Draugi, pabeidziet remontu manā vietā. Man jau apnika. Putekļi, nekārtība un ciešanas. Tas nebūt nenāk par labu iedvesmai un emuāra rakstīšanai. No otras puses — tas haoss ir lielisks universāls attaisnojums jebkam — jāsatiek radi? Nevar — remonts! Jāraksta blogs? Remonts! Jāuzņem ciemiņi? Kādi vēl ciemiņi — remonts! Un tā tālāk.
Par labajām ziņām — apsveicu visus ar sniega kupenām, kas veltin novēlās un visu maigi sapakoja (visu, izņemot tos nedaudzos kokus, kas šādu laimi nespēja panest un kapitulēja, eleganti izguļoties uz ceļa braucamās daļas). Izejot ārā, es spiedzu aiz sajūsmas. Spiedzu, lēkāju un tad vēl nedaudz spiedzu. Ārkārtīgi skaisti. Un nevajag man te stāstīt, ka sniegs nav nekas jauns un ir katru gadu. Šitāds sniegs bieži vis negadās! Jo īpaši — kā pirmais (nopietnais) sniegs!
Par valodas lietām tātad beidzot. Ir kāda lieliska lietiņa, ko jau pāris mēnešus taisos pastāstīt, bet kā nesanāk, tā nesanāk (remonts!).
Bija man reiz ciešanu pilnas pārdomas par to, kā īsti saprast, kad “tāpat kā” ir jākomato. Un kad nav jākomato. Un kad var būt abējādi. Te nāca talkā tviterpalīgs @AldisLauzis un noklāja acu priekšā šādu piemēru: Anna rīkojas tāpat kā Ieva; Anna rīkojas, tāpat kā Ieva. Šajā īsajā piemērā skaidras top daudzas lietas. Pirmā un galvenā — komata būšana vai nebūšana pirmām kārtām ir atkarīga no tā, ko autors mēģina pateikt. Otrā — ka komats šķir nozīmi. Tādad — ja ir kaut kādu salīdzināmu reāliju vienādība, tad komatu neliek (tāpat kā pirms salīdzinājuma saikļa “kā”). Un te saprot, ka “tāpat kā” ir kā vienādības zīme. Neliekot komatu — Annas rīcība ir vienāda ar Ievas rīcību. Ieliekot komatu, nozīme mainās — tas ir iespraudums, kurā ir pausts kāds secinājums, bez kura varbūt arī varētu iztikt. Ieliekot komatu — nozīme ir, ka arī Anna rīkojas, bet pirms tam “rīkojusies” ir Ieva.
Vēl kāds piemērs, ar ko es pati sāku domāt — tālrunis tāpat kā dators ir ierīce. Ja komatu nav, tad sanāks, ka veids, kādā telefons ir ierīce, ir tāds pats kā veids, kādā dators ir ierīce (...jēgas laikam maz...). Pārkārtojot vārdus: tālrunis ir ierīce tāpāt kā [tādā pašā veidā kā] dators. Ja komatus ieliek: tālrunis, tāpat kā dators, ir ierīce — nozīme — tālrunis ir ierīce, un arī dators ir ierīce.
Tātad — ja ir kaut kādas reālijas, starp kurām liekama vienādības zīme, tad komatu nav. Ja tiek izdarīts secinājums (aizkadra balss, kas visu zina) par kaut kā būšanu tā vai citādi, tad komatus liek.
2013-12-09
2013-09-10
Pavēles izteiksme īstenības izteiksmei nepavēlēs!
Ļaujiet man jums sacīt īsi — īsi!
Tātad — darbības vārdu izteiksmes. Precīzāk — šodien stāsts par tādām otrās personas daudzskaitļa formām kā varat/variet, gribat/gribiet, ēdat/ēdiet utt. Kura no šīm formām ir pareiza? 10 punkti Grifindoram un tam, kurš apgalvo, ka abas formas ir pareizas. BET — tikai īstajā vietā un pareizajā kontekstā. Par pavēles formu varētu pastāstīt daudz un detalizēti, bet ikdienā jauktas tiek tieši otrās personas daudzskaitļa formas, tāpēc tieši par tām arī stāsts. Valodnieciskāka informācija atrodama Letonikā.
Varat, gribat, ēdat: īstenības izteksme raksturo situāciju kā apgalvojuma teikums, konstatē faktu. Īstenības izteiksmei viss ir skaidrs.
Savukār variet, gribiet un ēdiet ir pavēles izteiksmē. Tā ir pavēle, rosinājums. Darbība, kuras vēl nav, bet kurai vajadzētu būt (vismaz runātājs tā gribētu).
Piemēram: Karalis ienāca stallī, pārlaida skatienu apseglotajiem zirgiem un secināja: "Tātad tomēr dodaties ceļā." Tad karalis izgāja sētā, pamanīja trīs nastu nesējus un uzsauca: "Ko jūs vēl gaidāt? Dodieties ceļā!" Barotājs, kas mūžam vilkās karalim nopakaļ, piedāvāja cukurotas mandeles: "Karali, jūs taču gribat ēst! Nē? Nu tad gribiet!" viņš pavēlēja.
Ja ikdienā gadās sastapt kādu šaubīgu vārdu un īsti nav skaidrs, vai forma ir pareiza (parasti īstenības izteiksmes vietā kļūdaini tiek lietota pavēles izteksme), varat mēģināt pārbaudīt — pārbaudiet, vai ar vārdu var pavēlēt vai rosināt. Ja var, tad šis vārds neder frāzēs, kurās nekādas pavēles vai rosinājuma nav.
Piemēram. Ko darīt ar vārdu variet? Vai ar to var pavēlēt? Karalis uzkāpa tribīnē un uzrunāja tautu: "Variet! Atrodiet sevī spēku un variet!" Var redzēt, ka izsaukuma zīme šim vārdam piestāv. Vārdam varat turpretī nepiestāv. "Varat..." rezignēti novilka karalis. "Varat tagad tās savas mandeles izbarot cūkām..." Pirmajā gadījumā ir rosinājums, pamudinājums, uzruna tautai, otrajā gadījumā — vairāk fakta konstatācija, ka pavārs var izbarot.
Labi, šis varbūt nebija veiksmīgākais piemērs. Pamēģināsim citu.
Karalis piegāja pie bruņinieka un ar dīvainu spīdumu acīs pavēlēja: "Kasiet, kasiet manu muguru! Kasiet cik jaudas! Man tā niez, ka acīs kož!" Un bruņinieks kasīja. Pēc brīža karalis neizpratnē jautāja: "Es atvainojos, bet ko tieši jūs tur kasāt? Es teicu muguru, bet jūs kasāt nu jau nepiedienīgi zemu!"
Vai arī: Rociet! Rociet tā, it kā citas dzīves nebūtu! Tātad jau rokat, ja? Tā, jūs zīmējat krokodilu?! Bet es taču skaidri un gaiši sacīju: "Zīmējiet šo kailo ezi!"
Un te maza tabuliņa tiem, kam patīk mazas tabuliņas.
Un te saites tiem, kam patīk saites:
īstenības izteiksme
pavēles izteiksme
vēl viena pavēles izteiksme
Tātad — darbības vārdu izteiksmes. Precīzāk — šodien stāsts par tādām otrās personas daudzskaitļa formām kā varat/variet, gribat/gribiet, ēdat/ēdiet utt. Kura no šīm formām ir pareiza? 10 punkti Grifindoram un tam, kurš apgalvo, ka abas formas ir pareizas. BET — tikai īstajā vietā un pareizajā kontekstā. Par pavēles formu varētu pastāstīt daudz un detalizēti, bet ikdienā jauktas tiek tieši otrās personas daudzskaitļa formas, tāpēc tieši par tām arī stāsts. Valodnieciskāka informācija atrodama Letonikā.
Varat, gribat, ēdat: īstenības izteksme raksturo situāciju kā apgalvojuma teikums, konstatē faktu. Īstenības izteiksmei viss ir skaidrs.
Savukār variet, gribiet un ēdiet ir pavēles izteiksmē. Tā ir pavēle, rosinājums. Darbība, kuras vēl nav, bet kurai vajadzētu būt (vismaz runātājs tā gribētu).
Piemēram: Karalis ienāca stallī, pārlaida skatienu apseglotajiem zirgiem un secināja: "Tātad tomēr dodaties ceļā." Tad karalis izgāja sētā, pamanīja trīs nastu nesējus un uzsauca: "Ko jūs vēl gaidāt? Dodieties ceļā!" Barotājs, kas mūžam vilkās karalim nopakaļ, piedāvāja cukurotas mandeles: "Karali, jūs taču gribat ēst! Nē? Nu tad gribiet!" viņš pavēlēja.
Ja ikdienā gadās sastapt kādu šaubīgu vārdu un īsti nav skaidrs, vai forma ir pareiza (parasti īstenības izteiksmes vietā kļūdaini tiek lietota pavēles izteksme), varat mēģināt pārbaudīt — pārbaudiet, vai ar vārdu var pavēlēt vai rosināt. Ja var, tad šis vārds neder frāzēs, kurās nekādas pavēles vai rosinājuma nav.
Piemēram. Ko darīt ar vārdu variet? Vai ar to var pavēlēt? Karalis uzkāpa tribīnē un uzrunāja tautu: "Variet! Atrodiet sevī spēku un variet!" Var redzēt, ka izsaukuma zīme šim vārdam piestāv. Vārdam varat turpretī nepiestāv. "Varat..." rezignēti novilka karalis. "Varat tagad tās savas mandeles izbarot cūkām..." Pirmajā gadījumā ir rosinājums, pamudinājums, uzruna tautai, otrajā gadījumā — vairāk fakta konstatācija, ka pavārs var izbarot.
Labi, šis varbūt nebija veiksmīgākais piemērs. Pamēģināsim citu.
Karalis piegāja pie bruņinieka un ar dīvainu spīdumu acīs pavēlēja: "Kasiet, kasiet manu muguru! Kasiet cik jaudas! Man tā niez, ka acīs kož!" Un bruņinieks kasīja. Pēc brīža karalis neizpratnē jautāja: "Es atvainojos, bet ko tieši jūs tur kasāt? Es teicu muguru, bet jūs kasāt nu jau nepiedienīgi zemu!"
