apcerējuma "Mūsu valoda". te nebūt nav viss, ko tajā grāmatā var atrast, bet iesākumam būs gana (:

slikts vārds	labs vārds	komentārs
apkārtējā vide	vide
apmācību	mācību	Kušķis uzskata, ka vārds apmācība pārāk bieži tiek lietots tur, kur vajadzētu lietot vārdu mācība, apmācīt var: braukt ar traktoru, rīkoties ar kādu tehnisku ierīci, apmācības armijā.
aprunāt	apspriest	aprunāšana ir tas, ko dara bābas, nopietni cilvēki lietas apspriež
ar domu ar mērķi	lai	tas ir – jāveido palīgteikums ar lai, tā būtu ieteicams
atgriezt	atdot atpakal
attiecas	parāda attieksmi
barība sagremojas	barību sagremo	te jāaplūko process pēc būtības – kādam tā barība ir jāgremo, pati tā neko nepaveiks
bez maksas	par velti
dramatisks teātris	drāmas teātris
drīzākajā laikā	drīz
filma skatās	filmu skata	filma pati sevi nevar noskatīties, tāpēc arī nav ieteicams sacīt filma skatās
gadījuma rakstura pircēji	gadījuma pircēji	šādās konstrukcijās raksturs ir gluži lieks vārds, nevajag kautrēties dzēst!
gadu atpakaļ	pirms gada, priekš gada, pērn
grāmata lasās	grāmatu lasa	grāmata pati sevi nez vai izlasīs
griesti	augstākais līmenis
ir neiespējami	nav iespējams
izbēgtu no	izvairītos
izpalika, izpalikt	nenotika, neradās, negadījās, iztrūcis, neieradies
izteikti	acīmredzot, daudz, īsti, ļoti, noteikti, sevišķi, skaidri, spilgti, stipri
jūs no kurienes?	no kurienes jūs esat? no kurienes jūs esat ieradušies?
kā būt	ko darīt kā rīkoties
kā jūs attiecaties	kāda ir jūsu attieksme
kā nekā	taču
katrs otrais	puse
katrs trešais	trešā daļa
kvartāls	ceturksnis
līdzīgi kā	tāpat
līvi	lībieši	šis ir tāpēc, ka līvi ir tas, kā viņi paši sevi sauc, tātad tas ir lībiešu valodas vārds, latviešu valodā mēs viņus saucam par lībiešiem. analoģijai – mēs taču nesaucam krievus par ruskijiem vai igauņus par ēstiem.
nacionāla rakstura problēma	nacionāla problēma
nav pie vainas	nav vainīgs, nav vainojams
negatīvi attiecas	ir negatīva attieksme
negodīgā ceļā	negodīgi
nesen atpakaļ	nesen	atpakaļ laika nozīmē nevajadzētu lietot
organika	gan kūtsmēsli, mēslojums, gan darbība, rīcība, prasme	jāteic, es pēdējo 5 gadu laikā šo vārdu nekur neesmu manījusi
pa Latviju	Latvijā
pabūt	apmeklēt, ierasties, ciemoties, aplūkot, būt
par tik – par cik	tik - cik	bet labi – pārdod par tik, par cik nopirka (un tagad es domāju – Kušķis šo piemēru ir iekļāvis tāpēc, ka tā ir pareizi no valodniecības viedokļa, vai arī tāpēc, ka spekulēt nav labi...)
pārpildīt	pārsniegt	tas ir par plāniem, ne par kūku trauciņiem
pieņemt mērus	rīkoties, darboties, izmantot iespējas vai līdzekļus
piestādīt	iesniegt, piesūtīt	bet, ja runa būs par puķēm dārziņā, tad tās gan var piestādīt tā, ka kāju nav kur nolikt!
piezemēts	neikdienišķs, mazs, nepatīkams, piesardzīgs, praktisks, slikts, sīks, vienkāršs, zems
pilsoņi attiecas pret	pilsoņiem ir attieksme
preces pārdodas	preces pārdod	kāds tomēr to darbību veic, ne pašas preces
programmas ietvaros	pēc programmas
raksturo	ir raksturīgs, raksturīga
rūpe	rūpes	nevajadzētu lietot daudzskaitļinieku vienskaitlī
sacerējums	domraksts	Kušķim nepatīk, jo rusicisms
sāpe	sāpes	vienkārši – nevajadzētu daudzskaitļiniekus lietot vienskaitlī
saskaņā ar kuru	ar ko
tajā pašā laikā	vienlaikus
uz ielas	ielā
uz pasaules	pasaulē
vai ar tevi viss kārtībā	kā tev klājas	nu tas ir tas, ko latvieši reizēm jautā. ārzemju ieteklmē jautā arvien biežāk
valstiska iestāde	valsts iestāde
varēšana	gatavība, spēja, iespēja, prasme, izglītība, sasniegums	dzīvs piemērs, kā viens aizgūts vārda lietojums plicina visu valodu, jo var stāties vismaz 6 dažādu vārdu vietā
veiksmes	veiksme	un te ir vienskaitļinieks daudzskaitlī, kas nav ieteicams
vienlaicīgi	vienlaikus
viennozīmīgi	skaidri, nepārprotami, tieši, droši, gluži, neapšaubāmi, noteikti, negrozāmi, pavisam, pilnīgi, taisni, tāpat, vienprātīgi, viscaur, visnotaļ
vietēja rakstura ticējums	vietējs ticējums

