trešdiena, 2017. gada 25. janvāris

Aktualitātes — rektors un personvārdi ar gramatikas kļūdām

Parunāsim šodien par problēmām. Lūgums atvērt prātu un nedaudz uzklausīt.

Pirmais jautājums — atkal no aizmirstības izvilktais jautājums par to, vai vārds un uzvārds ir indivīda personīgā darīšana, vai arī gramatika tomēr būtu jāņem vērā un tā ir arī sabiedrības darīšana. Diskusija tviterī bija visai sazarota, bet sākums apmēram te: mrserge

Jautājums ir par tādiem personvārdiem kā Oto/Otto, Rake/Rakke, Ate/Atte.

Mēģināšu paskaidrot īsi. Latviešu valodas rakstība kopē izrunu, izņemot tos gadījumus, kad pozīcijas dēļ kaut kas tiek izrunāts citādi. Piemēram, mēs zinām, ka jāraksta “pats”, nevis “pac”, kaut gan runātā tekstā vārda galotne nedaudz saplūst. Tāpat mēs zinām, kā raksta tādus vārdus kā “aka, bute, pape, trupe, klape”. Mēs arī protam locīt vārdus “medus, ledus” bez īpašām grūtībām. Bet — atliek šos vārdus uzrakstīt ar lielo burtu, kā pēkšņi galva ir tukša, gramatika vairs neeksistē, mēs grimstam aizmirstībā un uzskatām, ka neviens nezina, kā mūsu īpašo uzvārdu pareizi pierakstīt... Man ir skumji. Es ceru, ka jums arī.

Latviešu valodā ir tāds maziņš likumiņš — nebalsīgs līdzskanis starp īsu uzsvērtu un īsu neuzsvērtu patskani izrunā pagarinās. To mūsdienās māca 10. klasē. Attiecīgi literārajā valodā tā tam būtu jānotiek vienmēr, ja mēs gribam runāt pareizi un citiem saprotami. Pavisam banāls piemērs no dzīves — arī manā uzvārdā notiek šī līdzskaņa pagarināšana. Tā kā latgalieši ir tendētu uz īsumiem un lauzumiem, lielpilsētā man visai bieži pārjautāja, kāds īsti ir mans četrburtu uzvārds. Tad es atklāju pareizās izrunas formulu, un nu man divreiz jau gadiem neviens neko nav jautājis. Saprot ar pirmo reizi. Jauki, vai ne?

Tā ir gramatikas būtība — izpētīt valodas sistēmu un sakārtot likumus (kas ir pieejami ikvienam un nav nekāds noslēpums), lai palīdzētu radīt precīzu valodu, kur nevajag četras reizes skaidrot un beigās vēl rakstīt priekšā.

Neaizmirsīsim, ka mūsdienu gramatika ir divdesmitā gadsimta produkts. Laikā, kad uzvārdi tika dalīti, tās vēl nebija, kā arī — vācu baroniem tā diez vai būtu interesējusi, pat ja tā būtu. Tas ir jāņem vērā, rokoties dzimtas uzvārdu līkločos. Es saprotu, ka kādam vecvectēvam uzvārds bija, teiksim, Atte. No mūsdienu gramatikas viedokļa — uzvārds ar drukas kļūdu pašā viducī. Var, protams, izsliet galvu un teikt, ka visa dzimta lepojas ar vēsturisko drukas kļūdu, ka viņi vienmēr ir dzīvojuši ar drukas kļūdu un ka drukas kļūda ir viņu būtība. Bet var arī senču piemiņu godināt sešdesmit septiņos citos veidos — pasūtīt individuālas tapetes ar vēsturisko uzvārdu visai mājai, pielikt pie sienas dekoru, pasūtīt dzimtas kapakmeni ar vienojošu vēsturisko uzvārdu centrā un faktiskajiem apakšā, izšūt uz sava karoga un piekārt pie mājas... Nav tā, ka vēsturiskais uzvārds būtu pasludināts ārpus likuma. Tas vienkārši neatbilst mūsdienu gramatikas prasībām.

Es jau dzirdu argumentu, ka vajadzētu gramatiku pielāgot 21. gadsimta prasībām, nevis 21. gadsimta reālijas esošajai gramatikai. Es esmu atvērti domājoša persona, es saprotu šādu ierosinājumu. Un tam pat būtu jēga, BET (viens liels bet) — ļoti bieži šie gramatikas pārmaiņu alcēji ir cilvēki, kas ar gramatiku ir ļoti “uz jūs”. Un tas vedina domāt, ka problēma ir cilvēkos, kuri slikti pārzina gramatiku, nevis gramatikā, kura būtu tālu no cilvēkiem.

