trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

"Pēc" un komati, komati un "pēc"

Man šķiet, organisms pamazām apsver domu par došanos ziemas miegā līdz ar lāčiem, ežiem un susuriem. Man nav cita izskaidrojuma miegainajam gurdumam, kas pārņem miesu katrreiz, kad prātā ienāk kāds labs darbiņš, kas darāms būtu.

Lai vai  kā — kamēr tauta, mākslīgo lielpilsētas uguņu maldināta, gulēt dodas līdz ar pūcēm, pameditēsim nedaudz par komatu tēmu.

Noteikti ir redzētas dažādas konstrukcijas ar pēc. Reizēm ar komatiem, reizēm bez, un ej nu tu, homo vulgaris, saproti, kam par godu ir tā, kā ir.

Viss ir vienkārši — ja pēc ir lietots secības vai pēctecības nozīmē, tad komatu nevajag, savukārt gadījumos, kad pēc parāda kaut kādus metafiziskus apstākļus, kas nosaka kaut ko tālāk, tad komatu vajag.

Blinkena 257. lappusē par šo saka tādus vārdus: “Ar komatiem atdala nomināla rakstura iespraudumus pēc manām domām, pēc preses ziņām, pēc aptuveniem datiem, pēc vecas paražas, pēc šīs teorijas u. tml., kuri norāda informācijas avotu, darbības motivāciju.”

Tiesa, tālāk mazākiem burtiņiem stāv atkāpe no likuma: “Ja šādi vārdu savienojumi teikumā iekļaujas kā cēloņa vai veida apstākļi vai arī kā papildinātāji vai ierobežotāji, tos ar komatiem neatdala. Piemēram, Bet, tā kā tas viņai pienācās pēc visām vecām paražām, ķēve vienaldzīgi pārkrustoja asti un aizčāpoja tālāk. Atkarā no satura niansēm un intonācijas pieturzīme varētu būt fakultatīvā, jo ne vienmēr viegli noteikt, vai vārdu savienojumam ir modāla vai jēdzieniska nozīme.”

Zinu, izklausās pārāk gudri. Lūk — muļķudrošs padoms — ja pēc lietots ar nozīmi 'according to', tad komatu vajag, ja ar nozīmi 'after' — nevajag. (Es ceru, ka ar angļu valodas piemēriem pietiek — krievu tastatūras man nav, savukārt vācu valodu vēl neprotu.)

Daži piemēri gludākai aiziešanai.
Indulis, skatoties televizoru, nolēma uzēst. Viņam bija bulciņa un pīrādziņš. Indulis gribēja uzklausīt vispirms bulciņu, bet pēc bulciņas domām uzklausīt pīrādziņa domas, vai tie ir ar mieru. Pēc bulciņas domām, šī iecere bija absurda, jo ēdamais nedomā.

Un tagad normāli piemēri.
Pēc vakardienas vētrainās uzdzīves Ārijai nedaudz sāpēja galva un ļoti slāpa.
Pēc Induļa domām, Ārija pati pie tā bija vainīga.

Ceru, ka šis ieraksts atviegloja kāda censoņa dzīvi. Katrreiz, kad jūs pareizi ieliekat komatu, ...ē, komats ir pareizā vietā.

6 komentāri:

  1. Visādus kuriozus gadās redzēt, bet kādēļ kādam 2. teikumā Tavā piemērā "pēc bulciņas domām" būtu jāliek komatos? Manuprāt, tur neko pārprast nevar..
    Labāk pastāsti, kā ir ar vārdiņu "nu" un komatiem un vārdu savienojumiem ar "nu" un komatiem. Mulsina tas viss..

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Piemērā par bulciņu veikta krietna personalizācija - mana bulciņa spēj domāt. Pirmajā gadījumā komatu nevajag, jo tur ir notikumu pēctecība - vispirms viena lieta, tad otra, otrajā piemērā komatu vajag, jo tās ir bulciņas domas, kas tālāk tiek raksturotas - tāpat vajag atdalīt visus "pēc manām domām" u.tml. Tas nav pārprašanas dēļ, tāda vienkārši ir lietu kārtība.

      Ar "nu" un komatiem, manuprāt, nav tik sarežģīti. Uz ātru roku prātā nāk trīs gadījumi - "nu" kā apstākļa vārds ("nu var iet mājās" - respektīvi - "tagad"), "nu" kā partikula ("nu gan viņš savārīja ziepes") un "nu" kā izsauksmes vārds vai kaut kas tamlīdzīgs ("nu, ēdīsi?"). Komatu vajag tikai trešajā gadījumā.

      Patiesībā ar "nu" komatus vajag ārkārtīgi reti, un parasti to var visai viegli saprast. Varbūt ir kādi piemēri, kur "nu" sagādā dižas grūtības?

      Dzēst
    2. Prātu jauc vēl no seniem pamatskolas laikiem aizķēries it kā likums, ka "nu" vienmēr liekams komatos. Patiesībā nemaz neatceros, vai tā patiesi mācīja vai arī esmu to nosapņojis, taču līdz ar to šis gadījums ir neskaidrs vēl aizvien. Visvairāk šaubas māc par komatiem, kur "nu" ir partikula, jo apstākļa vārds "nu" tekstā ir skaidri samanāms, tāpat kā ir skaidrs, ka tur komatu nevajag. Bet piemēros "nu labi, es aiziešu" un "nu, un ko tu par to domā?", un "nu nē, to es nedarīšu" komati ir pareizajās vietās, vai ne? Vai ir kāds uzziņu avots, kur tieši šis ir skaidrots?
      Patiesībā es vēlējos, izmantojot Tavu.. nē, nu labi, Jūsu atsaucību, pajautāt vēl kādu specifisku jautājumu, kas manu dvēseli pēdējā laikā nomāc, taču esmu atkal aizmirsis, kas tas bija :D Un tā tās lietas paliek nenoskaidrotas..

      Dzēst
    3. Te lieti der padoms, ko man deva kolēģe - jebkurš komats, kas ir ielikts, ir jāprot pamatot. Tā arī gadījumā ar "nu" - ja Tu vari pamatot, kāpēc tur vajag vai nevajag komatu, būs pareizi. Minētajos piemēros komati ir salikti gluži glīti.

      Iespējams, Blinkenai varētu būt kāds paragrāfs šim veltīts, tiesa - atrast tur būs grūti. Cits avots nenāk prātā.

      Kad atcerēsies savu specifisko jautājumu, vari ierakstīt kaut kur tepat vai atsūtīt uz "vardotaja[at]gmail.com".

      Dzēst
  2. "Jebkuru komatu... ir jāprot pamatot." Šeit darbības vārds vajadzības izteiksmē attiecas uz darbības vārdu - "jāprot pamatot", nevis "jāprot komats", tāpēc arī lietvārds nav jāliek nominatīvā kā piemērā "jāzina valoda".

    AtbildētDzēst