_____________
*, **, *** ja es šo tekstu rediģētu, droši vien piekasītos šiem trim vārdiem, tā kā tas ir mans teksts, atļaušu sev nelielu vaļību! (:

par valodniekiem un par Ģ

uz šo ierakstu mani pamudināja sīka saruna sīko sarunu vietnē - tviterī.

tvitersaruna lieliski ilustrē manu iepriekš pausto apgalvojumu par to, ka valodnieki ir sūdabrāļi, kas nerimdami cepsies par tām trim valodas lietām, ko katrs zina, bet citi ne (piemēram, ak, šausmas, šī sabiedrības atlieka ka no kad neatšķir; šausmas, kā var tā nesaprast starpību starp jutīgs un jūtīgs; kas, šim cilvēkam kādas īpašas privilēģijas, ja drīkst tik kroplīgi sacīt ģenetīvs?! utt.). cepsies, bet neiesprings kaut ko darīt lietas labā, jo var gadīties, ka kāds uzdod kādu sarežģītu jautājumu, par kuru nav gadījies citus lamāt. tā kā nevienam negribas izskatīties kā muļķim, labāk ir klusēt un cepties savējo vidū, jo tie neprasīs tādas kutelīgas lietas kā: ja pašreiz ir pareizā forma, tad kāpēc ir forma patlaban, kāpēc konstrukcija par spīti uzskatāma par sliktu, kāpēc līdzpilsoņi ir slikts vārds u.tml.

saruna ar @ammarita (lai viņa man atvaino, ka izmantoju kā piemēru, tas vienkārši pats gadījās pa rokai, bet daudz ir šādu gudrinieku uz pasaules).

tātad, @ammarita: Visus, kuri lieto konstrukcijas "nav biļete, nav nauda" (vai tamlīdzīgas), ir vēlme sist un slānīt. Ilgi. Ar lielu bomi.
tad es savā visgudrībā bildu:  protams, tas ir vienkāršāk, nekā mīlīgi paskaidrot, kas par vainu!
savukārt viņa: Kopš kura laika mīlīga paskaidrošana iedarbojas?

diži sadusmojos un neko neatbildēju. viņa laikam manu klusēšanu uztvēra kā piekrišanu, kaut gan patiesība ir visai otrāda.

ar šo ierakstu vēlos apgāzt tēzi, ka mīlīga paskaidrošana nedarbojas. man drīzāk liekas, ka cilvēki ļoti ietekmējas viens no otra, līdz ar to izplatās ar mazāk vēlamas īpatnības. ja patur prātā, ka tīrā valodā tāpat neviens nerunā, tad nav ko svīst, galvenais, kas jāatceras - kā ir pēc literārās valodas normām, jo, kā mēs lieliski atceramies, latviešu literārā valoda ir normēta.

ir vārdiņi, kas prasa, lai komplektā ar tiem tiktu lietots ģenitīvs un nekas cits (citādi vārdiņiem sāk sāpēt vēders un viņi ir ļoti nelaimīgi). šādi vārdiņi ir:
daudz, 
maz, 
vairāk, 
mazāk, 
nav, 
trūkst,
vajag, 
nevajag, 
pietiek, 
nepietiek.
piemēram, Juzikam vairs nav skapja. kad bija, tad tajā glabājās daudz apakšbikšu, vēl vairāk tur bija zeķu, jo tās, kā zināms, nāk pa pāriem. Juzikam nav naudas, ja būtu, viņš izņemtu skapi no lombarda. Juzikam pietiek rūpju, tāpēc par to, ka trūkst skapja, viņš domās vēlāk.

par valodnieku sugu

nu jau kādu nedēļu manī briest dusmiņa. un ik pa laikam gadās kaut kādi nieki vai lielākas lietas, kas to uzjunda un audzē par konkrētu dusmu.

tēma - valodnieki.

