otrdiena, 2011. gada 8. februāris

par valodnieku sugu

nu jau kādu nedēļu manī briest dusmiņa. un ik pa laikam gadās kaut kādi nieki vai lielākas lietas, kas to uzjunda un audzē par konkrētu dusmu.

tēma - valodnieki.

tiesa, šodien rūpīgi sekoju "krējuma izstrādājuma", "krēmeļa" un "krējumeļa" problēmai (te var pasekot līdzi daļai procesa: krējumeļa vārdnīca). tas mani dikti uzjautrināja, līdz ar to dusma noplaka, bet zinu, ka tāpat drīz būs atkal kaut kas, kā dēļ man gribēsies piecelties kājās un kādam uzkliegt, tāpēc labāk norakstīti sāpi jau tagad.

tātad tēma - valodnieki. un filologi vispār. provokatīvs jautājums - kāds sabiedrībai labums no filologiem? nē, nopietni - kāds valstij labums no tā, ka katru gadu teju no visām augstākās izglītības iestādēm izlaižas vesela varza ļaužu ar filologa grādiem dažādos svaros? katrs filologs/valodnieks sitīs sev pie krūts un putām uz lūpām stāstīs, cik viņa izglītība svarīga valsts un kultūras saglabāšanai, valodas kopšanai un saglabāšanai. tie, kas nav filologi, vai nu lāga nezina, kas tas vispār tāds ir, vai arī ir pārāk apdomīgi, lai raudzītu spriest par tik sarežģītām lietām, tāpēc droši vien teiktu, ka filologs ir kaut kāds izglītots cilvēks.

ja man šodien kāds jautātu, kas ir filologs/valodnieks, es teiktu, ka tas ir sīkumains knauzerīgs sūdabrālis. un man pat ir pamatojums.

empīriskā pieredze rāda, ka filoloģijas fakultātē studē vidēji trīs veidu cilvēki. apmēram 0,5% filoloģija ir sirdslieta, valoda ir aicinājums, atnākuši uz turieni, kur grib būt. no šiem, visticamāk, nākotnē taps profesori un zinātnieki. apmēram 25% ir no sērijas gribu-būt-rakstnieks. šie otrajā/trešajā gadā aizies studēt literatūrzinātni, lietos gudrus vārdus, dienās varbūt uzceps kādu emuāru, kur rakstīs par kaut ko, kas, viņuprāt, varētu satricināt pasauli. neko paliekošu, visticamāk, neradīs. no šiem kāds viens kaut kur regulāri raudzīs publicēt kaut kādus niekus, ko neviens, izņemot tuvākos draugus, ģimenes locekļus un nejaušus garāmskrējējus, nelasīs, savukārt atlikušie atmetīs filoloģijai ar roku un darīs kaut ko nesaistītu. tālāk. palikuši apmēram 74,5%. tā ir masa, no kuras daļa atbirs studiju laikā, daļa kaut kā tiks līdz grādiem. daži vēlāk strādās par skolotājiem, korektoriem, varbūt redaktoriem, lielākā daļa - darīs kaut  ko pilnīgi ar valodu nesaistītu.

tā, un kas tad gala beigās sanāk - no visiem katra gada absolventu simtiem apmēram 3 būs zinātnieki, kaut cik strādās ar valodu saistītās jomās, kur neko jaunu neradīs, tikai raudzīsies, lai citi dara pareizi.

ko es ar to gribu sacīt. filoloģijā nav vidusslāņa. bet, kā mēs labi zinām, vidusslānis ir labklājības pamatā. ir zinātnieki, kas pēta kaut ko tik no reālās dzīves atrautu kā supīnu prūšu valodā, ablatīva īpatnības sēliskajās izloksnēs un kādus tik brīnumus vēl ne. tātad parastajiem mirstīgajiem no šīs daļas nav nekāda labuma, tik vien kā patīkamā apziņa, ka kaut kur uz pasaules ir tik gudri cilvēki. un bez zvērinātajiem zinātniekiem ir tie, kas man pēdējā laikā krīt uz nerviem - valodnieki - sīkmanīgi sūdzambībeles, īdētāji un kasītāji, burtakalpi.

