trešdiena, 2013. gada 10. aprīlis

"Nekavējoši" - ko ar to lai iesāk?

Ir man tāds profesionālais kretīnisms - no rīta klausos, kā diktori (cits labāk nostādītā balsī, cits drebelīgāk) lasa ziņas, un domās laboju viņu sacīto. Sīkumos, protams. Mēdz teikt, ka filologiem nav sliktu vārdu. Tā ir, ja vien šie vārdi atrodas pareizajā kontekstā.

Tā nu neliels veltījums rīta ziņās bieži dzirdētajam vārdam "nekavējoši". Nezinu, vai kāds par to ir aizdomājies, bet jau pirmsākumu pirmsākums - skaidrojošā vārdnīca - bilst, ka šāds vārds būtu nevēlams. Te vajadzētu nedaudz plašāk uz šo draugu palūkoties, nevis vienkārši izmest mēslainē pie miskastēm, benčikiem un birstēm.

"Nekavējošs" pēc saviem radu rakstiem būtu lokāms darāmās kārtas tagadnes divdabis, kam pēc būtības un sūtības būtu jānosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes stāvoklis, kādā tas atrodas kādu laiku (neba nu pati izdomāju - norakstīju no 7. klasei domātas mācību grāmatas). "Nekavējoši" - attiecīgi no šāda divdabja darināts apstākļa vārds vai arī šī divdabja vīriešu dzimtes daudzskaitļa forma.

Ar divdabi būtu diezgan vienkārši - nosauc kaut ko tādu, kas nekavē, piemēram, Tantes pie trepju telpas rādīja ar līkiem pirkstiem uz pirmklasniekiem, kas laikus devās uz skolu, un čukstēja: "Re, nekavējoši bērni." Mazais Pēterītis lidostā pētīja sarakstu un centās atrast kaut vienu nekavējošu lidmašīnu.

Izdomāt pareizus piemērus ar apstākļa vārdu ir nedaudz sarežģītāk. Nu, piemēram, Ivars, ieraudzījis, ka pulkstenis rāda 21.55, nekavējoties devās lēnā skrējienā uz bodi. Viņam tas izdevās nekavējoši - paspēja laikus. Govs rāja mietu, pie kura bija piesieta: "Tu mani kavē! Pārstāj uzvesties kavējoši un uzvedies ne-kavējoši!"

Lai arī cik no zaļas zāles izpīpēti piemēri arī neliktos, tīri gramatiski tie ir pareizi (cits jautājums - cik viegli saprotami). Nepareizi šis vārds ir tad, ja to lieto kā vārda "immediately" tulkojumu, piemēram, Bedres sasniedz milzu apmērus, vīriem ar lāpstām jārīkojas nekavējoši. Ivariņš, palicis bez brokastu putras, pieprasīja nekavējošu mātes rīcību šīs problēmas risināšanā.

Šādi nav pareizi un tā darīt nevajag, pamatojumu sk. iepriekš. Pareizāk būtu vai nu lietot tūlītēji, nekavējoties vai uzreiz, vai arī pārveidot teikumu: Bedres sasniedz milzu apmērus, vīriem ar lāpstām jārīkojas nekavējoties. Ivariņš, palicis bez brokastu putras, pieprasīja tūlītēju mātes rīcību šīs problēmas risināšanā // pieprasīja, lai māte rīkotos tūlīt.

Nu tā apmēram.

Papildināta: 14.04.2013.

Pēc šī ieraksta nolēmu pajautāt arī Kušķa domas (ielūkojoties grāmatā, protams). Izrādās, pret vārdu "nekavējoši" vērsies jau Endzelīns, novērtējot to kā nelaimīgu vārdu, kas, iespējams, radies kancelejās, mēģinot atdarināt krievu valodas vārdus "ņemedļiteļno" un "nezamedļiteļno". Tiesa, neko daudz vairāk par to, ka jālieto tikai un vienīgi pareizais vārds "nekavējoties", Kušķis gan nepasaka.

7 komentāri:

  1. Par divdabjiem runājot, mani nomoka jautājums, vai Ivariņš to pieprasīja, nomezdams karoti uz galda vai nometot karoti, proti, vai abu formu lietojumā ir kādas nianses?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Īpašas atšķirības nav.

