piektdiena, 2013. gada 6. septembris

Pārdomas par terminoloģiju

Nedaudz pārdomu par terminoloģiju.

Noteikti ikviens ir pamanījis, ka dators un internets ar gadiem kļūst arvien draudzīgāks dažādām valodām un nāk pie lietotājiem viņu dzimtajā mēlē (it kā). Tāpat visi zina, ka ikviena informātikas pasniedzēja iecienītākās vaimanas ir par to, cik latviešu valodas terminoloģija ir dīvaina, nederīga un visādi citādi dzīvi apgrūtinoša.

Ja arī Tev, dārgo lasītāj, šķiet, ka latviskotāji savā centībā ir pārcentušies, lasi tālāk un domā līdzi (kaut nedaudz).

Mēs, cilvēki, divu triju gadu vecumā kā sākam runāt, tā arī turpinām bez mitas līdz sirmam vecumam. Valoda ir visur — plašsaziņas līdzekļi, apkārtējie cilvēki, literatūra, internets... pat domājam mēs kādā valodā! Lietojam valodu un lietojam valodas vārdus. Vienu pēc otra, citu pēc cita. Un dažādās nozīmēs atkarībā no konteksta.

Un te nu sākas grūtības — jo biežāk tiek lietots kāds vārds, jo vairāk nozīmju tam laika gaitā izveidojas. Piemēram, ja es teikšu sieriņš. Kas tas ir? Ja nav konteksta, tas var būt diezgan daudz kas — veca zeķe, biezpiena sieriņš, mazs siera gabaliņš, vienkārši mīļākais siers, pat vārgulis (kā to piedāvā tezaurs). Šādiem vārdiem ir nepieciešams konteksts, lai tiem vispār būtu kāda saturu nesoša jēga.

Bet kā ir ar terminiem? Ja es, piemēram, teikšu tastatūra. Kādi varianti zibēs acu priekšā? Citam melna, citam balta, citam bezvadu, citam ergonomiskā, bet lielos vilcienos — visiem viena — Datora ievadierīce, ko izmanto, lai ar noteiktā veidā izvietotu taustiņu palīdzību ievadītu datorā programmas un datus, kā arī veiktu noteiktas datora vadības funkcijas.

Lūk, tā tad arī ir terminu svētākā misija, augstākais uzdevums un funkcija — būt viennozīmīgiem, nepārprotamiem un no konteksta neatkarīgiem. (Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.)

Par terminiem īsti nevar izmantot ikdienas vārdus, jo tie var radīt pārpratumus, kā arī — ir atkarīgi no konteksta. Tāpat ikdienas valodā nav tik specifisku vārdu.

 
 
Un nu atpakaļ pie IT terminiem. Tātad — kas tiem latviešu valodā vainas? Kāpēc nav tik lielisku terminu kā angļu valodā, kur visu var vienkārši saprast? Pie visa vainīgi ieradumi. Angļu valoda, lai arī cik labi to prastu, ir un paliek svešvaloda tiem, kam cita valoda ir dzimtā. Līdz ar to arī visas tūkstoš ikdienas vārdu nozīmes līdz cittautiešiem nenonāk — nonāk tikai viena vai, augstākais, pāris, kas rada iespaidu, ka angliski visu var pateikt vienkārši, bet latviski jālien caur... nu, jūs zināt, kurieni.
 
Patiesībā angļu valoda ir viena liela miskaste, kur kaklu var nolauzt ne vienu vien reizi, ja mēģina kaut kam nopietnākam izburties cauri. Puse vārdu var būt jebkurā vārdšķirā, bet otra puse — nozīmē vismaz 10 radikāli dažādas lietas vienlaikus. Turklāt — angļu valodas lietotāju ir daudz un viņi ir slinki, līdz ar to — izvēlas vienkāršākos variantus.
 
Patiesībā viss ir skaisti vien tad, ja tiek piedāvāts konkrēts vārds ar konkrētu nozīmi. Tikko sākas kaut kādi frazioloģismi, oksimoroni un tēlaini izteikumi ārpus konteksta, tā saprast grūti ir visiem. Un vēl tā viņu tieksme visu apīsināt...
 
