svētdiena, 2011. gada 23. janvāris

interpunkcija

ņemot vērā, ka mūsdienās (21. gadsimta sākumā (piezīme gadījumam, ja šo lasīs kaut kādas aiznākamās paaudzes)) valoda ir ne tikai mutvārdu, bet arī rakstvārdu saziņas līdzeklis, šajā brīnumjaukajā dienā vakarā vērsīšu savas domas uz dažiem interpunkcijas sīkumiem.

1. normāli inteliģenti rakstītāji komatus spēj salikt intuitīvi, īpaši nesvīstot ar likumu kladīti pie katra teikuma (dabas dots talants, kas jāciena!). laba valodas izjūta ir lieliska kvalitāte, tāpēc jāatceras kāda būtiska lieta, lai teikumi raiti ritinātos - to, kas jāatdala no abām pusēm, arī atdalīt no abām pusēm. gribēju pateikt īsi, bet pateicu neveikli. lai vai kā - doma ir vienkārša - 70% no komatiem tekstā (no gaisa grābta statistika, bet tas nekas, likuma būtību nemaina) atdala salikta teikuma daļas, divdabja teicienus vai kādus iespraudumus. un te jāatceras - ko atdala no vienas puses, nebūs aizmirst atdalīt no otras. tas ir gauži elementāri, nepieciešama tikai uzmanība, ja reiz spēj izdomāt, kura teikuma daļa ir divdabja teiciens (vai palīgteikums), atliek tikai to smuki apspraudīt ar komatiem. kāpēc es stāstu kaut ko tik elementāru? jo mana pieredze rāda, ka šāda neuzmanības sērga ir ārkārtīgi izplatīta.

2. divdabja teicieni. es pieņemu, ka čaiņiki, kas pa valodas maģistrāli vālē uz 220, nerespektējot ne interpunkcijas, ne ortogrāfijas likumus, nez vai te ieklīdīs gudrības smelties, tāpēc neapgrūtināšu sevi ar stāstiem par to, kas ir divdabja teicieni.
tātad - divdabja teicienu veido četri divdabji, kurus viegli atpazīt pēc izskaņām:
-ot/-oties, p. ēdot bulciņas, Emma domāja par svara nomešanu.
-dams/-dama, -damies/-damās, p. Juris locīja iekšā kotletes, domādams, ka neviens viņu neredz.
-ts/-ta (šie viltnieki mēdz maskēties), p., kaķene, piesmieta runču pilnajā pagalmā, izlikās, ka nekas nav noticis.
-is/-usi, -ies/-usies, p., gludi noskuvis kājas, Jēgers jutās gatavs randiņam.
šie draugi teikumā ir jāpamana un jāatdala no abām pusēm ar komatiem. interesants fakts - runājot cilvēki divdabja teicienus gandrīz nemaz neizmanto, tos plaši lieto tikai rakstos. rakstot interesanto faktu, atcerējos vēl vienu svarīgu lietu, kas jāliek aiz auss - viens vientuļš divdabis bez paskaidrojošiem vārdiem divdabja teicienu neveido. tāpat arī jāskatās, vai identificētais it kā divdabis teikumā neveic gramatiskā centra funkcijas, arī tādā gadījumā divdabja teiciens neveidosies.
divdabja teicieniem ir tā brīnišķīgā īpašība, ka tie ļauj nosaukt darbības, kas tiek veiktas (vai notiek) vienlaikus. piemēram, krizdams no koka, Jānis piesauca māti visai neparastā veidā. tātad - Jānis reizē krita un piesauca. un tieši ar viltnieku -ot šo vienlaicību ir svarīgi atcerēties, jo: policisti atrada zagli, sēžot kokā. šādā gadījumā sanāk, ka policija bija tā, kas sēdēja kokā. lai tas attiektos uz zagli, būtu jāsaka šādi: policija atrada zagli sēžam kokā (-am divdabja teicienu neveido).

