tātad - tabula ar labajiem vārdiem, ko būs lietot ne tik labo vietā, lai tā valodiņa raiti ritinās.
šis ir konspektīvs izvilkums no J. Kušķa apcerējuma "Mūsu valoda". te nebūt nav viss, ko tajā grāmatā var atrast, bet iesākumam būs gana (:
slikts vārds | labs vārds | komentārs |
apkārtējā vide | vide | |
apmācību | mācību | Kušķis uzskata, ka vārds apmācība pārāk bieži tiek lietots tur, kur vajadzētu lietot vārdu mācība, apmācīt var: braukt ar traktoru, rīkoties ar kādu tehnisku ierīci, apmācības armijā. |
aprunāt | apspriest | aprunāšana ir tas, ko dara bābas, nopietni cilvēki lietas apspriež |
ar domu ar mērķi | lai | tas ir – jāveido palīgteikums ar lai, tā būtu ieteicams |
atgriezt | atdot atpakal | |
attiecas | parāda attieksmi | |
barība sagremojas | barību sagremo | te jāaplūko process pēc būtības – kādam tā barība ir jāgremo, pati tā neko nepaveiks |
bez maksas | par velti | |
dramatisks teātris | drāmas teātris | |
drīzākajā laikā | drīz | |
filma skatās | filmu skata | filma pati sevi nevar noskatīties, tāpēc arī nav ieteicams sacīt filma skatās |
gadījuma rakstura pircēji | gadījuma pircēji | šādās konstrukcijās raksturs ir gluži lieks vārds, nevajag kautrēties dzēst! |
gadu atpakaļ | pirms gada, priekš gada, pērn | |
grāmata lasās | grāmatu lasa | grāmata pati sevi nez vai izlasīs |
griesti | augstākais līmenis | |
ir neiespējami | nav iespējams | |
izbēgtu no | izvairītos | |
izpalika, izpalikt | nenotika, neradās, negadījās, iztrūcis, neieradies | |
izteikti | acīmredzot, daudz, īsti, ļoti, noteikti, sevišķi, skaidri, spilgti, stipri | |
jūs no kurienes? | no kurienes jūs esat? no kurienes jūs esat ieradušies? | |
kā būt | ko darīt kā rīkoties | |
kā jūs attiecaties | kāda ir jūsu attieksme | |
kā nekā | taču | |
katrs otrais | puse | |
katrs trešais | trešā daļa | |
kvartāls | ceturksnis | |
līdzīgi kā | tāpat | |
līvi | lībieši | šis ir tāpēc, ka līvi ir tas, kā viņi paši sevi sauc, tātad tas ir lībiešu valodas vārds, latviešu valodā mēs viņus saucam par lībiešiem. analoģijai – mēs taču nesaucam krievus par ruskijiem vai igauņus par ēstiem. |
nacionāla rakstura problēma | nacionāla problēma | |
nav pie vainas | nav vainīgs, nav vainojams | |
negatīvi attiecas | ir negatīva attieksme | |
negodīgā ceļā | negodīgi | |
nesen atpakaļ | nesen | atpakaļ laika nozīmē nevajadzētu lietot |
organika | gan kūtsmēsli, mēslojums, gan darbība, rīcība, prasme | jāteic, es pēdējo 5 gadu laikā šo vārdu nekur neesmu manījusi |
pa Latviju | Latvijā | |
pabūt | apmeklēt, ierasties, ciemoties, aplūkot, būt | |
par tik – par cik | tik - cik | bet labi – pārdod par tik, par cik nopirka (un tagad es domāju – Kušķis šo piemēru ir iekļāvis tāpēc, ka tā ir pareizi no valodniecības viedokļa, vai arī tāpēc, ka spekulēt nav labi...) |
pārpildīt | pārsniegt | tas ir par plāniem, ne par kūku trauciņiem |
pieņemt mērus | rīkoties, darboties, izmantot iespējas vai līdzekļus | |
piestādīt | iesniegt, piesūtīt | bet, ja runa būs par puķēm dārziņā, tad tās gan var piestādīt tā, ka kāju nav kur nolikt! |
piezemēts | neikdienišķs, mazs, nepatīkams, piesardzīgs, praktisks, slikts, sīks, vienkāršs, zems | |
pilsoņi attiecas pret | pilsoņiem ir attieksme | |
preces pārdodas | preces pārdod | kāds tomēr to darbību veic, ne pašas preces |
programmas ietvaros | pēc programmas | |
raksturo | ir raksturīgs, raksturīga | |
rūpe | rūpes | nevajadzētu lietot daudzskaitļinieku vienskaitlī |
sacerējums | domraksts | Kušķim nepatīk, jo rusicisms |
