Gan saimniecībā noderēs

Labvakar pa labi, labvakar pa kreisi. Trauki nomazgāti (ja neskaita tos, kas radās pēc mazgāšanas), drēbes vēl kādu brīdi jestri kūļāsies veļas mazgājamajā mašīnā (joprojām neesmu uzzinājusi, vai "veļas mašīna" ir legāls izteikums), paēsts arī tā kā būtu. Vēl tikai sīkumu atvilktne kumodē būtu jāsakārto. Jau sen.

Tas darbs, tas no-rīta-līdz-vakaram darbs... Lieliski, protams, ka tāds ir. Taču ir arī mazāk iepriecinoši aspekti tai pieaugušo cilvēku dzīvei. Reizēm jūtos kā tāda smilga pļavā, kas uz rudens pusi paliek arvien sausāka un sausāka, lai pēcāk iegultu siena šķūnī kopā ar citām sausām smilgām un darītu to, kas jādara. Respektīvi - no manis pamazām pazūd viss sulīgums (tas ir - radošā domāšana, aizraušanās, prieks funktierēt, izdomāt, saveidot un izgudrot). Racionālisms un veselais saprāts pāri visam. Šausmas kaut kādas.

Dienišķā Ikmēneša valodas lietu deva.

Dien dienā dzīvojot starp vārdiem un mēģinot saprast, kas kuram vārdam aiz ādas un vai nav iemaldījies kāds nelūgts viesis visnotaļ pieklājīgā tekstā, nākas visai daudz laika pavadīt, meklējot dažādu vārdu un terminu radurakstus, ja tā var izteikties.

Tad nu nolēmu, ka varētu padalīties ar avotiem, ko ikdienā nākas izmantot, mudinot citus komentāros darīt to pašu, lai nav ritenis no jauna jāizgudro.

Droši vien rakstīšu subjektīvas popularitātes secībā. (Saitēm vajadzētu atvērties jaunā logā.)

LETONIKA
+ Labas vairāku valodu vārdnīcas.
+ Plašs tēmu loks.
+ Norādīti avoti.
- Ierobežots vārdu krājums par specifiskām tēmām.
- Visai lēna.
- Maksas papildpakalpojumi.

TĒZAURS (parasti izmantoju Skaidrojošo vārdnīcu)
+ Visplašākais internetā pieejamais vārdu krājums.
+ Atrodami arī ne literāri vārdi.
+ Vārdiem norādīts funkcionālais paveids (žargonismi, sarunvalodas, nevēlami u.tml.)
- Netiek uzskatīts par 100% uzticamu avotu.

AKADĒMISKĀ TERMINU DATUBĀZE
+ Tiek uzskatīts par ļoti uzticamu avotu.
+ Termini vairākās valodās.
+ Šauru nozaru termini latviešu valodā.
+ Norādītas atsevišķas vārdnīcas, no kurām šķirklis ņemts.
- Varētu būt plašāks vārdu krājums.
- Nav automātiskās līdzīgu vārdformu meklēšanas (tiem, kam līki pirksti un gadās ieklabināt nepareizi).

GOOGLE TRANSLATE (jā, jā, zinu...)
+ Atrod to, ko citi avoti nepiedāvā.
+ Lieliski izmantojams kā sinonīmu krātuve un iedvesmas avots.
+ Meklē un piedāvā arī līdzīgas formas.
- Jebkuri rezultāti jāizskata ārkārtīgi kritiski.
- Nemaz nav uzticams avots.

LATVIEŠU VALODAS AĢENTŪRA
+ Uzticams avots.
+ Aplūkoti dažādi ar valodu saistīti jautājumi.
- Nepārskatāms izkārtojums.
- Ļoti ierobežots informācijas apjoms.

GLOSBE
+ Daudzvalodu tiešsaistes vārdnīca.
+ Piedāvā rezultātus no jau esošiem tulkojumiem.
-  Ierobežots informācijas apjoms.
- Rezultāti jāizvērtē diezgan kritiski, jo nekad nevar zināt, kādos apstākļos radīts teksts, kas izmantots šķirkļu radīšanā.

LATVIETIS.LV
+ Bez maksas tiešsaistē pieejami Kušķa raksti.
+ Pārskatāms izvietojums.
- Kušķis ir Kušķis - ne visi labi domātie ieteikumi tik tiešām ir liekami lietā.

VALODAS KULTŪRA TEORĒTISKĀ SKATĪJUMĀ
+ Intas Freimanes grāmatas fragmenti tiešsaistē.
+ Visnotaļ uzticama informācija par dažādiem valodas jautājumiem.
- Visai neērti pārskatāms izkārtojums.

ETB
+ Visai plaša terminu datubāze.
+ Piedāvā līdzīgus rezultātus.
+ Visnotaļ uzticams avots.

TILDES MAŠĪNTULKOTĀJS
Dīvains un maz uzticams rīks, daudz neatšķiras no Google tulkotāja.

MĪLENBAHS UN ENDZELĪNS
+ Tiešsaistē pieejama prestižākā latviešu valodas vārdnīca.
- Bez maksas pieejami tikai A un Ā šķirkļi.

