otrdiena, 2013. gada 22. janvāris

Vienlīdzīgie teik. loc. un apzīmētāji

Labvakar, manu mazo draudziņ. Lielā dzīves upe lēni plūst savu gaitu, jaunības maksimālisma audzinātos krūmus pieskalojot ar ikdienas rutīnas smiltīm, kas grauž acīs, mēģinot saskatīt, kur dzīvības kokam saknes sietas.

Tā, dienišķā poētikas deva nodrošināta. Daudz pēdējā laikā manā dzīvē izmaiņu bijis. Lielākā droši vien ir tā, ka nomainīju darbu (vai arī darbs nomainīja mani). Un, kā var redzēt, šis jaunais lieliskais darbs paņem visas manas domas, laiku un enerģiju. Lūk, tur arī aprakti visi neuzrakstītie emuāra ziņojumi – astoņu stundu darba dienā (+ stundā pusdienām, + divās stundās sabtranam).

Tā ka tā.

Lai Tavam nācienam uz šo ierakstu būtu kāda paliekošāka jēga, pastāstīšu arī šo to no valodas lietām.

Vienlīdzīgu teikuma locekļu saskaņošana ar kādu cimperlīgu apzīmētāju. Lai būtu skaidrāk – stāsts šodien būs par šādiem gadījumiem: Aina un Ivars ir gudri; apdomīgās Baiba un Ieviņa; Ģederts prot čigānu, pupiņu un latgaliešu valodu.

Kā man laipni pavēstīja Ceplīšu pāris savā lieliskajā grāmatā “Latviešu valodas praktiskā gramatika”, situācijas ir risināmas visnotaļ vienkārši, ņemot vērā, ka te vēstīts par trim gadījumiem.

1. Ja ir viens apzīmētājis pie vairākiem vārdiem. Piemēram, Pie galda stāvēja gudrie Aina un Ivars, spriedelējot par ēdiena ietekmi uz domāšanu; apdomīgie Roberts un Kārlis lēnām šļūca no kalna uz vecas auto riepas. Te svarīgi saprast, kāpēc ir lietots daudzskaitlis. Iemesls ir pavisam vienkāršs – pretējā gadījumā varētu domāt, ka apzīmētājs attiecas tikai uz tuvāko vārdu – Apdomīgais Roberts un Kārlis (nekas nenorāda, ka arī Kārlis būtu apdomīgs). Ainas un Ivara gadījumā ir vēl sarežģītāk – atšķiras dzimtes, tādēļ apzīmētāja saskaņošana tikai ar vienu vārdu nederēs, ja ir iecerēts, ka iezīme attiecas uz abiem. Tāpat arī jāpatur prātā, ka latviešu valodā vispārinošā nozīme ir vīriešu dzimtei, tādēļ, ja vien runa nav par 100% dāmu kolektīvu, vispārinošais apzīmētājs jālieto vīriešu dzimtē, piemēram, Galda labajā pusē sēdēja cienījami viesi – Ausma, Ārija, Brunhilde un Ījābs. Galda kreisajā pusē sēdēja agri ieradušās viešņas – Skaidrīte, Jautrite un Zeltīte.

2. Ja apzīmējamie vārdi ir dažādās dzimtēs – tad parasti saskaņo ar tuvāko, bet nepārprotamības labad var arī lietot vīriešu dzimtes daudzskaitli (vai atkārtot apzīmētāju). Piemēram – Agrā rīta stundā pa trolejbusa logu žēli skatījās mana tante un onkulis, viņiem blakus sēdēja piepūties večuks un balons, savukārt vadītāja vietā bija iekārtojušies gurķis un biete, kas cītīgi vēroja spožos kloķus un spožās pogas.

3. Ja divi vai vairāki vienlīdzīgi apzīmētāji ir izteikti ar ģenitīvu, apzīmējamais vārds parasti ir vienskaitlī, piemēram, Ēdnīcā uz gala karsti kūpēja biešu, skābu kāpostu, sēņu un zeķu zupa. Onufrijs, kurš prata tikai rumāņu un franču valodu, pēc smaržas izvēlējās tīkamāko virumu.

Kā redzams, valodas likumības nav pārāk sarežģītas, bet pilnībā nodrošināties pret pārpratumiem vai neskaidrībām šā vai tā nav iespējams. Kā reiz teica Mērfijs: “Jebko var padarīt muļķudrošu, bet pret pilnīgiem idiotiem nodrošināties nav iespējams.”

12 comments:

  1. Tas trešais tik mulsinošs, ka gribās padalīties šaubās. Kāpēc man (vienīgajai?) šķiet, ka "biešu, skābu kāpostu, sēņu un zeķu zupa" izklausās pēc vienas zupas sastāvdaļām, bet, ja būtu daudzskaitlis, tad būtu diezgan skaidrs, ka zupas ir vairākas?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tu noteikti neesi vienīgā, kam tā liekas. Arī man šķiet, ka tas nav veiksmīgākais piemērs un daudzskaitlis būtu daudz skaidrāks. Klasiskais gadījums, ko šeit piesauc, ir piemērs ar valodām.