Vai arī: Rociet! Rociet tā, it kā citas dzīves nebūtu! Tātad jau rokat, ja? Tā, jūs zīmējat krokodilu?! Bet es taču skaidri un gaiši sacīju: "Zīmējiet šo kailo ezi!"
Un te maza tabuliņa tiem, kam patīk mazas tabuliņas.
ĪSTENĪBAS IZTEKSME
|
PAVĒLES IZTEIKSME
|
|||
Darāmā kārta
|
Darāmā kārta
|
|||
Viensk.
|
Daudzsk.
|
Viensk.
|
Daudzsk.
|
|
1.
|
nirstu, lasu
|
nirstam, lasām
|
–
|
nirsim! lasīsim! (nirstam! lasām!)
|
2.
|
nirsti, lasi
|
nirstat, lasāt
|
nirsti! lasi!
|
nirstiet! lasiet!
|
3.
|
nirst, lasa
|
nirst, lasa
|
lai nirst! lai lasa!
|
lai nirst! lai lasa!
|
Un te saites tiem, kam patīk saites:
īstenības izteiksme
pavēles izteiksme
vēl viena pavēles izteiksme
2013-09-06
Pārdomas par terminoloģiju
Nedaudz pārdomu par terminoloģiju.
Noteikti ikviens ir pamanījis, ka dators un internets ar gadiem kļūst arvien draudzīgāks dažādām valodām un nāk pie lietotājiem viņu dzimtajā mēlē (it kā). Tāpat visi zina, ka ikviena informātikas pasniedzēja iecienītākās vaimanas ir par to, cik latviešu valodas terminoloģija ir dīvaina, nederīga un visādi citādi dzīvi apgrūtinoša.
Ja arī Tev, dārgo lasītāj, šķiet, ka latviskotāji savā centībā ir pārcentušies, lasi tālāk un domā līdzi (kaut nedaudz).
Mēs, cilvēki, divu triju gadu vecumā kā sākam runāt, tā arī turpinām bez mitas līdz sirmam vecumam. Valoda ir visur — plašsaziņas līdzekļi, apkārtējie cilvēki, literatūra, internets... pat domājam mēs kādā valodā! Lietojam valodu un lietojam valodas vārdus. Vienu pēc otra, citu pēc cita. Un dažādās nozīmēs atkarībā no konteksta.
Un te nu sākas grūtības — jo biežāk tiek lietots kāds vārds, jo vairāk nozīmju tam laika gaitā izveidojas. Piemēram, ja es teikšu sieriņš. Kas tas ir? Ja nav konteksta, tas var būt diezgan daudz kas — veca zeķe, biezpiena sieriņš, mazs siera gabaliņš, vienkārši mīļākais siers, pat vārgulis (kā to piedāvā tezaurs). Šādiem vārdiem ir nepieciešams konteksts, lai tiem vispār būtu kāda saturu nesoša jēga.
Bet kā ir ar terminiem? Ja es, piemēram, teikšu tastatūra. Kādi varianti zibēs acu priekšā? Citam melna, citam balta, citam bezvadu, citam ergonomiskā, bet lielos vilcienos — visiem viena — Datora ievadierīce, ko izmanto, lai ar noteiktā veidā izvietotu taustiņu palīdzību ievadītu datorā programmas un datus, kā arī veiktu noteiktas datora vadības funkcijas.
Lūk, tā tad arī ir terminu svētākā misija, augstākais uzdevums un funkcija — būt viennozīmīgiem, nepārprotamiem un no konteksta neatkarīgiem. (Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.)
Par terminiem īsti nevar izmantot ikdienas vārdus, jo tie var radīt pārpratumus, kā arī — ir atkarīgi no konteksta. Tāpat ikdienas valodā nav tik specifisku vārdu.
Noteikti ikviens ir pamanījis, ka dators un internets ar gadiem kļūst arvien draudzīgāks dažādām valodām un nāk pie lietotājiem viņu dzimtajā mēlē (it kā). Tāpat visi zina, ka ikviena informātikas pasniedzēja iecienītākās vaimanas ir par to, cik latviešu valodas terminoloģija ir dīvaina, nederīga un visādi citādi dzīvi apgrūtinoša.
Ja arī Tev, dārgo lasītāj, šķiet, ka latviskotāji savā centībā ir pārcentušies, lasi tālāk un domā līdzi (kaut nedaudz).
Mēs, cilvēki, divu triju gadu vecumā kā sākam runāt, tā arī turpinām bez mitas līdz sirmam vecumam. Valoda ir visur — plašsaziņas līdzekļi, apkārtējie cilvēki, literatūra, internets... pat domājam mēs kādā valodā! Lietojam valodu un lietojam valodas vārdus. Vienu pēc otra, citu pēc cita. Un dažādās nozīmēs atkarībā no konteksta.
Un te nu sākas grūtības — jo biežāk tiek lietots kāds vārds, jo vairāk nozīmju tam laika gaitā izveidojas. Piemēram, ja es teikšu sieriņš. Kas tas ir? Ja nav konteksta, tas var būt diezgan daudz kas — veca zeķe, biezpiena sieriņš, mazs siera gabaliņš, vienkārši mīļākais siers, pat vārgulis (kā to piedāvā tezaurs). Šādiem vārdiem ir nepieciešams konteksts, lai tiem vispār būtu kāda saturu nesoša jēga.
Bet kā ir ar terminiem? Ja es, piemēram, teikšu tastatūra. Kādi varianti zibēs acu priekšā? Citam melna, citam balta, citam bezvadu, citam ergonomiskā, bet lielos vilcienos — visiem viena — Datora ievadierīce, ko izmanto, lai ar noteiktā veidā izvietotu taustiņu palīdzību ievadītu datorā programmas un datus, kā arī veiktu noteiktas datora vadības funkcijas.
Lūk, tā tad arī ir terminu svētākā misija, augstākais uzdevums un funkcija — būt viennozīmīgiem, nepārprotamiem un no konteksta neatkarīgiem. (Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.)
Par terminiem īsti nevar izmantot ikdienas vārdus, jo tie var radīt pārpratumus, kā arī — ir atkarīgi no konteksta. Tāpat ikdienas valodā nav tik specifisku vārdu.
Un nu atpakaļ pie IT terminiem. Tātad — kas tiem latviešu valodā vainas? Kāpēc nav tik lielisku terminu kā angļu valodā, kur visu var vienkārši saprast? Pie visa vainīgi ieradumi. Angļu valoda, lai arī cik labi to prastu, ir un paliek svešvaloda tiem, kam cita valoda ir dzimtā. Līdz ar to arī visas tūkstoš ikdienas vārdu nozīmes līdz cittautiešiem nenonāk — nonāk tikai viena vai, augstākais, pāris, kas rada iespaidu, ka angliski visu var pateikt vienkārši, bet latviski jālien caur... nu, jūs zināt, kurieni.
Patiesībā angļu valoda ir viena liela miskaste, kur kaklu var nolauzt ne vienu vien reizi, ja mēģina kaut kam nopietnākam izburties cauri. Puse vārdu var būt jebkurā vārdšķirā, bet otra puse — nozīmē vismaz 10 radikāli dažādas lietas vienlaikus. Turklāt — angļu valodas lietotāju ir daudz un viņi ir slinki, līdz ar to — izvēlas vienkāršākos variantus.
Patiesībā viss ir skaisti vien tad, ja tiek piedāvāts konkrēts vārds ar konkrētu nozīmi. Tikko sākas kaut kādi frazioloģismi, oksimoroni un tēlaini izteikumi ārpus konteksta, tā saprast grūti ir visiem. Un vēl tā viņu tieksme visu apīsināt...
Jāņem vērā arī vēl kāda nianse — jaunas reālijas prasa jaunus apzīmējumus. Un ko darīt, ja tāda vārda nemaz nav? Tie paši touchscreen phones — labi, ir skārienjutīgie telefoni. Bet tik pat labi varēja būt arī glāstāmie telefoni — nekā tāda arāju tautai taču senāk nebija. Un kaut kā jau tas jaunais jānosauc, lai nesajauktu ar arklu, parasto telefonu vai teļu.
Padomājiet — mēs redzam uzrakstu cookies disabled un saprotam, ka kukiji ir diseibloti. Kāpēc gan lai kāds gribētu sacīt sīkfaili ir atspējoti? Vai arī link shared with contact — links nošērots ar kontaktu, kāds tur vēl saite ir kopīgota ar kontaktpersonu.
Bet būtībā te paši valodas lietotāji dara to pašu, ko terminologi — mēģina atrast terminus, kam būtu viena konkrēta nozīme, ko varētu vienkārši lietot. Tiesa — vienkāršie valodas lietotāji to dara visnotaļ brutāli — paņem gatavu citvalodas vārdu, ko fonētiski pielāgo savai valodai, vai arī darina kalku (iztulko vārdu un tulkojumam piešķir nepieciešamo nozīmi — cookie = cepums, mouse = pele u.tml.).
Terminologi cenšas darboties smalkāk — atrast (vai radīt) tādu vārdu, kam būtu ne tikai visas termina pazīmes, bet arī atbilstoša morfoloģiskā uzbūve, kas pati spētu pateikt priekšā, ar ko tad īsti ir darīšana. Tas pats cookie — termins sīkfails, manuprāt, ir visnotaļ izdevies — sīks un fails — vismaz aptuvena nojausma, par ko ir stāsts, rodas. Varētu jau arī teikt cepums, bet neko vairāk šis vārds nespētu pavēstīt. Tāpat arī mana senā sāpe — termināls un terminālis — šķiet, tikai filologi spēj saprast, ka pirmais ir īpašības vārds, bet otrais — lietvārds. Kaut gan šķiet tik vienkārši — kāds? — termināls (tāpat kā brutāls, fatāls, nazāls...), kas? — terminālis (tāpat kā kauslis, dokeris, nāsenis...).
Var jau sacīt — kāpēc neizgudrot pavisam jaunus vārdus? Varēt jau droši vien varētu, bet kurš tos visus jaunos vārdus gribētu mācīties? Tādi morfoloģiski darināti termini tādi pa pusei jauni vien ir, jo atsevišķas sastāvdaļas jau ir dzirdētas un kādas asociācijas tomēr raisa. Protams, tiem, kam no bērna kājas dators vien angliski runājis, būtu vienkāršāk saprast, ja settings būtu setingi, nevis iestatījumi, ja tools būtu tūļi, nevis rīkkopa, ja visu varētu dovnloudot, nevis lejupielādēt.