valoda ir sabiedrības īpašums, un valodniekiem vajadzētu darboties sabiedrības labā. tiešām ar pienākuma apziņu. valoda ir dzīvs visas runājošās sabiedrības kopīpašums. ir veselības veicināšanas organizācija, kāpēc nav valodas veicināšanas organizācijas? ir visādas no tautas un reālās dzīves atrautas iestādes, kas nesniedz pašu būtiskāko - ikdienas ieteikumus valodas lietošanā valodas lietotājiem. tagad tas ir tādā līmenī - ja gribi rakstīt - raksti un meklē pats, kas un kā būtu pareizāk. ja kaut ko atceries no skolas gadiem - lieliski, ja neatceries, pats vainīgs.

reizēm ir sajūta, ka valodnieki sēž uz savām zināšanām kā suņi uz siena kaudzes, kaut ko viņi zina, bet visu nekad nepateiks, lai kāds nesadomātos zināt lietas, ko lemts zināt tikai valodniekiem! un kur ir sāpe - nav jau kur iemest aci tādam parastajam mirstīgajam. nav jau visi tik advancēti, lai turētu pie rokas trīs skaidrojošās vārdnīcas un Blinkenas komatu bībeli (lieliska grāmata, un dārga).

pēdējā laikā man šķiet, ka valodnieks ir cilvēks, kur aizrādīs par nepareizu ka un kad lietošanu, jo to viņš zina, kā ir pareizi, kā arī klausīsies, vai sarunu biedram dēļ nepaspruks pirms paskaidrojošās daļas, bet neko labu sabiedrībai nedos. tikai sēdēs un pukstēs, cik visi pavirši izturas pret valodu.

bet nav viss tik slikti. latviešiem patīk laba latviešu valoda. rakstošie latvieši cenšas rakstīt labi un pareizi. reizēm studēju Kušķi (eifēmisms, protams). viņš svīst un cepas par daudzām lietām, bet interesanti pavērot, ka no senāk aktuālām problēmām daļa ir atrisinātas vai vismaz ikdienā vairs nav dzirdētas. valodas lietotāji savu iespēju robežās cenšas. būtu lieliski, ja valodnieku varza pacenstos no savas puses un to veicinātu.

vēl viens novērojums iz dzīves. valodniekiem patīk apgalvot, ka viņi ir daudz labāki par žurnālistiem, jo žurnālistiem elementāru latviešu valodu nemaz nemāca, savukārt valodnieki būtu lieliski rakstītā vārda pavēlnieki. citējot kādu prātīgu vīru: "gudri d***t nav malku cirst". nu un, ka valodnieki kaut ko zina labāk - žurnālisti rakstīs, un kāds to lasīs, savukārt valodnieki tikai turpinās runāt par to, cik ļoti piesārņota un šķība tā valoda kļūst.

piemērs iz šodienas - tviterī panesās spriedelējumi par krēmeli. un jau no paša rīta bija ziņa - valodnieka komentārs, ka pēc vārddarināšanas pareizi būtu krējumelis. tas mani sadusmoja ne pa jokam - tauta rada, bet valodnieki tikai kritizē. valoda ir tautas īpašums. kāpēc pret radošu spēlēšanos ar vārddarināšanu jārada nepatika ar visgrudru spriedelēšanu? valodnieki ir visai mazspējīgi radīšanā, galīgi trūkst radošās domas lidojuma, tad kāpēc tādi stīvi ļautiņi jālaiž pie jaunu vārdu radīšanas šprices?! dodiet cilvēkiem zināšanas, tas līdzēs vairāk nekā klamzīgi jaunvārdu piedāvājumi.

38 komentāri:

  1. tas, ka dažiem valodniekiem pietrūkst zināšanu vai viņi ir mazspējīgi radīšanā, nenozīmē ka tautai nevajag valodniekus

    AtbildētDzēst
  2. valodniekus vajag, pat ļoti vajag, tikai nevis pašapmierinātus pukstētājus, bet gan darītājus, kas domā par valodas lietotājiem un neuzskata valodu par savu privātīpašumu, kam citi pat klāt skarties nedrīkst :)

    AtbildētDzēst
  3. Būtu jau jauki, ja pati būtu ko paliekošu izdarījusi... :) Šis spriešanas modelis mūžvecs - visi vīrieši -...., visas sievietes -... .
    Un šis VISI nomāc arī domu asnus, kas rakstā vīd.