Jāņem vērā arī vēl kāda nianse — jaunas reālijas prasa jaunus apzīmējumus. Un ko darīt, ja tāda vārda nemaz nav? Tie paši touchscreen phones — labi, ir skārienjutīgie telefoni. Bet tik pat labi varēja būt arī glāstāmie telefoni — nekā tāda arāju tautai taču senāk nebija. Un kaut kā jau tas jaunais jānosauc, lai nesajauktu ar arklu, parasto telefonu vai teļu.
 
Padomājiet — mēs redzam uzrakstu cookies disabled un saprotam, ka kukiji ir diseibloti. Kāpēc gan lai kāds gribētu sacīt sīkfaili ir atspējoti? Vai arī link shared with contact — links nošērots ar kontaktu, kāds tur vēl saite ir kopīgota ar kontaktpersonu.
 
Bet būtībā te paši valodas lietotāji dara to pašu, ko terminologi — mēģina atrast terminus, kam būtu viena konkrēta nozīme, ko varētu vienkārši lietot. Tiesa — vienkāršie valodas lietotāji to dara visnotaļ brutāli — paņem gatavu citvalodas vārdu, ko fonētiski pielāgo savai valodai, vai arī darina kalku (iztulko vārdu un tulkojumam piešķir nepieciešamo nozīmi — cookie = cepums, mouse = pele u.tml.).
 
Terminologi cenšas darboties smalkāk — atrast (vai radīt) tādu vārdu, kam būtu ne tikai visas termina pazīmes, bet arī atbilstoša morfoloģiskā uzbūve, kas pati spētu pateikt priekšā, ar ko tad īsti ir darīšana. Tas pats cookie — termins sīkfails, manuprāt, ir visnotaļ izdevies — sīks un fails — vismaz aptuvena nojausma, par ko ir stāsts, rodas. Varētu jau arī teikt cepums, bet neko vairāk šis vārds nespētu pavēstīt. Tāpat arī mana senā sāpe — termināls un terminālis — šķiet, tikai filologi spēj saprast, ka pirmais ir īpašības vārds, bet otrais — lietvārds. Kaut gan šķiet tik vienkārši — kāds? — termināls (tāpat kā brutāls, fatāls, nazāls...), kas? — terminālis (tāpat kā kauslis, dokeris, nāsenis...).
 
Var jau sacīt — kāpēc neizgudrot pavisam jaunus vārdus? Varēt jau droši vien varētu, bet kurš tos visus jaunos vārdus gribētu mācīties? Tādi morfoloģiski darināti termini tādi pa pusei jauni vien ir, jo atsevišķas sastāvdaļas jau ir dzirdētas un kādas asociācijas tomēr raisa. Protams, tiem, kam no bērna kājas dators vien angliski runājis, būtu vienkāršāk saprast, ja settings būtu setingi, nevis iestatījumi, ja tools būtu tūļi, nevis rīkkopa, ja visu varētu dovnloudot, nevis lejupielādēt.
 
Latviešu valoda tomēr ir gana dzīva un gana liela, lai lietotāji censtos attīstīt terminoloģiju latviski (un piedevām tā tiktu lietota), tādēļ mans ieteikums — nākamreiz, kad gribēsies gānīties par to, ka saprast grūti, pirmkārt, doties meklēt skaidrojumu tezaurā vai akadTerm, kā arī — pacensties kaut nedaudz novērtēt terminologu veikumu un izvēlēto vārdu — varbūt tas ir vienkārši neierasts, nevis galīgas auzas.
 
Un nē, šī nebija slavas dziesma terminologiem un terminoloģijai, šis bija vienkārši skats no malas — no filologa alas.