LETONIKAS TERMINOLOĢIJAS PORTĀLS
+ Pieejama dažādu nozaru terminoloģija.
+ Pārskatāms izkārtojums.
- Visai mazs vārdu krājums katrai no nozarēm.

Tālāk iekopēju gabaliņu no vvk.lv, jo nedaudz slinkums pētīt un pārrakstīt - šos avotus pati neesmu lietojusi.

Latviešu – krievu vārdnīca ar vārdu skaidrojumiem: http://www.liis.lv/latval/vardnica/

Latviešu – angļu vārdnīca: http://dictionary.site.lv/dictionary/

Latviešu – angļu, angļu – latviešu tulkojošā vārdnīca:http://www.ectaco.com/online/diction.php3?lang=17

Latviešu – angļu frazeoloģiskā vārdnīca:http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/frazes/frazesa.htm

Matemātikas un informātikas daudzvalodu tulkojošā vārdnīca: http://www.lanet.lv/miv/

Lauksaimniecības un ekonomikas terminu vārdnīca: http://www.ekona.lv/vardnica.php3

Bioloģijas terminu vārdnīca: http://latvijas.daba.lv/vardnica/

Saīsinājumu vārdnīca: http://priede.bf.lu.lv/gis/VARDNICA.GIS/

Lietvedības terminu vārdnīca: http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/termini.htm

Turpinājums sekos...

Augstāk/zemāk VS iepriekš/tālāk + turpmāk

Saule iet uz pavasara pusi. Kopš es katru dienu vienā un tajā pašā laikā dirnu autobusu pieturā, gaismiņas svīšanas paradumu maiņu var novērot itin labi. Kas decembrī bija mella nakte, tas janvārī - spridzīgs rīts.

Bet neba par laiku parunāt es še nācu. Laiks pats ar sevi itin labi tiek galā, ko nevarētu sacīt par tekstu.

Viens smalks teksta kvalitātes rādītājs ir spēja saprast, kā atsaukties uz tālāk ievietotu vai iepriekš jau bijušu gabaliņu. Tātad - ja kaut kas jau ir minēts, tad lieto vārdu "iepriekš" (vai kādu citu piedienīgu sinonīmu, bet ne "augstāk"), ja kaut kas vēl tikai būs, tad raksta "tālāk" (vai ko citu glītu, bet ne "turpmāk" vai "zemāk").

Kāpēc tā? Gaužām vienkārši. Iedomāsimies, ka es te esmu uzmargojusi garum garu emuāra ierakstu un kāds izdomā, ka nebūtu slikti ņemt un izdrukāt to uz skaistām otrreiz pārstrādāta papīra lapām. Un tagad iedomājieties, kā varētu izskatīties teksts, kurā uz nebēdu draiski rotaļājas dažādās vietās sasēdināti "augstāk" un "zemāk". Nevar jau paredzēt, kurā vietiņā kurš vārds atradīsies, kad iznāks laukā uz papīra.

Protams, daudzi tam nemaz nepievērstu uzmanību, bet man šķistu pagalam neglīti, ja lapas pēdējā rindiņā gozītos vārds "zemāk" (piemēram, zemāk ievietota bilde ar kailu ezi). Nu kur nu vēl zemāk... Vai arī - pirmajā rindiņā teksts ar "augstāk" pašā viducī (piemēram, augstāk redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos). Ja tā ir pirmā rinda, tad kur ir augstāk?

Toties, lietojot "pareizos" vārdus, šādi jautājumi nerodas.

Tālāk ievietota bilde ar kailu ezi.

Iepriekš redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos.

Es te gari izrunājos, bet doma ir gaužām vienkārša - lai novērstu jebkādus pārpratumus vai nesmukumus iekšējās atsaucēs, vienmēr lietojam vārdus "iepriekš" un "tālāk", jo tiem nav nevēlamu papildnozīmju, kas atkarībā no teksta izkārtojuma var vest maldu ceļos.

Vārds "turpmāk" - kas tam vainas.

Nekādas, ja vien tas tiek lietots tam, kam pati māte daba un valodiņa paredzējusi - laika nozīmei. Reizēm to lieto dažādos juridiskos papīros, domājot "no šī brīža" (piemēram, Visudiženais un cienījamais Kailais Ronis - Apmeklētāju Bieds Ir Sumināms [turpmāk tekstā - KRABIS] pasludina savu gribu.). Tur laika nozīmi vēl var nedaudz aiz matu galiem pievilkt klāt - no brīža, kā ir izlasīta šī rindiņa, tiks lietota abreviatūra.

BET - parastos tekstos, kur minētas iekšējās atsauces, vārdu "turpmāk" vārda "tālāk" vietā lietot nevajadzētu. Kaut arī vārdiem "tālāk" un "turpmāk" ir dažas kopīgas nozīmes nianses, ir tomēr jauki zināt atšķirību un lietot šos vārdus dažādos kontekstos. Kāpēc? Jo Mēs Varam!