tiesa, šodien rūpīgi sekoju "krējuma izstrādājuma", "krēmeļa" un "krējumeļa" problēmai (te var pasekot līdzi daļai procesa: krējumeļa vārdnīca). tas mani dikti uzjautrināja, līdz ar to dusma noplaka, bet zinu, ka tāpat drīz būs atkal kaut kas, kā dēļ man gribēsies piecelties kājās un kādam uzkliegt, tāpēc labāk norakstīti sāpi jau tagad.

tātad tēma - valodnieki. un filologi vispār. provokatīvs jautājums - kāds sabiedrībai labums no filologiem? nē, nopietni - kāds valstij labums no tā, ka katru gadu teju no visām augstākās izglītības iestādēm izlaižas vesela varza ļaužu ar filologa grādiem dažādos svaros? katrs filologs/valodnieks sitīs sev pie krūts un putām uz lūpām stāstīs, cik viņa izglītība svarīga valsts un kultūras saglabāšanai, valodas kopšanai un saglabāšanai. tie, kas nav filologi, vai nu lāga nezina, kas tas vispār tāds ir, vai arī ir pārāk apdomīgi, lai raudzītu spriest par tik sarežģītām lietām, tāpēc droši vien teiktu, ka filologs ir kaut kāds izglītots cilvēks.

ja man šodien kāds jautātu, kas ir filologs/valodnieks, es teiktu, ka tas ir sīkumains knauzerīgs sūdabrālis. un man pat ir pamatojums.

empīriskā pieredze rāda, ka filoloģijas fakultātē studē vidēji trīs veidu cilvēki. apmēram 0,5% filoloģija ir sirdslieta, valoda ir aicinājums, atnākuši uz turieni, kur grib būt. no šiem, visticamāk, nākotnē taps profesori un zinātnieki. apmēram 25% ir no sērijas gribu-būt-rakstnieks. šie otrajā/trešajā gadā aizies studēt literatūrzinātni, lietos gudrus vārdus, dienās varbūt uzceps kādu emuāru, kur rakstīs par kaut ko, kas, viņuprāt, varētu satricināt pasauli. neko paliekošu, visticamāk, neradīs. no šiem kāds viens kaut kur regulāri raudzīs publicēt kaut kādus niekus, ko neviens, izņemot tuvākos draugus, ģimenes locekļus un nejaušus garāmskrējējus, nelasīs, savukārt atlikušie atmetīs filoloģijai ar roku un darīs kaut ko nesaistītu. tālāk. palikuši apmēram 74,5%. tā ir masa, no kuras daļa atbirs studiju laikā, daļa kaut kā tiks līdz grādiem. daži vēlāk strādās par skolotājiem, korektoriem, varbūt redaktoriem, lielākā daļa - darīs kaut  ko pilnīgi ar valodu nesaistītu.

tā, un kas tad gala beigās sanāk - no visiem katra gada absolventu simtiem apmēram 3 būs zinātnieki, kaut cik strādās ar valodu saistītās jomās, kur neko jaunu neradīs, tikai raudzīsies, lai citi dara pareizi.

ko es ar to gribu sacīt. filoloģijā nav vidusslāņa. bet, kā mēs labi zinām, vidusslānis ir labklājības pamatā. ir zinātnieki, kas pēta kaut ko tik no reālās dzīves atrautu kā supīnu prūšu valodā, ablatīva īpatnības sēliskajās izloksnēs un kādus tik brīnumus vēl ne. tātad parastajiem mirstīgajiem no šīs daļas nav nekāda labuma, tik vien kā patīkamā apziņa, ka kaut kur uz pasaules ir tik gudri cilvēki. un bez zvērinātajiem zinātniekiem ir tie, kas man pēdējā laikā krīt uz nerviem - valodnieki - sīkmanīgi sūdzambībeles, īdētāji un kasītāji, burtakalpi.

valoda ir sabiedrības īpašums, un valodniekiem vajadzētu darboties sabiedrības labā. tiešām ar pienākuma apziņu. valoda ir dzīvs visas runājošās sabiedrības kopīpašums. ir veselības veicināšanas organizācija, kāpēc nav valodas veicināšanas organizācijas? ir visādas no tautas un reālās dzīves atrautas iestādes, kas nesniedz pašu būtiskāko - ikdienas ieteikumus valodas lietošanā valodas lietotājiem. tagad tas ir tādā līmenī - ja gribi rakstīt - raksti un meklē pats, kas un kā būtu pareizāk. ja kaut ko atceries no skolas gadiem - lieliski, ja neatceries, pats vainīgs.

