pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

Punkts (pieturzīme, nevis darbu mešana pie malas!)

Februāris ir gada īsākais mēnesis - atruna, kas der jebkādai neizdarībai un slinkošanai!

Gada īsākajam mēnesim piedien mazas lietas. Mazākais, kas atrodams tekstā latviešu valodā - punkts. Droši vien visi par punktu visu zina, tāpēc pastāstīšu pāris specifiskākas lietas.

Punktu lieto aiz arābu cipariem, kas apzīmē kārtas skaitli. Punkts aiz kārtas (kārtas - pirmais, otrais, .. simtais, .. miljonais utt.; pamata - viens, divi, .. simts, .. miljons utt.) skaitļiem sastopams vien nedaudzās valodās, tostarp latviešu. Lietuvieši un citas tautas izlīdzas ar apzīmējošām konstrukcijām un ko tik vēl ne, lai norādītu, kā skaitlis pareizi jāsaprot - kā kārtas vai pamata. Jo ir starpība - es šodien šokolādi ēdu 1 reizi un es šodien šokolādi ēdu 1. reizi (= es šodien ēdu vienu reizi; es šodien ēdu pirmo reizi).

Pierakstot datumu, būtu labi atcerēties, ka aiz visiem kārtas skaitļiem jāliek punkts - arī aiz gada, piemēram, sviestmaize derīga līdz 30.02.2012. No skolas laikiem visi droši vien atceras, ka aiz romiešu cipariem punktu neliek. To atļaujas iekabināt vien tad, ja brašais romiešu cipars viens pats veido veselu teikumu.
I. Kartupeļu mizošanas apskats.
II. Kartupeļu vārīšanas apskats.

Latviešu valodā, pierakstot laiku, starp stundām un minūtēm liek punktu, nevis kolu, kā daudziem labpatīk. Piemēram, pagrīdes saldumu veikals šodien strādā no 15.00 līdz 17.30. Reizēm ziņās vai citos tekstos apaļas stundas mēdz pierakstīt ar diviem cipariem, nulles minūšu vietā nemaz nepūloties ieklabināt. Jāteic, ka man subjektīvi labāk tīk, ja tās nulles tur tomēr ir - tā tekstā ir vieglāk orientēties un pamanīt būtisko (ja šis būtiskais ir laiks).

Senākos laikos punktu lika arī starp garāku skaitļu cipariem, lai tos būtu ērtāk uztvert. Mūsdienās latviešu valodā izlīdzas ar atstarpi, nekādus punktus neliek, jo tas var radīt pārpratumus - ej nu sazin - punkts ir tikai atdalītājs vai tomēr kāds to ierakstījis komata vietā. Uztveres ērtībai atdala pa trim cipariem, sākot no labās puses. Ja ir četrciparu skaitlis, atstarpi parasti nelieto. Piemēram, Alberts sapņoja pat fantastisku algu - par 123 000 latu gadā, taču saņēma vien 5000 latus.

Un nu tas, ko visi allaž vēlas zināt - paraksti vēstuļu apakšā. Tur punktus neliek - ne aiz paraksta, ne aiz vietas un laika, ja laiks pierakstīts ar vārdiem, ja datums minēts tikai arābu cipariem, tad punktu liek. Piemēram:

Dārgais Induli,
gaidīšu Tevi uz siltām vakariņām parīt pie siltumnīcas.
                                                                                  Ārija
Plēšauniekos
2012. gada 27. februārī


P.S. Ēdamo paņem līdzi pats - ko nu Tev kārojas!

Tiesa - es parakstoties priekšroku tomēr dodu vietai un laikam nominatīva, kaut gan arī lokatīvs ir pamatos - kur un kad bija rakstītājs, tapinot savu sacerējumu.

10 comments:

  1. Es teiktu, ka minūšu nulles noteikti nevajag, ja pirms stundām ir vārds "pulksten" vai saīsinājums "plkst".

    Un manā jaunībā (vai vismaz skolas gados) aiz uzrunas lika izsaukuma zīmi, nevis komatu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Izsaukuma zīmi pēc uzrunas liek joprojām. Komatu liek tad, ja visa konstrukcija ir viens teikums, tiesa - tad izskatās nedaudz neveikli, ja sāk tekstu ar mazo burtu.

      Dzēst
  2. Paldies par apskatu. Mani samulsināja šis un tas šajā teikumā: (..) fantastisku algu - par 123 000 latu gadā, taču saņēma vien 5000 latus. Kādēļ pirmajā gadījumā "lati" ir Ģ., bet otrajā - A.? Vai pirmajā gadījumā lietojams arī D.?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. "Lati" pieskaņojas skaitlim. Latviešu valodā skaitli 1000 var izlasīt divējādi - kā lokāmo "tūkstotis" un nelokāmo "tūkstoš". Ar lokāmo formu vienmēr būs lietojam Ģ - "tūkstotis kā?".

      Ja skaitli teikumā izlasa skaļi, tad top skaidrs, kādu locījumu tas prasa, šajā gadījumā - "sapņoja par simtu divdesmit trīs tūkstošiem latu, bet saņēma vien piectūkstoš latus". Protams, var arī otrajā gadījumā lietot lokāmo formu - "piecus tūkstošus latu".

      Te nedaudz vairāk par skaitļiem tekstā http://vardotaja.blogspot.com/2011/02/cipari-teksta.html

      Dzēst
  3. Man īsti nav skaidra punktu lietošana šādos gadījumos. Piemēram, vai ir pareizi rakstīt 2.3. attēls, 2.a attēls? Manuprāt, šis ir pareizais lietojums. Ja jā, tad jāsaka, ka daudzas valsts institūcijas grēko un pat oficiālās instrukcijās pieprasa tulkot savādāk.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tas ir numerācijas un uzskaites, nevis punkta kā pieturzīmes lietošanas jautājums. Ja izdosies atrast kādu autoritatīvu materiālu, kur aprakstīta numerācijas un uzskaites veidošana latviešu valodā, varētu raudzīt šajā jautājumā iedziļināties.

      Dzēst
  4. Kā pareizi būtu rakstīt datumu+vietu oficiālā vēstulē, līgumā. Itsevišķi, ja tas norādīts vēstules galviņā, nevis noslēgumā?
    Rīga, 07.10.2013.
    vai
    07.10.2013., Rīga
    Un vai otrajā gadījumā aiz "Rīga" liekams punkts? Un varbūt "Rīga" vakjag lokatīvā?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Varētu ieteikt meklēt atbildi V. Skujiņas grāmatā "Latviešu valoda lietišķajos rakstos".

      Dzēst
    2. Ja vieta un datums ir norādīti atsevišķi, nevis saistītā tekstā, kur komats nav vajadzīgs, http://publications.europa.eu/code/lv/lv-4100100.htm iesaka rakstīt šādi: Rīgā, 2013. gada 7. oktobrī

      Dzēst
  5. Labrīt!
    Kā, lūdzu vēstules tekstā būtu pareizi rakstīt datumu? Ja vēstulē ir daudz atsauces uz notikumiem dažādos gados un dažādos mēnēšos, tad sanāk ka ir daudz "gadi"
    Paldies!

    AtbildētDzēst