ceturtdiena, 2016. gada 14. aprīlis

Vai dzīvniekus var adoptēt

Īsā atbilde – nē, nevar.

Iemesls: adoptētpieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.

Atlika vien ieminēties tviterī, ka man gauži netīk šī vārda lietošana, ja to attiecina uz dzīvniekiem, un sākās polemika par to, ka angļu valodā taču tā lieto, vārds ir derīgs, pauž atbildību un nepieciešamo rūpības un gādības pakāpi. Un tā tālāk.

Tātad, kas būtu jāņem vērā, spēlējoties ar svešvārdiem un aizgūtiem vārdiem. Tie valodā ir importēti ar kādu noteiktu nolūku – radās vajadzība (tas ir – viena konkrēta nozīme), un kāds izlēma par labu vienam vārdam, kas šo nozīmi varētu precīzi paust, neradot pārpratumus. Lūk, sāka runāt par svešu bērnu pieņemšanu ģimenēs un juridiskajām saistībām, ko tas nes līdzi. Lai viss būtu skaisti, precīzi un nepārprotami (kas svarīgi juridiskās lietās), tika importēts vārds adoptēt, lai šo procesu apzīmētu. Tas ir termins. Un terminiem (atšķirībā no parastiem vārdiem) ir kāda būtiska iezīme – tiem ir viena un tikai viena nozīme. Tieši skaidrības un nepārprotamības labad. Piemēram, asinsvads būs jebkurš asinsvads cilvēka (vai kādas citas dzīvas radības) ķermenī. Bet jūga vēna būs tikai viens konkrēts asinsvads. Vai, piemēram, mētāt bumbu var dažādos veidos, bet dribls ir viens konkrēts veids.

Jā, angļu valodā vārda adoptēt nozīme ir plašāka. Daudz plašāka. Tā var ietvert visu – sākot no bērniem līdz pat dzīvniekiem, romānu pārrakstīšanu un filmas versijām. Par pēdējo latviešu valodā runā, lietojot citu terminu – adaptēt (pielāgot kādām savām vajadzībām).

Vārdu kādā valodā var salīdzināt ar augu. Sākumā tas ir mazs stādiņš, tad iedzīvojas un sāk plesties plašumā, laižot atvases ar jaunām nozīmēm uz visām pusēm. Un tad kādā jaukā dienā latviešu dārznieki izdomāja no angļu dārza savā dārzā pārstādīt adoptēšanas kociņu. Viņi neraka laukā visu milzu krūmu ar visām atvasēm. Viņi paņēma tikai to vienu daļu, kas atbilda vajadzībai. Jā, protams, var jau turpināt analoģiju un sacīt, ka arī latviešu valodā vārds, kas reiz bijis termins ar vienu nozīmi, var sākt plesties plašumā un apaugt ar vairākām nozīmēm. Tā var notikt, bet tas nav īsti labi, jo pēc kāda laika tāpat vajadzēs vārdu tikai ar vienu nozīmi, lai nerastos pārpratumi. Jo īpaši juridiskās lietās.

Atkāpe vēsturē. Reiz universitātē pie valodas kultūras pasniedzējas nodarbības laikā atnāca kāda sieviete. Mēs, studenti, rātni kaut ko rakstījām, kamēr pasniedzēja skaidrojās ar šo sievieti. Izrādās, sievietei bija kaut kādi sarežģījumi ar mantojumu – tur figurēja vārds “atteikties”, ko juristiem būtu labpaticies interpretēt kā “izslēgt no savas un ģimenes realitātes pavisam un uz mūžīgiem laikiem”, savukārt sievietei bija svarīgi pierādīt, ka tā nav vienīgā nozīme un atteikšanās var notikt arī par labu kādam, tas ir “es atsakos no šīs lietas, lai tā tiktu manai meitai”. Mīlenbahā un Endzelīnā šī “par labu” versija bija izskaidrota, un tas jau ir gana nopietns arguments. Liela ķēpa viena nozīmēs izplūduša vārda dēļ.

Ko es ar to visu vēlējos pavēstīt – tas vien, ka kādā svešvalodā vienam vārdam ir vairākas dažādas nozīmes, nenozīmē, ka, šo vārdu ieviešot citā valodā, līdzi nāks arī visa nozīmju bagāža. Tā tas nenotiek. Un tas arī nav vajadzīgs. Ņemiet vērā, ka angliski dzīvnieku īpašnieki sevi arī mēdz dēvēt par māmiņām un papucīšiem, un tas, manuprāt, ārkārtīgi degradē vecāku lomu. Nevar cilvēkbērnam būt tāds pats tētis kā sunim.