Latviešu valoda tomēr ir gana dzīva un gana liela, lai lietotāji censtos attīstīt terminoloģiju latviski (un piedevām tā tiktu lietota), tādēļ mans ieteikums — nākamreiz, kad gribēsies gānīties par to, ka saprast grūti, pirmkārt, doties meklēt skaidrojumu tezaurā vai akadTerm, kā arī — pacensties kaut nedaudz novērtēt terminologu veikumu un izvēlēto vārdu — varbūt tas ir vienkārši neierasts, nevis galīgas auzas.
Un nē, šī nebija slavas dziesma terminologiem un terminoloģijai, šis bija vienkārši skats no malas — no filologa alas.
2013-09-03
Ko nedalāmā atstarpe savienojusi, to nebūs šķirt
Esat dzirdējuši dziesmu par to, ka “Mīlestība nedalāma (..)”? Tai ir arī lielisks videoklips — viens no pirmajiem (varbūt pat pats pirmais) latviešu mūzikas videoklips. Ir vērts noskatīties — sava laikmeta liecība.
Jāteic, ka ne tikai mīlestība ir nedalāma, bet arī dažādas citas lietas. Nedalāmo astarpi es jau minēju ierakstā par noderīgiem īsceļiem, bet, kā mēdz sacīt — atkārtošana zināšanu māte (un stostīšanās māsa). Nedalāmā atstarpe ir tik burvīgs izgudrojums, ka tam jāvelta atsevišķs ieraksts.
Lai tiktu pie nedalāmās atstarpes (to reizēm sauc arī par cieto atstarpi, kalkējot angļu valodas “hard space”), jāveic vienkāršs rituāls — jauna mēness pirmajā svētdienā pusnaktī jānes uz krustcelēm melns kaķis, pieraugot, lai nešanas laikā pakaļa būtu uz priekšu, tad ceļa vidū jānomet trīs akmentiņi, jāapiet tiem atmuguriski divreiz apkārt, neizlaižot no rokām kaķi. Pēc tam ceļa malā jāatrod kāda plastmasas lieta, kas ar superlīmi jāpielīmē pie nomestajiem akmeņiem, skaitot: “Kā līme pie plastmasas, tā vārds pie vārda sietin siesies.” Un tas arī viss.
Ja kādam īsti nav laika šim rituālam, var arī izmantot tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+Shift+atstarpe vai Alt+0160. (Windows vidē darbojas, par pārējām vidēm nezinu, bet, ja nu kas, vienmēr var izmantot iepriekš minēto rituālu!)
Tātad, kur izmanto šo elektroniskās vides brīnumu!
Te ir arī kāds cits raksts par šo tēmu, ja nu kādam rodas vēlēšanās palasīt, ko tīmeklī par šo tēmu saka citi: Nedalāmā atstarpe.
Jāteic, ka ne tikai mīlestība ir nedalāma, bet arī dažādas citas lietas. Nedalāmo astarpi es jau minēju ierakstā par noderīgiem īsceļiem, bet, kā mēdz sacīt — atkārtošana zināšanu māte (un stostīšanās māsa). Nedalāmā atstarpe ir tik burvīgs izgudrojums, ka tam jāvelta atsevišķs ieraksts.
Lai tiktu pie nedalāmās atstarpes (to reizēm sauc arī par cieto atstarpi, kalkējot angļu valodas “hard space”), jāveic vienkāršs rituāls — jauna mēness pirmajā svētdienā pusnaktī jānes uz krustcelēm melns kaķis, pieraugot, lai nešanas laikā pakaļa būtu uz priekšu, tad ceļa vidū jānomet trīs akmentiņi, jāapiet tiem atmuguriski divreiz apkārt, neizlaižot no rokām kaķi. Pēc tam ceļa malā jāatrod kāda plastmasas lieta, kas ar superlīmi jāpielīmē pie nomestajiem akmeņiem, skaitot: “Kā līme pie plastmasas, tā vārds pie vārda sietin siesies.” Un tas arī viss.
Ja kādam īsti nav laika šim rituālam, var arī izmantot tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+Shift+atstarpe vai Alt+0160. (Windows vidē darbojas, par pārējām vidēm nezinu, bet, ja nu kas, vienmēr var izmantot iepriekš minēto rituālu!)
Tātad, kur izmanto šo elektroniskās vides brīnumu!
- Datumos — svarīgi, lai cipars no pārējiem vārdiem neaizbēgtu. Piemēram: 1975. gada, šķiet, 17. decembrī Ivars uzzināja, ka vīriem, kas vakaros iet ārā “kumeļu piesiet”, nekāda kumeļa patiesībā nemaz nav!
- Rakstot iniciāļus — nebūtu glīti, ja burts vietuļi sēdētu rindas beigās. Piemēram: I. Kalndruvis iemācījās aizlikt kāju aiz galvas, nu atliek tikai iemācīties pretējo darbību.
- Pirms domuzīmes tekstā — tā kā vietuļa domuzīme jaunas rindas sākumā tiek uzskatīta par slikta stila vēstnesi, ieteicams domuzīmi piekabināt klāt vārdam ar nedalāmo atstarpi. Piemēram: Kaspars uzzināja, ka no tukšām vīna pudelēm var pagatavot lieliskas glāzes, un metās uz veikalu — viņam radās iedvesma uztaisīt 12 glāžu komplektu!
- Lietojot mērvienības — lai mērvienība nenoklīstu tekstā prom no skaitļa. Piemēram: Ievesmas dzīts, Kaspars pirmās trīs vīna pudeles izdzēra sausas 2 h laikā.
- Pierakstot skaitļus, kam ir vairāk nekā 4 cipari — latviešu valodā šādam dalījumam izmanto nedalāmo astarpi. Piemēram. Jau pēc 7. vīna pudeles Kaspars bija pārliecināts, ka viņam izdosies pārdot savu lielisko glāžu komplektu vismaz par 100 000 latu!
- Saīsinājumos, ja saīsinājums veidots no vairākām daļām. Piemēram: Kaspara mīļākie vīni bija sarkanie u. tml.
- Nosaukumos, ja nebūtu vēlams, lai atsevišķas daļas nonāktu dažādās rindās. Piemēram. Dzerot astoto pudeli, Kaspars sajuta sevī uzņēmēja garu un sāka domāt par glāžu tirdzniecību; viņš varētu dibināt firmu “Paņem Dzert”.
- Jebkur citur, kur lietotājam rodas nepieciešamība pēc stabila savienojuma.
Te ir arī kāds cits raksts par šo tēmu, ja nu kādam rodas vēlēšanās palasīt, ko tīmeklī par šo tēmu saka citi: Nedalāmā atstarpe.
2013-04-18
Personvārdu atveides spožums un posts
Ārā ir tāds laiks, ka sēdēšana iekšā sagādā teju vai fiziskas ciešanas. Par laimi - esmu atklājusi, kur tiešsaistē var noskatīties vecās "Americas Next Top Model" sērijas - nu arī pēc darba kādu nedēļu mani būs grūti atlīmēt no kompja datora (ja vien netiek piedāvāta ārā iešana). Saulīte dragā pa debess jumu tā, ka maz neliekas, dilles uz palodzes aug griezdamās, kā arī gaismas ir palicis neticami daudz. Tā, šī bija pieklājīgā parunāšana par laikapstākļiem. Tālāk sekos vaimanas un moralizēšana.
Šodien manā prātā mīdās doma par personvārdu atveidi un labumu/sliktumu, ko tā nes sabiedrībai. Iespējams, esmu jau iepriekš par to ieminējusies, bet nu še būs garāks pārdomu izklāsts.
Sākās viss gluži nevainīgi šorīt jau no paša rīta - tviteris piedāvāja kādu konkursu, kur par baltu velti daži gudrīši var tikt pie grāmatām. Ko nu man vairāk vajag! Ķēros pie atbilžu drukāšanas. Par nožēlu nācās secināt, ka manu zināšanu apcirkņos neatrodas ne tuvu viss nepieciešamais, tādēļ ekskursija pa Google likās īsti vietā.
Un te nu nācās pacīnīties - redz - konkurss bija par rakstniekiem un viņu darbiem. Ej nu tagad atrodi internetā ticamu informāciju latviešu valodā par cilvēku, par kuru neviens neko pat dzirdējis nav (nu vismaz es nebiju līdz šodienai). Protams, citās valodās šāda materiāla varētu būt atliku likām, bet tiec nu klāt, ja nezini pašu būtiskāko - kā to vārdu un uzvārdu oriģinālvalodā vai angliski raksta! Liels bija mans pārsteigums, kad pēc ilgstošas nesekmīgas bakstīšanās man izdevās no interneta dzīlēm izspiest, ka Oldess Hakslijs angliski ir ne vairāk un ne mazāk kā: Aldous Leonard Huxley (paldies, Wikipēdij). Ir kaut kāds loģisks ceļš, kā no latviešu valodas tādu izsecināt?
Mūsdienu neticami internetizētajā pasaulē ir ārkārtīgi nesaprātīgi lietot plikas atveidotās personvārdu formas un priecāties, cik glīti izskatās, cik viegli izrunāt un cik latviski visi burti iekšā. Es pat sliecos domāt, ka tā ir necieņa pret lasītāju.
Iedomājieties, piemēram, ziņu kādā interneta portālā: Ome Mailza Bauere uztetovējusi sev uz galvas mazo ērgli. Un bildes klāt nevienas. Tu, cilvēks, sāc domāt, ka internetā tādai bildei ir jābūt, tāpēc nolem doties meklējumos, jo uzskati, ka šādas zināšanas ārkārtīgi bagātinās tavu iekšēju pasauli un piešķirs dzīvei jēgu. Un tad attopies viens pats Google plašumos ar jautājumu - kā, sasodīts, lai to uzraksta meklētājam atpazīstamā formā?!
Un tā ir visu laiku... Cilvēki centīgi latvisko dažādas internacionālas lietas, pat nepacenšoties pievienot starptautisko nosaukumu, un tiem, kam kārojas papildinformācijas, nākas ciest un mocīties, uz labu laimi meklētājā ievadot dažādas burtu kombinācijas un zīlējot iespējamos variantus.
Jā, droši vien kāds teiks, ka - kāpēc tad mēs cīnījāmies par lieliskiem personvārdu atveides nosacījumiem? Kam tad mums ir domāts milzu pasaules atlants, kur visas pasaules vietas salatviskotas? Un kur skatās tikumības policija, ja reiz šādas pretvalstiskas runas iet tautās?