sāpe | sāpes | vienkārši – nevajadzētu daudzskaitļiniekus lietot vienskaitlī |
saskaņā ar kuru | ar ko | |
tajā pašā laikā | vienlaikus | |
uz ielas | ielā | |
uz pasaules | pasaulē | |
vai ar tevi viss kārtībā | kā tev klājas | nu tas ir tas, ko latvieši reizēm jautā. ārzemju ieteklmē jautā arvien biežāk |
valstiska iestāde | valsts iestāde | |
varēšana | gatavība, spēja, iespēja, prasme, izglītība, sasniegums | dzīvs piemērs, kā viens aizgūts vārda lietojums plicina visu valodu, jo var stāties vismaz 6 dažādu vārdu vietā |
veiksmes | veiksme | un te ir vienskaitļinieks daudzskaitlī, kas nav ieteicams |
vienlaicīgi | vienlaikus | |
viennozīmīgi | skaidri, nepārprotami, tieši, droši, gluži, neapšaubāmi, noteikti, negrozāmi, pavisam, pilnīgi, taisni, tāpat, vienprātīgi, viscaur, visnotaļ | |
vietēja rakstura ticējums | vietējs ticējums |
_____________
*, **, *** ja es šo tekstu rediģētu, droši vien piekasītos šiem trim vārdiem, tā kā tas ir mans teksts, atļaušu sev nelielu vaļību! (:
Man šķiet, ka mums skolā izšķīra 'sacerējumu' un 'domrakstu' - tie bija divi dažādi rakstu darbi. Bet varbūt es nepareizi atceros!
AtbildētDzēstes domāju, Tu atceries pareizi. mums arī savulaik lika te vienus, te otrus rakstīt.
AtbildētDzēstšis saraksts veidots pēc Kušķa uzskatiem par valodu, un viņš uzskata, ka "sacerējums" ir tieši pārņemts no krievu valodas un nav nepieciešams, jo latviešu valodā jau ir vārds "domraksts".
es pieņemu, ka ierindas latviešu valodas skolotāji Kušķa uzskatos par valodas jautājumiem nav iedziļinājušies, tāpēc uzdod rakstīt sacerējumus par "Lāčplēsi" un domrakstus par to, kā kurš ir pavadījis brīvlaiku.
(:
Būtu interesanti zināt pamatojumu, kāpēc lietot "bez maksas" ir slikti, bet "par velti" labi, jo mana valodas izjūta jūt ko citu.
AtbildētDzēst"Puse" neraksturo to, ka no kopas tiek, piemēram, izvēlēts katrs otrais elements.
Nedomāju, ka matemātikā vārdu "viennozīmīgi" var aizstāt ar kādu no dotajiem vai citu.
par "katrs otrais" un "viennozīmīgi" - šie ieteikumi ir vairāk domāti parastam runātam vai rakstītam tekstam, protams, ka matemātikā viss ir citādi.
AtbildētDzēstredz - vairumam vārdu ir viena (vai vairākas) konkrētas nozīmes. reizēm cilvēki to aizmirst un sāk lietot dīvainas kombinācijas, tāpēc ir šis vēlamo un nevēlamo vārdu sarakts. vārds "viennozīmīgi" ir vietā, ja runā par kaut ko, kam tiešām ir tikai viena nozīme.
teiksim, Jānis pilnīgi noteikti var būt ģēnijs. bet nez vai var būt ģēnijs viennozīmīgi, jo tur šis vārds ir nevietā. protams, tā var teikt, bet būtu labi atcerēties, ka ir arī citi vārdi, kas visnotaļ labi derētu.
par pusi ir tieši tas pats. nav runa par matemātiku, ir runa par socioloģiskajām aptaujām un citām humanitārām muļķībām. un tas vairāk saistīts ar citvalodu ietekmi.
par "bez maksas" - tā kā avots šim sarakstam ir Kušķis, domāju, ka daudzas lietas sarakstā ir iekļuvušas aiz savas slāviskās izcelsmes. šis ir kalks no krievu valodas (tā vismaz izskatās). pie tam - labāk izklausās, ja runā apliecinošās formās - labāks runāt par to, kas ir (ieeja par velti), nevis to, kā nav (nav maksas - bez maksas).
Paldies par skaidrojumiem!
AtbildētDzēstTurpmāk centīšos lietot "par velti", jo tev, manuprāt (ceru, ka arī tavuprāt), ir taisnība par to, ka jācenšas nelietot noliegumus — nepadomāju par to iepriekš.
Arī par pārējām lietām piekrītu, ka vārdi bieži vien tiek lietoti nepareizi.
Interesanti , ka reklāmās reti var dzirdēt "par velti", pārsvarā ir "bez maksas". Vai tas ir kā saistīts ar to, uz kā cilvēki labāk uzķeras?
AtbildētDzēst