Par vārdiem “abējādi” un “tādējādi”

Abējādi un tādējādi raksta ar garo ē. Vienmēr un visur.

Piemērs lietojumā — Eduards mēģināja atvērt gurķu burku. Viņam bija nazis un attaisāmais. Eduards izmēģinājās abējādi, bet bez panākumiem, tādējādi pie kartupeļiem nācās piekost pliku biezpienu. Eduards vien izmisis novilka "Ēēē...", arī ar trešo piegājienu netiekot pie skābētajiem labumiem.

Iespraudumi

Par godu tam, ka šodien pati meklēju vienu komatu būšanu un uznāca iedvesma, paķidāšu lielisko Blinkenas apcerējumu par komatiem un izkonspektēšu dzīvībai svarīgākās lietas laukā. Domāju, noderēs gan pašam, gan Sašam.


Tātad — iespraudumi: visādi nieki teikumā, ko tikpat labi varētu arī neiespraust (zinu, ka izsmeļoša definīcija, bet, lūdzu, necitējiet  mani savos noslēguma darbos!).

Ar komatiem atdala

Dažādus verbālus iespraudumus un iespraustus vārdus un vārdu savienojumus, kam centrā ir darbības vārda personas forma: cerams, domājams, iespējams, protams, redzams, zināms u.c., kā arī šie paši savienojumā ar kā, cik vai citiem, piemēram, kā redzams, kā skaidri redzams, cik zināms, cik man zināms, vārdu sakot, īsi sakot, tā sakot un citi.
Liekas, šķiet, rādās, arī man liekas, man šķiet, cik rādās (pie šiem svarīga piebilde — nav jāatdala ar komatu, ja tas ir izteicēja funkcijā, piemēram, liekas pats par sevi saprotams, ka miskaste jāiznes tam, kurš iemeta pēdējo drazu, tas suns šķiet tāds nevesels pēc alus baudīšanas).

Tāpat arī var tikt iesprausti verbi dažādās personas formās, tie būtu tādi kā: ceru, domāju, saku, teiksim, redzi, zini, redziet, ziniet, skaties, saka, stāsta (piemēram, Juris, stāsta, ir liels brunču mednieks — nesen devās uz Skotiju, absints, redziet, ir bīstama dzira).

Tāpat komatojami iespraudumi ar verbiem un citiem vārdiem, kas nāk tiem komplektā: kā ceru, kā minēju, cik zinu, cik saprotu, es saku, tu zini, viņš saka, kā dažs saka, kā ļaudis runā u.c., piemēram, kā minēju, Juris devās uz Skotiju, kur, kā dažs saka, brunču netrūkst, bet Jurim, kā ļaudis melš, to tik vajag.

Tāpat komato iespraustus predikatīvus vārdu savienojumus (zem šī gudrā apzīmējuma slēpjas kaut kas ļoti līdzīgs vienkāršam teikumam), piemēram, galdnieks Juris, es atkārtoju, devās uz Skotiju. diemžēl tas, ciema ļaudis runāja, ļoti skumdināja Mildu.