reizēm ir sajūta, ka valodnieki sēž uz savām zināšanām kā suņi uz siena kaudzes, kaut ko viņi zina, bet visu nekad nepateiks, lai kāds nesadomātos zināt lietas, ko lemts zināt tikai valodniekiem! un kur ir sāpe - nav jau kur iemest aci tādam parastajam mirstīgajam. nav jau visi tik advancēti, lai turētu pie rokas trīs skaidrojošās vārdnīcas un Blinkenas komatu bībeli (lieliska grāmata, un dārga).

pēdējā laikā man šķiet, ka valodnieks ir cilvēks, kur aizrādīs par nepareizu ka un kad lietošanu, jo to viņš zina, kā ir pareizi, kā arī klausīsies, vai sarunu biedram dēļ nepaspruks pirms paskaidrojošās daļas, bet neko labu sabiedrībai nedos. tikai sēdēs un pukstēs, cik visi pavirši izturas pret valodu.

bet nav viss tik slikti. latviešiem patīk laba latviešu valoda. rakstošie latvieši cenšas rakstīt labi un pareizi. reizēm studēju Kušķi (eifēmisms, protams). viņš svīst un cepas par daudzām lietām, bet interesanti pavērot, ka no senāk aktuālām problēmām daļa ir atrisinātas vai vismaz ikdienā vairs nav dzirdētas. valodas lietotāji savu iespēju robežās cenšas. būtu lieliski, ja valodnieku varza pacenstos no savas puses un to veicinātu.

vēl viens novērojums iz dzīves. valodniekiem patīk apgalvot, ka viņi ir daudz labāki par žurnālistiem, jo žurnālistiem elementāru latviešu valodu nemaz nemāca, savukārt valodnieki būtu lieliski rakstītā vārda pavēlnieki. citējot kādu prātīgu vīru: "gudri d***t nav malku cirst". nu un, ka valodnieki kaut ko zina labāk - žurnālisti rakstīs, un kāds to lasīs, savukārt valodnieki tikai turpinās runāt par to, cik ļoti piesārņota un šķība tā valoda kļūst.

piemērs iz šodienas - tviterī panesās spriedelējumi par krēmeli. un jau no paša rīta bija ziņa - valodnieka komentārs, ka pēc vārddarināšanas pareizi būtu krējumelis. tas mani sadusmoja ne pa jokam - tauta rada, bet valodnieki tikai kritizē. valoda ir tautas īpašums. kāpēc pret radošu spēlēšanos ar vārddarināšanu jārada nepatika ar visgrudru spriedelēšanu? valodnieki ir visai mazspējīgi radīšanā, galīgi trūkst radošās domas lidojuma, tad kāpēc tādi stīvi ļautiņi jālaiž pie jaunu vārdu radīšanas šprices?! dodiet cilvēkiem zināšanas, tas līdzēs vairāk nekā klamzīgi jaunvārdu piedāvājumi.

cipari tekstā

var jau teikt, ka visādas pareizrakstības lietas ir tīrie sīkumi, bet jāliek aiz auss, ka visa dzīve sastāv no šādiem sīkumiem, un, jo rūpīgāk attiecas pret katru atsevišķo sīkumu, jo kvalitatīvāks viss dzīves sīkumu kopums.

ir viena tāda lieta, kam rakstītāji steigā mēdz dragāt pāri - skaitļi, kas izteikti ciparu formātā. pats par sevi saprotams, ka tūkstošus un miljonus daudz ērtāk parādīt ar cipariem, nevis vārdiem (viņš bija veikala trīssimt piecdesmit tūkstoš astoņi simti deviņdesmit ceturtais apmeklētājs), un te arī gadās kļūmes, ja rakstītājs savus ciparus neizlasa skaļi, līdz ar to aizmirst saskaņot ar citiem vārdiem.

ja lielāks vai mazāks skaitlis beidzas ar 1, tad jāsaskaņo vienskaitlī. piemēram, veikalā bija 2981 maizes klaips. izņēmums ir tad, ja saskaņojamā reālija ir daudzskaitļinieks, piemēram, Afanāsijs šodienas spēlē guva 71 vārtus.

tālāk - par ģenitīvu. ar to saistās visi desmitnieki, simti, tūkstoši, miljoni, kā arī padsmitnieki. tas tāpēc, ka šādās konstrukcijās skaitļa vārds ir galvenais, tas atbild uz jautājumu cik? un izsaka skaitu, daudzumu. piemēram, man ir vienpadsmit zeķu, Jānim ir 20 gadu, Annai savulaik bija 200 kaķu, Ivars gribētu mēnesī pelnīt 2000 latu, sētniecei Toņai bija miljons klientu.

jāteic, ka šādās konstrukcijās var lietot arī nominatīvu un akuzatīvu, bet tad mainās uzsvars. tiesa, ar apaļiem tūkstošiem gan vienmēr jālieto ģenitīvs, piemēram, pļavā ganījās 13 000 aitu, viņām kopā bija 13 000 ļipu un 52 000 kāju (tātad: trīspadsmit tūkstoši aitu, piecdesmit divi tūkstoši ļipu).

galvenais, kas jāatceras - ja teikumā ir skaitļi, tie pie sevis jāizlasa skaļi, un tad jau valodas izjūta pati pateiks priekšā, kā saskaņot teikuma locekļus.