Gadās dzirdēt par cilvēkiem, kuri tiesājas, lai dabūtu sev tādu vai citādu uzvārdu. Man šķiet, es jau esmu teikusi, ko par to domāju. Vai arī nē, jo tas ir visai necenzēts dažādu fonēmu virknējums.

Pamēģināšu paskaidrot, izmantojot galēju piemēru. Iedomāsimies, ja es būtu izdomājusi, ka gribu, lai manu uzvārdu rakstītu TIKAI ar lielajiem burtiem. Jo tas taču ir mans uzvārds, es ar to varu darīt, ko gribu, vai ne? Un tad es iestātos partijā KPV (šķiet, ka tur pie publicitātes visātrāk var tikt), raudzītu iebāzties teju ikkatrā plašsaziņas līdzeklī un publiski lamātu visus žurnālistus, kas uzdrošinātos manu uzvārdu ar mazajiem burtiem rakstīt. Savukārt vēlēšanu biļetenā tas pavisam labi izskatītos.

Rezumējot. Uzvārds ir tikai pliks vārds. Lielais sākumburts nepadara to par kaut ko ārpus likuma. Daudzos uzvārdos neatbilstība gramatikai ir ieviesusies kādas kļūdas dēļ, nevis tāpēc, ka uzvārdam ar šādu kļūdu būtu kāda īpaša augstāko spēku svētība. Pirms gadiem 50–70 visi dokumenti tika rakstīt ar roku. Tāpēc divi manas mammas brāļi ir Civkāji un trešais — Ciukājs. Plika cilvēku kļūda. Viens nepaskatījās, otram bija vienalga, trešajam nepajautāja. Un es nemaz nezinu, kurš būs īstais variants.

Likumi ir vajadzīgi tādēļ, lai rakstītā un runātā pasaule būtu pēc iespējas paredzamāka un pārbaudāmāka. Lai gramatikas likumu kopa galvā jau laikus spētu signalizēt, ja kāds vārds nav pareizi uzrakstīts. Jo juridiskās sekas var būt visnotaļ aizraujošas.

Tiem, kas izlasīja tik tālu, veca anekdote:

- Vārds, uzvārds?
- Jā-jā-jānis Bē-bē-bērziņš.
- Jūs raustāt valodu?
- Nē, valodu raustīja mans tēvs, bet tas, kurš noformēja dzimšanas apliecību, bija idiots. 



Otra aktuālā problēma — atlaists (jau ir vai vēl tiks?) augstskolas SSE Riga rektors A. Pālzovs, jo valsts valodas zināšanu līmenis nav vismaz C1. Kaut arī latviešu valoda man ir sirdij tuva, šajā gadījumā nepiekrītu. Šorīt, 25. janvārī, Rīta Panorāmā bija īsa intervija ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju Jāni Vētru.

Runāja viņa par dažādām tēmām, no 15:45 pieskaras jautājumam par nepieciešamību rektoram zināt latviešu valodu augstākajā līmenī. Un šeit Vētras kungs pauda kādu domu, kam nevar nepiekrist — valodas zināšanas augstākā līmeņa vadītājiem nepieciešamas tādēļ, lai nevarētu atrunāties ar to, ka valodas zināšanu trūkuma dēļ ir pārkāpts likums, kaut kas nav ievērots vai palaists garām. Tas viss ir ļoti loģiski, bet šajā gadījumā to varētu risināt pavisam vienkārši — nosakot, ka šāda līmeņa izglītības iestāžu vadītājiem nepieciešams personīgais asistents, kura atbildība attiecīgi ir nepalaist neko svarīgu garām, tādējādi gādājot, lai nevērības dēļ netiktu pārkāpti likumi. Otrs variants — noteikt, ka valoda ir jāapgūst nepieciešamajā līmenī. Mums ir ļoti daudz pozitīvu piemēru, kas vedina domāt, ka cittautieši itin labi spēj apgūt valodu teicamā līmenī. Manu sirdi allaž silda Hosams Abu Meri. Un kebabus es pēdējā laikā ēdu tikai tāpēc, ka mani apkalpo latviski. Pat ja tie būtu tikai seši vārdi — galvenais ir attieksme.

Tātad — ir absolūta muļķība un tuvredzība atlaist augstākā līmeņa vadītājus un speciālistus TIKAI valodas zināšanu dēļ. To var risināt ar obligātiem asistentiem vai dot noteiktu laiku valodas apguvei. Te gan ir viena cita nianse — negribētos, lai šādi tiktu atvērta Pandoras lāde un beigās mēs attaptos, ka teju visur augstākā līmeņa vadītāji ir ārvalstnieki, teiksim, no dažām kaimiņvalstīm, kas latviešu valodu neprot un pat netaisās apgūt... Tā būtu ļoti skumja perspektīva. Te risinājumam jābūt tādam, lai gan vilks būtu paēdis, gan kaza dzīva (un ganiņš arī!).

