ceturtdiena, 2013. gada 18. aprīlis

Personvārdu atveides spožums un posts

Ārā ir tāds laiks, ka sēdēšana iekšā sagādā teju vai fiziskas ciešanas. Par laimi - esmu atklājusi, kur tiešsaistē var noskatīties vecās "Americas Next Top Model" sērijas - nu arī pēc darba kādu nedēļu mani būs grūti atlīmēt no kompja datora (ja vien netiek piedāvāta ārā iešana). Saulīte dragā pa debess jumu tā, ka maz neliekas, dilles uz palodzes aug griezdamās, kā arī gaismas ir palicis neticami daudz. Tā, šī bija pieklājīgā parunāšana par laikapstākļiem. Tālāk sekos vaimanas un moralizēšana.

Šodien manā prātā mīdās doma par personvārdu atveidi un labumu/sliktumu, ko tā nes sabiedrībai. Iespējams, esmu jau iepriekš par to ieminējusies, bet nu še būs garāks pārdomu izklāsts.

Sākās viss gluži nevainīgi šorīt jau no paša rīta - tviteris piedāvāja kādu konkursu, kur par baltu velti daži gudrīši var tikt pie grāmatām. Ko nu man vairāk vajag! Ķēros pie atbilžu drukāšanas. Par nožēlu nācās secināt, ka manu zināšanu apcirkņos neatrodas ne tuvu viss nepieciešamais, tādēļ ekskursija pa Google likās īsti vietā.

Un te nu nācās pacīnīties - redz - konkurss bija par rakstniekiem un viņu darbiem. Ej nu tagad atrodi internetā ticamu informāciju latviešu valodā par cilvēku, par kuru neviens neko pat dzirdējis nav (nu vismaz es nebiju līdz šodienai). Protams, citās valodās šāda materiāla varētu būt atliku likām, bet tiec nu klāt, ja nezini pašu būtiskāko - kā to vārdu un uzvārdu oriģinālvalodā vai angliski raksta! Liels bija mans pārsteigums, kad pēc ilgstošas nesekmīgas bakstīšanās man izdevās no interneta dzīlēm izspiest, ka Oldess Hakslijs angliski ir ne vairāk un ne mazāk kā: Aldous Leonard Huxley (paldies, Wikipēdij). Ir kaut kāds loģisks ceļš, kā no latviešu valodas tādu izsecināt?

Mūsdienu neticami internetizētajā pasaulē ir ārkārtīgi nesaprātīgi lietot plikas atveidotās personvārdu formas un priecāties, cik glīti izskatās, cik viegli izrunāt un cik latviski visi burti iekšā. Es pat sliecos domāt, ka tā ir necieņa pret lasītāju.

Iedomājieties, piemēram, ziņu kādā interneta portālā: Ome Mailza Bauere uztetovējusi sev uz galvas mazo ērgli. Un bildes klāt nevienas. Tu, cilvēks, sāc domāt, ka internetā tādai bildei ir jābūt, tāpēc nolem doties meklējumos, jo uzskati, ka šādas zināšanas ārkārtīgi bagātinās tavu iekšēju pasauli un piešķirs dzīvei jēgu. Un tad attopies viens pats Google plašumos ar jautājumu - kā, sasodīts, lai to uzraksta meklētājam atpazīstamā formā?!

Un tā ir visu laiku... Cilvēki centīgi latvisko dažādas internacionālas lietas, pat nepacenšoties pievienot starptautisko nosaukumu, un tiem, kam kārojas papildinformācijas, nākas ciest un mocīties, uz labu laimi meklētājā ievadot dažādas burtu kombinācijas un zīlējot iespējamos variantus.

Jā, droši vien kāds teiks, ka - kāpēc tad mēs cīnījāmies par lieliskiem personvārdu atveides nosacījumiem? Kam tad mums ir domāts milzu pasaules atlants, kur visas pasaules vietas salatviskotas? Un kur skatās tikumības policija, ja reiz šādas pretvalstiskas runas iet tautās?

