Ko nedalāmā atstarpe savienojusi, to nebūs šķirt

Esat dzirdējuši dziesmu par to, ka “Mīlestība nedalāma (..)”? Tai ir arī lielisks videoklips — viens no pirmajiem (varbūt pat pats pirmais) latviešu mūzikas videoklips. Ir vērts noskatīties — sava laikmeta liecība.

Jāteic, ka ne tikai mīlestība ir nedalāma, bet arī dažādas citas lietas. Nedalāmo astarpi es jau minēju ierakstā par noderīgiem īsceļiem, bet, kā mēdz sacīt — atkārtošana zināšanu māte (un stostīšanās māsa). Nedalāmā atstarpe ir tik burvīgs izgudrojums, ka tam jāvelta atsevišķs ieraksts.

Lai tiktu pie nedalāmās atstarpes (to reizēm sauc arī par cieto atstarpi, kalkējot angļu valodas “hard space”), jāveic vienkāršs rituāls — jauna mēness pirmajā svētdienā pusnaktī jānes uz krustcelēm melns kaķis, pieraugot, lai nešanas laikā pakaļa būtu uz priekšu, tad ceļa vidū jānomet trīs akmentiņi, jāapiet tiem atmuguriski divreiz apkārt, neizlaižot no rokām kaķi. Pēc tam ceļa malā jāatrod kāda plastmasas lieta, kas ar superlīmi jāpielīmē pie nomestajiem akmeņiem, skaitot: “Kā līme pie plastmasas, tā vārds pie vārda sietin siesies.” Un tas arī viss.

Ja kādam īsti nav laika šim rituālam, var arī izmantot tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+Shift+atstarpe vai Alt+0160. (Windows vidē darbojas, par pārējām vidēm nezinu, bet, ja nu kas, vienmēr var izmantot iepriekš minēto rituālu!)

Tātad, kur izmanto šo elektroniskās vides brīnumu!

• Datumos — svarīgi, lai cipars no pārējiem vārdiem neaizbēgtu. Piemēram: 1975. gada, šķiet, 17. decembrī Ivars uzzināja, ka vīriem, kas vakaros iet ārā “kumeļu piesiet”, nekāda kumeļa patiesībā nemaz nav!
• Rakstot iniciāļus — nebūtu glīti, ja burts vietuļi sēdētu rindas beigās. Piemēram: I. Kalndruvis iemācījās aizlikt kāju aiz galvas, nu atliek tikai iemācīties pretējo darbību.
• Pirms domuzīmes tekstā — tā kā vietuļa domuzīme jaunas rindas sākumā tiek uzskatīta par slikta stila vēstnesi, ieteicams domuzīmi piekabināt klāt vārdam ar nedalāmo atstarpi. Piemēram: Kaspars uzzināja, ka no tukšām vīna pudelēm var pagatavot lieliskas glāzes, un metās uz veikalu — viņam radās iedvesma uztaisīt 12 glāžu komplektu!
• Lietojot mērvienības — lai mērvienība nenoklīstu tekstā prom no skaitļa. Piemēram: Ievesmas dzīts, Kaspars pirmās trīs vīna pudeles izdzēra sausas 2 h laikā.
• Pierakstot skaitļus, kam ir vairāk nekā 4 cipari — latviešu valodā šādam dalījumam izmanto nedalāmo astarpi. Piemēram. Jau pēc 7. vīna pudeles Kaspars bija pārliecināts, ka viņam izdosies pārdot savu lielisko glāžu komplektu vismaz par 100 000 latu!
• Saīsinājumos, ja saīsinājums veidots no vairākām daļām. Piemēram: Kaspara mīļākie vīni bija sarkanie u. tml.
• Nosaukumos, ja nebūtu vēlams, lai atsevišķas daļas nonāktu dažādās rindās. Piemēram. Dzerot astoto pudeli, Kaspars sajuta sevī uzņēmēja garu un sāka domāt par glāžu tirdzniecību; viņš varētu dibināt firmu “Paņem Dzert”.
• Jebkur citur, kur lietotājam rodas nepieciešamība pēc stabila savienojuma.

Te ir arī kāds cits raksts par šo tēmu, ja nu kādam rodas vēlēšanās palasīt, ko tīmeklī par šo tēmu saka citi: Nedalāmā atstarpe.