    AtbildētDzēst
  4. kas cits sunim asti cels, ja ne pats.

    es savu paliekošo vagu klusi aŗu šajā pašā emuārā - rakstu par lietām, kuras apspriež reti, bet zināt grib. nepaiet ne diena, kad kāds neieklīstu šajā emuarā patiesības meklējumos - citreiz divdabja teicieni aizmirsušies, citreiz nav skaidrs, ko savrupināt, ko ne.

    ja anonīmais komentētājs būtu nedaudz papūlējies, būtu noskaidrojis, kam šis emuārs veltīts, un savilktu to kopā ar rakstā paustajām idejām :)

    AtbildētDzēst
  5. es te iespraukšos ar jautājumu - Tavuprāt, pieminētā Blinkenas interpunkcija ir OK? man kā reiz stāv pa rokai... un nesaprotu - esmu ko nokavējusi vai kā? kopš kura laika latviešu valodā priekšējās pēdiņas liek augšā?
    otra lieta: "Domuzīme ir homonīma mīnuszīmei.." vai tad? mīnuszīme ir mīnuszīme jeb defise, vai tad ne?
    jau iepriekš pateicos par skaidrojumu!

    AtbildētDzēst
  6. man Blinkenas interpunkcija liekas patiešām laba grāmata, jo nezinu nevienu citu darbu, kurā tik plaši un izsmeļoši visa pieturzīmjošana būtu izklāstīta. vienīgais mīnuss, ko es esmu pamanījusi - izmantotie piemēri un analizētie gadījumi ir iz daiļliteratūras pūra, tādēļ ķēpīgos plašsaziņas līdzekļos sastopamos teikumus tur ir teju neiespējami atrast, jāpaļaujas uz savām interpretācijas spējām.

    par pēdiņām. es domāju, ka jau kopš pasaules radīšanas pēdiņas ir bijušas augšā, vienīgi MS "Word" pieradinājis pie domas, ka tās ir apakšā un augšā. es allažiņ lietoju abas augšējās. tiesa - par šo būtu interesanti papētīt, man šķiet, kaut kur bija A. Andronova un L. Leikumas raksts konferencei par šo tēmu.

    par mīnuszīmi.
    defise ir īsāka nekā domuzīme/mīnuszīme. defisi galvenokārt lieto, lai kaut ko savienotu (dubultuzvārdos, zilbēs sadalītos vārdos), kā arī vairumā gadījumu defisi lieto bez atstarpēm no abām pusēm.
    publicistikā ar mīnuszīmi var sastapties, šķiet, vien temperatūru apzīmējumos, kur šo zīmi lieto kopā ar skaitļiem bez atstarpes (piemēram, šodien ir -7 grādi).
    ja rūpīgi iedziļinās paragrāfā par defisi, kļūst skaidrs, ka mīnuszīmei ir vairāk kopīga ar domuzīmi gan lietojuma, gan garuma ziņā.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Blinkenai nav taisnība. Īstenībā mīnuss ir vairāk līdzīgs vienotāj(domu)zīmei, bet galvenā atšķirība ir tāda, ka mīnusu raksta augstāk (tikpat augstu kā plusa horizontālo svītru).

      Dzēst
    2. Angļu valodā pirmās pēdiņas liek augšā, latviešu - apakšā. Tieši tik vienkārši tas ir :)

      Dzēst
    3. Sen neesmu manījusi, ka kāds lietotu to nelaimīgo apakšējo pēdiņu pusi. Pati arī vienmēr lietoju augšējās. Ja ir iespēja izvēlēties - augšējās apaļās.

