Ja man iedotu eiro par katru reizi, kad nākas dzirdēt šādus apgalvojumus, man jau būtu krietni daudz eiro. Žēl, ka eiro nedod, bet vaimanas dod.
Nupat vienā no mikroblogošanas vietnēm kādam jau atkal kaut kas publiski nepatika. Šoreiz tā bija “datu ezernīca” ('data lakehouse'). Latvisko terminu vispār nevarot saprast, kas tās šausmas ir pieņēmis un apstiprinājis, un vispār viss slikti. Mans pirmais jautājums, ko gan sejas saglabāšanai neuzdevu – vai neapmierinātā persona saprot, kas ir “data lakehouse”? Tas viņam kaut ko izsaka? Jo man tīri vārdu savienojums izteica cik maz vienā valodā, tik maz otrā valodā. Kaut kāds kaut kas.
Un tā ir tā lieta ar datorterminiem. Vai vispār jebkādiem terminiem. Ja tu nezini, kas ir tā reālija, kas tiek apzīmēta, ir diezgan vienalga, kādā valodā tas apzīmējums tev stāv priekšā. Konkrētās sūdzības gadījumā, protams, runātājam bija skaidrs, kas tas ir, un nepatika termins latviešu valodā. Bet – ko tad citu darīt? Nav nekādas ideālās pieejas, kā darināt terminus latviešu valodā tā, lai visi visu saprastu un visiem viss patiktu. Atstāt angliski? Kāda jēga? Pārcelt? “Datu leikhauss” arī liks asarot acīm un ausīm. Attiecīgi tiek darināts jauns termins, kuram tiks piesieta tā konkrētā nozīme (lai kas tas arī būtu). To varēs latviski izrunāt, to varēs pareizi pierakstīt pēc pirmās dzirdēšanas reizes. Un, ja tu ar to lietu strādāsi, gan pieradīsi.
Iedomāsimies analoģiju. Pirmās dinastijas laiki Ķīnā un virtuve imperatora galmā. Ja kāds jums iedotu grāmatu, kur ir aprakstīta šī virtuve, ēdieni, rīki, garšvielas un rituāli, nosaucot visu attiecīgajos vārdos, bet nevienu vārdu nepaskaidrojot ar definīcijām – cik daudz jums no konteksta izdosies izlobīt? Bet – paņemsiet vārdnīcu, un jau pēc kāda brīža tā pasaules aina taps skaidrāka. Vismaz vispārīgās līnijās.
Tā kā datori un viedierīces mūsdienās ir viss un visur, kaut kā dažiem arī gribas, lai jebko lietot būtu tik viegli kā elpot. Protams, tas ir neslikts mērķis, uz ko doties. Bet kaut kas šā kā tā būs jāapgūst ar veco labo mācīšanās metodi. Tas ir – mācoties. Tā tas ir ir visās citās dzīves jomas.
Kad iekāp automašīnā, arī sagaidi, ka pratīsi braukt? Ieejot jaunā virtuvē, automātiski zini, kur viss atrodas un kā ko lietot? Nu diez vai. Datori ar savu pieejamību ir radījuši sakropļotu izpratni par savu pasauli. Ka viss ir vienkārši, viss visiem ir pieejams, visam jābūt tik ērtam, ka vispār nekur piepūle nav jāpieliek.
Lai arī es piekrītu, ka lietotājam draudzīga vide ir labā prakse (e-veselība un citas lietas, es skatos uz jums), vienlaikus gribu arī atgādināt, ka – ja gribi, lai kaut kas darbojas un sanāk, – mācies. Mācies, kā kārtot failus un datus savās ierīcēs. Mācies, kā glabāt un dublēt svarīgo informāciju. Mācies, kā rūpēties par drošību. Kur līst un kur nelīst. TAS VISS IR JĀMĀCĀS. Skaidrs, ka visiem viss nav jāzina. Bet to, ko tev vajag, – tā ir tava atbildība to apgūt, lai izmantotu optimālā veidā.
Atgādināšu, ko reiz teica vecais labais Mērfijs – jebko var padarīt muļķudrošu, taču nodrošināties pret pilnīgiem idiotiem nav iespējams.