Personvārdu atveides spožums un posts

Ārā ir tāds laiks, ka sēdēšana iekšā sagādā teju vai fiziskas ciešanas. Par laimi - esmu atklājusi, kur tiešsaistē var noskatīties vecās "Americas Next Top Model" sērijas - nu arī pēc darba kādu nedēļu mani būs grūti atlīmēt no kompja datora (ja vien netiek piedāvāta ārā iešana). Saulīte dragā pa debess jumu tā, ka maz neliekas, dilles uz palodzes aug griezdamās, kā arī gaismas ir palicis neticami daudz. Tā, šī bija pieklājīgā parunāšana par laikapstākļiem. Tālāk sekos vaimanas un moralizēšana.

Šodien manā prātā mīdās doma par personvārdu atveidi un labumu/sliktumu, ko tā nes sabiedrībai. Iespējams, esmu jau iepriekš par to ieminējusies, bet nu še būs garāks pārdomu izklāsts.

Sākās viss gluži nevainīgi šorīt jau no paša rīta - tviteris piedāvāja kādu konkursu, kur par baltu velti daži gudrīši var tikt pie grāmatām. Ko nu man vairāk vajag! Ķēros pie atbilžu drukāšanas. Par nožēlu nācās secināt, ka manu zināšanu apcirkņos neatrodas ne tuvu viss nepieciešamais, tādēļ ekskursija pa Google likās īsti vietā.

Un te nu nācās pacīnīties - redz - konkurss bija par rakstniekiem un viņu darbiem. Ej nu tagad atrodi internetā ticamu informāciju latviešu valodā par cilvēku, par kuru neviens neko pat dzirdējis nav (nu vismaz es nebiju līdz šodienai). Protams, citās valodās šāda materiāla varētu būt atliku likām, bet tiec nu klāt, ja nezini pašu būtiskāko - kā to vārdu un uzvārdu oriģinālvalodā vai angliski raksta! Liels bija mans pārsteigums, kad pēc ilgstošas nesekmīgas bakstīšanās man izdevās no interneta dzīlēm izspiest, ka Oldess Hakslijs angliski ir ne vairāk un ne mazāk kā: Aldous Leonard Huxley (paldies, Wikipēdij). Ir kaut kāds loģisks ceļš, kā no latviešu valodas tādu izsecināt?

Mūsdienu neticami internetizētajā pasaulē ir ārkārtīgi nesaprātīgi lietot plikas atveidotās personvārdu formas un priecāties, cik glīti izskatās, cik viegli izrunāt un cik latviski visi burti iekšā. Es pat sliecos domāt, ka tā ir necieņa pret lasītāju.

Iedomājieties, piemēram, ziņu kādā interneta portālā: Ome Mailza Bauere uztetovējusi sev uz galvas mazo ērgli. Un bildes klāt nevienas. Tu, cilvēks, sāc domāt, ka internetā tādai bildei ir jābūt, tāpēc nolem doties meklējumos, jo uzskati, ka šādas zināšanas ārkārtīgi bagātinās tavu iekšēju pasauli un piešķirs dzīvei jēgu. Un tad attopies viens pats Google plašumos ar jautājumu - kā, sasodīts, lai to uzraksta meklētājam atpazīstamā formā?!

Un tā ir visu laiku... Cilvēki centīgi latvisko dažādas internacionālas lietas, pat nepacenšoties pievienot starptautisko nosaukumu, un tiem, kam kārojas papildinformācijas, nākas ciest un mocīties, uz labu laimi meklētājā ievadot dažādas burtu kombinācijas un zīlējot iespējamos variantus.

Jā, droši vien kāds teiks, ka - kāpēc tad mēs cīnījāmies par lieliskiem personvārdu atveides nosacījumiem? Kam tad mums ir domāts milzu pasaules atlants, kur visas pasaules vietas salatviskotas? Un kur skatās tikumības policija, ja reiz šādas pretvalstiskas runas iet tautās?

Saprotu bažas, bet vēlmes nemaz nav tik neizpildāmas - tikai pievienot oriģinālrakstību (vai labāk - angļu, ja ņemam vērā, ka papildinformācija arābu vai korejiešu valodā tāpat nebūs nekur liekama) personvārdiem, nosaukumiem un citām šaubīgām lietām, kad šīs reālijas pirmo reizi tiek minētas tekstā. Citādi nav aršana. Mēģināt pēc latviešu valodas rakstības meklēt papildinformāciju internetā ir tāpat, kā zīlēt kafijas biezumos - lieki un apgrūtinoši.