Neticēsiet, bet rīt jau novembris.
Neliels padoms iz pareizrunas pūra — gada vienpadsmitā mēneša nosaukums pareizi ir novembris — ar īso patskani o (nevis [nuovembris]). Ttas skaidrojams ar mēnešu nosaukumu izcelsmi. Novembris ir no novem — “deviņi” latīņu valodā.
Svešvārdos latviešu valodā ir vai nu īsais o, vai garais ō, bet ne divskanis uo. Tā kā pēc izcelsmes mēnešu nosaukumi būtu attiecināmi uz nelatviešu cilmes vārdiem, tajos lietojams īsais patskanis [o] (par to, ka oktobris jāizrunā ar pirmo īso o un otro garo ō, nevienam īsti šaubu nav; tā kā mēnešu nosaukumi nākuši no viena katliņa, tur būtu jāievēro konsekvence — ja nav divskaņa uo, tad nav).
Par pareizrunu man piekrīt arī Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā, kur novembris izrunājams ar īso o, stiepto intonāciju otrajā zilbē, kā arī tiek pieļauti varianti ģenitīva galotnē — novembra vai novembŗa.
Vispār stāsts par to, kā mēneši tika pie saviem nosaukumiem, ir visnotaļ interesants, tāpēc neviltots bija mans pārsteigums, atklājot, ka pieejamākais informācijas avots latviešu valodā par mēnešu nosaukumu rašanos ir portālā spoki.lv kā radās kalendārs un viriesi.lv raksts kā radās kalendārs. Abi raksti ir gandrīz vienādi, vienam tik bildītes klāt. Lūk, viens avots angliski, kaut gan arī tur nekā daudz vairāk nav: Origin of the names of the months.
Jauku jums Visu svēto dienu (1. novembris)!
2011-10-31
2011-10-28
Glābsim vienradžus un nelietosim atgriezeniskos lietvārdus lokatīvā!
Ikreiz, kad kāds mēģina pateikt atgriezenisko lietvārdu lokatīvā, nomirst kāds vienradzis!
Pietiekami daudz dramatisma, lai būtu stimuls uzmanīties? Labi!
Tātad, latviešu valodā ir tāda neparasta lieta kā lietvārdu atgriezeniskās formas — tās, kas beidzas ar -šanās. (!!! Nejaukt ar vārdiem, kas beidzas ar -šana, tas nav viens un tas pats!) Visi tie vārdi — mazgāšanās, tikšanās, vienošanās, kaušanās utt. ir atgriezeniskie lietvārdi. Tiem piemīt maģiskas spējas: kaut arī tie ir lietvārdi, tie ne tikai neietilpst nevienā deklinācijā, bet arī lokās īpatnēji (tik īpatnēji, ka puse locījumu vienkārši nedarbojas).
Te būs tabula
Skaidri un gaiši redzams — nekādu datīvu un lokatīvu, kā arī no instrumentāļa ir tikai puse. Un katrreiz, kad kāds mēģina pateikt kaut ko šādu: šodienas tikšanās* tika pārspriesti vairāki svarīgi zeķu nēsāšanas kultūras jautājumi; jaunajā vienošanās** tika iekļauts punkts par zeķu svaiguma koeficienta izstrādi; steidzīgi jāsagatavo dokumenti jaunajai vienošanai***, kaut kur pasaulē nomirst kāds vienradzis. Lietot šādas neesošas formas ir tikpat bīstami kā mēģināt dalīt ar nulli!
Korekti un vienradžu veselībai ieteicami būtu sacīt šādi: šodienas tikšanās laikā tika pārspriesti vairāki svarīgi zeķu nēsāšanas kultūras jautājumi; jaunajā vienošanās līgumā tika iekļauts punkts par zeķu svaiguma koeficienta izstrādi; steidzīgi jāsagatavo dokumenti jaunajam sadarbības līgumam.
Saudzējiet vienradžus un gādājiet vilnas zeķes — ziema nāk! Un neaizmirstiet naktī pēc sestdienas pagriezt pulksteņus stundu atpakaļ, lai svētdien var ilgāk gulēt. (Pasaulē sākušās akcijas, kur iecerēts naktī iegūtajā papildu stundā darīt labus darbus. Es domāju — nav ko iespringt — to papildu stundu visi tāpat vienkārši noguļ, pat tie, kuri vēlētos, lai diennaktī būtu 25 stundas!)
_____
*, ** - domāts lokatīvs - kur?
*** - domāts datīvs - kam?
______________________________
Gandrīz aizmirsu! Centrālais šo zinību avots — R. Kolužas "...tika, ...tika - gramatika. Latviešu valoda tabulās 5.klasei" (jā, nepārlasījāties — 5. klasei!), 43. lpp.