Saprotu bažas, bet vēlmes nemaz nav tik neizpildāmas - tikai pievienot oriģinālrakstību (vai labāk - angļu, ja ņemam vērā, ka papildinformācija arābu vai korejiešu valodā tāpat nebūs nekur liekama) personvārdiem, nosaukumiem un citām šaubīgām lietām, kad šīs reālijas pirmo reizi tiek minētas tekstā. Citādi nav aršana. Mēģināt pēc latviešu valodas rakstības meklēt papildinformāciju internetā ir tāpat, kā zīlēt kafijas biezumos - lieki un apgrūtinoši.
Šodien manā prātā mīdās doma par personvārdu atveidi un labumu/sliktumu, ko tā nes sabiedrībai. Iespējams, esmu jau iepriekš par to ieminējusies, bet nu še būs garāks pārdomu izklāsts.
Sākās viss gluži nevainīgi šorīt jau no paša rīta - tviteris piedāvāja kādu konkursu, kur par baltu velti daži gudrīši var tikt pie grāmatām. Ko nu man vairāk vajag! Ķēros pie atbilžu drukāšanas. Par nožēlu nācās secināt, ka manu zināšanu apcirkņos neatrodas ne tuvu viss nepieciešamais, tādēļ ekskursija pa Google likās īsti vietā.
Un te nu nācās pacīnīties - redz - konkurss bija par rakstniekiem un viņu darbiem. Ej nu tagad atrodi internetā ticamu informāciju latviešu valodā par cilvēku, par kuru neviens neko pat dzirdējis nav (nu vismaz es nebiju līdz šodienai). Protams, citās valodās šāda materiāla varētu būt atliku likām, bet tiec nu klāt, ja nezini pašu būtiskāko - kā to vārdu un uzvārdu oriģinālvalodā vai angliski raksta! Liels bija mans pārsteigums, kad pēc ilgstošas nesekmīgas bakstīšanās man izdevās no interneta dzīlēm izspiest, ka Oldess Hakslijs angliski ir ne vairāk un ne mazāk kā: Aldous Leonard Huxley (paldies, Wikipēdij). Ir kaut kāds loģisks ceļš, kā no latviešu valodas tādu izsecināt?
Mūsdienu neticami internetizētajā pasaulē ir ārkārtīgi nesaprātīgi lietot plikas atveidotās personvārdu formas un priecāties, cik glīti izskatās, cik viegli izrunāt un cik latviski visi burti iekšā. Es pat sliecos domāt, ka tā ir necieņa pret lasītāju.
Iedomājieties, piemēram, ziņu kādā interneta portālā: Ome Mailza Bauere uztetovējusi sev uz galvas mazo ērgli. Un bildes klāt nevienas. Tu, cilvēks, sāc domāt, ka internetā tādai bildei ir jābūt, tāpēc nolem doties meklējumos, jo uzskati, ka šādas zināšanas ārkārtīgi bagātinās tavu iekšēju pasauli un piešķirs dzīvei jēgu. Un tad attopies viens pats Google plašumos ar jautājumu - kā, sasodīts, lai to uzraksta meklētājam atpazīstamā formā?!
Un tā ir visu laiku... Cilvēki centīgi latvisko dažādas internacionālas lietas, pat nepacenšoties pievienot starptautisko nosaukumu, un tiem, kam kārojas papildinformācijas, nākas ciest un mocīties, uz labu laimi meklētājā ievadot dažādas burtu kombinācijas un zīlējot iespējamos variantus.
Jā, droši vien kāds teiks, ka - kāpēc tad mēs cīnījāmies par lieliskiem personvārdu atveides nosacījumiem? Kam tad mums ir domāts milzu pasaules atlants, kur visas pasaules vietas salatviskotas? Un kur skatās tikumības policija, ja reiz šādas pretvalstiskas runas iet tautās?
Saprotu bažas, bet vēlmes nemaz nav tik neizpildāmas - tikai pievienot oriģinālrakstību (vai labāk - angļu, ja ņemam vērā, ka papildinformācija arābu vai korejiešu valodā tāpat nebūs nekur liekama) personvārdiem, nosaukumiem un citām šaubīgām lietām, kad šīs reālijas pirmo reizi tiek minētas tekstā. Citādi nav aršana. Mēģināt pēc latviešu valodas rakstības meklēt papildinformāciju internetā ir tāpat, kā zīlēt kafijas biezumos - lieki un apgrūtinoši.
2013-04-10
"Nekavējoši" - ko ar to lai iesāk?
Ir man tāds profesionālais kretīnisms - no rīta klausos, kā diktori (cits labāk nostādītā balsī, cits drebelīgāk) lasa ziņas, un domās laboju viņu sacīto. Sīkumos, protams. Mēdz teikt, ka filologiem nav sliktu vārdu. Tā ir, ja vien šie vārdi atrodas pareizajā kontekstā.
Tā nu neliels veltījums rīta ziņās bieži dzirdētajam vārdam "nekavējoši". Nezinu, vai kāds par to ir aizdomājies, bet jau pirmsākumu pirmsākums - skaidrojošā vārdnīca - bilst, ka šāds vārds būtu nevēlams. Te vajadzētu nedaudz plašāk uz šo draugu palūkoties, nevis vienkārši izmest mēslainē pie miskastēm, benčikiem un birstēm.
"Nekavējošs" pēc saviem radu rakstiem būtu lokāms darāmās kārtas tagadnes divdabis, kam pēc būtības un sūtības būtu jānosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes stāvoklis, kādā tas atrodas kādu laiku (neba nu pati izdomāju - norakstīju no 7. klasei domātas mācību grāmatas). "Nekavējoši" - attiecīgi no šāda divdabja darināts apstākļa vārds vai arī šī divdabja vīriešu dzimtes daudzskaitļa forma.
Ar divdabi būtu diezgan vienkārši - nosauc kaut ko tādu, kas nekavē, piemēram, Tantes pie trepju telpas rādīja ar līkiem pirkstiem uz pirmklasniekiem, kas laikus devās uz skolu, un čukstēja: "Re, nekavējoši bērni." Mazais Pēterītis lidostā pētīja sarakstu un centās atrast kaut vienu nekavējošu lidmašīnu.
Izdomāt pareizus piemērus ar apstākļa vārdu ir nedaudz sarežģītāk. Nu, piemēram, Ivars, ieraudzījis, ka pulkstenis rāda 21.55, nekavējoties devās lēnā skrējienā uz bodi. Viņam tas izdevās nekavējoši - paspēja laikus. Govs rāja mietu, pie kura bija piesieta: "Tu mani kavē! Pārstāj uzvesties kavējoši un uzvedies ne-kavējoši!"
Lai arī cik no zaļas zāles izpīpēti piemēri arī neliktos, tīri gramatiski tie ir pareizi (cits jautājums - cik viegli saprotami). Nepareizi šis vārds ir tad, ja to lieto kā vārda "immediately" tulkojumu, piemēram, Bedres sasniedz milzu apmērus, vīriem ar lāpstām jārīkojasnekavējoši. Ivariņš, palicis bez brokastu putras, pieprasīja nekavējošu mātes rīcību šīs problēmas risināšanā.
Šādi nav pareizi un tā darīt nevajag, pamatojumu sk. iepriekš. Pareizāk būtu vai nu lietot tūlītēji, nekavējoties vai uzreiz, vai arī pārveidot teikumu: Bedres sasniedz milzu apmērus, vīriem ar lāpstām jārīkojas nekavējoties. Ivariņš, palicis bez brokastu putras, pieprasīja tūlītēju mātes rīcību šīs problēmas risināšanā // pieprasīja, lai māte rīkotos tūlīt.
Nu tā apmēram.
Papildināta: 14.04.2013.
Pēc šī ieraksta nolēmu pajautāt arī Kušķa domas (ielūkojoties grāmatā, protams). Izrādās, pret vārdu "nekavējoši" vērsies jau Endzelīns, novērtējot to kā nelaimīgu vārdu, kas, iespējams, radies kancelejās, mēģinot atdarināt krievu valodas vārdus "ņemedļiteļno" un "nezamedļiteļno". Tiesa, neko daudz vairāk par to, ka jālieto tikai un vienīgi pareizais vārds "nekavējoties", Kušķis gan nepasaka.
Tā nu neliels veltījums rīta ziņās bieži dzirdētajam vārdam "nekavējoši". Nezinu, vai kāds par to ir aizdomājies, bet jau pirmsākumu pirmsākums - skaidrojošā vārdnīca - bilst, ka šāds vārds būtu nevēlams. Te vajadzētu nedaudz plašāk uz šo draugu palūkoties, nevis vienkārši izmest mēslainē pie miskastēm, benčikiem un birstēm.
"Nekavējošs" pēc saviem radu rakstiem būtu lokāms darāmās kārtas tagadnes divdabis, kam pēc būtības un sūtības būtu jānosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes stāvoklis, kādā tas atrodas kādu laiku (neba nu pati izdomāju - norakstīju no 7. klasei domātas mācību grāmatas). "Nekavējoši" - attiecīgi no šāda divdabja darināts apstākļa vārds vai arī šī divdabja vīriešu dzimtes daudzskaitļa forma.
Ar divdabi būtu diezgan vienkārši - nosauc kaut ko tādu, kas nekavē, piemēram, Tantes pie trepju telpas rādīja ar līkiem pirkstiem uz pirmklasniekiem, kas laikus devās uz skolu, un čukstēja: "Re, nekavējoši bērni." Mazais Pēterītis lidostā pētīja sarakstu un centās atrast kaut vienu nekavējošu lidmašīnu.
Izdomāt pareizus piemērus ar apstākļa vārdu ir nedaudz sarežģītāk. Nu, piemēram, Ivars, ieraudzījis, ka pulkstenis rāda 21.55, nekavējoties devās lēnā skrējienā uz bodi. Viņam tas izdevās nekavējoši - paspēja laikus. Govs rāja mietu, pie kura bija piesieta: "Tu mani kavē! Pārstāj uzvesties kavējoši un uzvedies ne-kavējoši!"