      Dzēst
  7. par pašu Blinkenas grāmatu - es varbūt ne visai precīzi izteicos - es ļoti nopriecājos, ka beidzot viena laba grāmata ir... tāpēc mazliet atvainojos un cepuri nost. paldies Blinkenai.

    par pēdiņām. mode likt pēdiņas augšā sākās, kad gāju vidusskolā, - tā Latvijā ienāca reizē ar angļu valodu. līdz tam latvieši vienmēr priekšējās pēdiņas lika apakšā (bet angļi liek augšā). tāpēc noteikti papētīsim un noskaidrosim šito jautājumu. varbūt latvju valodnieki nolēmuši modernizēt šo jautājumu... tikmēr es spītīgi turpināšu likt lejā, kā man skolotāja mācīja.

    par mīnuszīmi. kā tekstā uzrakstīt ar šīm zīmēm no mīnus 10 līdz mīnus 5? domuzīme 10 domuzīme domuzīme 5 (un saskaņā ar likumiem viss bez atstarpēm)? tieši no praktiskā viedokļa raugoties, ja ir jāizvēlas, kam pielīdzināt mīnuszīmi, un manā darbā tās ir jālieto tekstā, es lieku defisi kā mīnuszīmi. tikko paskatījos skolēnu matemātikas rokasgrāmatā, jā, tur ir lietotas domuzīmes.

    AtbildētDzēst
  8. Blinkenas grāmata nav nekāds svaigs cepumiņš - šis ir otrais izdevums, pirmais izdevums - 1969. gadā, tā ka šaubos, vai angļu mode tās pēdiņas būs grozījusi.
    un vēl jāņem vērā, ka skolā māca likt pēdiņas ar roku rakstītam tekstam, kur zīmes var atšķirties no tā, kā lieto iespiestā tekstā (piemēram, atstarpju lietojums - rokrakstā ir daudz grūtāk gan parādīt, gan konstatēt). bet piekrītu - nu sāk gribēties aizrakties līdz patiesībai!

    par skaitļiem un mīnusiem - pareizi būtu apmēram tā: "no -10 līdz -5". jo, ja lieto "no", tad "līdz" nedrīkst aizstāt ar domuzīmi (tā Kušķis saka). tāpat arī saskaņā ar korektu stilu nebūtu vēlams kaut ko tik pārprotamu rakstīt, kaut gan piekrītu - konstrukcija varētu būt interesanta!

    labums ir tas, ka parastos mirstīgos reti uztrauc tik margināli jautājumi kā četru dažādu strīpiņu lietojums rakstītā tekstā, tāpēc nezinātniskās publikācijās var atļauties lietot to, ko piedāvā virtuālais teksta redaktors. es vairāk uzmanības cenšos pievērs tam, lai atstarpes būtu lietotas pareizi, tad arī nav tik svarīgs strīpiņas garums, funkcija tāpat skaidra.

    AtbildētDzēst
  9. Spriežot pēc šī un dažiem iepriekšējiem ierakstiem, visi secinājumi par valodniekiem Latvijā tiek izdarīti, vadoties pēc Kušķa, Paegles & Co. Vai nav drusku tā kā pārāk šauri izvēlēts materiāls, lai varētu pēc tam VISUS valodniekus nosaukt par "sūdabrāļiem, kas rūpējas par valodas kopšanu"?...

    AtbildētDzēst
  10. nē, nē. vai nu es nerūpīgi uzrakstīju, vai arī kāds ir nerūpīgi lasījis.

    šis nenobriedušu ciešanu pilnais raksts vairāk bija veltīts daudzajām organizācijām, kas it kā nodarbojas ar latviešu valodas jautājumiem Latvijā. tas pirmkārt. otrkārt - arī es esmu valodniece, līdz ar to arī sevi pieskaitu pie tiem, kas nosaukti ne īpaši glaimojošā vārdā.

    treškārt - es ļoti respektēju Kušķi, Paegli & Co, tāpēc arī pēc viņiem vados. tā ka būtībā ir otrādi - tie, kas pēta un publicē, ir mazāki sūdabrāļi par tiem, kas aizrāda par nepareizu locījumu lietošanu, pat necenšoties izskaidrot lietu būtību.

    AtbildētDzēst
  11. Interesanti, par ko var respektēt Kušķi & Co!?... Par histērijas celšanu par "latviešu valodas bojāeju"? Par visādu absurdu lietu apgalvošanu? Par absolūtu neizpratni par to, ka tas ir normāli, ja valodā ir aizguvumi no citām valodām?.. Par cenšanos iznīdēt vārdu pārnestās nozīmes un metaforas (kas vienu laiku aktīvi tika darīts raidījumā "Mūsu valoda" alias "Kļūda, kļūda, kļūda")??...