Ir gana daudz labu vārdu, ko var lietot, lai pastāstītu, ka saimnieki savā dzīvē taisās ieviest mājdzīvnieku – pieņemt, paņemt, ieviest, iemitināt. Tviterī pat izskanēja versijas “iemājināt” un “iesaimēt”. Dzīvnieks ir dzīvnieks. Viņam būs saimnieks (vārds, kas lieliski paskaidro gaidāmās attiecības – saimnieks ir tas, kurš uzņemas visu atbildību) vai īpašnieks. Un ar to pilnīgi pietiek.

Nevajag nonivelēt cilvēku savstarpējās attiecības. Par dzīvnieku pieņemšanu runā daudz biežāk nekā par bērnu. Un man nav grūti iztēloties divu bērnu ģimenē vecāku sarunu par to, vai būtu iespēja adoptēt trešo mazuli, un kāds no esošajiem bērniem ievaicājas: “Tāpat kā suni?”

14 comments:

  1. Jā, šis vārds duras acīs, kad ir runa par dzīvnieka pieņemšanu ģimenē. Gan jau ka vajag, lai kāds pa TV to pasaka, ka šo vārdu tā nevajaglietot...

    AtbildētDzēst
  2. Persona, kuŗa atsaucas uz "adopt" lietojumu angļu valodā, neprot ne angļu valodu, ne latviešu. Pēc viņas loģikas - viņa "adoptē" idiōta nostāju.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Īsti nesapratu. Lūdzu, izvērstāku skaidrojumu.

      Dzēst
    2. Labāk šaurāku. No angļu "adopt" vairākām nozīmēm aizgūta ir tikai viena. Pieņemt audzināšanā bērnu. Termins, faktiski.

      Dzēst
    3. Šo komentāru ir noņēmis autors.

      Dzēst
    4. Citādi var sanākt nepatikšanas pie mantas dalīšanas starp īsto bērnu un adoptēto ēzeli. Tiesības abiem vienādas. Tāpat pienākumi - kuŗam jānoēd mauriņš?

      Dzēst
  3. Autorei iesaku nošķirt jautājumus par pareizu valodas lietojumu no jautājumiem par saviem morālajiem uzskatiem. Skaidrs, ka cilvēku lietotā valoda implicē viņu morāles uzskatus, bet tas vien, ka šie uzskati atšķiras no taviem, protams, nepierāda valodas nepareizību.

    Ja vien atsakāmies no iracionāliem sudzistiskiem aizspriedumiem, tad tādā pašā nozīmē, kā var adoptēt cilvēkbērnus, var adoptēt arī citu sugu dzīvniekus, un lietot jēdzienu "adoptēt" ir visnotaļ veselīgi, lai uzsvērtu, ka starp dzīvnieku un adoptētāju nav pieļaujamas saimnieka-verga attiecības, gluži tāpat kā tās nav pieļaujamas starp bērnu un viņa vecākiem. Cilvēka cieņas saglabāšanai nav nepieciešams nonivilēt dzīvnieka morālo statusu līdz verga un lietas statusam.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Šis raksts bija tieši par valodu un to, ka termini ar noteiktu nozīmi netiek lietoti pareizi. Man ļoti žēl, ka tas aizskāra Jūsu jūtas. Bet - raksts tiešām ir par valodu. Nevis par to, kā būtu jāizturas pret dzīvniekiem.

      Dzēst
    2. Hei! Te jau cepiens par citu tēmu sanācis :) Kā tad būtu pareizi teikt, ja ne adoptēt?

      Dzēst
    3. Vika - varianti ir ieraksta priekšpēdējā atkāpē :)

      Dzēst
    4. Pilnībā piekrītu Anonīms2016. gada 19. maijs 03:56 komentāram. Diemžēl šoreiz vairāk sanāca subjektīvās izjūtas par to, kā jūsuprāt būtu jāizturas un jāuztver dzīvnieki, mazāk par valodu. Sākumam - nezinu, kāpēc atsaucaties uz angļu valodu? Adoptēt ir cēlies no latīņu adoptare, adoptionem - izvēlēties (sev), paņemt pēc (savas) izvēles, un tikai vēlīnajā latīņu valodā iegūst šaurāku nozīmi - "pieņemt kā/par savu bērnu".

      Dzēst
  4. Skaidrojums labs, taču nevajag pārspīlēt angļu adopt nozīmju skaitu – "romānu pārrakstīšana" un "filmas versijas" tur nudien neietilpst, jo minētais adaptēt elpo arī angliski (ad+aptare no aptus = piemērots).

    AtbildētDzēst
  5. Baigi gudrā doma. Mani komentāri lieki .

    AtbildētDzēst
  6. Droši vien tik daudz birokrātijas, ka beigās pāriet vēlme par ideju :(

    AtbildētDzēst