Tāds mums ir tas 21. gadsimts... Attiecības kļūst neskaidras, robežas — izplūdušas. Un viedokļi — tik noslēpumaini pausti, ka, redzot frāzi “TĀDS tērps!”, domādams neizdomāsi, kas aiz tā slēpjas — pozitīvs, negatīvs vai neitrāls vērtējums.
Šodien par procentu zīmi % un atstarpi. Pirmajā acu uzmetienā droši vien šķitīs — kas tur ko daudz spriedelēt — viss kopā un kārtībā, šādi: 100%. Tas ir no vienas puses. Bet otrā pusē ir sen zināmā patiesība, ka mērvienību apzīmējumus pie attiecīgā skaitļa glīti pielīmē ar nedalāmo atstarpi. Piemēram, 100 m, 10 l, 5 cm. Un, patiess fakts iz dzīves, — procentu zīme % arī būtībā ir mērvienība. Tātad pēc līdzības ar citām mērvienībām pareizi būtu šādi: 25 %.
Lūk.
Eiropas iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā ir teikts, ka atstarpe ir jālieto. Var skatīt šeit 10.5.2. sadaļu.
To pašu iesaka arī Latviešu valodas aģentūra, atsaucoties uz Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatu. Varat palasīt savām acīm LVA vietnē, pie 2009. gada jautājumiem.
Drukātie izdevumi savukārt izliekas, ka nekādas procentu zīmes latviešu valodā nav. Ne Skujiņa, ne Blinkena, ne Ceplīšu pāris nepievērš šim simbolam ne mazāko vērību. Sak, tieciet paši galā. Un tas arī ir saprotams, teorētiski procentu zīme ir visparastākā mērvienība, līdz ar to teorētiski arī likumiem vajadzētu būt tiem pašiem.
Bet mēs visi zinām, ka realitātē tā nav. Lai vai kur šie procenti būtu minēti — šaurā tvitera ierakstā vai lielā grāmatā —, atstarpe, visticamāk, nebūs lietota. Piemēram, Saīsinājumu vārdnīcā nekāds sīkāks apraksts par zīmi nav pieejams, bet vienīgajā piemērā, kur ir skaitlis ar procentu zīmi, atstarpe nav lietota.
Tātad — vienīgie legālie materiāli, ko man izdevās atrast, iesaka atstarpi lietot. Atstarpe būtu jālieto arī pēc līdzības ar citām mērvienībām. Bet — parastajam mirstīgajam droši vien pat prātā nav nācis, ka tur varētu būt atstarpe. Un atstarpes nelietošana nekādu ļaunumu nenodarīs. Tādēļ vienīgais, ko es varu ieteikt — lai arī kā jums patiktu labāk, raugieties, lai vienā tekstā atstarpes lietojums/nelietojums būtu vienāds. Vai nu nekur nav, vai arī visur ir. Tur gan cita varianta nav. Citādi — lietojiet, kā jums labāk patīk. Bet ziniet, ka ir arī otrs variants, ko nevajadzētu uzskatīt par nepareizu.
Ir radies iespaids, ka atstarpe pazudusi ērtību labad, lai nejauši netiktu pārnesta nākamajā rindā. Var jau lietot arī non-breaking atstarpi, bet ne vienmēr tas ir praktiski iespējams.
AtbildētDzēstMan bija jātulko grāmata, kurā bija lērums procentu. Rātni sarakstīju pareizi, ar atstarpi, taču pašai nepatika, teksts izskatījās papretīgi. Biju priecīga, ka redakcijā viņi tās manas pareizās atstarpes izmeta ārā. Kopiespaids uzlabojās. :)
AtbildētDzēst/māju ar galvu/
DzēstEs pati atstarpi lietoju tikai tad, ja īpaši norādīts instrukcijās vai vecākā "tās pašas operas" tekstā ir lietots. Citādi - nelieku, arī nedaudz dur acī. Tviterī kāds ieminējās, ka procentu zīme pēc savas būtības ir tuvāka decimāldaļas atdalošajam komatam, nevis mērvienībai, jo norāda simtdaļas. Droši vien jāpapēta šis jautājums nopietnāk. Varbūt ir laiks legalizēt atstarpes nelietošanu?