Saprotu bažas, bet vēlmes nemaz nav tik neizpildāmas - tikai pievienot oriģinālrakstību (vai labāk - angļu, ja ņemam vērā, ka papildinformācija arābu vai korejiešu valodā tāpat nebūs nekur liekama) personvārdiem, nosaukumiem un citām šaubīgām lietām, kad šīs reālijas pirmo reizi tiek minētas tekstā. Citādi nav aršana. Mēģināt pēc latviešu valodas rakstības meklēt papildinformāciju internetā ir tāpat, kā zīlēt kafijas biezumos - lieki un apgrūtinoši.

21 komentārs:

  1. Šis mani vienmēr tracinājis. Ka nevar iekavās skaisti ierakstīt vārdu oriģinālajā rakstībā. Protams, lai izdomātu kā vārds rakstās svešvalodās, problēmu ir mazāk, ja labi pārzin attiecīgo valodu, teiksim man nav īpašu problēmu pietiekami labi uzminēt kā vārdus un uzvārdus raksta angliski vai vāciski, bet ar franču, spāņu un citām valodām ir beigas klāt.

    Vienīgais, ka neba mēs vienīgā valoda, kur personvārdus šādi pārveido, turklāt tā tradīcija. Ir gaužām veca un labi iegājusies.

    AtbildētDzēst
  2. Es runāju ar kursabiedru no Dienvidamerikas un ieminējos par Paulu Koelju. Viņš apmulsis uz mani skatījās vairākas sekundes, līdz saprata, par ko es runāju. Acīmredzot oriģinālvalodā to izrunā bez "j".

    Cits autors, kas var sagādāt izbrīnu, ir Čaks Palanjuks, kuru gan vajadzētu izrunāt "Palaniks" (vai varbūt "Polaniks"). http://chuckpalahniuk.net/author/faq#biographical-1

    Pirms vairākiem gadiem ļoti apjucis centos meklēt Viktoru Igo, kurš, protams, ir "Hugo", tāpēc, par spīti izpalīdzīgajai un intuitīvajai gūglei, neko nevarēju saprast.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nedomāju gan, ka kursabiedrs būtu apķērīgāks, ja Sarkasms teiktu Paulo Coelho, turklāt acīmredzot oriģinālā tomēr izrunā ar "j" vai līdzīgu skaņu: http://www.pronounceitright.com/pronounce/1185/paulo-coelho . Cita lieta, ka spāņu valodā runājošs cilvēks brazīliešu (tātad portugāļu val.) Coelho izlasītu kā Koelo.
      Starp citu, ar Vikipēdiju vajadzētu sākt. Latviski tulkotiem rakstniekiem der arī bibliotēku e-katalogi, tur vajadzētu būt autoru uzvārdiem arī oriģinālrakstībā.

      Dzēst
  3. 1) Kaut kādā ziņā ir arī labi, ka neuzbāžas visur ar tām iekavām. Varbūt nemaz nevajag tik "zinātniski pētnieciski?
    Iekavas liktu domāt, ka raksta rakstītājs, izdevējs un arī lasītājs nav pietiekami piesūkušies ar informāciju un ka vēl ir "jāskrien uz internetu" lasīt vēl. Vai neesam jau pārlietojušies internetu? ;)

    2) Starp citu, angļu valoda tiešām varētu būt citu valodu vidū viena no grūtākajām šai atveides aspektā, jo angļu valodas ortogrāfija ir viena no haotiskākajām jeb eklektiskākajām, neregulārākajām - tāpēc nav nemaz jābrīnās par "Oldesu"; citās Eiropas valodās turpretim ir pat diezgan liela konsekvence burtu un skaņu atbilstībās.

    3) Grūti būtu arī noteikt, kura tad ir tā "pirmā reize", kad tās iekavas jāliek. Piemēram, avīze jau publicējusi simtiem rakstu par ASV prezidentu, bet katrā rakstā "pirmajā reizē" iekavas taču neliksi? Vietas tērēšana. Un kurš un pēc kādiem parametriem noteiks, kura persona ir pazīstama, bet kura nav pazīstama? Tāpēc arī palikusi tradīcija, ka ne kādu iekavu nav. Avīzes negrib mocīties ar šīm dilemmām.

