ceturtdiena, 2011. gada 10. februāris

par valodniekiem un par Ģ

uz šo ierakstu mani pamudināja sīka saruna sīko sarunu vietnē - tviterī.

tvitersaruna lieliski ilustrē manu iepriekš pausto apgalvojumu par to, ka valodnieki ir sūdabrāļi, kas nerimdami cepsies par tām trim valodas lietām, ko katrs zina, bet citi ne (piemēram, ak, šausmas, šī sabiedrības atlieka ka no kad neatšķir; šausmas, kā var tā nesaprast starpību starp jutīgs un jūtīgs; kas, šim cilvēkam kādas īpašas privilēģijas, ja drīkst tik kroplīgi sacīt ģenetīvs?! utt.). cepsies, bet neiesprings kaut ko darīt lietas labā, jo var gadīties, ka kāds uzdod kādu sarežģītu jautājumu, par kuru nav gadījies citus lamāt. tā kā nevienam negribas izskatīties kā muļķim, labāk ir klusēt un cepties savējo vidū, jo tie neprasīs tādas kutelīgas lietas kā: ja pašreiz ir pareizā forma, tad kāpēc ir forma patlaban, kāpēc konstrukcija par spīti uzskatāma par sliktu, kāpēc līdzpilsoņi ir slikts vārds u.tml.

saruna ar @ammarita (lai viņa man atvaino, ka izmantoju kā piemēru, tas vienkārši pats gadījās pa rokai, bet daudz ir šādu gudrinieku uz pasaules).

tātad, @ammarita: Visus, kuri lieto konstrukcijas "nav biļete, nav nauda" (vai tamlīdzīgas), ir vēlme sist un slānīt. Ilgi. Ar lielu bomi.
tad es savā visgudrībā bildu:  protams, tas ir vienkāršāk, nekā mīlīgi paskaidrot, kas par vainu!
savukārt viņa: Kopš kura laika mīlīga paskaidrošana iedarbojas?

diži sadusmojos un neko neatbildēju. viņa laikam manu klusēšanu uztvēra kā piekrišanu, kaut gan patiesība ir visai otrāda.

ar šo ierakstu vēlos apgāzt tēzi, ka mīlīga paskaidrošana nedarbojas. man drīzāk liekas, ka cilvēki ļoti ietekmējas viens no otra, līdz ar to izplatās ar mazāk vēlamas īpatnības. ja patur prātā, ka tīrā valodā tāpat neviens nerunā, tad nav ko svīst, galvenais, kas jāatceras - kā ir pēc literārās valodas normām, jo, kā mēs lieliski atceramies, latviešu literārā valoda ir normēta.

ir vārdiņi, kas prasa, lai komplektā ar tiem tiktu lietots ģenitīvs un nekas cits (citādi vārdiņiem sāk sāpēt vēders un viņi ir ļoti nelaimīgi). šādi vārdiņi ir:
daudz, 
maz, 
vairāk, 
mazāk, 
nav
trūkst,
vajag, 
nevajag, 
pietiek, 
nepietiek.
piemēram, Juzikam vairs nav skapja. kad bija, tad tajā glabājās daudz apakšbikšu, vēl vairāk tur bija zeķu, jo tās, kā zināms, nāk pa pāriem. Juzikam nav naudas, ja būtu, viņš izņemtu skapi no lombarda. Juzikam pietiek rūpju, tāpēc par to, ka trūkst skapja, viņš domās vēlāk.

17 comments:

  1. Kad es rakstu savus darbus, es ļoti bieži lietoju pavisam dīvainus vārdu salikumus, formas un pat izdomāju pats savus jaunvārdus. Man ir pilnīgi vienaldzīga Jūsu suga, jo uzskatu, ka viss attīstās arī valoda. Varbūt manis izdomāti vārdi vai arī to lietojums pēc 150 gadiem būs tie vislietotākie un vispareizākie. (:

    AtbildētDzēst
  2. petermint, tūliņ apbēdināšu Tavu dumpīgo garu, sakot, ka neko ārkārtēju un valodniecībai neierastu Tu nedari :)
    Tava jaunrade (kas radošiem cilvēkiem vispār ir gluži normāla parādība) tāpat tiek pakļauta valodas likumiem, kas tiek uzņemti reizē ar mātes pienu. ja Tu vari izdomāt kādu vārdu, ko nevar atrast vārdnīcās, bet citi joprojām saprot, ko Tu ar to gribi sacīt, tas tikai pierāda, ka ir kādi universāli nosacījumi, kas šo sapratni nodrošina, ne? :)
    lieliski, ka Tev valoda dzīva un plastiska! :)

    AtbildētDzēst
  3. Man, protams, prieks, ka Tev nācies sastapties tikai ar tādiem cilvēkiem, kuri visu saprot ar mīlīgu paskaidrošanu.
    Diemžēl man divas reizes mācību gadā nākas pieņemt diplomdarbu kaudzes, kuru īpašnieki nekādi nespēj to pieņemt pat pēc trim skaidrojumu reizēm. Tas, lūk, esot viņu stils, nekas, ka neiekļaujas nekādās normās.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu kāpēc atkal tas 'nākas'? Cik to vārdu var drillēt? Turklāt pirmajā teikumā viņš vispār neiederas, jo nozīmē 'būt nepieciešamībai, vajadzībai', tātad "..prieks, ka tev bija vajadzība sastapties tikai ar tādiem cilvēkiem..".