Lai arī cik no zaļas zāles izpīpēti piemēri arī neliktos, tīri gramatiski tie ir pareizi (cits jautājums - cik viegli saprotami). Nepareizi šis vārds ir tad, ja to lieto kā vārda "immediately" tulkojumu, piemēram, Bedres sasniedz milzu apmērus, vīriem ar lāpstām jārīkojas
Šādi nav pareizi un tā darīt nevajag, pamatojumu sk. iepriekš. Pareizāk būtu vai nu lietot tūlītēji, nekavējoties vai uzreiz, vai arī pārveidot teikumu: Bedres sasniedz milzu apmērus, vīriem ar lāpstām jārīkojas nekavējoties. Ivariņš, palicis bez brokastu putras, pieprasīja tūlītēju mātes rīcību šīs problēmas risināšanā // pieprasīja, lai māte rīkotos tūlīt.
Nu tā apmēram.
Papildināta: 14.04.2013.
Pēc šī ieraksta nolēmu pajautāt arī Kušķa domas (ielūkojoties grāmatā, protams). Izrādās, pret vārdu "nekavējoši" vērsies jau Endzelīns, novērtējot to kā nelaimīgu vārdu, kas, iespējams, radies kancelejās, mēģinot atdarināt krievu valodas vārdus "ņemedļiteļno" un "nezamedļiteļno". Tiesa, neko daudz vairāk par to, ka jālieto tikai un vienīgi pareizais vārds "nekavējoties", Kušķis gan nepasaka.
2013-04-09
Mazās ikdienas rūpītes
Reizēm, tu, cilvēks, meklē atbildi uz kādu dīvainu jautājumu un pēc tam brīnies, ka atbilde atradusies kādā gaužām necerētā vietā - paša galvā!
Ar mani tā pēdējā laikā tā gadās, domājot par valodu. Līdz šim es tikai maigi košļāju valodniecības teoriju un interpretēju to sev saprotamākā formā. Bet nu dažas lietas pašas pārstrādājas man galvā un top skaidras.
Vakar es domāju par kādu jautājumu, par kuru, šķiet, varētu prātot es vienīgā. Man šķiet, citus tādas problēmas nenomoka - kādu locījumu lietot ar vārdu "palūgt" - datīvu vai akuzatīvu - palūgt klientus vai palūgt klientiem?
Tad es to gluži kā matemātikā reducēju formu līmenī - nenoteiksme+ko? / nenoteiksme+kam?. Ievietoju citu mainīgo, un rezultāts tapa skaidrs - lūgt maizi / lūgt maizei. Objekta un subjekta attieksmes!
Sajutos teju vai kā svēto grālu atradusi - ja kāds lūdz paņemamu lietu (vienkāršojot), tad viņš lūdz "ko?"; ja lūdz kādam, tad lūdz "kam?". (Palūgt draugam naudu // palūgt draugus Dievam.) Protams, ir vēl vesels klājiens papildu teorijas (piemēram, vārdnīcā pie vārda "lūgt" ir "kā?" - lūgt maizes). Ja kāds grib pētīt, var rakt, bet es atbildi uz savu visnotaļ vienkāršo jautājumu atradu (un sajutos dižen priecīgi).
Otra lieta - šodienas meditācija par tēmu "kā lai paskaidro, kāpēc es izlaboju to, ko izlaboju".
Tātad - kā lai paskaidro, kāpēc tagadne tomēr zaudē cīņā par vietu nākotnei. Protams, atbilde ir elementāra un pat piektklasniekam nenāktos domāt, bet es tomēr padomāju, līdz izomāju.
Kaut arī teikumam ir divas neatkarīgas daļas, tās vēsta par kaut ko vienu, līdz ar to darbības vārdu laikiem jābūt saskaņotiem. Tā kā ir minētas divas darbības - savienošana un atjaunināšana, nedaudz jāpievēršas to savstarpējām attieksmēm. Ir visai skaidri redzama cēloņsakarības nozīme (re, kādus garus vārdu es protu rakstīt!) - atjaunināšana var notikt tikai tad, ja ir bijusi savienošana. Līdz ar to abi darbības vārdi nevar tikt lietoti tagadnē, jo darbības nenorisinās vienlaikus. Ja viena ir tagadnē, tad otrai jābūt nākotnē.
Vēl kāds variants - var lietot divdabi. Bet to gan labāk tikai tad, ja skaidrs, ka darbības notiek reizē. Piemēram, Ar skaļu blīkšķi saplīstot krūzei, kaķis palēcās gaisā par triju augumu tiesu. Var taču būt tā, ka kaķis lido gaisā tik ātri pēc krūzes plīšanas, ka izskatās pēc vienlaicīgas darbības?
Izlasīju vēlreiz piemēru par kaķi un iedomājos, ka komats šī teikuma pirmajā daļā varētu krietni vien mainīt nozīmi, ja būtu lietots šādi: Ar skaļu blīkšķi, saplīstot krūzei, kaķis palēcās gaisā par triju augumu tiesu. Mazie filologu prieciņi.
Un tagad es iešu padomāt - dzīve ir lieliska vai tomēr visai nožēlojama, ja viens no priecīgākajiem prieciņiem ir spēlēšanās ar komatiem un vienas saknes vārdu atkārtošana teikumā.
Ar mani tā pēdējā laikā tā gadās, domājot par valodu. Līdz šim es tikai maigi košļāju valodniecības teoriju un interpretēju to sev saprotamākā formā. Bet nu dažas lietas pašas pārstrādājas man galvā un top skaidras.
Vakar es domāju par kādu jautājumu, par kuru, šķiet, varētu prātot es vienīgā. Man šķiet, citus tādas problēmas nenomoka - kādu locījumu lietot ar vārdu "palūgt" - datīvu vai akuzatīvu - palūgt klientus vai palūgt klientiem?
Tad es to gluži kā matemātikā reducēju formu līmenī - nenoteiksme+ko? / nenoteiksme+kam?. Ievietoju citu mainīgo, un rezultāts tapa skaidrs - lūgt maizi / lūgt maizei. Objekta un subjekta attieksmes!
Sajutos teju vai kā svēto grālu atradusi - ja kāds lūdz paņemamu lietu (vienkāršojot), tad viņš lūdz "ko?"; ja lūdz kādam, tad lūdz "kam?". (Palūgt draugam naudu // palūgt draugus Dievam.) Protams, ir vēl vesels klājiens papildu teorijas (piemēram, vārdnīcā pie vārda "lūgt" ir "kā?" - lūgt maizes). Ja kāds grib pētīt, var rakt, bet es atbildi uz savu visnotaļ vienkāršo jautājumu atradu (un sajutos dižen priecīgi).
Otra lieta - šodienas meditācija par tēmu "kā lai paskaidro, kāpēc es izlaboju to, ko izlaboju".
| Savienojiet iesūtni ar sociālajiem tīkliem, un tā automātiski atjaunina adrešu grāmatu ar jūsu kontaktpersonu jaunāko informāciju. | Savienojiet iesūtni ar sociālajiem tīkliem, un tā automātiski atjauninās adrešu grāmatu ar jūsu kontaktpersonu jaunāko informāciju. |
Tātad - kā lai paskaidro, kāpēc tagadne tomēr zaudē cīņā par vietu nākotnei. Protams, atbilde ir elementāra un pat piektklasniekam nenāktos domāt, bet es tomēr padomāju, līdz izomāju.
Kaut arī teikumam ir divas neatkarīgas daļas, tās vēsta par kaut ko vienu, līdz ar to darbības vārdu laikiem jābūt saskaņotiem. Tā kā ir minētas divas darbības - savienošana un atjaunināšana, nedaudz jāpievēršas to savstarpējām attieksmēm. Ir visai skaidri redzama cēloņsakarības nozīme (re, kādus garus vārdu es protu rakstīt!) - atjaunināšana var notikt tikai tad, ja ir bijusi savienošana. Līdz ar to abi darbības vārdi nevar tikt lietoti tagadnē, jo darbības nenorisinās vienlaikus. Ja viena ir tagadnē, tad otrai jābūt nākotnē.
Vēl kāds variants - var lietot divdabi. Bet to gan labāk tikai tad, ja skaidrs, ka darbības notiek reizē. Piemēram, Ar skaļu blīkšķi saplīstot krūzei, kaķis palēcās gaisā par triju augumu tiesu. Var taču būt tā, ka kaķis lido gaisā tik ātri pēc krūzes plīšanas, ka izskatās pēc vienlaicīgas darbības?
Izlasīju vēlreiz piemēru par kaķi un iedomājos, ka komats šī teikuma pirmajā daļā varētu krietni vien mainīt nozīmi, ja būtu lietots šādi: Ar skaļu blīkšķi, saplīstot krūzei, kaķis palēcās gaisā par triju augumu tiesu. Mazie filologu prieciņi.
Un tagad es iešu padomāt - dzīve ir lieliska vai tomēr visai nožēlojama, ja viens no priecīgākajiem prieciņiem ir spēlēšanās ar komatiem un vienas saknes vārdu atkārtošana teikumā.
2013-03-26
Gan saimniecībā noderēs
Labvakar pa labi, labvakar pa kreisi. Trauki nomazgāti (ja neskaita tos, kas radās pēc mazgāšanas), drēbes vēl kādu brīdi jestri kūļāsies veļas mazgājamajā mašīnā (joprojām neesmu uzzinājusi, vai "veļas mašīna" ir legāls izteikums), paēsts arī tā kā būtu. Vēl tikai sīkumu atvilktne kumodē būtu jāsakārto. Jau sen.
Tas darbs, tas no-rīta-līdz-vakaram darbs... Lieliski, protams, ka tāds ir. Taču ir arī mazāk iepriecinoši aspekti tai pieaugušo cilvēku dzīvei. Reizēm jūtos kā tāda smilga pļavā, kas uz rudens pusi paliek arvien sausāka un sausāka, lai pēcāk iegultu siena šķūnī kopā ar citām sausām smilgām un darītu to, kas jādara. Respektīvi - no manis pamazām pazūd viss sulīgums (tas ir - radošā domāšana, aizraušanās, prieks funktierēt, izdomāt, saveidot un izgudrot). Racionālisms un veselais saprāts pāri visam. Šausmas kaut kādas.
Dienišķā Ikmēneša valodas lietu deva.
Dien dienā dzīvojot starp vārdiem un mēģinot saprast, kas kuram vārdam aiz ādas un vai nav iemaldījies kāds nelūgts viesis visnotaļ pieklājīgā tekstā, nākas visai daudz laika pavadīt, meklējot dažādu vārdu un terminu radurakstus, ja tā var izteikties.