    Tiem, kam tiešām gribas plašāk pētīt, noderētu, ja mūsdienās vispārpieejamajā internetā būtu kāds vispārpieejams katalogs ar daudziem jo daudziem personu vārdiem (ideāli, ja par visām personām, par kurām jebkas jelkad ir latviski publicēts), bet, kamēr tāda "glosārija" nav - ir Vikipēdija, bibliotēku katalogi, kā jau minēts.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Vikipēdijā nez vai izdosies latviešu valodā atrast ļoti svaigas un mazsvarīgas lietas - tieši tās, par kurām būtu vislielākā interese meklēt papildinformāciju - par tetovētām vecmāmiņām, pasaulē lielākajiem kaķiem, dīvainākajiem sasniegumiem un neparastākajiem ieradumiem. Par to arī šīs pārdomas.

      Dzēst
    2. Nu, tad meklē "tattooed eagle/granny" vai "biggest cat". Kur problēma? Un pēc tam uzraksti Vikipēdijā jaunu šķirkli, lai tiek arī citiem. (Patiesībā nav arī tik grūti, izmantojot V., noskaidrot, ka Mailza angliski rakstāma kā Miles.)

      Dzēst
  4. Tieši tāpēc, lokalizējot Google apvāršņos pieejamo saturu, bieži vien tiek iekļauta čupiņa ar viegli kļūdainiem meklēšanas variantiem (piemēram, vārda Google vietā cilvis ieraksta Gogle), ja nu gadījumā meklētājs nezina, kā šo vārdu raksta pareizi. Lietas top, taču līdz tik šauram vaicājumam kā personvārdi visās iespējamajās valodu kombinācijās, visticamāk, tik drīz nevarēs tikt. Pacietību, tikai pacietību, un jums būs absolūti viss... Re, minimālo algu jau pacēla :)

    AtbildētDzēst
  5. Lielākajā daļā Eiropas Savienību valodu personvārdi netiek mainīti un tiek parādīti oriģinālā, tāda pati prakse bija arī Latvijā starpkaru periodā, kur aiz vārda oriģināla bija ievietota tā izruna latviešu valodā. Pieņem, ka līdzšinējā prakse ir pilnībā nostiprinājusies padomju periodā pēc analoģija ar vārdu atveidi krievu valodā.

    Tāpat šeit būtu lieki piebilst, ka reizēm ir gandrīz neiespējami uzminēt vārda oriģināl atveidi, piemēram kā tas ir Larošfuko gadījumā, kurš franču oriģināla ir La Rochefoucauld.

    Man ir ļoti žēl, ka valsts valodas centrs ir ļoti kūtrs šā jautājuma risināšana. Tas ko pats daru un uzskatu par labāko risinājumu - ir atsākt rakstīt vārdus oriģinālā (t.s., izmantojot latviešu valodā neesošos burtus - q, w, y u.c.), kas gan ir vienkāršāk, jo nav jādomā par tā atveidi latviešu valoda, gan godīgāk pret lasītāju.

    AtbildētDzēst
  6. Hei!

    Nāku lūgt tev padomiņu – kā rīkoties dažādās situācijās, kurās iesaistīts lietvārds + vajadzības izteiksme un kurās savukārt lietvārds + vajadzības izteiksme + nenoteiksme.

    Ja pareizi esmu sapratis, tad vajadzības izteiksme sev blakus pieprasa N. – jāstāda koki, bet situācijā v.izt.+ nenoteiksme lietvārds ir A. – jāsāk stādīt kokus.

    Ja konstrukcija ir šāda: liet.v. + v. izt. + nenoteiksme, tad liet. v. ir N. – koki jāsāk stādīt -?
    Un ko darīt, ja konstrukcija mazliet citāda – liet.v. + nenoteiksme + v. izt.? „Koki (kokus) stādīt jāsāk” -, vai šis stilistiski ir aplams variants un par to labāk aizmirst?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Cilvēk, Tu pats jau uz visiem saviem jautājumiem atbildēji!