    Pat ja ir dažas atsevišķas lietas, kur Kušķim un kušķistiem var piekrist, es uzskatu, ka viņi ir nodarījuši daudz vairāk ļaunuma nekā labuma. Kaut vai ar to, ka ir diskreditējuši valodniecību un valodniekus visas sabiedrības acīs, ļaujot visiem nezinātājiem domāt tieši tā, kā Jūs aprakstījāt - ka valodnieki ir "sīkumaini knauzerīgi sūdabrāļi".

    AtbildētDzēst
  12. Un vēl - ne tuvu ne visi valodnieki ir LU kādreizējās Filoloģijas fakultātes izperēti; daudzi nāk arī, piem., no kādreizējiem "svešvalodniekiem" (nemaz nerunājot arī par citām Latvijas augstskolām), un krietna daļa mūsdienās ir arī ar ārzemēs iegūtu izglītību. Un vispār ir pietiekami liela daļa, kas nodarbojas ar sociolingvistiskiem jautājumiem (Druviete, Veisbergs u.c.), kuriem pārmest "sīkumainu knauzerību", "burtakalpību" vai "prūšu valodas supīnu" ir, maigi izsakoties, nekorekti.

    Tāpēc tāds raksts kā Jūsējais diemžēl ir tikai ūdens liešana uz sabiedrības stereotipu un nezināšanas dzirnavām.

    AtbildētDzēst
  13. dārgais anonīmais komentētāj, nebija mans mērķis kādu sadusmot, jo īpaši tos, kas ieklīduši manā blogā ar komatiem atdalāmos savrupinājumus meklēt.

    lai būtu vairāk skaidrības un mazāk pārpratumu, paskaidrošu motīvus, kas noveda līdz šī valodniekiem neglaimojošā ieraksta tapšanas.

    redz, katru dienu koriģējot krietnu blāķi svaigi rakstīta teksta, ātri apnīk bezpalīdzības sajūta, jo nav jau īsti kur smelties informāciju. pie tam - nevis zinātnisku teoriju, bet gan ikdienā lietojamas lietas. pavisam vienkāršas lietas - par kopā un šķirti rakstāmiem vārdiem (lielu daļu var atrast pareizrakstības vārdnīcā, bet ne visu), par lielajiem sākumburtiem, par dažādām konstrukcijām, ko vajadzētu labot (klasiskie "praktiski", "uzsākt", par komatu lietošanu ar "saskaņā ar" un "pēc" konstrukcijām utt.).

    var jau teikt, ka tās ir ābeces patiesības, diemžēl tādas ābeces, kur to visu vienkopus varētu izlasīt, nav.

    un tā nu laikam ejot dusmiņa sakrājās - valodnieku (mūsu) ir daudz, ļoti daudz, un tas arī viss.

    tāpēc arī es izmantoju Kušķi & Co. jā, var piekrist, ka histērijas tur ir diži daudz, tajā pašā laikā tur ir arī noderīgas lietas ar paskaidrojumiem, ko citur īsti nav gadījies manīt.

    jā, un šajā kontekstā sociolingvistiku piesaukt nav korekti, jo tā ar ikdienas valodas kultūras jautājumiem nenodarbojas.

    AtbildētDzēst
  14. Paldies par atbildi! Jūsu pēdējais komentārs vieš zināmu skaidrību, tomēr atļaušos aizrādīt, ka tas ir stipri atšķirīgs no tā, kas bija bloga ierakstā. Jo nožēla par to, ka trūkst praktisku avotu, kur noskaidrot vajadzīgās lietas, tur bija pavisam sīki un neuzkrītoši izteikta - lielākā daļa teksta bija valodnieku nepamatota (un nepelnīta) stereotipizēšana un apsaukāšana. (Diemžēl tādā parastā "Delfu" līmenī - trūka vēl tikai norādes, ka valodnieki, maitas, mūsu nodokļu naudu rij...)

    Skaidrības labad norādīšu, ka meklēt šeit "ar komatiem atdalāmus savrupinājumus" man prātā nav nācis - te es nokļuvu caur linku no viena cita bloga, jo ieinteresēja ieraksta virsraksts.