29 komentāri:

  1. Kā ar uzvārdu, kurš ir latviešu valodas vārds ar noteiktu dzimtu. Piemēram, vilks (vīriešu dzimtas vārds) vai šķēle (sieviešu dzimtas vārds). Vai tas nozīmē, ka korekti latviskots uzvārds ir Inese Vilka un Andris Šķēlis?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ko nozīmē "korekti latviskots"? Latviskots no latviešu valodas? Uzvārdos nav jāskatās uz sugasvārdu (ja tāds ir), no kā uzvārds ir darināts. Var būt gan Andris Šķēle, gan Andris Šķēlis. Bet Inese Vilks gan nebūs. Būs Ivars Vilks un Inese Vilka.

      Dzēst
    2. Ja ir Jānis Vilks un Anna Vilka, tad kāpēc no Pērkons sieviešu dzimtē nelieto Anna Pērkona?

      Dzēst
    3. 32. No vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -ns, -ss, kas atbilst II deklinācijas līdzskaņu celma sugasvārdiem, atbilstošos sieviešu uzvārdus veido ar galotni -e, piemēram:

      Akmens - Akmene, arī: Akmins - Akmine

      Mēness - Mēnese

      Rudens - Rudene

      Zibens - Zibene

      Dzēst
  2. absolūti un nemaz netika apskatīta problēma ar cittautu uzvārdiem globalizācijas laikmetā. un pat nevajag 21. gs. - arī sendienās lielākā daļa ir cittautu, jo latvieši reti bija kungi, bet uzvārdus, kādus likt, bieži prasīja lielkungam ne nabaga lv zemniekam. un par precībām arī jau tviterī minēju, tieši latviskotie cittautu uzvārdi ir lielākā problēma ne Anna Vilks/-a! un iedomājoties, ka to katru mēs tagad latviskosim, ir iedomāties latviešus par dižāko un ievērojamāko nāciju pasaulē, kas ir buļļa sūdi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sanāktu pārāk garš teksts, līdz beigām neviens netiktu. Mēģināšu atsevišķi uzrakstīt.

      Dzēst
  3. Turpinot jau tviterī aizsākto diskusiju, piemērs ar rakstīšanu augšējā reģistrā man ar smīnu lika atminēties ilgās un bezjēdzīgās diskusijas par saīsinājumiem vārdu salikumam «akciju sabiedrība»: «a.s.», «A.S.», «a/s», «A/S», «as», «AS». Trīs no minētajiem piemēriem pirms 15 gadiem VVC (vai arī kā nu viņi tolaik tika dēvēti) atzina par labiem esam. Bet sabiedrisko attiecību skuķene no kāda ar hokeju un Krieviju saistīta lieluzņēmuma tāpat čakarēja prātu kaudzei reģionālo avīžu redakciju, jo viņa vēlējās tieši to vienu variantu, kuru korektori nevēlējās lietot neērtību dēļ.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Lai ieliek pēdiņās kā zīmola nosaukumu un lieto kaut pašu velna vecmāmiņu.

      Dzēst
    2. Juridiski AS «Latvijas Paparde» un «AS Latvijas Paparde» ir divas dažādas personas.

      Dzēst
    3. Pilnībā piekrītu. Otrajā gadījumā būs AS (vai a/s) “AS Latvijas Paparde”. Bet - ja viena konkrēta abreviatūra pieaugusi pie sirds, tad tas ir variants.

      Dzēst
  4. Latviešu valodas gramatika uzskatīja ka burts "s" uzvārdā Baļs ir galotne. Gramatika dabūja trūkties, uzvārdam pievienoju vēl vienu "s" un kļuvu par Baļss.

    Vārds un uzvārds ir ļoti būtiska cilvēka identitātes daļa. Kā tos rakstīt un attēlot ir indivīda tiesības uz identitātes saglabāšanu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Bet ne viens, ne otrs variants nav pretrunā ar gramatikas normām. Galotne var būt gan -s, gan -ss. No tā atkarīga locīšanas paradigma - Baļs, Baļa, Baļa, Baļu, Baļā vai Baļss, Baļsa, Baļsam, Baļsu, Baļsā. Sliktāk būtu, ja Tu būtu gribējis uzvārdā dubulto "b" ielikt.

      Dzēst
  5. Kā tur bija ar Endzelīnu un Spekki? Endzelīns teica, ka var jau rakstīt dirrsa, bet tā tik un tā paliek dirsa

    AtbildētDzēst
  6. Un kāds tad ir Jūsu latgaļu uzvārds, kuru izrunājāt savādāk? Saintriģējāt un nepateicāt!

