Ar mani tā pēdējā laikā tā gadās, domājot par valodu. Līdz šim es tikai maigi košļāju valodniecības teoriju un interpretēju to sev saprotamākā formā. Bet nu dažas lietas pašas pārstrādājas man galvā un top skaidras.
Vakar es domāju par kādu jautājumu, par kuru, šķiet, varētu prātot es vienīgā. Man šķiet, citus tādas problēmas nenomoka - kādu locījumu lietot ar vārdu "palūgt" - datīvu vai akuzatīvu - palūgt klientus vai palūgt klientiem?
Tad es to gluži kā matemātikā reducēju formu līmenī - nenoteiksme+ko? / nenoteiksme+kam?. Ievietoju citu mainīgo, un rezultāts tapa skaidrs - lūgt maizi / lūgt maizei. Objekta un subjekta attieksmes!
Sajutos teju vai kā svēto grālu atradusi - ja kāds lūdz paņemamu lietu (vienkāršojot), tad viņš lūdz "ko?"; ja lūdz kādam, tad lūdz "kam?". (Palūgt draugam naudu // palūgt draugus Dievam.) Protams, ir vēl vesels klājiens papildu teorijas (piemēram, vārdnīcā pie vārda "lūgt" ir "kā?" - lūgt maizes). Ja kāds grib pētīt, var rakt, bet es atbildi uz savu visnotaļ vienkāršo jautājumu atradu (un sajutos dižen priecīgi).
Otra lieta - šodienas meditācija par tēmu "kā lai paskaidro, kāpēc es izlaboju to, ko izlaboju".
| Savienojiet iesūtni ar sociālajiem tīkliem, un tā automātiski atjaunina adrešu grāmatu ar jūsu kontaktpersonu jaunāko informāciju. | Savienojiet iesūtni ar sociālajiem tīkliem, un tā automātiski atjauninās adrešu grāmatu ar jūsu kontaktpersonu jaunāko informāciju. |
Tātad - kā lai paskaidro, kāpēc tagadne tomēr zaudē cīņā par vietu nākotnei. Protams, atbilde ir elementāra un pat piektklasniekam nenāktos domāt, bet es tomēr padomāju, līdz izomāju.
Kaut arī teikumam ir divas neatkarīgas daļas, tās vēsta par kaut ko vienu, līdz ar to darbības vārdu laikiem jābūt saskaņotiem. Tā kā ir minētas divas darbības - savienošana un atjaunināšana, nedaudz jāpievēršas to savstarpējām attieksmēm. Ir visai skaidri redzama cēloņsakarības nozīme (re, kādus garus vārdu es protu rakstīt!) - atjaunināšana var notikt tikai tad, ja ir bijusi savienošana. Līdz ar to abi darbības vārdi nevar tikt lietoti tagadnē, jo darbības nenorisinās vienlaikus. Ja viena ir tagadnē, tad otrai jābūt nākotnē.
Vēl kāds variants - var lietot divdabi. Bet to gan labāk tikai tad, ja skaidrs, ka darbības notiek reizē. Piemēram, Ar skaļu blīkšķi saplīstot krūzei, kaķis palēcās gaisā par triju augumu tiesu. Var taču būt tā, ka kaķis lido gaisā tik ātri pēc krūzes plīšanas, ka izskatās pēc vienlaicīgas darbības?
Izlasīju vēlreiz piemēru par kaķi un iedomājos, ka komats šī teikuma pirmajā daļā varētu krietni vien mainīt nozīmi, ja būtu lietots šādi: Ar skaļu blīkšķi, saplīstot krūzei, kaķis palēcās gaisā par triju augumu tiesu. Mazie filologu prieciņi.
Un tagad es iešu padomāt - dzīve ir lieliska vai tomēr visai nožēlojama, ja viens no priecīgākajiem prieciņiem ir spēlēšanās ar komatiem un vienas saknes vārdu atkārtošana teikumā.
Latviešiem izzudusi dalāmu un nedalāmu lietu izjūta, tāpēc ikdienā ierasts lūgt maizi. Taču, ja maizes kukulītis sver 2 kilogramus, diez vai maltītes laikā lūgsim maizi :)
AtbildētDzēstKad lieta ir dalāma, bet vajadzīga tās daļa, latviešu valodā vēlams izteikt daudzumu ģenitīvā - lūgt maizes, piebērt sāls, pieliet eļļas, dzert ūdens, iegādāties benzīna, patērēt gāzes, lasīt ogu u.tml. Lai nerastos pārpratumi, var precizēt daudzumu, iestarpinot tādus vārdus kā mazliet, drusku, drusciņ, nedaudz, pāris, gabalu, riecienu, riku, sauju, malku, pilienu, krūzi, karotīti, riekšavu, vāceli u.tml.
Akuzatīvs ir viss daudzums, ģenitīvs ir daļa.
Kad lieta ir nedalāma vai vajadzīgs viss objekts, lietojams akuzatīvs.
Iegaumējuši šo likumību, jūs sapratīsit, kas par zvēru vai nezvēru svešvalodās ir partitīvs un kāpēc angļu valodā tiek lūgts piena ar norādi 'some milk'. :) Juristiem svarīgi to zināt, jo Civillikumā minētas dalāmu un nedalāmu lietu atšķirības.
Šis izskatās pēc lieliska izraksta no lietuviešu valodas gramatikas rokasgrāmatas. Latviešu valodā tomēr šie likumi tik strikti vairs nedarbojas.
DzēstLabdien!
AtbildētDzēstKā rakstās "savulaik" - "savulaik" vai "savlaik"?
Paldies!