Blinkena vērš uzmanību uz to, ka frazeoloģiskos teicienus uztver kā vienu veselumu bez divdabošanas, piemēram, klausās muti atplētis ( = uzmanīgi), sēž rokas salicis ( = bez darba), dzīvo cepuri kuldams ( = bez bēdām), melo acis nepamirkšķinājis ( = droši, nekaunīgi), iet krūtis izgāzis ( = lepni), iet degunu nokāris ( = bēdīgi).

nesavrupina: acīm redzot ( = ātri), acīmredzot ( = laikam, droši vien), p., loki uz palodzes auga acīm redzot. acīmredzot nekādi garšīgie vis nebūs.
pavisam negaidot ( = pēkšņi), p., pavisam negaidot sasitu īkšķi pret galda kāju.
gluži nemanot ( = pamazām), p., gluži nemanot plūstoši pārgāju uz mātes piesaukšanu krievu valodā, glaudot sasisto īkšķi.

3. trīs lietas - labas lietas, tāpēc sacīšu vēl kādu sen zināmu lietu - diemžēl vārdu diemžēl ar komatiem neatdala. no otras puses, kāpēc es saku, ka diemžēl? patiesībā jau par laimi, jo tā var ietaupīt komatus.
kā arī - visas puses, no kurām figuratīvi aplūko dažādas reālijas, jāatdala ar komatiem, piemēram, no vienas puses, zināt daudz ir labi, no otras puses, visu jau tāpat neuzzināt. te vienīgais izņēmums ir lietas, kurām tiešām ir divas puses (fiziski!), piemēram, no vienas puses krūzītei bija osiņa, no otras puses bija zīmējums kar kaķīti.

priecīgu pirmdienu, mošķi! ;)

25 komentāri:

  1. Tavi piemēri ir lieliski! Domāju, ja šādus piemērus iekļautu latviešu valodas grāmatās (nevis kārtējo Raini, Aspaziju vai Blaumani), tad mācību vielas apguve veiktos daudz labāk! (:

    AtbildētDzēst
  2. Vai šajos teikumos ir divdabja teiciens? Ja ir, vai tas ir jāatdala? Šāda tipa konstrukcijas reizēm mēdz lietot.

    Es eju klusām, mierīgi un atceroties pagātni.
    Es varu raudāt pēc stresa pilnas dienas vai nodarbojoties ar seksu.
    Bija priecīga diena, kuru aizvadot kļuva skumji.

    Interesanti bija lasīt skaidrojumus. Vineta

    AtbildētDzēst
  3. Nevienā no minētajiem gadījumiem neveidojas divdabja teiciens, kas būtu jāatdala ar komatiem.

    Pirmajā teikumā "atceroties" ir vienlīdzīgs ar "klusām" un "mierīgi", kā arī piesaistīts pārējiem teikuma locekļiem. sīkāk - Blinkenas grāmatas 133. paragrāfs, 300. lpp.

    Otrajā teikumā tas pats likums.

    Trešajā teikumā komata nevajadzēšanas pamatojumu var atrast Blinkenas 303. lpp - 134. paragrāfa 3. apakšpunkts.

    Ja slinkums meklēt pamatojumus, ir vienkāršs padoms - ielikt komatus un apskatīties, vai tas, kas paliek pāri, maz ir kas jēgpilns, jo teorētiski divdabja teiciens ir vienība, bez kuras teikumam vajadzētu savu loģisko vienotību saglabāt.

    AtbildētDzēst
  4. Paldies par ātro un izsmeļošo atbildi. Studēšu Blinkenu. Vineta

    AtbildētDzēst
  5. runājot par raudāšanu "pēc stresa pilnas dienas vai nodarbojoties ar seksu", mani nupat izdr*za par komata neielikšanu pirms "vai"

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tad tas dr****s nav bijis īpaši gudrs - tas ir viens no izņēmuma gadījumiem, kad divdabja teicienu ar komatu neatdala, pretējā gadījumā nav loģiski - ieliekot komatu pēc "vai", tas "vai" neko īsti vairs nepiesaista un paliek karājoties mēmā vientulībā, savukārt pirms - sanāk, ka "vai" ievada divdabja teicienu un viņa klātbūtnei tur nemaz nav pamatojuma, jo šeit "vai" saista vienlīdzīgas konstrukcijas. Kas tā par vienlīdzību, ja viena daļa nokomatota nost?!

      Dzēst
    2. Blinkenas grāmatā šis komplicētais jautājums ir aplūkots 300.lpp.

      Dzēst
  6. jā, paldies. viņiem uz brīdi izdevās mani pārliecināt, ka nekādu vienlīdzīgu konstrukciju nemēdz būt. bet nu man ir jāatrod avots pareizai skaitļu pierakstīšanai (t.i., kādēļ esmu 100 000 pierakstījusi ar atstarpi).