Tad nu nolēmu, ka varētu padalīties ar avotiem, ko ikdienā nākas izmantot, mudinot citus komentāros darīt to pašu, lai nav ritenis no jauna jāizgudro.
Droši vien rakstīšu subjektīvas popularitātes secībā. (Saitēm vajadzētu atvērties jaunā logā.)
LETONIKA
+ Labas vairāku valodu vārdnīcas.
+ Plašs tēmu loks.
+ Norādīti avoti.
- Ierobežots vārdu krājums par specifiskām tēmām.
- Visai lēna.
- Maksas papildpakalpojumi.
TĒZAURS (parasti izmantoju Skaidrojošo vārdnīcu)
+ Visplašākais internetā pieejamais vārdu krājums.
+ Atrodami arī ne literāri vārdi.
+ Vārdiem norādīts funkcionālais paveids (žargonismi, sarunvalodas, nevēlami u.tml.)
- Netiek uzskatīts par 100% uzticamu avotu.
AKADĒMISKĀ TERMINU DATUBĀZE
+ Tiek uzskatīts par ļoti uzticamu avotu.
+ Termini vairākās valodās.
+ Šauru nozaru termini latviešu valodā.
+ Norādītas atsevišķas vārdnīcas, no kurām šķirklis ņemts.
- Varētu būt plašāks vārdu krājums.
- Nav automātiskās līdzīgu vārdformu meklēšanas (tiem, kam līki pirksti un gadās ieklabināt nepareizi).
GOOGLE TRANSLATE (jā, jā, zinu...)
+ Atrod to, ko citi avoti nepiedāvā.
+ Lieliski izmantojams kā sinonīmu krātuve un iedvesmas avots.
+ Meklē un piedāvā arī līdzīgas formas.
- Jebkuri rezultāti jāizskata ārkārtīgi kritiski.
- Nemaz nav uzticams avots.
LATVIEŠU VALODAS AĢENTŪRA
+ Uzticams avots.
+ Aplūkoti dažādi ar valodu saistīti jautājumi.
- Nepārskatāms izkārtojums.
- Ļoti ierobežots informācijas apjoms.
GLOSBE
+ Daudzvalodu tiešsaistes vārdnīca.
+ Piedāvā rezultātus no jau esošiem tulkojumiem.
- Ierobežots informācijas apjoms.
- Rezultāti jāizvērtē diezgan kritiski, jo nekad nevar zināt, kādos apstākļos radīts teksts, kas izmantots šķirkļu radīšanā.
LATVIETIS.LV
+ Bez maksas tiešsaistē pieejami Kušķa raksti.
+ Pārskatāms izvietojums.
- Kušķis ir Kušķis - ne visi labi domātie ieteikumi tik tiešām ir liekami lietā.
VALODAS KULTŪRA TEORĒTISKĀ SKATĪJUMĀ
+ Intas Freimanes grāmatas fragmenti tiešsaistē.
+ Visnotaļ uzticama informācija par dažādiem valodas jautājumiem.
- Visai neērti pārskatāms izkārtojums.
ETB
+ Visai plaša terminu datubāze.
+ Piedāvā līdzīgus rezultātus.
+ Visnotaļ uzticams avots.
TILDES MAŠĪNTULKOTĀJS
Dīvains un maz uzticams rīks, daudz neatšķiras no Google tulkotāja.
MĪLENBAHS UN ENDZELĪNS
+ Tiešsaistē pieejama prestižākā latviešu valodas vārdnīca.
- Bez maksas pieejami tikai A un Ā šķirkļi.
LETONIKAS TERMINOLOĢIJAS PORTĀLS
+ Pieejama dažādu nozaru terminoloģija.
+ Pārskatāms izkārtojums.
- Visai mazs vārdu krājums katrai no nozarēm.
Tālāk iekopēju gabaliņu no vvk.lv, jo nedaudz slinkums pētīt un pārrakstīt - šos avotus pati neesmu lietojusi.
Matemātikas un informātikas daudzvalodu tulkojošā vārdnīca: http://www.lanet.lv/miv/
Bioloģijas terminu vārdnīca: http://latvijas.daba.lv/vardnica/
Turpinājums sekos...
Tas darbs, tas no-rīta-līdz-vakaram darbs... Lieliski, protams, ka tāds ir. Taču ir arī mazāk iepriecinoši aspekti tai pieaugušo cilvēku dzīvei. Reizēm jūtos kā tāda smilga pļavā, kas uz rudens pusi paliek arvien sausāka un sausāka, lai pēcāk iegultu siena šķūnī kopā ar citām sausām smilgām un darītu to, kas jādara. Respektīvi - no manis pamazām pazūd viss sulīgums (tas ir - radošā domāšana, aizraušanās, prieks funktierēt, izdomāt, saveidot un izgudrot). Racionālisms un veselais saprāts pāri visam. Šausmas kaut kādas.
Dien dienā dzīvojot starp vārdiem un mēģinot saprast, kas kuram vārdam aiz ādas un vai nav iemaldījies kāds nelūgts viesis visnotaļ pieklājīgā tekstā, nākas visai daudz laika pavadīt, meklējot dažādu vārdu un terminu radurakstus, ja tā var izteikties.
Tad nu nolēmu, ka varētu padalīties ar avotiem, ko ikdienā nākas izmantot, mudinot citus komentāros darīt to pašu, lai nav ritenis no jauna jāizgudro.
Droši vien rakstīšu subjektīvas popularitātes secībā. (Saitēm vajadzētu atvērties jaunā logā.)
LETONIKA
+ Labas vairāku valodu vārdnīcas.
+ Plašs tēmu loks.
+ Norādīti avoti.
- Ierobežots vārdu krājums par specifiskām tēmām.
- Visai lēna.
- Maksas papildpakalpojumi.
TĒZAURS (parasti izmantoju Skaidrojošo vārdnīcu)
+ Visplašākais internetā pieejamais vārdu krājums.
+ Atrodami arī ne literāri vārdi.
+ Vārdiem norādīts funkcionālais paveids (žargonismi, sarunvalodas, nevēlami u.tml.)
- Netiek uzskatīts par 100% uzticamu avotu.
AKADĒMISKĀ TERMINU DATUBĀZE
+ Tiek uzskatīts par ļoti uzticamu avotu.
+ Termini vairākās valodās.
+ Šauru nozaru termini latviešu valodā.
+ Norādītas atsevišķas vārdnīcas, no kurām šķirklis ņemts.
- Varētu būt plašāks vārdu krājums.
- Nav automātiskās līdzīgu vārdformu meklēšanas (tiem, kam līki pirksti un gadās ieklabināt nepareizi).
GOOGLE TRANSLATE (jā, jā, zinu...)
+ Atrod to, ko citi avoti nepiedāvā.
+ Lieliski izmantojams kā sinonīmu krātuve un iedvesmas avots.
+ Meklē un piedāvā arī līdzīgas formas.
- Jebkuri rezultāti jāizskata ārkārtīgi kritiski.
- Nemaz nav uzticams avots.
LATVIEŠU VALODAS AĢENTŪRA
+ Uzticams avots.
+ Aplūkoti dažādi ar valodu saistīti jautājumi.
- Nepārskatāms izkārtojums.
- Ļoti ierobežots informācijas apjoms.
GLOSBE
+ Daudzvalodu tiešsaistes vārdnīca.
+ Piedāvā rezultātus no jau esošiem tulkojumiem.
- Ierobežots informācijas apjoms.
- Rezultāti jāizvērtē diezgan kritiski, jo nekad nevar zināt, kādos apstākļos radīts teksts, kas izmantots šķirkļu radīšanā.
LATVIETIS.LV
+ Bez maksas tiešsaistē pieejami Kušķa raksti.
+ Pārskatāms izvietojums.
- Kušķis ir Kušķis - ne visi labi domātie ieteikumi tik tiešām ir liekami lietā.
VALODAS KULTŪRA TEORĒTISKĀ SKATĪJUMĀ
+ Intas Freimanes grāmatas fragmenti tiešsaistē.
+ Visnotaļ uzticama informācija par dažādiem valodas jautājumiem.
- Visai neērti pārskatāms izkārtojums.
ETB
+ Visai plaša terminu datubāze.
+ Piedāvā līdzīgus rezultātus.
+ Visnotaļ uzticams avots.
TILDES MAŠĪNTULKOTĀJS
Dīvains un maz uzticams rīks, daudz neatšķiras no Google tulkotāja.
MĪLENBAHS UN ENDZELĪNS
+ Tiešsaistē pieejama prestižākā latviešu valodas vārdnīca.
- Bez maksas pieejami tikai A un Ā šķirkļi.
LETONIKAS TERMINOLOĢIJAS PORTĀLS
+ Pieejama dažādu nozaru terminoloģija.
+ Pārskatāms izkārtojums.
- Visai mazs vārdu krājums katrai no nozarēm.
Tālāk iekopēju gabaliņu no vvk.lv, jo nedaudz slinkums pētīt un pārrakstīt - šos avotus pati neesmu lietojusi.
Latviešu – krievu vārdnīca ar vārdu skaidrojumiem: http://www.liis.lv/latval/vardnica/
Latviešu – angļu vārdnīca: http://dictionary.site.lv/dictionary/
Latviešu – angļu, angļu – latviešu tulkojošā vārdnīca:http://www.ectaco.com/online/diction.php3?lang=17
Latviešu – angļu frazeoloģiskā vārdnīca:http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/frazes/frazesa.htm
Matemātikas un informātikas daudzvalodu tulkojošā vārdnīca: http://www.lanet.lv/miv/
Lauksaimniecības un ekonomikas terminu vārdnīca: http://www.ekona.lv/vardnica.php3
Bioloģijas terminu vārdnīca: http://latvijas.daba.lv/vardnica/
Saīsinājumu vārdnīca: http://priede.bf.lu.lv/gis/VARDNICA.GIS/
Lietvedības terminu vārdnīca: http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/termini.htm
Turpinājums sekos...
2013-02-22
Augstāk/zemāk VS iepriekš/tālāk + turpmāk
Saule iet uz pavasara pusi. Kopš es katru dienu vienā un tajā pašā laikā dirnu autobusu pieturā, gaismiņas svīšanas paradumu maiņu var novērot itin labi. Kas decembrī bija mella nakte, tas janvārī - spridzīgs rīts.