    AtbildētDzēst
  15. šis ieraksts nepretendē uz zinātnisku valodnieku būtības analīzi, kas ir, tas ir :D

    par savrupinājumiem es jokoju - ir taču skaidrs, ka tas, kurš valodniekus aizstāv, zina, kā izskatās savrupinājums un ko tas ziemā ēd.

    bet visādi citādi tieši savrupinājumu un divdabju meklējumi ir tie, kas cilvēkus ieved šajā vietnē, no kā es secinu, ka ne man vienai trūkst ērti pārskatāmas literatūras par ikdienas valodas lietošanu.

    AtbildētDzēst
  16. Tas, ka kāds teksts "nepretendē uz zinātnisku analīzi", automātiski nenozīmē, ka tas var nodarboties ar apmelošanu (nu labi, "apmelošana" ir tāds spēcīgs vārds, teiksim: "nepatiesības apgalvošanu")... :)

    Man ir jautājums - CIK Latvijā ir reālu mūsdienu valodnieku (neskaitot Kušķi), kas "tikai turpina runāt par to, cik ļoti piesārņota un šķība tā valoda kļūst"?...
    Kas dod tiesības tā apgalvot par visu "valodnieku varzu"? :)
    Ar to jau valodnieks atšķiras no nevalodnieka, ka īsts valodnieks tādus vārdus kā "šķība un piesārņota valoda" nekad mutē neņemtu - pretējā gadījumā viņš nav nekāds valodnieks, tikai viens no histēriskajiem brēcējiem par "valodas bojāeju" un ar pilnīgu zināšanu trūkumu par to, kas un kāpēc valodā notiek.

    P.S. Es joprojām nesaprotu - ja autors (šai gadījumā Jūs) ir vēlējies izteikt savu sāpi par VIENU lietu (šai gadījumā par praktisku rokasgrāmatu trūkumu), kā tas nākas, ka galu galā viņš tā vietā uzraksta PAVISAM CITU lietu (ka visi valodnieki ir tādi un šitādi un dara to, ko patiesībā nemaz nedara), un pēc tam autors pats ir spiests kā gleznotājs pie abstraktas gleznas stāvēt un skaidrot skatītājiem: "Lūk, te patiesībā ir domāts tas un tas"?... :)

    AtbildētDzēst
  17. Žēl, ka te visi anonīmie saucas vienādi ("Anonīms"); tad lasītājam no malas ir grūti saprast, kurus komentārus ir rakstījis viens un tas pats cilvēks un kurus - cits.

    AtbildētDzēst
  18. pirmkārt - neviens neliedz katra anonīmā komentāra sākuma vai beigu galā parakstīties ar kādu iniciāli vai ko tamlīdzīgu.

    otrkārt - M. Freimanis rindas "Sāpes nāk un sāpes iet, bet maijpuķītēm jāpaliek" uzrakstīja pēc tam, kad redzēja, kā sieviete paklūp, pieceļas, pasmaida un iet tālāk. dīvaini - kāpēc viņš nerakstīja par to, ka labi ir pasmaidīt pēc paklupšanas...

    par P.S. piebildi - man kaut kā nešķiet, ka praktisku rokasgrāmatu trūkums un valodnieku mazspēja to radīšana būtu pavisam nesaistīti lielumi :) skaidrošana komentāros sākās tāpēc, ka izvērtās polemika, nevis tāpēc, ka man ārkārtīgi gribētos izskaidrot katru šī pavecā ieraksta domu :)

    AtbildētDzēst
  19. Labi, liriku pie malas. Es atvainojos par savu lieko muldēšanu un atkārtoju savu iepriekšējo jautājumu, kurš man šobrīd liekas visbūtiskākais.

    Man ir jautājums - CIK Latvijā ir reālu mūsdienu valodnieku (neskaitot Kušķi), kas "tikai turpina runāt par to, cik ļoti piesārņota un šķība tā valoda kļūst"?...
    Kas dod tiesības tā apgalvot par visu "valodnieku varzu"? :)
    Ar to jau valodnieks atšķiras no nevalodnieka, ka īsts valodnieks tādus vārdus kā "šķība un piesārņota valoda" nekad mutē neņemtu - pretējā gadījumā viņš nav nekāds valodnieks, tikai viens no histēriskajiem brēcējiem par "valodas bojāeju" un ar pilnīgu zināšanu trūkumu par to, kas un kāpēc valodā notiek.


