Ir piektdienas vakars, kurā negribas darīt neko svarīgu.
Un, kā kāds kaut kad kaut kur sacīja, —
ja reiz latvietis ir nolēmis neko nedarīt,
tad nekas viņu no tā neatturēs.
Tātad, lai neko nedarīšanu padarītu taustāmāku, pastāstīšu par vienu āķīgi sāpīgu lietu — vairāku reāliju saskaņošanu skaitlī. Ko darīt, ja ir divi objekti, kuriem jāpievieno kopīgs apzīmētājs, — rakstīt daudzskaitli (jo objekti tomēr divi) vai vienskaitli? Endzelīns par šo jau ir domājis.
Lai neteiktu gari, teikšu īsi — gadījumos, kur nekas netiek fiziski skaitīts, bet gan tikai saskaņots, saskaņo ar pēdējo, to, kas ir blakus. Piemēram, piektdienas vakarā paredzētas orģijas Pētera un Kārļa dzīvoklī. Nē, pie šī es vēl atgriezīšos, labāk kādu piemēru, kur nav jāskaidro par pārpratumiem. tātad, piemēram, atradu maku uz Barona un Valdemāra ielas krustojuma (pamanījāt, ka es jūs nesu cauri - nav tur nekāda krustojuma!). Tātad — saskaņojam ar pēdējo, pēdējā ir Valdemāra (viena), tātad rakstām iela. Vai, piemēram, vīram un sievai bija laba saskaņa gultā — abiem sāpēja galva.
Te vajag nedaudz vizualizēt. Katram ir viena galva, rakstām vienskaitli. Pretējā gadījumā būtu šādi:
Tā, tagad atgriezīšos pie piemēra par orģijām — piektdienas vakarā paredzētas orģijas Pētera un Kārļa dzīvoklī. Te jāskatās pēc būtības — ja Kārlis un Pēteris dzīvo vienā dzīvoklī, tad (skaidrs kā diena) jālieto vienskaitlis, ja viņi dzīvo katrs savā dzīvoklī, tad tomēr jālieto daudzskaitlis, lai neradītu pārpratumus.
Tā ir teju ar visu — Antons neprata runāt ne krievu, ne angļu, ne vācu valodā, mētelīšu virinātājs manīts pie Iļģuciema un Āgenskalna poliklīnikas, kefīru ar atlaidi “Maksimā” varēs nopirkt ceturtajā un sestajā datumā, onkulis atkal pārkāpa piekto un sesto bausli, baznīckungs mēdza sist nepaklausīgiem draudzes locekļiem pa galvu ar Veco un Jauno derību.
Vēl viena piebilde pie šī paša — ja ir vairākas personas ar vienu uzvārdu, tad uzvārds jālieto daudzskaitlī — Jānis un Jana Krūmkaziņi mēģināja ar vilnas zeķēm uzslaucīt uz grīdas izlijušo kompotu.
Paturpinot stāstu par uzvārdiem — ja padomā ar galvu un paskatās ar abām (acīm), tad var ieraudzīt kādu niansi — ja pārim uzvārdu raksta vienskaitlī, tad var likties, ka uzvārds ir tikai vienai personai, bet tai, kas minēta pirmā, uzvārda nemaz nav (kā, teiksim, Madonnai). Piemēram, Benedikts un Juris Bērziņš rosījās uz cūku bērēm. Un pēc uzvārda vienskaitlī jums pat prātā neienāks, ka Benedikts un Juris ir brālēni no tēva puses, kam ir vienāds uzvārds (tas ir — arī Benedikts ir Bērziņš).