Bet neba par laiku parunāt es še nācu. Laiks pats ar sevi itin labi tiek galā, ko nevarētu sacīt par tekstu.
Viens smalks teksta kvalitātes rādītājs ir spēja saprast, kā atsaukties uz tālāk ievietotu vai iepriekš jau bijušu gabaliņu. Tātad - ja kaut kas jau ir minēts, tad lieto vārdu "iepriekš" (vai kādu citu piedienīgu sinonīmu, bet ne "augstāk"), ja kaut kas vēl tikai būs, tad raksta "tālāk" (vai ko citu glītu, bet ne "turpmāk" vai "zemāk").
Kāpēc tā? Gaužām vienkārši. Iedomāsimies, ka es te esmu uzmargojusi garum garu emuāra ierakstu un kāds izdomā, ka nebūtu slikti ņemt un izdrukāt to uz skaistām otrreiz pārstrādāta papīra lapām. Un tagad iedomājieties, kā varētu izskatīties teksts, kurā uz nebēdu draiski rotaļājas dažādās vietās sasēdināti "augstāk" un "zemāk". Nevar jau paredzēt, kurā vietiņā kurš vārds atradīsies, kad iznāks laukā uz papīra.
Protams, daudzi tam nemaz nepievērstu uzmanību, bet man šķistu pagalam neglīti, ja lapas pēdējā rindiņā gozītos vārds "zemāk" (piemēram, zemāk ievietota bilde ar kailu ezi). Nu kur nu vēl zemāk... Vai arī - pirmajā rindiņā teksts ar "augstāk" pašā viducī (piemēram, augstāk redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos). Ja tā ir pirmā rinda, tad kur ir augstāk?
Toties, lietojot "pareizos" vārdus, šādi jautājumi nerodas.
Tālāk ievietota bilde ar kailu ezi.
Iepriekš redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos.
Es te gari izrunājos, bet doma ir gaužām vienkārša - lai novērstu jebkādus pārpratumus vai nesmukumus iekšējās atsaucēs, vienmēr lietojam vārdus "iepriekš" un "tālāk", jo tiem nav nevēlamu papildnozīmju, kas atkarībā no teksta izkārtojuma var vest maldu ceļos.
Vārds "turpmāk" - kas tam vainas.
Nekādas, ja vien tas tiek lietots tam, kam pati māte daba un valodiņa paredzējusi - laika nozīmei. Reizēm to lieto dažādos juridiskos papīros, domājot "no šī brīža" (piemēram, Visudiženais un cienījamais Kailais Ronis - Apmeklētāju Bieds Ir Sumināms [turpmāk tekstā - KRABIS] pasludina savu gribu.). Tur laika nozīmi vēl var nedaudz aiz matu galiem pievilkt klāt - no brīža, kā ir izlasīta šī rindiņa, tiks lietota abreviatūra.
BET - parastos tekstos, kur minētas iekšējās atsauces, vārdu "turpmāk" vārda "tālāk" vietā lietot nevajadzētu. Kaut arī vārdiem "tālāk" un "turpmāk" ir dažas kopīgas nozīmes nianses, ir tomēr jauki zināt atšķirību un lietot šos vārdus dažādos kontekstos. Kāpēc? Jo Mēs Varam!
Bet neba par laiku parunāt es še nācu. Laiks pats ar sevi itin labi tiek galā, ko nevarētu sacīt par tekstu.
Viens smalks teksta kvalitātes rādītājs ir spēja saprast, kā atsaukties uz tālāk ievietotu vai iepriekš jau bijušu gabaliņu. Tātad - ja kaut kas jau ir minēts, tad lieto vārdu "iepriekš" (vai kādu citu piedienīgu sinonīmu, bet ne "augstāk"), ja kaut kas vēl tikai būs, tad raksta "tālāk" (vai ko citu glītu, bet ne "turpmāk" vai "zemāk").
Kāpēc tā? Gaužām vienkārši. Iedomāsimies, ka es te esmu uzmargojusi garum garu emuāra ierakstu un kāds izdomā, ka nebūtu slikti ņemt un izdrukāt to uz skaistām otrreiz pārstrādāta papīra lapām. Un tagad iedomājieties, kā varētu izskatīties teksts, kurā uz nebēdu draiski rotaļājas dažādās vietās sasēdināti "augstāk" un "zemāk". Nevar jau paredzēt, kurā vietiņā kurš vārds atradīsies, kad iznāks laukā uz papīra.
Protams, daudzi tam nemaz nepievērstu uzmanību, bet man šķistu pagalam neglīti, ja lapas pēdējā rindiņā gozītos vārds "zemāk" (piemēram, zemāk ievietota bilde ar kailu ezi). Nu kur nu vēl zemāk... Vai arī - pirmajā rindiņā teksts ar "augstāk" pašā viducī (piemēram, augstāk redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos). Ja tā ir pirmā rinda, tad kur ir augstāk?
Toties, lietojot "pareizos" vārdus, šādi jautājumi nerodas.
Tālāk ievietota bilde ar kailu ezi.
Es te gari izrunājos, bet doma ir gaužām vienkārša - lai novērstu jebkādus pārpratumus vai nesmukumus iekšējās atsaucēs, vienmēr lietojam vārdus "iepriekš" un "tālāk", jo tiem nav nevēlamu papildnozīmju, kas atkarībā no teksta izkārtojuma var vest maldu ceļos.
Vārds "turpmāk" - kas tam vainas.
Nekādas, ja vien tas tiek lietots tam, kam pati māte daba un valodiņa paredzējusi - laika nozīmei. Reizēm to lieto dažādos juridiskos papīros, domājot "no šī brīža" (piemēram, Visudiženais un cienījamais Kailais Ronis - Apmeklētāju Bieds Ir Sumināms [turpmāk tekstā - KRABIS] pasludina savu gribu.). Tur laika nozīmi vēl var nedaudz aiz matu galiem pievilkt klāt - no brīža, kā ir izlasīta šī rindiņa, tiks lietota abreviatūra.
BET - parastos tekstos, kur minētas iekšējās atsauces, vārdu "turpmāk" vārda "tālāk" vietā lietot nevajadzētu. Kaut arī vārdiem "tālāk" un "turpmāk" ir dažas kopīgas nozīmes nianses, ir tomēr jauki zināt atšķirību un lietot šos vārdus dažādos kontekstos. Kāpēc? Jo Mēs Varam!
2013-02-02
Noderīgi īsceļi
Tā kā esmu gudra kā skudra un veikla kā bite, saglabāju melnrakstu emuāram man-nav-ne-jausmas-kur. Visur apskatījos, nebija. Atliek vien pieņemt, ka nemaz neesmu saglabājusi. Tad nu ļaušos radīšanas priekam un izgudrošu riteni vēl vienu reizi.
Šoreiz tehniskas informācijas būs vairāk nekā valodiskas. Kaut gan – tehniskās lietas palīdz uzlabot arī valodas kvalitāti. Nenoliedzami.
Ir tāda lieta kā taustiņu kombinācijas, kas ar pāris veiklām pirkstu kustībām ļauj tikt pie kārotā simbola tekstā, nemīcoties riņķī un apkārt pa simbolu tabulām kaut kur dziļi teksta redaktora vēderā.
Īsceļi ar "Alt" darbojas neticami vienkārši - ar kreisās rokas jebkuru pirkstu piespiežam taustiņu Alt, savukārt ar labo roku secīgi nospiežam ciparu kombināciju uz ciparu tastatūras labajā pusē. Tikko tas būs izdarīts un Alt palaists vaļā, parādīsies uzspiestais simbols. Jā, tieši tik vienkārši. Un jā – es pati to tikai pirms apmēram pusgada atklāju, jo iepriekš neticēju, ka tas ir tik vienkārši. Nedaudz burvestībai līdzīgi – noskaiti pareizos cipariņus un dabū kāroto.
Šādu īsceļu ir visai daudz, tāpēc minēšu vien biežāk lietojamos.
Vēl kāda piebilde par domuzīmēm – klasiskajā latviešu valodniecībā lieto trīs dažādas strīpiņas: domuzīmi (—), vienotājdomuzīmi (–) un defisi (-). Ar defisi parasti viss ir skaidrs, bet tās pārējās divas strīpiņas – tā kā vienu lieto ar obligātām atstarpēm abās pusēs, bet otru (vienotājdomuzīmi) obligāti bez atstarpēm, tad sajaukt tāpat nevar, kad ir domāta viena, kad otra, tādēļ es uzskatu, ka triju strīpiņu vietā pilnīgi pietiktu ar divām – domuzīmi, kas, lietota bez atstarpēm, kļūtu par vienotājdomuzīmi, un defisi, kurai ir savas specifiskas funkcijas.
Šoreiz tehniskas informācijas būs vairāk nekā valodiskas. Kaut gan – tehniskās lietas palīdz uzlabot arī valodas kvalitāti. Nenoliedzami.
Ir tāda lieta kā taustiņu kombinācijas, kas ar pāris veiklām pirkstu kustībām ļauj tikt pie kārotā simbola tekstā, nemīcoties riņķī un apkārt pa simbolu tabulām kaut kur dziļi teksta redaktora vēderā.
Īsceļi ar "Alt" darbojas neticami vienkārši - ar kreisās rokas jebkuru pirkstu piespiežam taustiņu Alt, savukārt ar labo roku secīgi nospiežam ciparu kombināciju uz ciparu tastatūras labajā pusē. Tikko tas būs izdarīts un Alt palaists vaļā, parādīsies uzspiestais simbols. Jā, tieši tik vienkārši. Un jā – es pati to tikai pirms apmēram pusgada atklāju, jo iepriekš neticēju, ka tas ir tik vienkārši. Nedaudz burvestībai līdzīgi – noskaiti pareizos cipariņus un dabū kāroto.
Šādu īsceļu ir visai daudz, tāpēc minēšu vien biežāk lietojamos.
