Oi, kā tauta šodien kasījās portālā "Satori" galīgi ne par tēmu, bet gan par uzvārdu locīšanu. Diskusija te komentāros par uzvārdu Poškus. Kā locīt un vai locīt. Cik ļoti locīt un vai prātīgāk nebūtu tomēr nelocīt. Kā uzvārda nēsātājs pats sevi loka utt. No vienas puses - interesanti, no otras puses - muļķība mēdz izsaukt vardarbīgas tieksmes. Labi, neiztirzāšu sāpīgu tēmu par to, kurš un kāpēc ir muļķis, labāk pastāstīšu, kā nebūt muļķim.
Mūžīgā sāpe par to, kā locīt trešās deklinācijas (beidzas ar galotni -us un ir vīriešu dzimtē) īpašvārdus. Kā locīt vārdus Mikus, Poškus, Markus, Ingus un tamlīdzīgus vārdus? Vienmēr atrodas kāds, kurš virtuozi mēdz izlocīt vārdu tā, ka izlasot smadzenes apmet kūleni un viena acs sāk raustīties.
Kas tas par fenomenu? Ja jāloka tirgus, medus vai ledus, viss iet rūkdams, tikko vārds ir ar lielo burtu, iestājas lingvistiskā amnēzija un mēs neko vairs neprotam. Skumji.
Izrādot cieņu visiem cilvēkiem, kuriem nācies ciest tādēļ, ka viņu vārds vai uzvārds ir trešajai deklinācijai piederīgs, ievietošu mazu tabuliņu par to, kā jāloka trešās deklinācijas lietvārdi. Starp citu - visiem tiem, kas grib sevi vai citus pārliecināt par to, ka uz īpašvārdiem var attiekties citi locīšanas noteikumi, iesaku palūkoties likumos- divpadsmitajā punktā stāv rakstīts, ka īpašvārdus ar galotni -us loka pēc lietvārdu locīšanas parauga. Tik vienkārši.
Tātad - trešās deklinācijas lietvārdu locīšana
N. kas? -us medus, Mikus
Ģ. kā? -us medus, Mikus
D. kam? -um medum, Mikum
A. ko? -u medu, Miku
L. kur? -ū medū, Mikū
V. - -u medu! Miku!
daudzskaitlis
N. -i ledi, Miki
Ģ. -u ledu, Miku
D. -iem lediem, Mikiem
A. -us ledus, Mikus
L. -os ledos, Mikos
V. -i ledi! Miki!
Varētu jau arī norādīt avotu, kur smelties zināšanas, bet šajā gadījumā tas būtu apmēram tāpat, kā matemātikā norādīt avotu tam, kur var pārbaudīt, ka 2+2=4. Locīšanas tabulas var atrast jebkurā pamatskolai domātā latviešu valodas mācību līdzeklī.
Tā, vēl viena piebilde par uzvārdiem - kā zināms, tādi uzvārdi var gadīties arī daiļā dzimuma pārstāvēm. Ja tā gadās, tos loka tāpat kā vīriešu dzimtes uzvārdus, izņemot datīvu - vienskaitlī datīvs sieviešu dzimtē būs ar galotni -ui - Santai Didžui, daudzskaitlī datīvā - galotne -ūm - Santām Didžūm. Visur citur - dragā ar vīriešu dzimtes galotnēm, kas ļoti labi der:
kas? - Didžus,
kā? - Didžus,
kam? - Didžui,
ko? - Didžu,
kur? - Didžū,
V. - Didžu!
Te 41. punktā tas ir minēts: likumi.
Ielieciet linku uz šo rakstu arī tajā "Satori" diskusijā!.. Tur kaislības vēl turpinās un, kas pats skumjākais, raksta autors ir (vismaz ap 17./18.apr. pusnakti bija) lepni nomainījis iepriekš izlaboto pareizo "Pošku" atpakaļ uz "Poškus". (Žests ir skaidrs - neies tak' pakļauties kaut kādu tur "gramatikas nacistu" morālajam spiedienam...)
AtbildētDzēstyou go, girrrrrl! satori sucks anyway.
AtbildētDzēst---
ervīns, bļe
Čau, Ervīn! :)
Dzēstlolz, tāda diskusija par 4. klases vielu...
Dzēstinčīgāk būtu pakasīties par tā personvārdu likuma šito punktu: "20. Atbilstoši latviešu valodas gramatikas likumiem sieviešu uzvārdos nelieto vīriešu dzimtes galotnes."
srsly, so not fair!!!1111 seksisti tādi :p
--
ervīns
Šis būtu skaidrs. Bet kā ar Uldis locīšanu? Ir tur tā līdzskaņu mija (Ulža) vai nav (izņēmums)?
AtbildētDzēstNelienot dziļāk smalkumos un pamatos, ir ērts likums - divzilbīgos personvārdos līdzskaņu miju drīkst (un ir pat ieteicams labskaņas dēļ) ignorēt - Uldis - Ulda, Raitis - Raita, Valdis - Valda.
DzēstTā ka būtībā ir tā - var līdzskaņu miju ignorēt, atsaucoties uz divzilbju vārda likumu, vai arī līdzskaņu miju paturēt, atsaucoties uz valodu - mija tur tā kā būtu paredzēta.
Laikam vajadzētu nedaudz parakt par šo tēmu, jo nevienu jēdzīgu avotu pagaidām neatrodu.