    AtbildētDzēst
  7. Par personīgo asistentu - izklausās loti vienkārši, taču jurisdiski gan nav vienkārši - atbildība tik un tā ir amatpersonai, to nevar deleģēt asistentam.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Piekrītu, piekrītu. Es vienkārši esmu nedaudz naiva ideāliste, man vienmēr šķiet, ka ir arī vienkārši un ērti risinājumi, kuri varētu netikt izmantoti ļaunprātīgi.

      Dzēst
    2. SSER gadījumā korektais risinājums ka esošais rektors kļūst par asistentu jaunievēlētai personai, kurai valodas zināšanas atbilst likuma prasībām. Tādā veidā a-skola nezaudē profesionālu kadru (tiesa, ar valodas apguves problēmām) un ar likumiem arī viss ir kārtībā.

      Dzēst
  8. Vai gramatika ir radīta cilvēkiem, vai cilvēki - gramatikai? Kādēļ gramatiku, kas radusies 20.gadsimtā pasludināt kā kaut ko vienīgo, pareizo un negrozāmo?

    Ar argumentiem ad hominem ("ļoti bieži šie gramatikas pārmaiņu alcēji ir cilvēki, kas ar gramatiku ir ļoti “uz jūs”") oponentus nepārliecināsi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Drīzāk jautājums ir - kādēļ vispār ierobežot cilvēku izvēli ar valodnieku izdomātām gramatikas normām, kuras vairumam parasto mirstīgo ir pie vienas vietas? Kas jūs tādi esat, lai jauktos citu cilvēku dzīvēs?

      Dzēst
    2. To pašu var jautāt par medicīnu - kādēļ ierobežot, ko cilvēkiem ēst? Kādēļ vakcinēt? Kādēļ ir skolas? Kādēļ vispār kādam kaut ko māca? Redz, amizantākais ir tas, ka šīs normas NAV valodnieku izdomātas. Tas ir līdzīgi kā apgalvot, ka matemātiķi ir izgudrojuši matemātiku. Tā ir tikai likumu pierakstīšana un sistematizēšana. Valodā un matemātikā likumi pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs tos zinām un ievērojam. Lai arī valoda ir cilvēku radīta, tā balstās uz likumiem, kuri savukārt sakņojas loģikā, līdz ar to mēs spējam uzrakstīt arī tos vārdus, ko dzirdam pirmo reizi, spējam tos locīt.

      Dzēst
  9. Valoda balstās tikai tādos "likumos", kādus demokrātiski pieņem paši runātāji. Ja dubultie patskaņi uzvārdos vairumam cilvēku šķiet pieņemami, tad tā ir pareizi.

    Vēl jo vairāk, ir daudz robežgadījumu. Piemēram, uzvārds Atteka vai Ateka? Praksē ir manīti abi. Cēlies no māju vārda Attekas ar saprotamu izcelsmi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Kāpēc "vairumam"? Jūs saskaitījāt?

      Dzēst
  10. Kāpēc "vairumam"? Jūs saskaitījāt?

    AtbildētDzēst
  11. Labdien!

    Būšu ļoti pateicīga, ja palīdzēsiet! Runa ir par tiem sieviešu uzvārdiem, kuriem (pārkāpjot, visticamāk, likumu, khm, jā...) joprojām pasē kā akmenī iecirsts stāv vīriešu dzimtes uzvārds. Piemēram, cien. Rīgas Stila un modes tehnikuma direktore Silvija Voitišķis. Kā uzrunāt šo kundzi, nenodarot pāri viņai pašai un nepārkāpjot likumu?
    Vēl viens piemērs - Inga Akmens. Gan jau ir vēl.
    Liels, liels paldies jau iepriekš!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nereti cilvēki pie šādiem smalkiem uzvārdiem ir tikuši tiesas ceļā. Kā reiz kāda kundze, kuras uzvārdam galotnes vispār nebija. Tādēļ es ieteiktu vērsties pie šiem cilvēkiem un pajautāt, kā tad lai viņus uzrunā. Ja tā ir bijusi personas izvēle atkāpties no gramatikas, kas ļauj iztikt bez šādiem jautājumiem, tad pieņemu, ka personai nebūs iebildumu vadīt savas dienas skaidrojot. Cits gadījums ir ārzemju latvieši ar saviem iekonservētajiem uzvārdiem. Visvienkāršāk - nelocīt nemaz (jo aizlokot prom vienā virzienā var netīšām atlocīt atpakaļ nepareizi).

      Dzēst
    2. Liels paldies, ļoti noderēja Jūsu atbilde!

      Dzēst
    3. Liekas, ka Akmens ir leģitīma forma, jo to var locīt 6. deklinācijā. Atšķirsies tikai datīvs Akmenij. Līdzīgi, ja kungam būtu uzvārdā 6. deklinācijas lietvārds, datīvs būtu Smiltim. Ingai Akmenij jāzvana policijai, ja kāds saka "Akmenim".

      Dzēst
    4. Noteikti sieviešu dzimtē!

      Dzēst