Pietiekami daudz dramatisma, lai būtu stimuls uzmanīties? Labi!
Tātad, latviešu valodā ir tāda neparasta lieta kā lietvārdu atgriezeniskās formas — tās, kas beidzas ar -šanās. (!!! Nejaukt ar vārdiem, kas beidzas ar -šana, tas nav viens un tas pats!) Visi tie vārdi — mazgāšanās, tikšanās, vienošanās, kaušanās utt. ir atgriezeniskie lietvārdi. Tiem piemīt maģiskas spējas: kaut arī tie ir lietvārdi, tie ne tikai neietilpst nevienā deklinācijā, bet arī lokās īpatnēji (tik īpatnēji, ka puse locījumu vienkārši nedarbojas).
Te būs tabula
Locījumi
|
vienskaitlis
|
daudzskaitlis
|
N. kas?
|
smiešanās
|
smiešanās
|
Ģ. kā?
|
smiešanās
|
smiešanos
|
D. kam?
|
-
|
-
|
A. ko?
|
smiešanos
|
smiešanās
|
I. ar ko?
|
ar smiešanos
|
-
|
L. kur?
|
-
|
-
|
V. -
|
-
|
-
|
Skaidri un gaiši redzams — nekādu datīvu un lokatīvu, kā arī no instrumentāļa ir tikai puse. Un katrreiz, kad kāds mēģina pateikt kaut ko šādu: šodienas tikšanās* tika pārspriesti vairāki svarīgi zeķu nēsāšanas kultūras jautājumi; jaunajā vienošanās** tika iekļauts punkts par zeķu svaiguma koeficienta izstrādi; steidzīgi jāsagatavo dokumenti jaunajai vienošanai***, kaut kur pasaulē nomirst kāds vienradzis. Lietot šādas neesošas formas ir tikpat bīstami kā mēģināt dalīt ar nulli!
Korekti un vienradžu veselībai ieteicami būtu sacīt šādi: šodienas tikšanās laikā tika pārspriesti vairāki svarīgi zeķu nēsāšanas kultūras jautājumi; jaunajā vienošanās līgumā tika iekļauts punkts par zeķu svaiguma koeficienta izstrādi; steidzīgi jāsagatavo dokumenti jaunajam sadarbības līgumam.
Saudzējiet vienradžus un gādājiet vilnas zeķes — ziema nāk! Un neaizmirstiet naktī pēc sestdienas pagriezt pulksteņus stundu atpakaļ, lai svētdien var ilgāk gulēt. (Pasaulē sākušās akcijas, kur iecerēts naktī iegūtajā papildu stundā darīt labus darbus. Es domāju — nav ko iespringt — to papildu stundu visi tāpat vienkārši noguļ, pat tie, kuri vēlētos, lai diennaktī būtu 25 stundas!)
_____
*, ** - domāts lokatīvs - kur?
*** - domāts datīvs - kam?
______________________________
Gandrīz aizmirsu! Centrālais šo zinību avots — R. Kolužas "...tika, ...tika - gramatika. Latviešu valoda tabulās 5.klasei" (jā, nepārlasījāties — 5. klasei!), 43. lpp.
2011-10-26
"Pēc" un komati, komati un "pēc"
Man šķiet, organisms pamazām apsver domu par došanos ziemas miegā līdz ar lāčiem, ežiem un susuriem. Man nav cita izskaidrojuma miegainajam gurdumam, kas pārņem miesu katrreiz, kad prātā ienāk kāds labs darbiņš, kas darāms būtu.
Lai vai kā — kamēr tauta, mākslīgo lielpilsētas uguņu maldināta, gulēt dodas līdz ar pūcēm, pameditēsim nedaudz par komatu tēmu.
Noteikti ir redzētas dažādas konstrukcijas ar pēc. Reizēm ar komatiem, reizēm bez, un ej nu tu, homo vulgaris, saproti, kam par godu ir tā, kā ir.
Viss ir vienkārši — ja pēc ir lietots secības vai pēctecības nozīmē, tad komatu nevajag, savukārt gadījumos, kad pēc parāda kaut kādus metafiziskus apstākļus, kas nosaka kaut ko tālāk, tad komatu vajag.
Blinkena 257. lappusē par šo saka tādus vārdus: “Ar komatiem atdala nomināla rakstura iespraudumus pēc manām domām, pēc preses ziņām, pēc aptuveniem datiem, pēc vecas paražas, pēc šīs teorijas u. tml., kuri norāda informācijas avotu, darbības motivāciju.”