“
|
Alt+0147
|
Augšējās sākuma pēdiņas tiem, kam netīk apakšējās (piemēram, man).
|
”
|
Alt+0148
|
Augšējās beigu pēdiņas no tā paša komplekta.
|
– (en-dash)
|
Alt+0150
|
Vienotājdomuzīme. Lieto, piemēram, lai norādītu laika periodu: 1999.–2000. Bez atstarpēm.
|
— (em-dash)
|
Alt+0151
|
Parastā domuzīme. Ar atstarpēm abās pusēs.
|
° (grādi)
|
Alt+0176
|
Grādu simbols. Noder tur, kur grādi: °C.
|
±
|
Alt+0177
|
Plus mīnus noderīga zīme.
|
° (nedalāmā atstarpe)
|
Alt+0160; Ctrl+Shift+Space
|
Ļoti labs izgudrojums – obligāti lietojama aiz gadiem, iniciāļiem un
skaitļiem, aiz kuriem seko mērvienības, piemēram: Tālajā 1999. gadā
J. Kalniņš nopelnīja
10 000 latu un svēra 88 kg. Te redzēt nevar, bet šī atstarpe
nodrošina to, ka, tekstam pārlecot jaunā rindā, tas nepārlēks pa vidu
nejēdzīgā vietā.
|
€ (eiro)
|
Alt+0128
|
|
£ (mārciņa)
|
Alt+0163
|
|
§ (paragrāfs)
|
Alt+0167
|
|
- (defise)
|
Alt+0045
|
Parastā defise.
|
- (nedalāmā defise)
|
Alt+0173
|
Defise, kura nepārtrūks uz pusēm rindas beigās.
|
©
|
Alt+0169
|
Autortiesību zīme.
|
Vēl kāda piebilde par domuzīmēm – klasiskajā latviešu valodniecībā lieto trīs dažādas strīpiņas: domuzīmi (—), vienotājdomuzīmi (–) un defisi (-). Ar defisi parasti viss ir skaidrs, bet tās pārējās divas strīpiņas – tā kā vienu lieto ar obligātām atstarpēm abās pusēs, bet otru (vienotājdomuzīmi) obligāti bez atstarpēm, tad sajaukt tāpat nevar, kad ir domāta viena, kad otra, tādēļ es uzskatu, ka triju strīpiņu vietā pilnīgi pietiktu ar divām – domuzīmi, kas, lietota bez atstarpēm, kļūtu par vienotājdomuzīmi, un defisi, kurai ir savas specifiskas funkcijas.
2013-01-22
Vienlīdzīgie teik. loc. un apzīmētāji
Labvakar, manu mazo draudziņ. Lielā dzīves upe lēni plūst savu gaitu, jaunības maksimālisma audzinātos krūmus pieskalojot ar ikdienas rutīnas smiltīm, kas grauž acīs, mēģinot saskatīt, kur dzīvības kokam saknes sietas.
Tā, dienišķā poētikas deva nodrošināta. Daudz pēdējā laikā manā dzīvē izmaiņu bijis. Lielākā droši vien ir tā, ka nomainīju darbu (vai arī darbs nomainīja mani). Un, kā var redzēt, šis jaunais lieliskais darbs paņem visas manas domas, laiku un enerģiju. Lūk, tur arī aprakti visi neuzrakstītie emuāra ziņojumi – astoņu stundu darba dienā (+ stundā pusdienām, + divās stundās sabtranam).
Tā ka tā.
Lai Tavam nācienam uz šo ierakstu būtu kāda paliekošāka jēga, pastāstīšu arī šo to no valodas lietām.
Vienlīdzīgu teikuma locekļu saskaņošana ar kādu cimperlīgu apzīmētāju. Lai būtu skaidrāk – stāsts šodien būs par šādiem gadījumiem: Aina un Ivars ir gudri; apdomīgās Baiba un Ieviņa; Ģederts prot čigānu, pupiņu un latgaliešu valodu.
Kā man laipni pavēstīja Ceplīšu pāris savā lieliskajā grāmatā “Latviešu valodas praktiskā gramatika”, situācijas ir risināmas visnotaļ vienkārši, ņemot vērā, ka te vēstīts par trim gadījumiem.
1. Ja ir viens apzīmētājis pie vairākiem vārdiem. Piemēram, Pie galda stāvēja gudrie Aina un Ivars, spriedelējot par ēdiena ietekmi uz domāšanu; apdomīgie Roberts un Kārlis lēnām šļūca no kalna uz vecas auto riepas. Te svarīgi saprast, kāpēc ir lietots daudzskaitlis. Iemesls ir pavisam vienkāršs – pretējā gadījumā varētu domāt, ka apzīmētājs attiecas tikai uz tuvāko vārdu – Apdomīgais Roberts un Kārlis (nekas nenorāda, ka arī Kārlis būtu apdomīgs). Ainas un Ivara gadījumā ir vēl sarežģītāk – atšķiras dzimtes, tādēļ apzīmētāja saskaņošana tikai ar vienu vārdu nederēs, ja ir iecerēts, ka iezīme attiecas uz abiem. Tāpat arī jāpatur prātā, ka latviešu valodā vispārinošā nozīme ir vīriešu dzimtei, tādēļ, ja vien runa nav par 100% dāmu kolektīvu, vispārinošais apzīmētājs jālieto vīriešu dzimtē, piemēram, Galda labajā pusē sēdēja cienījami viesi – Ausma, Ārija, Brunhilde un Ījābs. Galda kreisajā pusē sēdēja agri ieradušās viešņas – Skaidrīte, Jautrite un Zeltīte.
2. Ja apzīmējamie vārdi ir dažādās dzimtēs – tad parasti saskaņo ar tuvāko, bet nepārprotamības labad var arī lietot vīriešu dzimtes daudzskaitli (vai atkārtot apzīmētāju). Piemēram – Agrā rīta stundā pa trolejbusa logu žēli skatījās mana tante un onkulis, viņiem blakus sēdēja piepūties večuks un balons, savukārt vadītāja vietā bija iekārtojušies gurķis un biete, kas cītīgi vēroja spožos kloķus un spožās pogas.
3. Ja divi vai vairāki vienlīdzīgi apzīmētāji ir izteikti ar ģenitīvu, apzīmējamais vārds parasti ir vienskaitlī, piemēram, Ēdnīcā uz gala karsti kūpēja biešu, skābu kāpostu, sēņu un zeķu zupa. Onufrijs, kurš prata tikai rumāņu un franču valodu, pēc smaržas izvēlējās tīkamāko virumu.
Kā redzams, valodas likumības nav pārāk sarežģītas, bet pilnībā nodrošināties pret pārpratumiem vai neskaidrībām šā vai tā nav iespējams. Kā reiz teica Mērfijs: “Jebko var padarīt muļķudrošu, bet pret pilnīgiem idiotiem nodrošināties nav iespējams.”
Tā, dienišķā poētikas deva nodrošināta. Daudz pēdējā laikā manā dzīvē izmaiņu bijis. Lielākā droši vien ir tā, ka nomainīju darbu (vai arī darbs nomainīja mani). Un, kā var redzēt, šis jaunais lieliskais darbs paņem visas manas domas, laiku un enerģiju. Lūk, tur arī aprakti visi neuzrakstītie emuāra ziņojumi – astoņu stundu darba dienā (+ stundā pusdienām, + divās stundās sabtranam).
Tā ka tā.
Lai Tavam nācienam uz šo ierakstu būtu kāda paliekošāka jēga, pastāstīšu arī šo to no valodas lietām.
Vienlīdzīgu teikuma locekļu saskaņošana ar kādu cimperlīgu apzīmētāju. Lai būtu skaidrāk – stāsts šodien būs par šādiem gadījumiem: Aina un Ivars ir gudri; apdomīgās Baiba un Ieviņa; Ģederts prot čigānu, pupiņu un latgaliešu valodu.
Kā man laipni pavēstīja Ceplīšu pāris savā lieliskajā grāmatā “Latviešu valodas praktiskā gramatika”, situācijas ir risināmas visnotaļ vienkārši, ņemot vērā, ka te vēstīts par trim gadījumiem.
1. Ja ir viens apzīmētājis pie vairākiem vārdiem. Piemēram, Pie galda stāvēja gudrie Aina un Ivars, spriedelējot par ēdiena ietekmi uz domāšanu; apdomīgie Roberts un Kārlis lēnām šļūca no kalna uz vecas auto riepas. Te svarīgi saprast, kāpēc ir lietots daudzskaitlis. Iemesls ir pavisam vienkāršs – pretējā gadījumā varētu domāt, ka apzīmētājs attiecas tikai uz tuvāko vārdu – Apdomīgais Roberts un Kārlis (nekas nenorāda, ka arī Kārlis būtu apdomīgs). Ainas un Ivara gadījumā ir vēl sarežģītāk – atšķiras dzimtes, tādēļ apzīmētāja saskaņošana tikai ar vienu vārdu nederēs, ja ir iecerēts, ka iezīme attiecas uz abiem. Tāpat arī jāpatur prātā, ka latviešu valodā vispārinošā nozīme ir vīriešu dzimtei, tādēļ, ja vien runa nav par 100% dāmu kolektīvu, vispārinošais apzīmētājs jālieto vīriešu dzimtē, piemēram, Galda labajā pusē sēdēja cienījami viesi – Ausma, Ārija, Brunhilde un Ījābs. Galda kreisajā pusē sēdēja agri ieradušās viešņas – Skaidrīte, Jautrite un Zeltīte.
2. Ja apzīmējamie vārdi ir dažādās dzimtēs – tad parasti saskaņo ar tuvāko, bet nepārprotamības labad var arī lietot vīriešu dzimtes daudzskaitli (vai atkārtot apzīmētāju). Piemēram – Agrā rīta stundā pa trolejbusa logu žēli skatījās mana tante un onkulis, viņiem blakus sēdēja piepūties večuks un balons, savukārt vadītāja vietā bija iekārtojušies gurķis un biete, kas cītīgi vēroja spožos kloķus un spožās pogas.
3. Ja divi vai vairāki vienlīdzīgi apzīmētāji ir izteikti ar ģenitīvu, apzīmējamais vārds parasti ir vienskaitlī, piemēram, Ēdnīcā uz gala karsti kūpēja biešu, skābu kāpostu, sēņu un zeķu zupa. Onufrijs, kurš prata tikai rumāņu un franču valodu, pēc smaržas izvēlējās tīkamāko virumu.
Kā redzams, valodas likumības nav pārāk sarežģītas, bet pilnībā nodrošināties pret pārpratumiem vai neskaidrībām šā vai tā nav iespējams. Kā reiz teica Mērfijs: “Jebko var padarīt muļķudrošu, bet pret pilnīgiem idiotiem nodrošināties nav iespējams.”
Abonēt:
Ziņas (Atom)