Pirms sešiem gadiem par šo prātoju un izdomāju, ka labāk jau jūs, lietotāji parastie, tās atstarpes nelietojat. Jo sestdaļatstarpi likt neprotat, non-breaking space arī ir pārāk bieža problēma, bet, rediģējot tekstus priekš grāmatām un citiem izdevumiem daudz vieglāk ir jūsu tekstu izrediģēt pareizi ar automātisku skriptu, nekā iemācīt, kā pareizi rakstīt: http://mrserge.lv/2010/pareizrakstibas-nodarbibas-3-ka-pareizi-rakstit-mervienibas-un-citus-apzimejumus/
AtbildētDzēstBet tas bija pirms sešiem gadiem. Šodien es uzskatu, ka nedalāmās atstarpes ielikšana ir jāizmanto, ja veido tekstu, kas ir galapatēriņam (t.i. — tādu, kuru pēc tam neapstrādās maketētāji): http://mrserge.lv/2013/pareizrakstibas-nodabibas-6-eiro-simbola-pareiza-rakstisana/ Piemēram, rakstot rakstus.
AtbildētDzēstTe ir jāsaprot tā nianse, ka kvalitatīvi uztaisītā fontā sestdaļatstarpe simboliem jau tiek paredzēta, tāpēc atstarpi var nelikt. Savukārt sūdīgi uztaisītiem fontiem, kas nav retums (īpaši par latviešu valodu atbalstošiem fontiem runājot), atstarpi ir jāliek, jo tā nav iekļauta procenta, domuzīmes, grāda, dolāra, eiro simbolos.
Tātad maketētāju goda kodeksā ir rakstīts, ka atstarpe tur jālieto... Pamatojums kāds? Tas, ka tā ir mērvienība? Un kā skaidrot homo vulgaris dabisko tieksmi atstarpi tomēr nelietot?
DzēstPamatojums atstarpes lietošanai ir tāds, ka starp skaitli un mērvienību atstarpei vienmēr ir jābūt. Arī tādā gadījumā, ja mērvienība ir simbols. Tas vizuāli nodala vienību skaitu un vienības nosaukumu, ja jau pavisam vienkārši to paskaidrot.
DzēstAr SI sistēmu gan tam ir nosacīts sakars, bet wiki aprakstā bija viena prātīga frāze gan: vienmēr jāatceras, ka, ērtības labad, starp skaitli un mērvienību mēs pierakstā atmetam reizināšanas simbolu. Ja skaitļi ir jāsalīdzina vai jāskaita, atstarpe palīdz. Vispār prasās pēc raksta blogā.
AtbildētDzēstAr SI sistēmu gan tam ir nosacīts sakars, bet wiki aprakstā bija viena prātīga frāze gan: vienmēr jāatceras, ka, ērtības labad, starp skaitli un mērvienību mēs pierakstā atmetam reizināšanas simbolu. Ja skaitļi ir jāsalīdzina vai jāskaita, atstarpe palīdz. Vispār prasās pēc raksta blogā.
AtbildētDzēstKlau, nu kas procents pat mērvienību? Procents ir īsāks veids, kā norādīt ×0.01. Tāpēc pa manai saprašanai tur atstarpe lieka
AtbildētDzēstDraudziņ, ir vienkāršs veids, kā beigt ņemties ap fundamentālām lietām. Pārītis: mērs un mērvienība. daļa no kopējā un daļas veids (5 %, 2 promiles), daudzums un veids (1 l, 10 g, 22 traktori), un tamlīdzīgi. Jep, arī tad, kad runā par 22 traktoriem, traktors ir mērvienība.
Dzēst% pats par sevi NAV mērvienība. Nav jēgas salīdzināt 50% no tilpuma ar 50% no svara - ir jāzin uz ko attiecīgais skaitliskais lielums attiecas. 25% ir tas pats kas 0,25 (kur nekādu lieku tukšumu nav). Kāpēc tad pirms grāda zīmes leņķu lielumos neliek likt atstarpi, lai gan saturīgi tā pati situācija - 1/360 daļa no pilna loka?
DzēstLīdzīgi mērvienībām % ir vārds, un skaidrs, ka apzīmētāju neraksta kopā ar apzīmējamo. Varētu mēģināt izveidot saliktu īpašības vārdu, rakstot kopā, piemēram, "bodē ir tikai 35% (trīsdesmitpiecprocentīgs) krējums", taču tad laikam būtu no sākuma jāvienojas, ka to tā sapratīsim. Kāds reiz teica, ka bez starpas pie skaitļa rakstot tikai tās zīmes, kas ir indeksi vai koeficienti, grādi, sekundes utt., t. i., nav burta augstumā.
AtbildētDzēstPaldies! Jau otro reizi Tavs raksts izšķir manu kolēģu strīdu! :)
AtbildētDzēstMan, savukārt jautājums šāds: "Ir paveikti jau 50% plānoto dabu vai 50% no plānotajiem darbiem"?
AtbildētDzēstNekur nevaru atrast atbildi, lai gan šķiet, ka esmu kaut kur lasījusi.