      Galvenā lieta, uz kuru jāskatās - kurš vārds ar kuru ir saskaņots. Ja ir vajadzības izteiksme un lietvārds, tad lietvārdam būtu jābūt nominatīvā.

      Ja klāt ir arī darbības vārds, tad vajadzības izteiksme kā tāda lētas uzvedības dāma pārmetas uz darbības vārdu, kurš savukārt apžēlojas par pamesto lietvārdu un piesaista to sev (Jāsāk mazgāt muti - kas jāsāk? jāsāk mazgāt. ko mazgāt? muti.).

      Lai arī kādā secībā šos vārdus virpinātu, savstarpējais saistījums saglabājas. Muti mazgāt jāsāk / mazgāt jāsāk muti / jāsāk muti mazgāt / muti jāsāk mazgāt / mazgāt muti jāsāk / jāsāk mazgāt muti. Bet - jāmazgā mute, mute jāmazgā.

      Dzēst
    2. Paldies! No tevis teiktā izriet, lai kāda būtu vārdu secība, nenoteiksmes pievienošana vajadzības izteiksmei prasa A.
      Redz, es šobrīd skatos mācību materiāla, kas nācis no kādiem valodu kursiem, kur stāv rakstīts - "koks jāsāk stādīt pavasarī" (lietv. N. + vajadzības izteiksme + nenoteiksme); "jāsāk stādīt koku (vajadzības izteiksme + nenoteiksme + A.). Respektīvi, svarīgākais ir, vai lietvārdam blakus ir nenoteiksmes vai vajadzības izteiksme.

      Dzēst
    3. Lai arī cik izsmeļošs nebūtu piemērs, man vienīgajai šķiet dīvains vārdu salikums "koks jāsāk"? Kā koku var sākt? "Koks jāstāda".

      Neraugoties uz loģisko nesaprotamību, es arī pirmajā gadījumā tomēr lietotu akuzatīvu, jo vajadzības izteiksme attiecas uz nenoteiksmi - "koku jāsāk stādīt pavasarī".

      Dzēst
    4. Jā, piemērs ar "jāsāk stādīt pavasarī" nav padevies, tā ir, ja domā par konstrukcijām, bet aizmirst jēgu. Labi, "grāmata jāsāk rakstīt jau rīt" vai "jau rīt jāsāk rakstīt grāmatu". Vaina tajā, ka esam tendēti nenoteiksmi cieši piesaistīt jebkura darbības vārda personas formai, bet nenoteiksme var būt jebkurš teikuma loceklis, izņemot pielikumu. Vēl piemērs": "lēmums jāaiznes parakstīt priekšniekam". Bet, ja izveidotos vārdu virkne "dokuments jāliek parakstīt arī apkopējai", es mainītu vārdu secību uz loģiskāku - "arī apkopējai jāliek parakstīt dokumentu".
      Gundega

      Dzēst
    5. Es vakar samulsu pie šīs tēmas. Vajadzības izteiksme + es.
      Nu taču - jāmaina mani, nevis jāmaina es. Un kāpēc tad jāmaina grāmata?
      Vai man vienai šķiet, ka N pie vajadzības izteiksmes tomēr ir tāds stīvs un pretdabīgs?

      Dzēst
    6. Vajadzības izteiksme+vietniekvārds - tas atšķiras no lietvārda. Personas vietniekvārds ir akuzatīvā: jāpasauc draugs, bet jāpasauc mani, tevi, viņu, viņus... Bet ar lietvārdu viss ir kārtībā - arī nominatīvā skan gluži labi.

      Dzēst
    7. Piebildīšu ka ir juceklis arī pretējā virzienā ap baltvācu jeb vācbaltu vārdiem.

      Kāds tūrisma informācijas centrs sacer bukletu vai plakātu, kurā stāsta kā Stefenhāgens zīmējis barona Ostenzakena pili.

      Pēc tam nolīgtais tulks angļu vai vācu bukletā atstāj Stefenhagen un Ostenzaken, lai gan vajadzētu cilvēka rakstīt Steffenhagen un Osten-Sacken.

