2011-10-31

Novembris un “o”

Neticēsiet, bet rīt jau novembris.

Neliels padoms iz pareizrunas pūra — gada vienpadsmitā mēneša nosaukums pareizi ir novembris — ar īso patskani o (nevis [nuovembris]). Ttas skaidrojams ar mēnešu nosaukumu izcelsmi. Novembris ir no novem — “deviņi” latīņu valodā.

Svešvārdos latviešu valodā ir vai nu īsais o, vai garais ō, bet ne divskanis uo. Tā kā pēc izcelsmes mēnešu nosaukumi būtu attiecināmi uz nelatviešu cilmes vārdiem, tajos lietojams īsais patskanis [o] (par to, ka oktobris jāizrunā ar pirmo īso o un otro garo ō, nevienam īsti šaubu nav; tā kā mēnešu nosaukumi nākuši no viena katliņa, tur būtu jāievēro konsekvence — ja nav divskaņa uo, tad nav).

Par pareizrunu man piekrīt arī Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā, kur novembris izrunājams ar īso o, stiepto intonāciju otrajā zilbē, kā arī tiek pieļauti varianti ģenitīva galotnē — novembra vai novembŗa.

Vispār stāsts par to, kā mēneši tika pie saviem nosaukumiem, ir visnotaļ interesants, tāpēc neviltots bija mans pārsteigums, atklājot, ka pieejamākais informācijas avots latviešu valodā par mēnešu nosaukumu rašanos ir portālā spoki.lv kā radās kalendārs un viriesi.lv raksts kā radās kalendārs. Abi raksti ir gandrīz vienādi, vienam tik bildītes klāt. Lūk, viens avots angliski, kaut gan arī tur nekā daudz vairāk nav: Origin of the names of the months.

Jauku jums Visu svēto dienu (1. novembris)!

9 komentāri:

  1. O, mes kai reizi vakar ar Ilzi pyrma gulietīšonys taišni par itū runovom :) Žāļ, ka Tev nav gulta myusu ustobā :D

    AtbildētDzēst
  2. Kā tu lieto ŗ? Šausmas! Ŗ nevar būt pirms nominatīva galotnes -is (tikai pirms -š). Toties ŗ ir ģenitīvā (novembŗa).

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Neesmu īpaši iedziļinājusies ŗ lietošanas smalkumos. Jā, droši vien priekšējās rindas patskaņu priekšā papildu mīkstināšana nav nepieciešama. Tūliņ došos laboties.

      Dzēst
  3. "Svešvārdos latviešu valodā ir vai nu īsais o, vai garais ō, bet ne divskanis uo."
    Piebilde: ir diezgan daudz svešvārdu, kuros latviski [o/ō] vietā ir [ua]: tronis, kronis, polis, katolis, nots, Roma, doms, skola.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tad var sacīt, ka svešvārdu "uo"-ošana nozīmē vien to, ka esam tos pieņēmuši kā savējos. Tiesa, "nuovembri" es spētu pieņemt vien komplektā ar "uoktuobri" - pilnam komplektam.

      Dzēst
  4. Tie varētu būt aizguvumi, kas senāki par 20. gadsimtu. Pēc tam jau uz palikšanu latviešu valodā ienāca h, f un patskaņi o, ō.
    P.S. Domāju, ka divskani latviski izrunā kā [ua], nevis [uo]. Leišiem varētu būt tiešām uo.

    AtbildētDzēst