2016-04-14

Vai dzīvniekus var adoptēt

Īsā atbilde – nē, nevar.

Iemesls: adoptētpieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.

Atlika vien ieminēties tviterī, ka man gauži netīk šī vārda lietošana, ja to attiecina uz dzīvniekiem, un sākās polemika par to, ka angļu valodā taču tā lieto, vārds ir derīgs, pauž atbildību un nepieciešamo rūpības un gādības pakāpi. Un tā tālāk.

Tātad, kas būtu jāņem vērā, spēlējoties ar svešvārdiem un aizgūtiem vārdiem. Tie valodā ir importēti ar kādu noteiktu nolūku – radās vajadzība (tas ir – viena konkrēta nozīme), un kāds izlēma par labu vienam vārdam, kas šo nozīmi varētu precīzi paust, neradot pārpratumus. Lūk, sāka runāt par svešu bērnu pieņemšanu ģimenēs un juridiskajām saistībām, ko tas nes līdzi. Lai viss būtu skaisti, precīzi un nepārprotami (kas svarīgi juridiskās lietās), tika importēts vārds adoptēt, lai šo procesu apzīmētu. Tas ir termins. Un terminiem (atšķirībā no parastiem vārdiem) ir kāda būtiska iezīme – tiem ir viena un tikai viena nozīme. Tieši skaidrības un nepārprotamības labad. Piemēram, asinsvads būs jebkurš asinsvads cilvēka (vai kādas citas dzīvas radības) ķermenī. Bet jūga vēna būs tikai viens konkrēts asinsvads. Vai, piemēram, mētāt bumbu var dažādos veidos, bet dribls ir viens konkrēts veids.

Jā, angļu valodā vārda adoptēt nozīme ir plašāka. Daudz plašāka. Tā var ietvert visu – sākot no bērniem līdz pat dzīvniekiem, romānu pārrakstīšanu un filmas versijām. Par pēdējo latviešu valodā runā, lietojot citu terminu – adaptēt (pielāgot kādām savām vajadzībām).

Vārdu kādā valodā var salīdzināt ar augu. Sākumā tas ir mazs stādiņš, tad iedzīvojas un sāk plesties plašumā, laižot atvases ar jaunām nozīmēm uz visām pusēm. Un tad kādā jaukā dienā latviešu dārznieki izdomāja no angļu dārza savā dārzā pārstādīt adoptēšanas kociņu. Viņi neraka laukā visu milzu krūmu ar visām atvasēm. Viņi paņēma tikai to vienu daļu, kas atbilda vajadzībai. Jā, protams, var jau turpināt analoģiju un sacīt, ka arī latviešu valodā vārds, kas reiz bijis termins ar vienu nozīmi, var sākt plesties plašumā un apaugt ar vairākām nozīmēm. Tā var notikt, bet tas nav īsti labi, jo pēc kāda laika tāpat vajadzēs vārdu tikai ar vienu nozīmi, lai nerastos pārpratumi. Jo īpaši juridiskās lietās.

Atkāpe vēsturē. Reiz universitātē pie valodas kultūras pasniedzējas nodarbības laikā atnāca kāda sieviete. Mēs, studenti, rātni kaut ko rakstījām, kamēr pasniedzēja skaidrojās ar šo sievieti. Izrādās, sievietei bija kaut kādi sarežģījumi ar mantojumu – tur figurēja vārds “atteikties”, ko juristiem būtu labpaticies interpretēt kā “izslēgt no savas un ģimenes realitātes pavisam un uz mūžīgiem laikiem”, savukārt sievietei bija svarīgi pierādīt, ka tā nav vienīgā nozīme un atteikšanās var notikt arī par labu kādam, tas ir “es atsakos no šīs lietas, lai tā tiktu manai meitai”. Mīlenbahā un Endzelīnā šī “par labu” versija bija izskaidrota, un tas jau ir gana nopietns arguments. Liela ķēpa viena nozīmēs izplūduša vārda dēļ.

Ko es ar to visu vēlējos pavēstīt – tas vien, ka kādā svešvalodā vienam vārdam ir vairākas dažādas nozīmes, nenozīmē, ka, šo vārdu ieviešot citā valodā, līdzi nāks arī visa nozīmju bagāža. Tā tas nenotiek. Un tas arī nav vajadzīgs. Ņemiet vērā, ka angliski dzīvnieku īpašnieki sevi arī mēdz dēvēt par māmiņām un papucīšiem, un tas, manuprāt, ārkārtīgi degradē vecāku lomu. Nevar cilvēkbērnam būt tāds pats tētis kā sunim.