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Hmm... Man nav gadījies latviešu valodā atrast kādu avotu, kur būtu aplūkotas atstarpes.

      Par atstarpi starp garu un citādi nemaz neizlasāmu skaitļu cipariem nedaudz ir te: http://vardotaja.blogspot.com/2012/02/punkts-pieturzime-nevis-darbu-mesana.html

      Blinkenā tas būtu 367. lpp. 9. gadījums - tur gan nav rakstīts, ka atstarpe būtu obligāti jāliek, bet piemēra redzams, ka tā tur ir.

      Bet tur var apelēt pie loģikas un veselā saprāta - nez vai atstarpju nelikšanas aizstāvji būs laimīgi, redzot tekstā kaut ko tādu: 10000000 - pasaki nu uz ātru roku, cik tur ir - viens vai desmit miljoni! Cita lieta, ja saliek atstarpes - 10 000 000!

      Dzēst
    2. izšķirstīju Blinkenu un citas gramatikas grāmatas (speciāli aizgāju uz veikalu), bet nav nekur uzrakstīts, ka tā ir jādara, toties visās grāmatās piemēros ir rakstīti skaitļi ar šīm atstarpēm.

      par atstarpēm bija rakstīts šeit: http://www.vvc.gov.lv/export/sites/default/LV/publikacijas/lv-rokasgraamata.pdf (103. lpp) (te rakstīts, ka obligāti ir jāatdala tūkstoši ar saistīto atstarpi Crl+Shift+space)

      un Vikipēdijas tulkošanas vadlīnijās: http://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Tulko%C5%A1anas_vadl%C4%ABnijas
      (" latviešu valodā decimāldaļu atdala ar komatu, bet tūkstošus - ar atstarpi")

      PRET atstarpi runā Vikipēdijā kāds Dainis: "Bet es kopš skolas laikiem esmu mācīts, ka lieto punktu... Var arī nelietot neko, bet ne atstarpi, jo tad, piemēram 100 100 būtu jālasa: „simts simts” nevis „simt tūkstoši simts”"

      PRET runā arī mans korektors, kurš atsakās to neieskaitīt par kļūdu, kamēr nebūšu norādījusi grāmatu, kurā ir tāds likums

      Dzēst
    3. Blinkenā kā reize bija minēts, ka senākos laikos lietoja punktu, ko jaunākos laikos vairs nedara. Pieņemu, ka no punkta likšanas atteicās, jo var rasties pārpratumi - skaitļi tomēr ir internacionāla padarīšana, un angliskajos tekstos mēdz lietot punktu tur, kur mēs liekam komatu, atdalot mazās lietas (111,09 lati = 111.09 lati).

      Parunāju ar kolēģi korektori - viņa teica, ka tāda likuma īsti nav, bet - kā jau minēju iepriekš - tekstos, kur lieli skaitļi ir uzskates materiāls, nevis rēķināma vienība (kā tas būtu kādos grāmatvedības dokumentos vai Excel failos, kaut gan man šķiet, ka arī tur notiek kaut kāda lieko skaitļu dalīšana), svarīgi ir rakstīt tā, lai uzrakstīto būtu viegli uztvert, nevis mežģīt acis, mēģinot ciparus saskaitīt un tad izdomāt, kas ar to ir domāts. Ja ir piecciparu skaitļi, atstarpes nelikšanu vēl var pieciest, ja seši un vairāk - necieņa pret nabaga cilvēku, kurš to lasīs. Manuprāt.

      Dzēst
  7. No skaitļiem atpakaļ pie divdabjiem - kā pārliecināt kādu, ka: "Cena sākot no 5 Ls" ir jāraksta bez komatiem? Un līdzīgi: "Ikmēneša maksājums sākot no 100 Ls". Vai varbūt kļūdos es?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tā, ejam meklēt patiesību Blinkenā.

      295. lpp. stāv rakstīts - kaut arī šādos gadījumos divdabja adverbiālā funkcija daļēji ir zudusi un tas "sākot" kopā ar "no" vai "ar" tikai pastiprina šo prievārdu nozīmi, praksē šādos gadījumos komatu liek un no formālā viedokļa tas ir pareizi.