Saskaņošana skaitlī

Ir piektdienas vakars, kurā negribas darīt neko svarīgu. 

Un, kā kāds kaut kad kaut kur sacīja, —

ja reiz latvietis ir nolēmis neko nedarīt, 

tad nekas viņu no tā neatturēs.

Tātad, lai neko nedarīšanu padarītu taustāmāku, pastāstīšu par vienu āķīgi sāpīgu lietu — vairāku reāliju saskaņošanu skaitlī. Ko darīt, ja ir divi objekti, kuriem jāpievieno kopīgs apzīmētājs, — rakstīt daudzskaitli (jo objekti tomēr divi) vai vienskaitli? Endzelīns par šo jau ir domājis.

Lai neteiktu gari, teikšu īsi — gadījumos, kur nekas netiek fiziski skaitīts, bet gan tikai saskaņots, saskaņo ar pēdējo, to, kas ir blakus. Piemēram, piektdienas vakarā paredzētas orģijas Pētera un Kārļa dzīvoklī. Nē, pie šī es vēl atgriezīšos, labāk kādu piemēru, kur nav jāskaidro par pārpratumiem. tātad, piemēram, atradu maku uz Barona un Valdemāra ielas krustojuma (pamanījāt, ka es jūs nesu cauri - nav tur nekāda krustojuma!). Tātad — saskaņojam ar pēdējo, pēdējā ir Valdemāra (viena), tātad rakstām iela. Vai, piemēram, vīram un sievai bija laba saskaņa gultā — abiem sāpēja galva.

 

Te vajag nedaudz vizualizēt. Katram ir viena galva, rakstām vienskaitli. Pretējā gadījumā būtu šādi:

Nu sapratāt, par ko ir stāsts. un tā ir ar visām lietām — ja vien tur tiešām zem katras atsevišķās lietas neslēpjas vairākas lietas (piemēram, Kārlim un Jurim ir rokas, — tas ir — katram ir vairāk nekā viena roka!), tad jālieto vienskaitlis (piemēram, Kārlim un Jurim ir deguns).

Tā, tagad atgriezīšos pie piemēra par orģijām — piektdienas vakarā paredzētas orģijas Pētera un Kārļa dzīvoklī. Te jāskatās pēc būtības — ja Kārlis un Pēteris dzīvo vienā dzīvoklī, tad (skaidrs kā diena) jālieto vienskaitlis, ja viņi dzīvo katrs savā dzīvoklī, tad tomēr jālieto daudzskaitlis, lai neradītu pārpratumus.

Tā ir teju ar visu — Antons neprata runāt ne krievu, ne angļu, ne vācu valodā, mētelīšu virinātājs manīts pie Iļģuciema un Āgenskalna poliklīnikas, kefīru ar atlaidi “Maksimā” varēs nopirkt ceturtajā un sestajā datumā, onkulis atkal pārkāpa piekto un sesto bausli, baznīckungs mēdza sist nepaklausīgiem draudzes locekļiem pa galvu ar Veco un Jauno derību.

Vēl viena piebilde pie šī paša — ja ir vairākas personas ar vienu uzvārdu, tad uzvārds jālieto daudzskaitlī — Jānis un Jana Krūmkaziņi mēģināja ar vilnas zeķēm uzslaucīt uz grīdas izlijušo kompotu.


Paturpinot stāstu par uzvārdiem — ja padomā ar galvu un paskatās ar abām (acīm), tad var ieraudzīt kādu niansi — ja pārim uzvārdu raksta vienskaitlī, tad var likties, ka uzvārds ir tikai vienai personai, bet tai, kas minēta pirmā, uzvārda nemaz nav (kā, teiksim, Madonnai). Piemēram, Benedikts un Juris Bērziņš rosījās uz cūku bērēm. Un pēc uzvārda vienskaitlī jums pat prātā neienāks, ka Benedikts un Juris ir brālēni no tēva puses, kam ir vienāds uzvārds (tas ir — arī Benedikts ir Bērziņš).