    P.S. Man vispār liekas, ka saistībai starp valodnieku "[maz]spēju radīt rokasgrāmatas" un uzskatiem, ka "valoda ir piesārņota", jābūt tieši pretējai nekā Jūs domājat.
    Jo vairāk kāds uzskata, ka "valoda ir šķība un piesārņota", jo vairāk viņš taču vēlas radīt autoritatīvas rokasgrāmatas, lai to "iztaisnotu", vai ne? :) (Kušķis tam ir labs piemērs.)

    AtbildētDzēst
  20. CIK? tur vajadzētu matemātisku formulu, lai precīzi aprēķinātu. jāņem vērā, cik Latvijā ir augstskolu, kurās apgūst filoloģiju, jāaprēķina vidējais cilvēku skaits, kas katru gadu beidz bakalaura un maģistra programmas baltu filoloģijā, tad jāatņem tie, kas atdosies zinātnei un raudzīs pētīt, kā arī tie, kas, pie grāda tikuši, vairs nekad dzīvē ar valodas jautājumiem nenodarbosies, un mēs iegūsim aptuvenu skaitli ar valodniekiem (jo tādu augstāko izglītību šie cilvēki ir ieguvuši), kas, lai pamatotu savas izglītības lietderību, kritīs pārējiem uz nerviem ar dažām piezīmēm par valodu un tās nepareizībām.

    AtbildētDzēst
  21. KĀPĒC VALODNIEKI, JŪSUPRĀT, IR TIKAI BALTU FILOLOGI?? (Paldies Dievam, Latvijā ar valodniecību nodarbojas arī angļu, vācu, klasisko valodu, romāņu valodu, somugru valodu, pēdējā laikā arī ķīniešu u.c. valodu speciālisti.)

    P.S. Un kāpēc par "valodnieku" nosaukt jau bakalauru?.. Valodnieks - tas ir attiecīgās zinātņu nozares speciālists, kas šajā nozarē arī darbojas kā pētnieks. Vai tiešām katrs jaunietis, kurš nejaušības pēc ir izvēlējies un pabeidzis kādas specialitātes bakalaura programmu, ir šīs specialitātes ZINĀTNIEKS?

    AtbildētDzēst
  22. beidzot man aizgāja... :D

    es ļoti atvainojos par savu nekorekto vispārinājumu. (tiešām atvainojos.) esmu tik ļoti iegrimusi latviešu valodas jautājumos, ka vārds 'valodnieks' manās ausīs skan kā 'cilvēks, kurš nodarbojas ar latviešu valodas jautājumiem', jo esmu pieradusi, ka pārējie sevi identificē konkrētāk (piemēram, angļu filologs, ķīniešu filologs u.tml.). mana vaina paties.

    protams, ka bakalaurs nav zinātnieks, bet manā rožainajā ilūziju pasaulē arī bakalauram vajadzētu pabeigt savu augstākās izglītības iestādi ar kvalitatīvām zināšanām savā jomā pat tad, ja viņš konkrēto specialitāti ir izvēlējies nejauši. galu galā - bakalaura grāds nozīmē to, ka ar attiecīgu pedagoģisko kvalifikāciju šim cilvēkam vajadzētu spēt mācīt skolēnus.

    AtbildētDzēst
  23. Atvainošanās pieņemta. :) Nu lūk, tā jau laikam arī ir baltu filoloģijas nelaime - tāda uzskata iedvešana jauniešu galvās, ka "valodniecība" obligāti ir nodarbošanās ar nacionālās valodas kultūras jautājumiem.

    Un vēl, runājot par filologu bakalauru dzīvi (Jūsu komentārs 14:55) - lieta tāda, ka "aizrādīšana citiem par nepareizībām" un apgalvošana, ka "valoda ir šķība un piesārņota", ir, kā teiktu Odesā, divas lielas atšķirības. :) Aizrādīt par lietojuma nepareizību ir OK, ja tas ir vietā un vajadzīgs, bet apgalvot, ka pati "valoda ir šķība un piesārņota" - tāda apgalvojuma autors, manuprāt, nav valodnieka vārda cienīgs, vai viņš būtu bakalaurs vai doktors. Bet visbiežāk jau to apgalvo tieši tie, kas NAV valodnieki, pat ne bakalaura līmenī. (Tāpēc jau arī apšaubīju Jūsu rakstā teikto.)