Ir gana daudz labu vārdu, ko var lietot, lai pastāstītu, ka saimnieki savā dzīvē taisās ieviest mājdzīvnieku – pieņemt, paņemt, ieviest, iemitināt. Tviterī pat izskanēja versijas “iemājināt” un “iesaimēt”. Dzīvnieks ir dzīvnieks. Viņam būs saimnieks (vārds, kas lieliski paskaidro gaidāmās attiecības – saimnieks ir tas, kurš uzņemas visu atbildību) vai īpašnieks. Un ar to pilnīgi pietiek.

Nevajag nonivelēt cilvēku savstarpējās attiecības. Par dzīvnieku pieņemšanu runā daudz biežāk nekā par bērnu. Un man nav grūti iztēloties divu bērnu ģimenē vecāku sarunu par to, vai būtu iespēja adoptēt trešo mazuli, un kāds no esošajiem bērniem ievaicājas: “Tāpat kā suni?”

2016-02-01

Redaktoru dzīves ainiņas

Lūk, kā izskatās īsta redaktora darbs. Kolēģe laboja tekstu. Uzdūrās teikumam:

EN: Stunning 360-degree environments stretch around you, above you, and behind you as if you’re really there.
LV: Skaista, visaptveroša vide ap, virs un aiz jumta rada klātbūtnes sajūtu.
Protams, viņa pamanīja, ka ar tulkojumu kaut kas nav kārtībā un ķērās pie labošanas. Pāris veiklu trenētu roku pieskārienu un, lūk, rezultāts:

LV: Skaista, visaptveroša vide ap jumtu, virs jumta un aiz tā rada klātbūtnes sajūtu.
Kad viņa, pēdējoreiz pārlasot, pamanīja, ko bija salabojusi, izšķīda smieklos turpat pie galda. Jāpiekrīt vien ir, ka rezultāts ir krietni vien labāks par sākotnējo variantu!

2016-01-14

Ko iesākt ar tviteri

Jūs zinājāt, ka vārds “tviteris” latviešu valodā ir apstiprināts un to legāli var lietot it visur, kur tik nepieciešams? Neticat? Bet tā tiešām ir. Terminologi te pārāk gari nedomāja. Un līdz ar tādiem vārdiem kā blenderis, printeris un skeneris deva zaļo gaismu arī tvitera ienākšanai latviešu valodā. Jā, ar mazo burtu un lokāmu galotni.

Līdz ar to — ja kaut kur vajag smalki un literāri pareizi izteikties, nav jāmokās ap kantaino mikroblogošanas vietni Twitter, sociālo tīklu Twitter vai ko tik vēl ne. Pavisam legāli drīkst sacīt tviteris. Un teorētiski visiem to vajadzētu saprast pareizi.

Var jautāt — kāpēc gan vietnes nosaukums tiek padarīts par sugasvārdu? Oficiālo atbildi, kāpēc terminologi tā lēma, es nezinu, bet varu piedāvāt savu redzējumu. Latviešu valodā vārdam “tviteris” nav pilnīgi nevienas citas nozīmes, izņemot vienu vienīgo jau zināmo. Otra lieta — arī pats pakalpojums tāds ir viens vienīgais un unikāls, līdz ar to arī tur nekādi pārpratumi nevar rasties. Angļu valodā vārdam “twitter” var piemeklēt vēl kaut kādas ar čivināšanu un putniem saistītas nozīmes, taču latviešu valodā nekā tāda nav. Un šī ir valodas lietotājiem ļoti draudzīga pieeja — lokāms vārds, viena nozīme, nav jāsvīst par lielo burtu. Priecājieties!

Te gan terminologi vēl nav paspējuši kārtību ieviest. Latviešu valodas aģentūra 2011. gadā savās atbildēs uz jautājumiem skaidri pauž, ka Twitter būtu lietojams kā sugasvārds tviteris, viena ziņa — tvīts, rakstīt šādas ziņas — tvītot, tvītu rakstītājs — tvītotājs, sazināšanās tviterī — tvītošana. Taču turpat ir sniegta atsauce uz Akadēmisko terminu datubāzi AkadTerm, kur angļu vārdam Twitter tiek atrasts tikai viens termins — Twitter short messageTwitter sīkziņa. Kretīni. Toties, tajā pašā AkadTerm meklējot citus vārdus — tweet, tweeting —, tiek atrasti arī iepriekš minētie termini, tā ka viss ir oficiāli un nepieciešamības gadījumā var droši atsaukties uz AkadTerm, kur šie termini ir atrodami. Izņemot pašu tviteri. Tāda termina tur pagaidām nav.

Te ir visa tvitera pasaules vārdnīciņa vienā tabulā. Nokopēju no Diena.lv,  jo autoritatīvāku avotu nevarēju atrast. Vēl šī pati tabula ir atrodama Pods.lv. Šos terminus ir apstiprinājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija, tā ka, atsaucoties uz klasiķi, “dokumenti vsje v porjadke!”.