14 comments:

  1. Visu cieņu, labi rūkts. Es pilnīgi visās elektroniskās ierīcēs, sākot ar datoru un beidzot ar bankomātu, cenšos izvēlēties angļu valodu. Jo es esmu no tiem, kas ar datoriem ir kopš deviņdesmitajiem, līdz ar to man ir ārkārtīgi sarežģīti iemācīties Terminoloģijas komisijas latviskotos nosaukumus. Tai pat laikā esmu pieķēris sevi pie domas, ka ir daži jaunieviestie termini, kas ar gadiem kļūst tik bieži lietoti, ka bez problēmām tos lietoju latviešu valodā. Piemēram, ja sīkdatni es jau gandrīz esmu pieņēmis, tad atverot latviskoto MS Word es jūtos tāpat, kā desmit gadus atpakaļ ar Nokia tālruni, kuram izvēlnei draugi uzlika arābu valodu — mēģinu iztēloties, ko kāds izvēlnes punkts varētu nozīmēt.

    AtbildētDzēst
  2. Joks ir tāds, ka angliski runājošā datoru pasaulē nekādu terminu nav. No laika gala komunikācija ar gudru ziņu ir veidota uz analoģiju un metaforu bāzes. Muļķīgi samākslot komunikāciju jau tā sarežģītajā datoru pasaulē ar izdomātiem terminiem.

    Sīkfails/sīkdatne ir reti nevieksmīgs termins - tas neatspoguļo nedz patieso jēgu, nedz būtību. Pieņemu, ka vairumam angliski runājošo lietotāju nav ne mazākās nojausmas par kādiem cepumiem ir runa viņu pārlūkos, bet tas netraucē ļaut vai liegt tādus glabāt. Viņi nezin, ka to pilnais nosaukums ir "maģiskie cepumi" - tie paši laimes cepumi - cepumi, kuros paslēpta ziņa.

    Darbībai share mūsdienu interneta kontekstā nav nekā kopīga ar kopīgošanu, bet tulkotāji ietiepīgi lieto tieši šo vārdu.

    Valoda ir vissvarīgākā sastāvdaļa lietotāja saskarsmē ar datoru. Saskarsme ir tieši tik ērta/efektīga, cik ātri lietotājs spēj nokļūt no punkta A uz punktu B. Tas ir 100 metru sprints, kurā izdomāti termini ir barjeras.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Saprotu domu, bet neredzu piedāvātu alternatīvu.

      Veidot metaforas latviski būtu vēl mazāk jēgas nekā turpināt jau iemīto terminoloģijas taciņu. Pie tam - vārda nozīme ir tas, ko ar to saprot - ja ar vārdu "kopīgot" cilvēki saprot "share", tad to tas arī nozīmē.

      Dzēst
    2. Tur jau tā problēma ka vārds "kopīgot" tiek dekodēts kā "share", kam beidzot ir kaut kāda nozīme. Šis "share" ir bedre ar ūdeni aiz barjeras.

      Jaunas metaforas veidot būtu tiešām nejēdzīgi, vairums esošo ir pazīstamas arī mūsu kulturā. Tā nav kalka. Protams jāievēro labskanība. Reizēm nāksies meklēt kaut ko līdzīgu, nevis atkārtot kā papagaiļiem tieši to pašu. Dažas metaforas (cepumi) nekad nebija paredzētas plašakai publikai un jāpieņem kādas tās vēsturiski izveidojušās bārdaino unix programmētāju galvās.

      Esmu laikam uzmācies jau visiem un visam ar savu "knipsi". Knipsis/knipšis ir mazpazīstams latviešu vārds, kas apzīmē maizes klaipa gabaliņu. Fotogrāfi knipsē. Es patvaļīgi esmu piešķīris šim vārdam jaunu nozīmi - ekrāna uzņēmums, ekrānšāviņš. Neviens nekad nav pārjautājis par kādu knipsi es runāju, bet runāju es par knipšiem nepārtraukti.

      Dzēst
    3. Pieņemu, ka terminologiem ar to fantāzijas lidoju tā ir, kā ir, tādēļ tie nereti izvēlas drošāko paņēmienu - turēties pie zemes.

      Tas Tavs knipsis ir visnotaļ saprotams - ir mums tāds sarunvalodas vārds "knipsēt" (www.tezaurs.lv/sv/?w=knipsēt).