    Labu veiksmi nākotnē!

    AtbildētDzēst
  24. "..aizies studēt literatūrzinātni, lietos gudrus vārdus, dienās varbūt uzceps kādu emuāru, kur rakstīs par kaut ko, kas, viņuprāt, varētu satricināt pasauli. neko paliekošu, visticamāk, neradīs. no šiem kāds viens kaut kur regulāri raudzīs publicēt kaut kādus niekus, ko neviens, izņemot tuvākos draugus, ģimenes locekļus un nejaušus garāmskrējējus, nelasīs." - pašai bail nav? :P

    AtbildētDzēst
  25. protams, ka ir, un kā vēl ir, bet 50 g alkohola lieliski noņem jebkuru baiļu sajūtu! :D

    tiesa, manu sirdi mierīgāku dara fakts, ka es literatūrzinātni nestudēju! :)

    AtbildētDzēst
  26. "..apgalvot, ka pati "valoda ir šķība un piesārņota" - tāda apgalvojuma autors, manuprāt, nav valodnieka vārda cienīgs, vai viņš būtu bakalaurs vai doktors." Un kāds ir cienītās blogeres :) viedoklis par latgaliešu valodu šajā kontekstā? Valoda vai tomēr runātāji?

    e-s

    AtbildētDzēst
  27. "..tiesa, manu sirdi mierīgāku dara fakts, ka es literatūrzinātni nestudēju! :)" - visai vājš cerības salmiņš, pie kura pieķerties, lai attaisnotu neizdevušos publicistes (?) karjeru. :) Tā kā alkoholu nelietoju, tad turpināšu vien grimt paš- un sveškritiskā dzīves sasniegumu izvērtējumā & apcerē..

    Citādi paldies par dažbrīd visnotaļ noderīgo gramatisko informāciju. :)

    AtbildētDzēst
  28. latgaliešu valoda ir tabu tēma. es negribu iniciēt virtuālus karus par neizkarojamām tēmām. attiecībā uz latgaliešu valodu pieļaujama pilnīga ticības brīvība. dzīvojiet ar mieru (iespējams - arī ar mēru (plato vai šauro 'e' lietot pēc nepieciešamības)) :)

    AtbildētDzēst
  29. nu tad priekā, anonīmais komentētāj, veiksmīgu visa veida kritizēšanu, es atgriezīšos pie iespraudumiem - zelta bedre, zelta!

    AtbildētDzēst
  30. "..veiksmīgu visa veida kritizēšanu..." - un to saka tā, kura šajā ierakstā nolīdzina līdz ar zemi savus sugas brāļus.. :D

    AtbildētDzēst
  31. tieši tā. nesaskatu tur nekādu problēmu! :D

    AtbildētDzēst
  32. Ai, labi, apnika. Es te vispār gluži nejauši iemaldījos.. :) Veiksmi.

    AtbildētDzēst
  33. Es esmu topošais filologs un par tādiem vārdiem varētu tevi pat piekaut. Arī no sērijas "gribu būt rakstnieks". Ja kaut kas nepatīk filologos, rocies citā lauciņa. UUUU!!! -][-

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Motīvi šī ciešanu pilnā raksta tapšanā rodami komentāros. Bet varu arī atkārtot - man nav nekas iebilstams pret to, ka cilvēki mācās filoloģiju un to, ka viņiem mēdz būt sava motivācija šādai izvēlei. Man ir iebildumi pret to, ka filologu daudz, bet valodas lietpratēju - maz un vēl mazāk. Tā, dien dienā saskaroties ar jautājumiem, uz kuriem atbildes viegli pieejamās vietās vis neatrast, dusmiņa radās un tapa šis rakts. Nevajag uztver personiski, bet padomāt par to, kā katrs pats savu izglītību liks lietā, lai bikšu dibeni nav deldēti velti, gan vajadzētu padomāt.

      Dzēst
  34. 3 gadi filoloģijas bakalaurs+ 2 gadi komunikāciju zinātņu maģistrs varētu būt labs mikslis.

    AtbildētDzēst