Savrupinājumi un iespraudumi

Pārlūkojot atslēgas vārdus, ar kādiem cilvēki ieklīduši manā emuārā (izņemot tos, kas te ieklīduši, īstus vārdotājus, burvestību pratējus un riebējus meklējot), secinu, ka sāpīgs jautājums ir savrupināmi un nesavrupināmi vārdi, ko likt komatos, ko labāk laist teikumā brīvā vaļā. Tad nu mēģināšu sevi izklaidēt, beidzot žmiegties ar zināšanām un raugot tās te sakārtot tādā veidā, lai būtu kur ielūkoties nepieciešamības gadījumā.

Pirmkārt — nav panacejas komatu likšanai, nav tā, ka, ieraugot noteiktu vārdu, 100% gadījumu būs skaidrs, ka tas jāliek vai nav jāliek komatos. Valoda ir sarežģīta lieta, tāpēc jāskatās arī uz blakus lietām teikumā, jo viss ir savā starpā saistīts.


Savrupinājumi — vārdu grupa, kas kaut ko precizē un paskaidro. Savrupinājumiem mēdz būt ievadītājvārdi. Un tur ir āķis — daļu no ievadītājvārdiem atdala ar komatiem no pārējiem paskaidrojošajiem vārdiem, daļu —  ne. Ja aptuveni pārzina galveno daļu, pārējo pēc loģikas un valodas izjūtas var piedomāt klāt.

Tātad —  vārdi, ko ar pieturzīmi atdala no paskaidrojošajiem vārdiem (tas ir —  no abām pusēm obligāti (citādi degsiet elles liesmās)):
piemēram, proti, tas ir, respektīvi*, īsāk, konkrētāk, pareizāk, precīzāk, var teikt, var sacīt, vārdu sakot, jāsaka, citiem vārdiem.
Tāpat ar komatiem no abām pusēm teikumā atdala šos draugus:
iespējams, protams, visticamāk, šķiet, domājams, nenoliedzami, bez šaubām.

Atdalāmie piemēri: gejs Ivars nekad nemaina zeķes, var sacīt, viņš ir staigājošs zilais siers. uz randiņu, jāteic, viņš tomēr darīja ko lietas labā, precīzāk, aplējās ar smaržūdeni “Spartaks”. Protams, Ivars, nenoliedzami, centās, bet, iespējams, viņš vienkārši sirga ar hroniskām iesnām, tādēļ, visticamāk, nespēja izbaudīt sava veikuma jaudu.


Savrupinājumos no paskaidrojošajiem vārdiem neatdala:
galvenokārt, īpaši, it sevišķi, parasti, retāk, biežāk, patiesībā, tā sauktais, tā saucamais, to starpā, vairāk, vismaz, arī, pat, sevišķi, jo sevišķi, to skaitā, tostarp, visvairāk, mazāk.
Tāpat ar komatiem neapgrūtina šos draugus:
savukārt, diemžēl, sakarā ar, saistībā ar, acīmredzot, acīm redzot, saskaņā ar, salīdzinājumā ar, atkarībā no, atbilstoši (kam).

Neatdalāmie piemēri: Antonam patika aizkost ar gaļu, galvenokārt vārītām desām, sardelēm un citiem baisa paskata gaļas izstrādājumiem. Vecais alkoholiķis acīmredzot domāja, ka arī desas taisa no gaļas. Tādas muļķīgas domas viņam bija nākušas prātā saistībā ar reklāmām, ko bieži rādīja LTV 8. kanāls. 


________________________
*Ja respektīvi pilda saikļa vai funkcijas, to komatos nevajag likt. Tiesa, es īsti nesaprotu, kādēļ kādam tā vispār vajadzētu darīt, nu, kā šajā piemērā: Indulis uz ielas paslīdēja uz fekālijas respektīvi kakas. Tas ir —  ja respektīvi nozīmē proti, tas ir, tad tas liekams komatos, ja nozīmē vai (tuvu sinonīmu gadījumā), tad nav jākomato. Es ieteiktu to vārdu vienkārši mest miskastē, izklausās kaut kā nejēdzīgi.

joki filologiem

agri vai vēlu katrs konkrētas jomas pārstāvis nonāk līdz brīdim, kad sāk smieties par lietām, kuras citi nesaprot vai neatrod par smieklīgām. ilgi domāju par virsrakstu šai ziņai. šķiet, ja "joki filologiem" ir labākais variants, jo - tie tiešām ir joki, par kuriem smiesies tikai filologi, valodnieki, tie, kas labi izprot valodu. es, piemēram, ne līdz galam sapratu joku par diviem atomiem un pazudušu elektronu*, tāpēc lieliski apzinos, ka izpratne par smieklīgumu atkarīga no... aj, nu visiem skaidrs.

tātad - piedāvāju dažus izgrieztus piemērus no tekstiem, kas bija nākuši manās rokās. atliek tikai nepareizi ielikt komatu vai kļūdīties ar kādu burtu, lai pateiktu kaut ko pavisam negaidītu!