Kā akuzatīvā locīt uzvārdu Brunenaua? Vineta
DzēstPēc literārā valodas kanona, protams, ir Uldis - Ulda, Raitis - Raita, Valdis - Valda. Taču te ir jāsaprot, ka dialektāli izskaņas "i" palatizē (mīkstina) patskani pirms tā. Latviešu literāraja valodā ir pietiekami daudz vārdu, kas šādi ir mīkstinājušies, it īpaši no datīva locījuma. Piemēram, agrāk Kurzemē kaķa vietā lietoja katis, taču katis ģenitīvā ir katia, kā ietekmē to izrunāju kā kaķa vai katja. Mīkstinātais t laika gaitā ieviesās nominatīvā un kļuva par lietojuma normu. Tādējādi teorētiski ir iespēja teikt Ulža, Raiķa (nevis Raiša), Valža, bet tad mīkstināto patskani ir jāpārnes arī uz nominatīvu - Ulžis, Raiķis, Valžis.
DzēstKā locīt uzvārdu Brunenaua akuzatīvā?
AtbildētDzēstN. Brunenau-a
DzēstĢ. Brunenauas
D. Brunenauai
A. Brunenauu
L. Brunenauā
Nav nekas sarežģīts - šī vārda galotne ir tikai pēdējais "a", un tas arī jāloka pēc 4. deklinācijas parauga, kā, piemēram, "kāpostgalv-a"
Labdien, sakiet lūdzu, kā pareizi locīt uzvārdu Kļimec.
AtbildētDzēstŠim vārdam nav galotnes. Ja šāda bezgalotnes forma ir, teiksim, pasē, tad tur neko locīt nevar. Ja cilvēks pat sev tādu formu izdomājis (piemēram, patvaļīgi ņēmis un lokalizējis uzvārdu), tad galotnei, visticamāk, tur ir jābūt. Vairumā gadījumu -s vīriešiem un -a sievietēm. Un tad arī loka - kā parastu pirmās deklinācijas lietvārdu.
DzēstKāpēc uzvārda V.ir Didžu? Santa Didžus, panāc šurp!
AtbildētDzēstJo tas ir vokatīvs, kas ne vienmēr ir vienāds ar nominatīvu. Tas, ka VAR pateikt "Didžus", nenozīmē, ka vajag.
DzēstKā locīt uzvārdu Sadkovskis?
AtbildētDzēstTāpat kā vārdu "tētis", "urbis" vai "dzenis".
DzēstN. Sadkovskis
Ģ. Sadkovska
D. Sadkovskim
A. Sadkovski
I. ar Sadkovski
L. Sadkovskī
V. Sadkovski!
Un vēl, kā būtu pareizi locīt Klubis? Paldies jau iepriekš!
AtbildētDzēstTas ir uzvārds? Tāpat kā, piemēram, vārdu “urbis”:
DzēstN. Klubis
Ģ. Klubja
D. Klubim
A. Klubi
L. Klubī
V. Klubi!
Paldies! (tas ir uzvārds)
DzēstLabdien!
AtbildētDzēstTad man vēl viens uzvārds Verenenskaia. Kā būtu Verenenskaias kundzei?
Paldies!
Jā, galotne ir tikai tas pēdējais -a, un to tad arī maina.
DzēstLabdien!
AtbildētDzēstKā ir ar uzvārdiem, kas sakrīt ar deklināciju izņēmumiem, piem. Rudens?
Personvārdu likumā par šo nekas nav rakstīts. Ir iespējami divi varianti. Viens - locīt kā sugasvārdu (līdzīgi - likumā ieteikts pēc īpašības vārdu parauga locīt uzvārdus, kurus veido īpašības vārdi ar noteikto galotni). Otrs variants - par galotni uzskatīt tikai pēdējo burtu un tad attiecīgi tā locīt. Tā kā šis ir latviskas cilmes vārds, tad locīšana pēc sugasvārda parauga ir pilnīgi pieņemama. Savukārt uzvārdiem, kas nav latviskas cilmes, bet arī beidzas ar šādu galotni, labāk izvēlēties tikai pēdējā burta locīšanu. Jo - galvenais princips - lai kaut kur aizlokot prom šo uzvārdu, to bez grūtībām varētu atlocīt pareizajā formā.
DzēstJā, es arī neatradu likumā neko par šādiem uzvārdiem.
DzēstLiels paldies par info!
Kaķa, Gaļa, Ira ? Nē, kaķa gaļas nava:)
AtbildētDzēstLabdien!
AtbildētDzēstLūdzu palīdziet ar locīšanu Miķelis Babra.
Paldies!
N. kas? Miķelis Babra
DzēstĢ. kā? Miķeļa Babras
D. kam? Miķelim Babram
A. ko? Miķeli Babru
L. kur? Miķelī Babrā
V. - Miķeli Babra!
Lūdzu palīdziet ar locīšanu Eva Klints,Ivo Klints,Anna Grigus.
AtbildētDzēstPaldies:)>!
N. kas? Eva Klints, Ivo Klints, Anna Grigus
DzēstĢ. kā? Evas Klints, Ivo Klints, Annas Grigus
D. kam? Evai Klintij, Ivo Klintim, Annai Grigui
A. ko? Evu Klinti, Ivo Klinti, Annu Grigu
I. ar ko? Evu Klinti, Ivo Klinti, Annu Grigu
L. kur? Evā Klintī, Ivo Klintī, Annā Grigū
Internetā tieši šie piemēri arī ir atrodami: http://www.vvk.lv/?sadala=134&id=687 21. un 47. punkts.
Lūdzu palīdziet ar locīšanu Uģis Blaus.
AtbildētDzēstPaldies.
Nikolas Mūzis
AtbildētDzēstEhh
AtbildētDzēstVai pareizi būtu personvārdu Amadeus locīt kā medus?
AtbildētDzēst