      Ja komats ļoti nepatīk, var lūkot pēc alternatīvām - vai nu iztikt bez vārda "sākot" (piem., "Cenas no 5 Ls"), vai arī izlīdzēties ar domuzīmi, kas padarītu šādus izteikumus skaidrākus, īpaši gadījumos, kad darbības vārds ir izlaists (piem. "Ikmēneša maksājums - sākot no 100 Ls").

      Dzēst
  8. + kā būtu: "Kleitu cenas ir sākot no 15 Ls."

    AtbildētDzēst
  9. Labdien!

    Sakiet, vai Jūsu piemērā - Juris locīja iekšā kotletes, domādams, ka neviens viņu neredz - divdabis veido divdabja teicienu? Ja pareizi atceros no skolas laikiem, tad divdabja vārds viens pats neveido divdabja teicienu. Arī izņemot ārā "divdabaja teicienu" Jūsu piemērā, teikumam zūd jēga - Juris locīja iekšā kotletes, ka neviens viņu neredz. Neizslēdzu varbūtību, ka es pats kļūdos.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Minētajā piemērā divdabis nav viens pats - tam klāt ir palīgteikums, kas šajā gadījumā ir daļa no divdabja teiciena. Ja runājam par skolas laikiem - bija tādi gadījumi, gad trijstūrī, ar ko apzīmēja divdabja teicienu, iekšā bija arī palīgteikums. Šajā gadījumā ārpus palīgteikuma ir tikai viens pats divdabis, tā kā palīgteikums paskaidro šo divdabi, tad tas kopā veido pilnvērtīgu divdabja teicienu.

      Dzēst
  10. man rit ir eksamens ,bet es nemaku likt komatus saliktaja sakartotaja teikuma. palidziet ludzu!!!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Varētu, lūdzu, precīzāk un konkrētāk? Kas tieši sagādā grūtības? Kā es varu līdzēt?

      Dzēst
  11. Nosaukums programmas izvēlnē: "Aizzīmogojuma pārbaude, iecirkni atverot"
    It kā divdabja teiciens, bet arī tā jocīgi to komatu likt. Meklēju pamatojumu - darbību, kas notiek vienlaicīgi ar '' iecirkni atverot". Pārbauda taču, bet šeit darbība noslēpusies lietvārdā. Vai gramatiskajā centrā ir tikai teikuma priekšmets? Un izteicējs, piemēram, "notiek" ir izlaists? Vai komats ir jāliek?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Komatam tur jābūt. Divdabja teiciens paliek divdabja teiciens. Var salīdzināt ar vieglāk saprotamu konstrukciju: "skriešanās, ēdot konfektes" - darbība, kas nosaukta ar lietvārdu, un divdabja teiciens. Ja neieliek komatu, divdabi var uztver kā darbības vārdu atstāstījuma izteiksmē ("stāsta, ka suns ēdot konfektes").

      Dzēst
  12. Labvakar!
    "Lai ir telpa domai un sapnītim visu jauno sākot!"

    Vai "visu jauno sākot" ir divdabja teiciens un jāliek komats?

    Paldies! (Cerībā, ka šis blogs vēl darbojas..)

    AtbildētDzēst
  13. Labdien! Vai šajā teikumā jāliek komats pirms kā?
    Līdzi dzīvošana kādam pārim paver kā varēdama mums skatienu arī uz to teātri, kas katram pārim arvien no jauna jāuzved pašam uz savas skatuves.

    AtbildētDzēst
  14. Un vai apgalvojums par šo teikumu ir pareizs vai nē?

    Divdabis ar - dams kopā ar apstākļa vārdiem kā, cik neveido divabja teicienu.

    AtbildētDzēst
  15. Sveicināti! Sakiet lūdzu, vai šajā piemērā ir ar komatiem jāatdala ģeogrāfiskās vienības(vai jābūt komatam aiz "pilsētās" un "valstīs")? Tie ir iespraudumi?

    (..) cilvēki vairāk kā 400 pilsētās 60 dažādās valstīs piecos kontinentos.

    AtbildētDzēst
  16. Paldies, Jūsu sintaktiskie un morfoloiskie padomi ir lieliski! Es patiesi priecājos par Jums!!!
    Cieņā, Jūsu Skolnieciņš
    © Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{

    AtbildētDzēst