2011-02-23

par labajiem un ne tik labajiem vārdiem

šķiet, esmu palaidusies* slinkumā (vai arī slinkums palaidies manī...). steidzu laboties. diži** sapriecājos, kad atklāju, ka šajā emuārā var ievietot arī tabulas. tas ļoti atvieglo dzīvi, ja ir vēlme ievietot tabulveida*** informāciju. šodien stāsts par labajiem un sliktajiem vārdiem. nav jau tā, ka sliktie būtu galīgi slikti, bet prasmīgiem valodas lietotājiem būtu jāzina, kādos gadījumos atsevišķi vārdi uzskatāmi par nevēlamiem un no tiem būtu jāvairās.

tātad - tabula ar labajiem vārdiem, ko būs lietot ne tik labo vietā, lai tā valodiņa raiti ritinās.
 
šis ir konspektīvs izvilkums no J. Kušķa apcerējuma "Mūsu valoda". te nebūt nav viss, ko tajā grāmatā var atrast, bet iesākumam būs gana (:

slikts vārds
labs vārds
komentārs
apkārtējā vide
vide

apmācību
mācību
Kušķis uzskata, ka vārds apmācība pārāk bieži tiek lietots tur, kur vajadzētu lietot vārdu mācība, apmācīt var: braukt ar traktoru, rīkoties ar kādu tehnisku ierīci, apmācības armijā.
aprunāt
apspriest
aprunāšana ir tas, ko dara bābas, nopietni cilvēki lietas apspriež
ar domu
ar mērķi
lai
tas ir – jāveido palīgteikums ar lai, tā būtu ieteicams
atgriezt
atdot atpakal

attiecas
parāda attieksmi

barība sagremojas
barību sagremo
te jāaplūko process pēc būtības – kādam tā barība ir jāgremo, pati tā neko nepaveiks
bez maksas
par velti

dramatisks teātris
drāmas teātris

drīzākajā laikā
drīz

filma skatās
filmu skata
filma pati sevi nevar noskatīties, tāpēc arī nav ieteicams sacīt filma skatās
gadījuma rakstura pircēji
gadījuma pircēji
šādās konstrukcijās raksturs ir gluži lieks vārds, nevajag kautrēties dzēst!
gadu atpakaļ
pirms gada, priekš gada, pērn

grāmata lasās
grāmatu lasa
grāmata pati sevi nez vai izlasīs
griesti
augstākais līmenis

ir neiespējami
nav iespējams

izbēgtu no
izvairītos

izpalika, izpalikt
nenotika, neradās, negadījās, iztrūcis, neieradies

izteikti
acīmredzot, daudz, īsti, ļoti, noteikti, sevišķi, skaidri, spilgti, stipri

jūs no kurienes?
no kurienes jūs esat?
no kurienes jūs esat ieradušies?

kā būt
ko darīt
kā rīkoties




kā jūs attiecaties
kāda ir jūsu attieksme

kā nekā
taču

katrs otrais
puse

katrs trešais
trešā daļa

kvartāls
ceturksnis

līdzīgi kā
tāpat

līvi
lībieši
šis ir tāpēc, ka līvi ir tas, kā viņi paši sevi sauc, tātad tas ir lībiešu valodas vārds, latviešu valodā mēs viņus saucam par lībiešiem. analoģijai – mēs taču nesaucam krievus par ruskijiem vai igauņus par ēstiem.
nacionāla rakstura problēma
nacionāla problēma

nav pie vainas
nav vainīgs, nav vainojams

negatīvi attiecas
ir negatīva attieksme

negodīgā ceļā
negodīgi

nesen atpakaļ
nesen
atpakaļ laika nozīmē nevajadzētu lietot
organika
gan kūtsmēsli, mēslojums, gan darbība, rīcība, prasme
jāteic, es pēdējo 5 gadu laikā šo vārdu nekur neesmu manījusi
pa Latviju
Latvijā

pabūt
apmeklēt, ierasties, ciemoties, aplūkot, būt

par tik – par cik
tik - cik
bet labi – pārdod par tik, par cik nopirka (un tagad es domāju – Kušķis šo piemēru ir iekļāvis tāpēc, ka tā ir pareizi no valodniecības viedokļa, vai arī tāpēc, ka spekulēt nav labi...)
pārpildīt
pārsniegt
tas ir par plāniem, ne par kūku trauciņiem
pieņemt mērus
rīkoties, darboties, izmantot iespējas vai līdzekļus

piestādīt
iesniegt, piesūtīt
bet, ja runa būs par puķēm dārziņā, tad tās gan var piestādīt tā, ka kāju nav kur nolikt!
piezemēts
neikdienišķs, mazs, nepatīkams, piesardzīgs, praktisks, slikts, sīks, vienkāršs, zems

pilsoņi attiecas pret
pilsoņiem ir attieksme

preces pārdodas
preces pārdod
kāds tomēr to darbību veic, ne pašas preces
programmas ietvaros
pēc programmas

