Bet neba par laiku parunāt es še nācu. Laiks pats ar sevi itin labi tiek galā, ko nevarētu sacīt par tekstu.
Viens smalks teksta kvalitātes rādītājs ir spēja saprast, kā atsaukties uz tālāk ievietotu vai iepriekš jau bijušu gabaliņu. Tātad - ja kaut kas jau ir minēts, tad lieto vārdu "iepriekš" (vai kādu citu piedienīgu sinonīmu, bet ne "augstāk"), ja kaut kas vēl tikai būs, tad raksta "tālāk" (vai ko citu glītu, bet ne "turpmāk" vai "zemāk").
Kāpēc tā? Gaužām vienkārši. Iedomāsimies, ka es te esmu uzmargojusi garum garu emuāra ierakstu un kāds izdomā, ka nebūtu slikti ņemt un izdrukāt to uz skaistām otrreiz pārstrādāta papīra lapām. Un tagad iedomājieties, kā varētu izskatīties teksts, kurā uz nebēdu draiski rotaļājas dažādās vietās sasēdināti "augstāk" un "zemāk". Nevar jau paredzēt, kurā vietiņā kurš vārds atradīsies, kad iznāks laukā uz papīra.
Protams, daudzi tam nemaz nepievērstu uzmanību, bet man šķistu pagalam neglīti, ja lapas pēdējā rindiņā gozītos vārds "zemāk" (piemēram, zemāk ievietota bilde ar kailu ezi). Nu kur nu vēl zemāk... Vai arī - pirmajā rindiņā teksts ar "augstāk" pašā viducī (piemēram, augstāk redzamajā attēlā pievērsiet uzmanību riekstiem vāveres nagos). Ja tā ir pirmā rinda, tad kur ir augstāk?
Toties, lietojot "pareizos" vārdus, šādi jautājumi nerodas.
Tālāk ievietota bilde ar kailu ezi.
Es te gari izrunājos, bet doma ir gaužām vienkārša - lai novērstu jebkādus pārpratumus vai nesmukumus iekšējās atsaucēs, vienmēr lietojam vārdus "iepriekš" un "tālāk", jo tiem nav nevēlamu papildnozīmju, kas atkarībā no teksta izkārtojuma var vest maldu ceļos.
Vārds "turpmāk" - kas tam vainas.
Nekādas, ja vien tas tiek lietots tam, kam pati māte daba un valodiņa paredzējusi - laika nozīmei. Reizēm to lieto dažādos juridiskos papīros, domājot "no šī brīža" (piemēram, Visudiženais un cienījamais Kailais Ronis - Apmeklētāju Bieds Ir Sumināms [turpmāk tekstā - KRABIS] pasludina savu gribu.). Tur laika nozīmi vēl var nedaudz aiz matu galiem pievilkt klāt - no brīža, kā ir izlasīta šī rindiņa, tiks lietota abreviatūra.
BET - parastos tekstos, kur minētas iekšējās atsauces, vārdu "turpmāk" vārda "tālāk" vietā lietot nevajadzētu. Kaut arī vārdiem "tālāk" un "turpmāk" ir dažas kopīgas nozīmes nianses, ir tomēr jauki zināt atšķirību un lietot šos vārdus dažādos kontekstos. Kāpēc? Jo Mēs Varam!
Pal-dies!
AtbildētDzēstEsmu pieķerta nozieguma vietā - visas 'sekojošās tabulas' kādā tekstā spītīgi izlaboju uz 'zemāk redzamajām tabulām', laikam koriģēt man vairs nedos neko!
Man šķiet, ka "sekojošās" ir nedaudz lielāks noziegums nekā "zemāk".
DzēstJa teksta gabalam seko tabula - kas te tik noziedzīgs? Vai tad "sekot" nenozīmē "iet no pakaļas"?
DzēstBet vispār, tev, Kristīn, liela liela buča no manis par "tālāk"! (Apkaŗojot "turpmāk" nevietā.)
DzēstTeksts man lika atcerēties kā pirms gadiem desmit vai vairāk diskutēju ar kādu LU Filoloģijas fakultātes beidzēju, kas teju vai ar putām uz lūpām apgalvoja, ka teiciens "daudz laika aiztecējis" esot nepareizs, ka tā nedrīkstot teikt un tas vispār esot aizguvums no viņai netīkamās krievu valodas. Liels bija viņas izbrīns, kad atgādināju, ka ne jau vienmēr pulksteņus ir darbinājušas baterijas un atsperes, ka ir bijuši laiki, kad cilvēki izmantoja dažāda lieluma ūdens un smilšu pulksteņus, kuros ūdens vai smiltis plūda no viena trauka otrā, no kurienes tad arī ir radies teiciens par laika tecējumu. Tāpat arī jēdzieni "augstāk" un "zemāk", runājot par tekstu, nav radušies nejauši vai kāda iegribas dēļ. Senos laikos, kad tekstus rakstīja uz tīstokļiem, tos lasot, viss, kas minēts iepriekš, burtiski un fiziski atradās augstāk, bet viss, kas vēl tikai tiks minēts, burtiski un fiziski atradās zemāk. No tā tad arī ir cēlušies vārdotājas izbrāķētie "augstāk" un "zemāk". Baidos, ka tas viņai nav ienācis prātā.
