Kā tik tajā rudenī nav — visvisādi brīnišķīgi svētki — Mārtiņdiena, Lāčplēša diena, 18. novembris, Andreja diena un kas tik vēl ne.
Zinu, ka latvieši ir īgna un depresīva kapu tauta, kam atceres dienas ir sirdij tuvākas nekā svētki, bet, neraugoties uz to, būtu lieliski atcerēties, ka svētkus svin. Tāpat arī dažādas dienas svin, nevis atzīmē. Protams, var jau būt, ka ir cilvēki, kas neko nesvin, tikai atzīmē — pieiet pie kalendāra, apvelk pelēku rimbuli ap Mārtiņdienu, un tādējādi Mārtiņdiena ir atzīmēta, bet tie droši vien ir atsevišķi gadījumi. Pārējie dzīvespriecīgie svētku mīļotāji svin.
Vienīgais izņēmums, kad varētu par kādu dienu teikt atzīmē, ir dažādu sērgu dienas. Pasaules iesnu un klepus dienu nez vai izdosies nosvinēt.
Tiesa, šis ir tikai ieteikums, nevis akmenī kalts likums, jo arī Latviešu valodas vārdnīcā (tajā, kas sarkana) svinēt ir vārda atzīmēt trešā nozīme. Tāpat arī sinonīmu vārdnīcā vārdam svinēt ir tikai trīs legāli sinonīmi, no kuriem trešais ir sarunvalodas vārds šādā nozīmē - svētīt, atzīmēt, dzert.
Tā ka nav spiesta lieta visu svinīgi svinēt, vārdnīcas pieļauj arī atzīmēšanu, taču labais tonis un intelekts prasa, lai svinēšanas tomēr būtu vairāk (vismaz priecīgāk izskatās, ja arguments par koptu valodu neuzrunā pietiekami).
P.S. Dažādas bēdīgas dienas var pieminēt, savukārt nesaprotamus pasākums (kur nav skaidrs — paredzēta smiešanās vai raudāšana) var aizvadīt.
Šo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēstjāatzīmē, ka svinēšana un dzeršana ir cieši saistītas ... nez ko tas liecina par latviešu godiem un citām kolektīvām izdarībām?
AtbildētDzēstdroši vien to, ka latviešiem pēc krietnas dziedāšanas jebkurās svinībās ir sausa rīkle!
AtbildētDzēst@Laumai
AtbildētDzēstSvinēšana visās kultūrās ir saistīta ar apreibinošu vielu lietošanu. Tās tiek lietotas arī daudzās rituālās darbībās.
Svētki pēc definīcijas ir kaut kas neikdienišķs, lai arī mēs vēlētos, lai tie būtu katru dienu.:) Cilvēkiem ar ziemeļniecisku mentalitāti ir nepieciešams nojaukt atturības barjeras un svētki tomēr ir kolektīvs pasākums.
Neuzskatu, ka svinēšanas un dzeršanas lingvistiskā saite liecina ko sliktu (jautājums tomēr bija retorisks) par mums kā tautu un mūsu svētkiem, un ka esam kaut kas īpašs. Ja nacionālmazohismā nevēlamies sev pelnus uz galvas kaisīt.
Senāk katrā lauku mājā uz svētkiem vai talkās (talkas arī ir sava veida svētki ar kopības izjūtu) darīja alu.
Vai piesūkties līdz nemaņai vai iedzert lai atraisītos- tā jau ir individuāla lieta.
Nesen redzēju vienu video no hronikām, kaut kāds ulmaņlaika propagandas video. Tu lietoja "atzīmēt" tieši svinēšanas kontekstā.
AtbildētDzēstMan kaut kā gribas ticēt ulmaņlaika cilvēkiem, jo īpaši, ja tas ir valsts propagandas materiāls. M?
Ulmaņlaikos arī uzskatīja, ka smēķēt ir veselīgi. Un ka latgalieši īsti nav cilvēki. Jārok dziļāk.
Dzēstlieta nav ulmaņlaikos, bet gan tajā, ka tā runāja pirmspadomju laikos, pirms valoda tika stipri ietekmēta krievu valodas ... ietekmē :) Jo atzīmēt taču ir kalks
Dzēst