raksturo
ir raksturīgs, raksturīga

rūpe
rūpes
nevajadzētu lietot daudzskaitļinieku vienskaitlī
sacerējums
domraksts
Kušķim nepatīk, jo rusicisms
sāpe
sāpes
vienkārši – nevajadzētu daudzskaitļiniekus lietot vienskaitlī
saskaņā ar kuru
ar ko

tajā pašā laikā
vienlaikus

uz ielas
ielā

uz pasaules
pasaulē

vai ar tevi viss kārtībā
kā tev klājas
nu tas ir tas, ko latvieši reizēm jautā. ārzemju ieteklmē jautā arvien biežāk
valstiska iestāde
valsts iestāde

varēšana
gatavība, spēja, iespēja, prasme, izglītība, sasniegums
dzīvs piemērs, kā viens aizgūts vārda lietojums plicina visu valodu, jo var stāties vismaz 6 dažādu vārdu vietā
veiksmes
veiksme
un te ir vienskaitļinieks daudzskaitlī, kas nav ieteicams
vienlaicīgi
vienlaikus

viennozīmīgi
skaidri, nepārprotami, tieši, droši, gluži, neapšaubāmi, noteikti, negrozāmi, pavisam, pilnīgi, taisni, tāpat, vienprātīgi, viscaur, visnotaļ

vietēja rakstura ticējums
vietējs ticējums


_____________
*, **, *** ja es šo tekstu rediģētu, droši vien piekasītos šiem trim vārdiem, tā kā tas ir mans teksts, atļaušu sev nelielu vaļību! (:

6 komentāri:

  1. Man šķiet, ka mums skolā izšķīra 'sacerējumu' un 'domrakstu' - tie bija divi dažādi rakstu darbi. Bet varbūt es nepareizi atceros!

    AtbildētDzēst
  2. es domāju, Tu atceries pareizi. mums arī savulaik lika te vienus, te otrus rakstīt.

    šis saraksts veidots pēc Kušķa uzskatiem par valodu, un viņš uzskata, ka "sacerējums" ir tieši pārņemts no krievu valodas un nav nepieciešams, jo latviešu valodā jau ir vārds "domraksts".

    es pieņemu, ka ierindas latviešu valodas skolotāji Kušķa uzskatos par valodas jautājumiem nav iedziļinājušies, tāpēc uzdod rakstīt sacerējumus par "Lāčplēsi" un domrakstus par to, kā kurš ir pavadījis brīvlaiku.
    (:

    AtbildētDzēst
  3. Būtu interesanti zināt pamatojumu, kāpēc lietot "bez maksas" ir slikti, bet "par velti" labi, jo mana valodas izjūta jūt ko citu.

    "Puse" neraksturo to, ka no kopas tiek, piemēram, izvēlēts katrs otrais elements.

    Nedomāju, ka matemātikā vārdu "viennozīmīgi" var aizstāt ar kādu no dotajiem vai citu.

    AtbildētDzēst
  4. par "katrs otrais" un "viennozīmīgi" - šie ieteikumi ir vairāk domāti parastam runātam vai rakstītam tekstam, protams, ka matemātikā viss ir citādi.

    redz - vairumam vārdu ir viena (vai vairākas) konkrētas nozīmes. reizēm cilvēki to aizmirst un sāk lietot dīvainas kombinācijas, tāpēc ir šis vēlamo un nevēlamo vārdu sarakts. vārds "viennozīmīgi" ir vietā, ja runā par kaut ko, kam tiešām ir tikai viena nozīme.

    teiksim, Jānis pilnīgi noteikti var būt ģēnijs. bet nez vai var būt ģēnijs viennozīmīgi, jo tur šis vārds ir nevietā. protams, tā var teikt, bet būtu labi atcerēties, ka ir arī citi vārdi, kas visnotaļ labi derētu.

    par pusi ir tieši tas pats. nav runa par matemātiku, ir runa par socioloģiskajām aptaujām un citām humanitārām muļķībām. un tas vairāk saistīts ar citvalodu ietekmi.

    par "bez maksas" - tā kā avots šim sarakstam ir Kušķis, domāju, ka daudzas lietas sarakstā ir iekļuvušas aiz savas slāviskās izcelsmes. šis ir kalks no krievu valodas (tā vismaz izskatās). pie tam - labāk izklausās, ja runā apliecinošās formās - labāks runāt par to, kas ir (ieeja par velti), nevis to, kā nav (nav maksas - bez maksas).

    AtbildētDzēst
  5. Paldies par skaidrojumiem!
    Turpmāk centīšos lietot "par velti", jo tev, manuprāt (ceru, ka arī tavuprāt), ir taisnība par to, ka jācenšas nelietot noliegumus — nepadomāju par to iepriekš.
    Arī par pārējām lietām piekrītu, ka vārdi bieži vien tiek lietoti nepareizi.

    AtbildētDzēst
  6. Interesanti , ka reklāmās reti var dzirdēt "par velti", pārsvarā ir "bez maksas". Vai tas ir kā saistīts ar to, uz kā cilvēki labāk uzķeras?

    AtbildētDzēst