      Dzēst
  2. Tātad pareizi ir teikt: "es zinu spāņu un franču valodu"?
    Es vienmēr tādos piemēros uzkaros, jo brīžiem tas ir ārkārtīgi neloģiski un pat maldinoši.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu ar valodām gan ir skaidrs, ka uzskaitījumos ir vienskaitlis. Klasiska gramatikas norma. Tam ir vienkāršs pamatojums - ir viena spāņu valoda un viena franču valoda. Ja būtu daudzskaitlis, tas vedinātu domāt, ka tiek runāts par spāņu valodām (dažādām) un franču valodām (provinču dialekti vai kaut kas tamlīdzīgs).

      Dzēst
  3. Es arī samulsu par zupu (zupām?). Tātad, ja vaicātu (neredzot piedāvājumu) ēdnīcas darbiniekam, kādas zupas šodien tiek piedāvātas, viņš atbildētu "biešu, skābu kāpostu, sēņu un zeķu zupa"? Un tad būtu jāpārvaicā, cik tad to zupu īsti ir?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Pamēģini iedomāties šādu situāciju - Tu jautā par zupām, un oficiante saka:
      "Mums ir biešu /pauze/, kāpostu /pauze/, pupiņu /pauze/, sakņu /pauze/ un vistas zupa." Te, manuprāt, vienskaitlis iederas ļoti labi.
      Vai arī: "Mums ir burkānu kāpostu /pauze/, pupiņu zirņu /pauze/ un sarkano biežu zupa." Arī varētu būt skaidrs, cik zupu un kādas tiek piedāvātas.

      Dzēst
    2. Nu, nu, cerēsim, ka oficiants būs tikpat izcils daiļpauzētājs kā Tu :)

      (Un vēl es iedomājos, kā šis pats oficiants nolasa sapratni no manām acīm pēc katras iepauzēšanas :D)

      Lai jauks vakars! Tā kā tikai nesen atklāju šo jauko valodas padomu kolekciju, ar prieku palasīšos vairāk :)

      Dzēst
  4. jā par valodām jāpiekrīt, nebiju tā aizdomājies. bet liekas, ka tiešām vienai valodai ir jāseko, nevis vairākām.

    AtbildētDzēst
  5. Gods un slava Jums, Vārdotāj! Jūs darāt lieliski darbu - par valodas kultūru ir jārūpējas, jo, atstāts novārtā, dārziņš aizaug nezālēm, kā tas redzams dažos komentāros.
    Bet arī Ceplīšu pāris ne vienmēr ir nekļūdīgs. Jūs, viņu grāmatas iedvesmota, skaidrojat, ka tad, ja vairāki apzīmētāji ir ģenitīvā, lietvārds lielākoties ir vienskaitlī. Tās nu gan ir muļķības! =Teātra noliktavā glabājas zemnieku, burvju, karaļu, mednieku, salmu, ādas, dāmu, bruņinieku, spāņu cepures. Kaudzē sakrauti ozolu, priežu, alkšņu, egļu, apšu baļķi.= Te taču vienskaitlis būtu absurds, vai ne?
    Vienskaitlī ir tādi lietvārdi, kas nosauc vienīgos eksemplārus un parādības: latviešu, angļu, vācu, itāliešu, franču valoda, jo katra ir viena un unikāla; Latvijas, Vācijas, Francijas valsts vadītāju sanāksme; Korsikas, Sardīnijas, Krētas sala, jo katra ir tāda vienīgā, citādi būtu salu grupa!
    Gundega

    AtbildētDzēst
  6. Mīļā Vārdotāj,
    kā ar komatiem jārīkojas tad, ja ir vairāki vienlīdzīgi teikuma locekļi un tos saista gan "un", gan "vai"?
    Piemēram:
    Jautājums bija sīks un nenozīmīgs, vai pat garlaicīgs.
    Viņš domāja, ka Pēterītis būtu varējis piezvanīt un visu izstāstīt, vai vismaz dot kādu ziņu.
    Viņš domāja, ka Pēterītis būtu varējis piezvanīt un visu izstāstīt, vai atrakstīt, vai vismaz citādi dot kādu ziņu.

    Vai šajos gadījumos pirms "vai" ir liekams komats?
    Tas pats jautājums par vairākiem vienlīdzīgiem palīgteikumiem, ko līdzīgi saista gan "un", gan "vai".

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es par šo ilgi domāju, bet līdz galam vēl neizdomāju.
      Viens gan skaidrs - komatu nevajad tad, ja shēma ir šāda: (kartupelis) un (biete vai burkāns). Respektīvi - ja ar "un" ir saistītas divas puses, no kurām vienai pusei dotas izvēles iespējas - manis minētajā piemērā - "zupā jāliek kartupelis un biete vai burkāns" - tādad - kartupelis noteikti, bet otru sastāvdaļu var izvēlēties. Tas ir tāds vienkāršots gadījums. Par sarežģītākiem vēl nedaudz jāpadomā.

      Dzēst
  7. Vārdotāj, bet kā ir ar novadiem? Jelgavas un Ozolnieku novads vai Jelgavas un Ozolnieku novadi? Babītes un Lubānas ezers vai Babītes un Lubānas ezeri? Pēc teorijas es teiktu, ka jālieto vienskaitlis. Lai gan tas nedaudz mulsina, un cilvēki tāpat parasti lieto daudzskaitli (kas mani tracina) :) Kā tad īsti ir?

    AtbildētDzēst