Ja kāds vēlas skatīt pavisam legālu un uzticamu avotu, tad iesaku šo lielisko terminoloģijas komisijas protokolu no Letonikas apcirkņiem, ko man laipni piespēlēja kāds labvēlis pēc šī ieraksta publicēšanas.



Angļu Latviešu Paskaidrojums
Twitter tviteris kompānijas “Twitter” saziņas pakalpojums internetā
rakstāms ar mazo burtu līdzīgi kā televīzija, telefons, internets; izrunā [tvitteris].
tweet (n.) tvīts viens tvitera ieraksts (ziņa, paziņojums)
tweet (v.) tvītot rakstīt tvītus
tweeting tvītošana tvītu rakstīšana, sazināšanās ar tvitera palīdzību
tweeter tvītotājs tvītu rakstītājs
tweetup
(no Twitter +meetup)
tvikšanās
(no tviteris+
tikšanās)
ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piem., interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija)
retweet (n.) retvīts, pārtvītojums pārpublicēts tvīts
retweet (v.) retvītot, pārtvītot pārpublicēt tvītu
Twitterverse
(no Twitter +Universe)
tviterverss
(no tviteris+
Universs)
tvitera informācijas un saziņas telpa, tvitera lietotāju komūna
izrunā [tvittervers]
twittosphere,
twitosphere
tvitosfēra tvitera informācijas un saziņas telpa, tvitera lietotāju komūna
izrunā [tvittosfēra]
follower sekotājs tvitera lietotājs, kurš pieteicies lasīt cita konkrēta lietotāja tvītus (sekot tā tvītiem)
follow (v.) sekot regulāri lasīt cita konkrēta lietotāja tvītus (sekot tā tvītiem)
reply (n.) atbilde tvitera lietotāja atbilde citam konkrētam lietotājam
twammer
(no Twitter +spammer)
tvameris tvitera lietotājs, kas to izmanto nevēlamas (parasti komerciāla rakstura) informācijas izplatīšanai

2016-01-11

Alternatīvās(-o) galotnes(-ņu) norādīšana

Iespējams, daudzi pat nebūs pamanījuši, ka dažādos satura ziņā sausākos tekstos tiek norādītas alternatīvās galotnes, lai parādītu, ka minētais teksts attiecas uz, piemēram, vienu vai vairākām reālijām. Piemēram, Anna rakstīja iepirkumu sarakstu: sēne(-es), cepums(-i), arbūzs(-i). Šāda alternatīvo galotņu norādīšana skaidri parāda, ka pieņemami ir abi varianti — vai nu viena sēne, vai vairākas.

Saskaņā ar latviešu valodas gramatiku un tradīcijām pareizas variants, kā norādīt alternatīvās galotnes, ir redzams piemērā — iekavās, bez atstarpes, ar defisi, norādot pilnu daudzskaitļa galotni. Piemēram, cepu kūku kolēģim(-iem), likšu klāt citronu(-us), liešu skaistā(-ās) veidnē(-ēs). Bez atstarpes — lai neradītu pārpratumus, lai būtu skaidrs, ka šī alternatīvā galotne ir nedalāmi saistīta ar vārdu, ar defisi — lai būtu skaidrs, ka tā ir vārda daļa, nevis pilns vārds. Un pilna galotne — arī skaidrības labad. Jo, piemēram, norādot pliku “s” iekavās, tikpat labi var šķist, ka domātas sekundes. Vai vispār var nesaprast, kā pareizi izlasīt vārdu.

Vēl kāds slidens gājiens — alternatīvās galotnes norādīt ar slīpsvītru, jo citur tekstā slīpsvītra tiek izmantota, lai norādītu izvēles variantus, piemēram, nopērc zirgu un/vai aunu. Tas nozīmē, ka jānopērk vai nu viens, vai otrs, vai abi. Taču šāda pieeja neder alternatīvajām galotnēm. Pirmkārt, tā nav pieņemts, otrkārt, iekavas lieto arī tad, lai norādītu kaut ko vārda vidū, līdz ar to tā ir patīkama saskanība — lietot to pašu simbolu. Vārdā kaut ko ar iekavām iesprauž tad, ja tiek norādīts kaut kas, kas atšķiras no literārās normas. Piemēram, kalna galā zied dāboliņ(i)s. Bet Ivo nodarbojas ar pri(h)vatizāciju. 

Vēl kāds jautājums — vai drīkst norādīt tikai pēdējo daudzskaitļa galotnes burtu, ja pārējā galotnes daļa ir tāda pati? Atbilde — nē, nedrīkst. Nav nemaz tik sarežģīti norādīt pilnu galotni.