Tiesa, tālāk mazākiem burtiņiem stāv atkāpe no likuma: “Ja šādi vārdu savienojumi teikumā iekļaujas kā cēloņa vai veida apstākļi vai arī kā papildinātāji vai ierobežotāji, tos ar komatiem neatdala. Piemēram, Bet, tā kā tas viņai pienācās pēc visām vecām paražām, ķēve vienaldzīgi pārkrustoja asti un aizčāpoja tālāk. Atkarā no satura niansēm un intonācijas pieturzīme varētu būt fakultatīvā, jo ne vienmēr viegli noteikt, vai vārdu savienojumam ir modāla vai jēdzieniska nozīme.”
Zinu, izklausās pārāk gudri. Lūk — muļķudrošs padoms — ja pēc lietots ar nozīmi 'according to', tad komatu vajag, ja ar nozīmi 'after' — nevajag. (Es ceru, ka ar angļu valodas piemēriem pietiek — krievu tastatūras man nav, savukārt vācu valodu vēl neprotu.)
Daži piemēri gludākai aiziešanai.
Indulis, skatoties televizoru, nolēma uzēst. Viņam bija bulciņa un pīrādziņš. Indulis gribēja uzklausīt vispirms bulciņu, bet pēc bulciņas domām uzklausīt pīrādziņa domas, vai tie ir ar mieru. Pēc bulciņas domām, šī iecere bija absurda, jo ēdamais nedomā.
Un tagad normāli piemēri.
Pēc vakardienas vētrainās uzdzīves Ārijai nedaudz sāpēja galva un ļoti slāpa.
Pēc Induļa domām, Ārija pati pie tā bija vainīga.
Ceru, ka šis ieraksts atviegloja kāda censoņa dzīvi. Katrreiz, kad jūs pareizi ieliekat komatu, ...ē, komats ir pareizā vietā.
Lai vai kā — kamēr tauta, mākslīgo lielpilsētas uguņu maldināta, gulēt dodas līdz ar pūcēm, pameditēsim nedaudz par komatu tēmu.
Noteikti ir redzētas dažādas konstrukcijas ar pēc. Reizēm ar komatiem, reizēm bez, un ej nu tu, homo vulgaris, saproti, kam par godu ir tā, kā ir.
Viss ir vienkārši — ja pēc ir lietots secības vai pēctecības nozīmē, tad komatu nevajag, savukārt gadījumos, kad pēc parāda kaut kādus metafiziskus apstākļus, kas nosaka kaut ko tālāk, tad komatu vajag.
Blinkena 257. lappusē par šo saka tādus vārdus: “Ar komatiem atdala nomināla rakstura iespraudumus pēc manām domām, pēc preses ziņām, pēc aptuveniem datiem, pēc vecas paražas, pēc šīs teorijas u. tml., kuri norāda informācijas avotu, darbības motivāciju.”
Tiesa, tālāk mazākiem burtiņiem stāv atkāpe no likuma: “Ja šādi vārdu savienojumi teikumā iekļaujas kā cēloņa vai veida apstākļi vai arī kā papildinātāji vai ierobežotāji, tos ar komatiem neatdala. Piemēram, Bet, tā kā tas viņai pienācās pēc visām vecām paražām, ķēve vienaldzīgi pārkrustoja asti un aizčāpoja tālāk. Atkarā no satura niansēm un intonācijas pieturzīme varētu būt fakultatīvā, jo ne vienmēr viegli noteikt, vai vārdu savienojumam ir modāla vai jēdzieniska nozīme.”
Zinu, izklausās pārāk gudri. Lūk — muļķudrošs padoms — ja pēc lietots ar nozīmi 'according to', tad komatu vajag, ja ar nozīmi 'after' — nevajag. (Es ceru, ka ar angļu valodas piemēriem pietiek — krievu tastatūras man nav, savukārt vācu valodu vēl neprotu.)
Daži piemēri gludākai aiziešanai.
Indulis, skatoties televizoru, nolēma uzēst. Viņam bija bulciņa un pīrādziņš. Indulis gribēja uzklausīt vispirms bulciņu, bet pēc bulciņas domām uzklausīt pīrādziņa domas, vai tie ir ar mieru. Pēc bulciņas domām, šī iecere bija absurda, jo ēdamais nedomā.
Un tagad normāli piemēri.
Pēc vakardienas vētrainās uzdzīves Ārijai nedaudz sāpēja galva un ļoti slāpa.
Pēc Induļa domām, Ārija pati pie tā bija vainīga.
Ceru, ka šis ieraksts atviegloja kāda censoņa dzīvi. Katrreiz, kad jūs pareizi ieliekat komatu, ...ē, komats ir pareizā vietā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)