otrdiena, 2011. gada 6. septembris

Bieds un bubulis “savādāk”

Labvakar, manu mazo draudziņ. Parunāsim par to, kā pareizi lietot vārdus savādāk un citādi

Bieži nākas dzirdēt, kā pūrisma fani labo paviršos runātājus, klusībā tos droši vien dēvējot dažādos ne pārāk glaimojošos vārdos, kad runātā vai rakstītā tekstā pavīd vārdiņš savādāk. Tad parasti ir kāds, kas novaid kaut ko no sērijas “ak, jūs, muļķi, pareizi taču ir citādāk, kad jūs to vienreiz iemācīsieties” un tā tālāk. Un te nu jāteic, ka taisnības nav abiem.

Lai nevilktu intrigu līdz laimīgajām beigām un nezaudētu kādu nepacietīgu lasītāju, kas pēc patiesības, nevis spriedelējumiem te nākuši, īsi pateikšu būtisko — gadījumos, kad vārds savādāk lietots nevietā, pareizi to būtu aizstāt ar vārdu citādi.

Un tagad padziļinātais kurss interesentiem.

Stāsts ir par četriem vārdiem — savādi, savādāk, citādi, citādāk. Šie ir apstākļa vārdi. Divi — pamata pakāpē, divi — izmantojot latviešu valodas piedāvātās iespējas — darināti pārākajā pakāpē ar piedēkli -āk-. (Plašāk par apstākļa vārdu gradāciju var izlasīt Paegles grāmatas 154. lpp.) Nav tā, ka vārds savādāk allažiņ ir nepareizs, nebūt ne. Tam ir sava nozīme, kas pareizā kontekstā pilda savu funkciju.

Vārdiem savādi un citādi latviešu valodā ir dažādas nozīmes, tie nav sinonīmi (kaut gan vārdnīcās pie vārda savādāk var atrast skaidrojumu citādi, to var skaidrot visnotaļ vienkārši — parasti viss, kas ir dīvains, ir arī atšķirīgs, savukārt ne viss, kas ir atšķirīgs, ir dīvains, tāpēc šī saikne abos virzienos nedarbojas). Savādi nozīmē “dīvaini”, “jocīgi”, savukārt citādi nozīmē “citā veidā”.

Jāatzīst, ka pat literatūrā un citos koptos tekstos var atrast vārdu savādāk, kas lietots ar nozīmi “citādi”, jāteic, ka vēlama šāda parādība nav, jo jauc cilvēkiem prātus un tie pavisam aizmirst, ko vārds savādi viens pats nozīmē, tomēr labāk lietot vārdu savādāk, ja ir izbiris no prāta vārds citādi, nekā braši labot savādāk uz citādāk, kas gan ir auzas, jo tā ir sarunvalodas forma, pie kuras smadzeni var izmežģīt, ja mēģina saprast, kāpēc tur ir pārākā pakāpe un ko tā nozīmē (tas ir — ja mēs vārdu citādi tulkotu kā “otherwise”, tad ko, pēc jūsu domām, varētu nozīmēt konstrukcija “more otherwise”, kas būtu vārda citādāk ekvivalents?).

Un te piemēri ar pareizu lietojumu.

Citādi: apēd zirņus, citādi tupēsi kaktā uz neapēstajiem!
Citādāk: nespēju izdomāt nevienu pareizu konstrukciju...
Savādi: bērni no paralēlklases bija savādi — viens nāca uz skolu zilām zeķēm, otrs — zilām acīm.
Savādāk: zilās zeķes likās savādi, bet zilās acis - vēl savādāk.

3 komentāri:

  1. Bet vārdus 'savādi' un 'savādāk' tik ļoti reti lieto tiem atbilstošajā nozīmē; tad parasti izlīdzas ar vārdu 'dīvaini'.

    AtbildētDzēst
  2. jap... tā mums tās leksēmas te migrē pa nozīmēm, jo lietotāji runā tā, kā ērtāk.

    izdomāju piemēru, kur teorētiski varētu tikt lietots vārds "citādāk":
    "Anna gludināja drēbes tā, kā sievietes to parasti dara, Ivars gludināja drēbes citādi - krāva tās kārtās, bet Juris gludināja vēl citādāk - vienkārši sēdēja virsū."

    AtbildētDzēst
  3. Ja ieskatās neatkarīgās Latvijas presē (http://j.mp/167dkSN, 1930.–1939. g.), skaidri redzam, ka “savādāk” jau izsenis plaši un nepārprotami lietots ar nozīmi “citāds, citādi”. Endzelīna apmātību ar šo sen zināmās otras nozīmes skaušanu nesaprata arī viņa laikabiedri valodnieki. Nav skaidrs, kāpēc vēl pēc 90 gadiem būtu jāturpina aģitēt par viena cilvēka iedomu respektēšanu. To ignorējuši un turpina ignorēt neskaitāmi vārda meistari (sk. http://gramatas.lndb.lv)
    (..) Vanadziņam ar Minku nebija ko gaidīt liedagā. Bet, lūk, vienudien tomēr iznāca savādāk. (V. Lācis. Vanadziņš)
    Viņš savādāk nemaz neprata mīlēt, arī citas sievietes viņš nebija savādāk mīlējis. (Z. Mauriņa. Prometeja gaismā)
    Grib būt smalks. Arī šeit tiek aizvainots, tikai savādāk. (Rainis, 24. sēj.)
    Viņi stāstīja vienu un to pašu notikumu vairāk reižu, un katrreiz tas iznāca savādāks. (J. Jaunsudrabiņš. Aija)
    Arī uz avīm un baložiem sāku lūkoties pavisam savādākām acīm. (V. Plūdonis. Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas)

    AtbildētDzēst