*** Uz aizdomu pamata par sievietes slepkavību pēc iepriekšējas vienošanās, mantkārīgā nolūkā policijas darbinieki aizturējuši trīs 1987., 1973. un 1964.gadā dzimušus agrāk sodītus vīriešus.

*** Tāpat Mārtiņš Rītiņš gatavos siltas pusdienas un ozolzīļu kafiju no vietējiem ražotājiem un audzētājiem.

*** lejpupslīde

*** Viņš prasīja baudu augsti stāvošam Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekam.

*** Inficēties ar ērču encefalītu var, piesūcoties inficētai ērcei.


secināju, ka pagaidām neesmu pārāk centīgi vākusi kuriozus (solos laboties), tāpēc turpinājumā daži pa pasauli klīstoši anekdotiski joki par valodu, kuros sāls slēpjas vārdu spēlēs!



- Cienītais, jūs nākamajā izkāpsiet? 
- Nē. 
- Tad varbūt mainīsimies? 
- Varam mēģināt. Kas jums ir?

- Jums ir lauzta roka. 
- Dakter, vai es miršu? 
- Nē taču! Nekādā gadījumā! 
- Dakter, es esmu nemirstīgs?

Jo vairāk pašnāvnieku, jo mazāk pašnāvnieku.

Skolotāja: "Pietaisi logu." 
Jānītis: "Pati tīrīsi..."


- Ārā līst? 
- Nezinu, ja gribi - lien.

Mongoļu zinātnieki ir atklājuši, ka zeme nemaz nav apaļa, bet gan netīra un čirkst starp zobiem.


Drīkst, es tev teikšu īsi? - Jā. - Īsi.

Daudz labuma dabūja jaunie skolnieki no sava skolotāja - muzikālo centru, televizoru, videomagnetafonu, mobilo un šādu tādu zeltiņu. 

Killera sieva briesmīgi lamā vīru. Vīrs atvainodamies: "Nu piedod, lūdzu, kā es varēju zināt, ka 'dāmu pirkstiņi' ir cepumi?!" 

Jānis aizgāja uz baznīcu, meta krustu un... trāpīja mācītājam.

Cūku gripa ir tad, kad tu guli mājās slims ar gripu, bet neviens cūka nepiezvana un nepajautā, kā tu jūties!

Es māku karatē un vēl citus bīstamus vārdus! 

- Kā jūs sauc? 
- Jājājānis Skukujiņš!
- Jūs raustat valodu? 
- Nē, valodu raustīja mans tēvs, bet tas, kurš noformēja dzimšanas apliecību, bija idiots.

Pirms gada mūsu valsts ekonomika bija bezdibeņa malā, bet šogad tā ir spērusi jūtamu soli uz priekšu!

Neviens neprot spēlēt hokeju tā, kā to neprotu es! 

Acis Veras, durvis Veras, logs Veras, ledusskapis Veras. Kas tik tai Veras tantei nepieder, ne?

Meitene puisim: "Novelc manu topiņu... krūšturi... zeķubikses... un nekad vairs, idiot, nevelc manas drēbes!!!"

"Dzīve ir kustība!" teica jumts un aizbrauca. 

Policiste aptur iereibušu šoferi un saka ierasto frāzi: ''Viss, ko teiksiet, tiks vērsts pret jums''. 
Dzērājs: ''PUPI!!!''

- Tev ir parastais zīmulis?
- Še, ņem!
- Bet tas taču ir sarkans?!
- Sarkans - tev tas liekas sarežģīts?

"I said a glass of juice, Not gas the jews!" - Hitler 

Вечер. Полумрак... Свечи. Он и Она. Закончили ужин.. Она ему нежно на ухо: - Ну все, теперь ты мой... - Вот еще! Сама мой!!!

Детям до 18 алкоголь запрещён... -Ладно я тогда в 18.30 зайду.

купила камаз и не жалею. НИКОГО не жалею....

Сидит Kарлсон и плачет. Малыш спрашивает –Почему плачешь? – Да вот штанишки улетели, с пропеллером – Ну и хyй с ними – Ну а я про что!


- Тебе кто-нибудь говорил, какая ты умная? - Нет, ты будешь первым... - Не буду.

Грабитель ворвался в банк: - Стоять! Это ограбление! Голос из очереди: - "Стоять" - это глагол, придурок!

- Дорогая, ты можешь спать при свете? - Да. - Света, заходи!