      Šķiet, ka terminologiem bail izmantot zināmus vienkāršunas un sarunvalodas vārdus, jo nevar paredzēt, vai tā nebūtu Panodras lādes atvēršana ar neparedzamām sekām. Pie tam - jau vēsturiski iegājies, ka tie, kam ir vara, nekad neizvēlas vienkāršākos risinājumus :)

      Dzēst
    4. Par cepumiem pilnīgi piekrītu Oļegam. Arī angliski cookie apzīmē cepumu un tad sanāk, ka šīs valodas lietotāji, no konteksta izrauti, vairs nesaprot, par ko ir runa. Par cepumu, ko ēd, vai cepumu, ko kāds serveris klusiņām iemāna tavam datoram. Kaut gan, ieliekot šo vārdu kontekstā, nekādi pārpratumi vairs nevar rasties. Arī pats vārds ir foršs. Jā foršs nevis spridzīgs!
      Sīkfails vai sīkdatne ir neveiksmīgs, lieki tehniski pietuvināts it kā cookie būtībai. Un tikai lieliski ilustrē izpratnes trūkumu par cookie patieso funkcionalitāti datorsistēmās. Vai tas nozīmē, ka par sīkfailiem jāsauc visus failus datorsistēmā, kas mazāki par X baitiem? Un vai par sīkfailiem jāsauc sīkfailus, kurus pārlūkprogramma nesaglabā kā failus, bet, piemēram, datubāzē?

      Angļu valodas invāzija ir nežēlīga. Man šķiet, katru reizi, kad es dzirdu, ka sīkie karti sauc par mapi vai lejuplādēt vietā saka nolādēt, dievs nogalina kaķēnu. No otras puses abu šo vārdu nepareizais lietojums man uzlabo garastāvokli, ja es tulkoju sacīto atbilstoši dzirdētajam.

      Varēja izdomāt latviskojumu ombudam. Un atstāt spamu, jo, sorry, bet surogātpasts, mēstule vai kas tamlīdzīgs nestāv ne tuvu angļu lietvārdam vai darbības vārdam spam, kurš ir ar daudz plašāku nozīmi kā lieki sašaurinātais latviešu klons.


      Vienkārši būtu jauki, ja valodnieki reizēm nolaistos no savām Olimpa stratosfēras virsotnēm un piedāvātu terminus, kas skan jauki un, iespējams, tikai iespējams, reizēm ir tiešs tulkojums no oriģināla.

      Dzēst
  3. Tiešām būtiskākais ir saprast, ka teju lielākā daļa datorterminu ir radusies, kādai cipargalvai to izdomājot. Nemaz nav tik ačgārni ļaut šiem terminiem latviskoties tautiski, nevis terminoloģiski.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Un zobus arī katrs lai sev labo pats, jo katrs taču vislabāk jūt, kas tur paša mutē notiek, ne?

      Dzēst
    2. Analoģija īsti nevietā jo mēs visi esam zobārsti. Mēs varbūt netaisam zobārstu urbjus, bet zobārsti mēs esam visi. Raugi, ne jau urbju taisītāji izdomāja zobu labošanu - zobārsti to izdomāja. Un urbju taisītāji tikai izpilda pieprasījumu pēc urbjiem ar kuriem vieglāk labot zobus. Bez zobārstiem tie urbju taisītāji nevienam nav vajadzīgi un viņi nav arī vajadzīgi ja viņi taisa urbjus kuri ir neērti/nestrādā.

      Dzēst
  4. OK. Bet ar tiem termināļiem gan galīgi nav tik vienkārši, kā Tu šeit centies iztēlot. Jo ir taču festivāls, kapitāls, areāls, intervāls, faktoriāls...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu nav arī tik sarežģīti, jo nav tādu vārdu kā "kapitālis", "areālis", "intervālis" un " faktoriālis".

      Dzēst
    2. Par to jau ir runa. Tieši tāpēc daudziem tas terminālis nepatīk. Ja ovāls, ideāls un kapitāls bez problēmām var būt gan īpašības vārdi, gan lietvārdi, tad kāpēc gan lai termināls nevarētu?

      Dzēst
  5. Spiedpoguplakandēlis - taustatura

    AtbildētDzēst