AtbildētDzēstIenāca, ienāca. Tiesa - arī tīstokļos teksts mēdz būt izvietots dažādos virzienos. Arī mūsdienās, vertikāli paceļot lapu, kaut kas būs augstāk un kaut kas - zemāk. Monitorā tas pats. Bet tas nenozīmē, ka būtu labi tā rakstīt. Jo īpaši tāpēc, ka latviešu valodā teksti tīstokļos tā īsti nekad nav rakstīti.
DzēstEs tomēr vēlos oponēt. Manuprāt, ja runa ir par tekstu/tabulu/attēlu utt. izvietojumu lappuses ietvaros, tad var teikt/rakstīt "augstāk" un "zemāk". Ja atsauces teksts/tabula/attēls atrodas kādā no iepriekšējām vai nākamajām lappusēm, tad gan būtu jāsaka/jāraksta "iepriekš" un "tālāk".
AtbildētDzēstKaut kādā mērā piekrītu. Tiesa - šādam lietojumam ir visai daudz specifisku nosacījumu -jābūt pārliecībai, ka teksts un objekts X atradīsies pareizajā izkārtojumā jebkurā dzīves situācijā - gan un A4, gan uz A1 vai A8. "Iepriekš"/"tālāk" neskaidrību gadījumā ir "droši" vārdi.
DzēstJa padomā pusreizi, tad sāk likties, ka problēmas nāk no "following", "above" un "below".
AtbildētDzēstTā kā ikdienā strādāju ar zinātniskiem tekstiem, vēlos aicināt izmantot konkrētas atsauces, piemēram, uz attēlu 1 un tabulām 10 un 11. Tādā veidā tiek ieviesta nepārprotama skaidrība. Der arī atcerēties, ka uzrakstu "Attēls 1" liek zem attēla, bet uzrakstus "Tabula 10" un "Tabula 11" -- virs tabulām, jo tabulas var izplesties pat līdz "nezemākajai" lapai.
Ar pliku atsauci uz kādu objektu vien nebūs līdzēts - lasītājam tomēr ir būtiski zināt - attēls bija iepriekš vai būs tālāk.
DzēstUn kāpēc "Tabula 11"? Kas vainas būtu atsaucei "11. tabula" un "1. attēls"? Latviešu valodā vārdi tomēr jāsaskaņo.
To, kāpēc tabulām nosaukumus liek augšpusē, es nemaz nezināju. Jā, loģiski, loģiski. Kaut gan - kāpēc tad attēliem arī nevarētu likt augšā? Nu - konsekvencei.
Man zināmos rakstos tiek lietota tikai "plika" atsauce. Parasti tā tabula vai attēls kaut kur jau netālu klīst.
AtbildētDzēstNoteikti piekrītu, ka glītāk ir lietot kārtais skaitļa vārdus.
Interesants jautājums par to, kāpēc nav konsekventi, bet grūti izdomāt labu iemeslu.
Vai var lietot "pētījuma ietvaros". Piem.: Pētnieciskā darba ietvaros tika analizēts Dz.Soduma romāna tulkojums.
AtbildētDzēstNav labs stils. Tāda kokaina, samocīta un neglīta frāze, kas ārkārtīgi bieži tiek lietota. Sodumam taču bija brīnišķīga un bagātīga valoda! Kāpēc rakstot par viņu būtu jālieto noplicinātas frāzes?
DzēstMinētajā piemērā bez "ietvariem" var mierīgi iztikt, jo šajā gadījumā "pētījumā tika analizēts" pasaka tieši to pašu, ko "pētnieciskā darba ievaros".
Šādas frāzes parasti lieto, kad nav ko rakstīt, bet ir noteikts vārdu apjoms jāizpilda.
DzēstAtvainojos par vecas tēmas atdzīvināšanu, bet kā ir ar tīmekļa vietņu saskarnēm. Piemēram, "Noklikšķināt uz tālāk redzamās pogas". Ir skaidrs, ka šis teikums būs neloģisks arī izdrukājot, vai labāk nebūtu lietot zemāk/augstāk redzamo pogu? Jo šeit nevar rasties pārpratumi.
AtbildētDzēstman patīk izvēlētie foto :D
AtbildētDzēst