Ko darīt, ja vienskaitlī un daudzskaitlī atšķiras ne tikai galotne, bet arī saknes daļa. Galotne/galotņu, egle/egļu. Tad lasītāju mīlestības vārdā var norādīt arī šo mainīto burtu klāt pie galotnes. Bet tāda likuma nav, līdz ar to šis ir tikai fakultatīvs ieteikums. Nav obligāti jānorāda. Tikai tad, ja šķiet, ka tas palīdzēs lasītājiem ērtāk iepazīties ar tekstu. Tāpēc par pareiziem būtu uzskatāmi abi varianti: mežā nav egles(-ļu). Dažām trūkst galotnes(-u). Te gan parastā piebilde — vienā tekstā pieejai jābūt vienādai — vai nu lieto to saknes burtu klāt, vai nelieto. Ķīseli nevajag taisīt, nav glīti.

Ja teikumā ir vairāki vārdi, uz ko attiecas šī alternatīvo galotņu būšana, tad labskanības un ērtības labad alternatīvās galotnes jānorāda visiem šiem vārdiem. Lai nerastos pārpratumi. Piemēram, procedūra(-as) drīz tiks pabeigta(-as). Maisiņā ir noslēpta garšīga(-as) šokolāde(-es). Te gan jāpiebilst, ka šis būs sastopams tikai tehniskos tekstos. Daiļliteratūrā un publicistikā parasti izlīdzas ar citiem līdzekļiem. Piemēram, maisiņā ir noslēpta garšīga šokolāde; vai vairākas.

Mīklainās attiecības starp skaitli un procentu zīmi (%)

Tāds mums ir tas 21. gadsimts... Attiecības kļūst neskaidras, robežas — izplūdušas. Un viedokļi — tik noslēpumaini pausti, ka, redzot frāzi “TĀDS tērps!”, domādams neizdomāsi, kas aiz tā slēpjas —  pozitīvs, negatīvs vai neitrāls vērtējums.

Šodien par procentu zīmi % un atstarpi. Pirmajā acu uzmetienā droši vien šķitīs — kas tur ko daudz spriedelēt — viss kopā un kārtībā, šādi: 100%. Tas ir no vienas puses. Bet otrā pusē ir sen zināmā patiesība, ka mērvienību apzīmējumus pie attiecīgā skaitļa glīti pielīmē ar nedalāmo atstarpi. Piemēram, 100 m, 10 l, 5 cm. Un, patiess fakts iz dzīves, — procentu zīme % arī būtībā ir mērvienība. Tātad pēc līdzības ar citām mērvienībām pareizi būtu šādi: 25 %.

Lūk.

Eiropas iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā ir teikts, ka atstarpe ir jālieto. Var skatīt šeit 10.5.2. sadaļu.

To pašu iesaka arī Latviešu valodas aģentūra, atsaucoties uz Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatu. Varat palasīt savām acīm LVA vietnē, pie 2009. gada jautājumiem.

Drukātie izdevumi savukārt izliekas, ka nekādas procentu zīmes latviešu valodā nav. Ne Skujiņa, ne Blinkena, ne Ceplīšu pāris nepievērš šim simbolam ne mazāko vērību. Sak, tieciet paši galā. Un tas arī ir saprotams, teorētiski procentu zīme ir visparastākā mērvienība, līdz ar to teorētiski arī likumiem vajadzētu būt tiem pašiem.

Bet mēs visi zinām, ka realitātē tā nav. Lai vai kur šie procenti būtu minēti — šaurā tvitera ierakstā vai lielā grāmatā —, atstarpe, visticamāk, nebūs lietota. Piemēram, Saīsinājumu vārdnīcā nekāds sīkāks apraksts par zīmi nav pieejams, bet vienīgajā piemērā, kur ir skaitlis ar procentu zīmi, atstarpe nav lietota.

Tātad — vienīgie legālie materiāli, ko man izdevās atrast, iesaka atstarpi lietot. Atstarpe būtu jālieto arī pēc līdzības ar citām mērvienībām. Bet — parastajam mirstīgajam droši vien pat prātā nav nācis, ka tur varētu būt atstarpe. Un atstarpes nelietošana nekādu ļaunumu nenodarīs. Tādēļ vienīgais, ko es varu ieteikt — lai arī kā jums patiktu labāk, raugieties, lai vienā tekstā atstarpes lietojums/nelietojums būtu vienāds. Vai nu nekur nav, vai arī visur ir. Tur gan cita varianta nav. Citādi — lietojiet, kā jums labāk patīk. Bet ziniet, ka ir arī otrs variants, ko nevajadzētu uzskatīt par nepareizu.