      Dzēst
  7. Sveika!

    Gribu arī es šeit rast kādu skaidrojumu. Esmu dzirdējis, ka dažkārt uzņēmīgi cilvēki jau ir izcīnījuši tiesības rakstīt visos dokumentos savu uzvārdu tādā formā, kādā tas ir viņu dzimtajā valodā, nepārveidojot atbilstoši latviešu valodas gramatikas normām, ievērojot nepieciešamās lietvārdu deklināciju galotnes, piemēram, vīr.dz. - s, bet siev.dz. -a vai e. Pieņemu, ka tas ir pareizi. Tagad nereti saskaros ar Latvijā dzīvojošu cittautiešu (pārsvarā krievu) dokumentiem, kuros rakstīts tā, it kā cilvēks būtu angliski runājošs. Vai tas ir kāds vispārējs standarts? Varbūt domāts, lai visā plašajā pasaulē tiktu lasīts vienādā izrunā?

    Piemēri -
    1) nevis Aleksandrs Dmitrovs, bet Alexander Dmitrov
    2) nevis Ludmila Bitča, bet Liudmila Bitch
    3) nevis Jurijs Vasiļjevs, bet Yuri Vasiljev.c.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nav īsti laika izvērstai atbildei, bet īsumā varu pastāstīt, ka ir divas lietas - personvārdu atveide un transliterācija. Jūsu minētie piemēri ir transliterācija, kad nepieciešams personas vārdu atveidot latīņu burtiem, lai vispār būtu skaidrs, ka tas ir personas vārds. Lai doma būtu skaidrāka - iedomājieties, ka minētie vārdi iepriekš ir bijuši nevis kirilicā, bet gan kādā arābu vai ķīniešu valodā.

      Par personvārdu atveidi - tā nepieciešama, lai vārds iekļautos valodas sistēmā. Par cilvēkiem, kas izcīnījuši kādas nebūt tiesībās - manā skatījumā - lecīgi kretīni. Atceros lieliskos gadus ziņu aģentūrā, kad, ieraugot kaut kādu dīvaini pierakstītu uzvārdu vai bezgalotnes formu, tā vietā, lai labotu saskaņā ar gramatikas normām, nācās apstaigāt gan redaktoru, gan žurnālistu, lai noskaidrotu, ka šķībā rakstība ir tiesā panākta personas vēlme. Tik vien kā rada pārpratumus un apgrūtina citiem dzīvi. Tāpat kā tie āksti, kas uzskata, ka viņu uzvārds ir nelokāms (piem., Poškus vai Ivars Tauraga) - visu var locīt, ja tikai zina - kā.

      Gramatika jau tāpēc domāta, lai valoda būtu universāls un intuitīvi lietojams rīks. Nav nevienam ne iedvesmas, ne pacietības meklēt visus tos dīvainos "tiesā panāktos sasniegumus".

      Dzēst
  8. `Spiedekļi` man galīgi nerādās labi esam. Tad vai nu `etiķetes`, kā jau ir labajā malā, vai oficiālais `birkas` , kas it kā svešāds, bet skaitās latvisks (Karulis raksta, ka varētu būt aizguvums no krievu [tātad slāvu] vai zviedru [tātad ģermāņu]...

    AtbildētDzēst
  9. Ērikam - man pavisam šaubīgi liekas, ka pamattekstā varētu būt burti, kādu nav latviešu alfabētā. Tikai otrādi - pamattekstā atveide (skaniski vistuvākais latviešu variants), iekavās oriģināls (vai divi: kirilica un latīņu alfabēts; attiecīgi arābu / japāņu / indiešu raksts un latīņu analogs pēc ISO jaunākās versijas attiecīgajai valodai).

    AtbildētDzēst
  10. Kādas vēl iekavas 21. gs un vēl interneta vidē. Oriģinālo formu kā uzlecošo uzrakstu un miers. Atstāt tikai oriģinālu arī nav prātīgi, jo teksts paliek nelasāms, smadzenes var samežģīt.

    AtbildētDzēst