otrdiena, 2012. gada 24. aprīlis

Ko darīt Uldim, Raitim un Artim?

Pirms dienām dažām man tepat komentāros pajautāja, ko Uldim ar sevi darīt - mīt to līdzskani lokot vai tomēr nemīt. Atbildēju pēc labākās sirdsapziņas, bet bez avota sev aiz muguras. Šeku reku - kamēr šodien darbā nebija elektrības, tikmēr notika kabineta literatūras apzināšana (jā, pat vērot žūstošu krāsu ir interesantāk salīdzinājumā ar sēdēšanu pie datora ne tikai bez interneta, bet arī bez elektrības).

Tātad - atradās maza grāmatiņa "Valodas aktualitātes". Protams, nav tik uzticams informācijas avots kā akmens bluķi, uz kuriem bauslības iekaltas, tomēr šā kā tā tāds izdevums ir labāks par "viena tante teica".

Otrās deklinācijas vārdos vienskaitļa ģenitīvā (un daudzskaitļa daudzos locījumos) notiek līdzskaņu mija. Tā kā personvārdos tas var radīt labskaņas problēmas, ir ieviests mazs likumiņš. Divzilbju īpašvārdos, kas beidzas ar -tis vai -dis, pēc tradīcijas nav līdzskaņu mijas. Tas attiecas uz tādiem vārdiem kā Aldis - Alda, Uldis - Ulda, Gatis - Gata, Artis - Arta, Raitis - Raita, Rūdis - Rūda u.c.

Piemēri gludākai lietošanai. Kaimiņš savā dārzā atrada aizdomīgus veļas gabalus un klusībā sev jautāja - vai tie gadījumā nav Gata? Artis lepni pie auto durvīm pienagloja plāksnīti ar uzrakstu "Arta jaunais braucamais".  Matilde, cerot izpelnīties Ulda labvēlību, ar drāšu birsti tīrīja baložu nedarbus no vējstikla.

Tiesa - pie vārda Valdis bez formas Valda minēta arī forma Valža. Pieņemu, ka tas tādēļ, ka likums nav vis akmenī cirsts, bet gan tradīcija. Un tradīcijām mēdz būt arī tradicionāli izņēmumi.

BET - tajos vārdos, kas ar -tis vai -dis nebeidzas, līdzskaņu mija ir nepieciešama. Ja līdzskani nevar samīkstināt, jāpiekabina j burts. Piemēram, Aivis - Aivja, Uvis - Uvja, Raivis - Raivja (tāpat kā cirvis - cirvja).

Šķiet, ar citiem otrās deklinācijas īpašvārdiem viss būtu skaidrs - tur notiek līdzskaņu mija - Dagnis - Dagņa, Hermanis - Hermaņa, Laimnesis - Laimneša, Indulis - Induļa.

Starp citu - teorētiski līdzskaņu mija notiek arī vārdos, kas beidzas ar -ris, bet praktiski rakstos tā netiek atspoguļota - neviens nemīl mīksto ŗ (laikam tāpēc, ka mīkstais). Marģeris - Marģeŗa, Nauris - Nauŗa.

Tiesa, mazais informācijas avots nesniedz padomus daudzskaitļa locījumiem - ko darīt, ja vienā vietā netīšām pulcējas pieci Valži (vai Valdi?), Ulži (vai Uldi?), Raiti (vai Raiši?). Daudzskaitlī līdzskaņu mija ir teju visos locījumos, un tad var parādīties dikti savdabīgas formas. It kā likumam par līdzskaņu mijas ignorēšanu vajadzētu attiekties arī uz daudzskaitli, bet minēts tas nav. Par šo jautājumu informācija vēl būs jāpameklē.

8 komentāri:

  1. Arī daudzskaitlī nav mijas. Tas mazais likumiņš - ka pēc tradīcijas nav mijas - attiecināms uz visiem locījumiem, kur tai mijai būtu jābūt saskaņā ar locīšanas paradigmu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu jā - man arī tā šķita līdz brīdim, kad sāku darināt Uldi - Uldus, Raiti - Raitus, Gati - Gatus un Arti - Artus - tad es samulsu! :D

      Paldies! :)

      Dzēst
  2. Ulda, Uldu, bet Tālivalža, Tālivalžu. Ja ir vārdā ir vairāk par divam zilbēm, tad sāk darboties līdzskaņu mija.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, ja vārdā ir vairāk par divām zilbēm, tad minētais likums nedarbojas un līdzskaņu mija notiek.

      Ritvaldis - Ritvalža,
      Valgudis - Valguža,
      Gunvaldis - Gunvalža,
      Tālivaldis - Tālivalža,
      Miervaldis - Miervalža,
      Visvaldis - Visvalža,
      Druvvaldis - Druvvalža.

      Pāršķirstīju kalendāru - šķiet, uzskaitīju visus vārdus, kam ir vairāk par trim zilbēm un kas nominatīvā beidzas ar -tis vai -dis.

      Dzēst
  3. starp citu, par Marģeru - tā kā kalendārā ir Marģers, nevis Marģeris, tad r nav jāmīkstina:)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Hmm... Bet es te skaidri un gaiši uzrakstīju 2. deklinācijas personvārdu, kuram tas "r" būtu jāmīkstina. Tik pat labi es būtu varējusi uzrakstīt Hembrumbaršķeris - un tad arī "r" būtu jāmīkstina. Nav jau stāsts par kalendārā minētajiem vārdiem, bet gan par otro deklināciju ar galotni "-is".

      Dzēst
  4. Labdien! Esmu apjukusi pie vārds - Alēksis. Kā šis vārds pareizi locāms ģenitatīvā? Alēkšja, Alēksa, Alēkša?
    Paldies :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Galotne ir -is, tāpat kā vārdam tētis, brālis, cālis. Jūs taču protat locīt šādus otrās deklinācijas lietvārdus?
      N. kas? - Alēksis
      Ģ. kā? - Alēkša
      D. kam? - Alēksim
      A. ko? - Alēksi
      I. ar ko? - ar Alēksi
      L. kur? - Alēksī
      V. - Alēksi!

      Dzēst