pirmdiena, 2011. gada 4. jūlijs

Iespraudumi

Par godu tam, ka šodien pati meklēju vienu komatu būšanu un uznāca iedvesma, paķidāšu lielisko Blinkenas apcerējumu par komatiem un izkonspektēšu dzīvībai svarīgākās lietas laukā. Domāju, noderēs gan pašam, gan Sašam.


Tātad — iespraudumivisādi nieki teikumā, ko tikpat labi varētu arī neiespraust (zinu, ka izsmeļoša definīcija, bet, lūdzu, necitējiet  mani savos noslēguma darbos!).

Ar komatiem atdala
Dažādus verbālus iespraudumus un iespraustus vārdus un vārdu savienojumus, kam centrā ir darbības vārda personas forma: cerams, domājams, iespējams, protams, redzams, zināms u.c., kā arī šie paši savienojumā ar kā, cik vai citiem, piemēram, kā redzams, kā skaidri redzams, cik zināms, cik man zināms, vārdu sakot, īsi sakot, tā sakot un citi.
Liekas, šķiet, rādās, arī man liekas, man šķiet, cik rādās (pie šiem svarīga piebilde — nav jāatdala ar komatu, ja tas ir izteicēja funkcijā, piemēram, liekas pats par sevi saprotams, ka miskaste jāiznes tam, kurš iemeta pēdējo drazu, tas suns šķiet tāds nevesels pēc alus baudīšanas).

Tāpat arī var tikt iesprausti verbi dažādās personas formās, tie būtu tādi kā: ceru, domāju, saku, teiksim, redzi, zini, redziet, ziniet, skaties, saka, stāsta (piemēram, Juris, stāsta, ir liels brunču mednieks — nesen devās uz Skotiju, absints, redziet, ir bīstama dzira).

Tāpat komatojami iespraudumi ar verbiem un citiem vārdiem, kas nāk tiem komplektā: kā ceru, kā minēju, cik zinu, cik saprotu, es saku, tu zini, viņš saka, kā dažs saka, kā ļaudis runā u.c., piemēram, kā minēju, Juris devās uz Skotiju, kur, kā dažs saka, brunču netrūkst, bet Jurim, kā ļaudis melš, to tik vajag.

Tāpat komato iespraustus predikatīvus vārdu savienojumus (zem šī gudrā apzīmējuma slēpjas kaut kas ļoti līdzīgs vienkāršam teikumam), piemēram, galdnieks Juris, es atkārtoju, devās uz Skotiju. diemžēl tas, ciema ļaudis runāja, ļoti skumdināja Mildu.

8 komentāri:

  1. Kādu dienu arī es šķirstīju Blinkenas pelēko grāmatiņu, kurā izlasīju, ka 'savukārt' ir jāatdala ar komatiem. Tur gan bija 'keiss', kad tas nav jāatdala, bet, ja godīgi, tas bija tik zinātniskā valodā aprakstīts, ka es nesapratu, kad tad jākomato tas sasodītais savukārts un kad nav. Jo skolā mācīja, ka tas nav liekams komatos (un, šķiet, kaut kādā avotā tas arī bija rakstīts), jo neesot nekāds 'pirmkārt' un 'otrkārt', kā visiem šķiet, līdz ar to mūždien visiem aizrādīju par šo nepareizību, bet tagad izrādās, ka pati esmu tā muļķe, kas neprot rakstīt. Vai ir kādi komentāri par šo?

    AtbildētDzēst
  2. es par "savukārt" arī atradu abas versijas. tā kā skaidrojums bija tik lielisks, ka es nespēju normāli uztvert un izprast atšķirību, tad pieturos pie viena principa - komatos nelieku, jo tas man liekas iederīgāk. taču atceros, ka komati var arī būt (kas pamatojams ar tiem pašiem grūti sagremojamajiem likumiem), tāpēc citu tekstos to par kļūdu neuzskatu. šis laikam ir tas gadījums, kad abējādi būs pareizi.

    AtbildētDzēst
  3. Paldies! Tātad par šo vēl zinātnieki strīdas :)

    AtbildētDzēst
  4. iespējams, ka zinātniekiem ir skaidrs, kurš gadījums ir kurš, bet laikam parastajiem mirstīgajiem saprotamā valodā to neviens nav spējīgs izskaidrot! :D

    AtbildētDzēst
  5. Haha, kaimiņu Sašam,laikam,šis nešķiet noderīgi! :D

    AtbildētDzēst