Референдум в Беларуси. Вопрос: Не против ли вы того, чтобы Лукашенко снова был президентом? 1) Да, не против. 2) Нет, не против.

Дочка, ты пила? - Нет мама, я топор!!



Svaigs pienesums pēdējā šī gada oktobrī!

Vispār Latviešiem tādi skumji zivju nosaukumi: raudas, asari... Noteikti senatnē bij arī sirdēsti, nelaimji un sēras, bet izmira no bēdām.

Ausīs rīts. Nāsīs puņķi.

Kā var pateikt, vai kaķēns ir runcītis vai kaķenīte? Parauj aiz astes, ja dusmīgs, tad runcīts, ja dusmīga, tad kaķenīte.

Džordžio Armani sieva ir vismodīgākā sieviete pasaulē. Viņai pat bērni ir no Armani.

Viesnīcā: 
- Jums kafiju pasniegt gultā? 
- Nē, labāk krūzītē.

- Nopirku šņabi un sajaucu to ar sulu. 
- Nu un kā bija? 
- Nekā. Vienkārši izdzēru daudz sulas. Es tak saku - sajaucu.

"Ejam ēst Jāni!" vai "Ejam ēst, Jāni!" Komati glābj dzīvību!

Tēvs skatās uz Pēterīti un jautā: 
- Kad Tu pēdējo reizi esi redzējis dušu? 
- Nu ja, atkal jau! Tiklīdz kaut kas pazūd, uzreiz mana vaina!

Vēršu acis vaļā, govju acis arī.

Mums visiem ir iespēja mainīt vienu svarīgu lietu dienā. ...es izvēlos apakšveļu!

- Džeki, zinat, ko man parasti meitenes saka? 
- Nē. 
- A kā jūs zinājāt?

Meitenīte pilda mājas darbus. Tur jautājums: "Kas atdala galvu no ķermeņa?" Meitenīte pasmejas par vienkāršo jautājumu un atbild: "Cirvis."

Vecāki mani bieži lika stūrī. Viņi negribēja, lai ciemiņi redz caurumu sienā.

Domājām paņemsim bišķi kartupeļu, bet nekā - nācās ņemt vagu.

-Kas ir sarkans un kaitē zobiem? 
-Ķieģelis.

Pateikt "mīlu" ir grūti. Pateikt "piedod" ir vēl grūtāk. Bet pateikt "Krukļašitulēšiudogagatrusizasā" ir pi*dec nereāli !

Daži cilvēki nes gaismu, citi nes sirdsmieru, citi cilvēki nes prieku un laimi, citi - zināšanas un izglītību, bet ne es. Es nesu maisiņu.

Vakar iedzēru un pēc tam ar autobusu braucu mājās, itkā nekas liels, bet iepriekš nebiju vadījis autobusu.

Krievija. Veikalā ievests čehu alus "Kozel". Veikalā ieiet divi vietējie un uzbļauj pārdevējai "Два Kozla" ! Pārdevēja: "Я вижу"!

Rīgas lidostā: 
— Nationality? 
— Russian. 
— Occupation? 
— No, no, just visiting.

Man ir skumji, ļoti gribētu kompāniju. Vēlams - naftas

''Atkal gribas uz Austrāliju!'' 
"Kā, tu esi tur jau vienreiz bijis?" 
"Nē, es jau vienreiz gribēju!"

Ja esi līdz kaklam sūdos, Dieva dēļ - tikai nenokar galvu!

Kopš sāka līt, mans draugs to vien dara, kā skatās pa logu! Laikam būs jāielaiž viņš iekšā.

Tām jaunkundzēm, kurām mūždien nav ko vilkt, es iesaku ragavas.

- Labdien, dakter. Man ir lipīga gripa.Ko Jūs man ieteiksiet?
- Ejiet prom!


Sprīdītis : "Paldies, vējamāt! Paldies, mežamāt! Paldies bankomāt!"

***

Your forehead is so oily, the Americans might invade.

If sex between 3 people is called a Threesome and sex between 2 people is called a Twosome. Then why is Handsome still a compliment?

A little bit of Monica in my life. A little bit of Erica by my side. A little bit of Tina's what I need. To complete my human centipede.

I've always stood up for black people. It's not worth getting stabbed over a seat.

"Dad, I'm hungry." 
"Hi, Hungry. I'm DAD." 
"Dad, I'm serious." 
"I thought you were Hungry?" 
"Are you kidding me?" 
"Nope, I'm Dad."

В душе я очень добрый и чуткий человек… Но как выйду из душа - такая сволочь!


Район у нас тихий... Все с глушителями ходят.


________________________________
* Two atoms are walking down the street. One atom says to the other "I think I've lost an electron", "Are you sure?" ,"Yes I'm positive".