      -dams/-dama: Daļēji lokāmie divdabji parasti norāda blakus kustību, kas pavada galveno darbību.

      -ot/-oties: Nelokāmie divdabji ar -ot, -oties parasti nosauc pavaddarbību, kas notiek reizē ar pamatdarbību.

      Dzēst
  2. Hei! Jau labu laiku tavs blogs man nāk talkā neskaidrību gadījumā, bet nu gan man no pasīva lietotāja jākļūst par aktīvu un jājautā, kā tad ir ar to divdabja teicienu, kuru veido divdabis ar „-ot” un „-oties”. Vai, piemēram, šajā teikumā tas ir lietots pareizi vai tomēr ne.

    Sākoties 21. gadsimtam un informācijas apmaiņas intensitātei palielinoties ar ģeometriskas progresijas cienīgu ātrumu, šķiet, ka pasaules sabiedrības zināšanu līmenim vajadzētu augt tikpat strauji, pārskatāmā nākotnē sasniedzot vēl pasaules vēsturē nekad nepiedzīvotu izglītotības un kompetences līmeni(..)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Redzu trīs dd-teicienus - divi vienlīdzīgi sākumā un viens piedāvātā fragmenta beigās. Stils gan nedaudz smagnējs, bet gramatiski viss, šķiet, ir kārtībā (partikulu "vēl" gan vajadzētu pārvietot, lai tā atrastos pirms "nekad").

      Ir ārkārtīgi jāpacenšas, lai divdabja teicienu lietotu nepareizi - pat ja to aizmirst atdalīt ar komatiem, parasti novietojums un funkcija ir kārtībā.

      Vienīgais izņēmums, kad cilvēki mēdz jaukt lietas, ir, piemēram "Skolotājs pieķēra Jānīti, lūrot meiteņu tualetē." - šajā gadījumā divdabja lietojums norāda, ka skolotājs ir tas, kurš lūrēja. Lai lūrētājs būtu Jānītis, jālieto cits divdabis: "Skolotājs pieķēra Jānīti lūram meiteņu tualetē."

      Dzēst
  3. "Nezinu, vai kāds par to ir aizdomājies, bet jau pirmsākumu pirmsākums - skaidrojošā vārdnīca - bilst, ka šāds vārds būtu nevēlams."

    Arī vārds "aizdomāties" ir nevēlams. Tiešs tulkojums no krievu valodas. ;)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, es te visu tulkoju no krievu valodas. Kā arī - domāju krieviski, ēdu krieviski un, protams, lamājos krieviski. Tāpat mans mērķis ir iefiltrēties un sagraut visu no iekšienes.

      Cilvēk - ja Tu aizrādi, bet nepiedāvā alternatīvas - aizrādījums netiek ņemts vērā.

      Vārdnīca apgalvo, ka vārdam "aizdomāties" nekādas vainas vis nav: http://www.tezaurs.lv/sv/?w=aizom%C4%81ties

      Tāpat taču latviešu valodā ir vārdi: aizsapņoties, aizrunāties, aizsirdīties (apvidvārds) - tie arī būtu no krievu valodas?

      Dzēst
  4. Bez `šaubu ēnas` - nekavējoties, bez kavēšanās, acumirklī, tūlīt pat...
    Bet te jau [augstāk - no tās 7. klases grāmatas] minēts [garāmejot] svarīgs mirklis: - ošs ir DARĀMĀS kārtas divdabjiem: ziedošs koks, dziedoša meitene. Tādēļ daudzviet sastopamā forma `nākamais` [tramvajs, gads, cilvēks rindā pie reģistratūras] `atbilst` veidojumiem `ziedams pumpurs, dziedams puika, ēdams bērns`. Še visur tikai -ošs, tostarp nākošs, nākošais, nākošā [ no `nākt` vispār neveidojas ciešamās kārtas divdabis; zināms, nosacīts izņēmums - bet tas jau CITS vārds - `tas panākams ar skaidrošanu, bet nav panākams ar draudiem`].

    AtbildētDzēst