      Dzēst
  4. kur nu, ammarita... es kā reize esmu sastapusies galvenokārt ar tādiem, kas uz maniem dumjajiem jautājumiem vai nu neatbild, vai arī atbild tā, ka es tāpat neko nesaprotu! :D
    bet saviem diplomdarbu censoņiem vari pateikt, lai pietaupa savu stilu nezinātniskām publikācijām, ja ne - tad slānīt. ilgi. ar bomi!
    (:

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jau vairākas reizes esmu uzdūrusies cienījamās baltu filoloģijas maģistres lietotajam vārdu salikumam 'kā reize'. Te nu, gribi negribi, jāpiesauc Jūsu autoritāte J. Kušķis: "Dažkārt sastopams no krievu valodas burtiski pārcelts vārds kā.reiz (kak raz). Kāda radioraidījuma vērtētājs izteicās šādi: Raidījums 23. aprīlī (Jurģu dienā) k ā . r e i z bija bruņots ar informācijas lādiņu. Šai teikumā turklāt labi neizklausās arī militārismam līdzīgā bruņošanās ar lādiņu. Atbrīvojoties gan no krieviskā kā.reiz, gan no lādiņa, teikums varētu būt, piemēram, šāds: Raidījumam 23. aprīlī (Jurģu dienā) bija ar nolūku izraudzīta īpaša informācija.
      Nevajadzīgi pārņemtais kā.reiz dzirdams arī sarunās: Man k ā . r e i z šī grāmata ir vajadzīga. Labāk – Tieši šī grāmata man ir vajadzīga. - J.K." Vismaz tā viņš domāja 1994. gadā grāmatiņā "Kā latvietis runā". Var jau būt, ka 2006. gadā viņš domā citādi...
      Taču žurnāls "Ieva" vēl 2013. gada 13. martā domāja līdzīgi. Citēju:
      "Dažkārt sarunvalodā šo salīdzinājuma konstrukciju aplam lieto partikulas funkcijā izteikuma nozīmes pastiprināšanai ar nozīmi ‘tieši, pašā laikā, nu reiz’ (tas ir burtisks pārcēlums no krievu valodas - kak raz).
      Es kā reiz nopirku biļetes.
      Šodien kā reiz ir auksts.
      Šīs kurpes kā reiz der.
      Es kā reiz gribēju tev zvanīt.
      Filmu kā reiz rādīja vakar.

      Nepiesārņosim valodu ar tādām liekām un aplamām konstrukcijām! Labāk teiksim tā:
      Es tieši nopirku biļetes.
      Šodien ir auksts.
      Šīs kurpes der kā uzlietas.
      Es tieši gribēju tev zvanīt.
      Šo filmu rādīja vakar."

      Piedošanu par turēšanos pie citātiem, bet, tā kā neesmu baltu filoloģijas maģistre, tad drošāk jūtos, pieturoties pie 'stutēm'.

      Dzēst
    2. Jā, piekrītu. Frāzes izcelsme liek apšaubīt lietošanas pamatotību. Manā gadījumā tā tika lietota ne tāpēc, ka nebūtu nekā piemērotāka, bet gan tīri stilistiskos nolūkos.

      Dzēst
  5. kas tās formām - vajag skapja, nevajag skapja? neviens tak tā nesaka. vajag skapi, nevajag skapi, nu, normāli.

    AtbildētDzēst
  6. 'vajag' un 'nevajag' ir mutanti, taisnība.
    viņiem itin labi pie sirds iet kā Ģ (kā?), tā A (ko?). šķiet, ka ģenitīva lietojums ar šiem diviem draugiem ir pagājušo laiku iezīme (piemēram, "vajag cimdu, vajag zeķu, vajag baltu villainīšu"). manām ausīm 'vajag' kopā ar Ģ izklausās pēc poētisma vai arhaisma, ko var lietot stilistiskos nolūkos. ja lieto ar akuzatīvu, tad izklausās pliekanāk un sadzīviskāk.

    AtbildētDzēst
  7. kā ir ar "cik"? vai tas nepieprasa ģenitīvu?

    AtbildētDzēst
  8. Vai tēma ir jutīga vai jūtīga?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tēmai īsti nav emociju, tāpēc nez vai "jūtīga" būtu īstais vārds. Miesas arī nav, tāpēc arī "jutīga" nederēs. Sensitīvs uz tām pašām emocijām attiecas, un to lietot tad, kad negrib, lai kāds par jutīgs/jūtīgs piesanas. Ieteiktu atkarībā no konteksta lietot kādu piemērotāku un saprotamāku vārdu. Ja šādu vārdu salikumu grib lietot, tad kaut kādai domai tur ir jābūt. Un ja reiz ir doma, tad noteikti ir arī piemērotāks vārdu salikums, ko var lietot.

      Dzēst
  9. Vai vārds "nebūs" arī prasa ģenitīvu?
    It kā "nav" ir nekārtnais, tad nākotnes formā "nebūs".
    "Rīt nebūs ciemiņu", "Rīt nebūs strādāšanas"? Vai tomēr "Rīt nebūs strādāšana"?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ģenitīvs būs īstais locījums. Nebūs "kā?".

      Dzēst
  10. ļoti, ļoti labs skaidrojums! tā turpināt. ļoti žēl, ka latviešu valodas gramatikas pamatprincipi un lietojums tik ļoti maitājas. neesmu vēl izskatījis, bet noteikti varu ieteikt izveidot sadaļu par tēmu "-īt, -ināt, -īties, -ināties" un garā patskaņa ā lietojumu. :) jauku vakaru!

    Vācu filologs, Rick! ;)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jau ir: http://vardotaja.blogspot.com/2011/09/veca-patiesiba-par-un-darbibas-vardos.html

      Dzēst