2011-05-27

Vajadzīgā vajadzības izteiksme

Šodien diži sasmējos par sevi. Izrādās, man ir paradums lietot blakus vienas saknes apzīmējamo un apzīmētāju gadījumos, kad situācija prasa īpaši sirsnīgu ekspresiju. Piemēram, stulbais stulbenis un riebīgais riebeklis (šie divi pāri ir mani iecienītie). Es zināju, ka es tā saku, bet man pat prātā nebija nācis, ka es to daru tik kaitnieciskos apmēros, ka šis modelis pielīp arī citiem — šodien dzirdēju vārdu salikumu nejēdzīgie nejēgas, kas radies, iedvesmojoties no manis.

No valodniecības un stila viedokļa — vienas saknes vārdu blīvējumi nav pārāk ieteicama parādība koptā tekstā, no mana kā valodas lietotāja viedokļa — man tas palīdz izteikt sajūtas kādos īpaši sāpīgos jautājumos bez vēršanās pie dižās krievu valodas pēc ekspresīvām (un nereti — cenzējamām) leksēmām.

Tā ka — ja gribat ko tādu lietot, tam ir jābūt spēcīgi pamatotam no stila puses (teiksim — ja liekas, ka izlaidīsiet garu, ja nesablīvēsiet pāris vienādas saknes kopā, tad blīvējiet tik uz veselību, bet — ja domājat, tā vai šitādi, tad šis rīks ir par spēcīgu, labāk pieturēties pie klasiskām vērtībām).



Aizpeldēju no tēmas tālēs zilajās, jo aizdomājos, kāpēc man gribējās pateikt “vajadzīgā vajadzības izteiksme”.

Tātad - par vajadzību. Latviešu valodā vajadzības izteiksme ir vienkārša kā vienreizviens — piekabina darbības vārdam priekšā priedēkli jā- un vajadzība gatava! Bet te ir viena svarīga nianse — vajadzības izteiksmi veido ar priedēkli jā- un NOMINATĪVU. Nominatīvu un tā īsti neko citu. Ja gribat būt valodas likumiem paklausīgi, tad te nekādas patvaļas.

Piemēram: Sieva Andulim iedeva iepirkumu sarakstu, kurā melns uz balta stāvēja rakstīts, ka jānopērk griķi, līme, kečups, ceturtā izmēra zeķubikses un marinētas sēnes (nevis griķus, līmi, kečupu (pārējiem formas sakrīt)). Andulim nebija laika pa veikaliem staigāt, jo bija jāpabeidz remonts (nevis remontu). Pensionētajam Onufrijam jāredz “UgunsGrēks” (nevis “UgunsGrēku”, kaut gan citās situācijās nosaukums ir visnotaļ fleksīvs).

Zinu, ka sīkums, bet patīkami. (Par šo ir anekdote, bet, tā kā nepieklājīga, labāk nerakstīšu.)

9 komentāri:

  1. Varbūt var kādu komentāriņu par konstrukciju 'jā... darīt kaut ko', tas ir, piemēram, 'jāiet sist Jāni'? Respektīvi, vai esmu pareizi izpīpējusi, ka šādos gadījumos lietvārds būs akuzatīva locījumā, ne vairs nominatīvā?

    AtbildētDzēst
  2. pareizi pīpēts, jo "Jānis" saistās ar sišanu - tas ir - nevis "jāiet Jāni", bet "sist Jāni", tāpēc arī tur ir akuzatīvs.

    AtbildētDzēst
  3. Saprotu, jā, saprotu, ka NOMINATĪVS un vienīgi NOMINATĪVS, jo tādi ir mūsdienu valodas likumi, tomēr, ja lietvārda vietā stājas 1. vai 2. personas vietniekvārds vai atgriezeniskais vietniekvārds ''sevis'', tad nezin kāpēc ir akuzatīvs: ''man jāpamāca tevi'' un ''jānolamā sevi'', ''mums jāklausās jūs'' (te gan sakrīt ar nominatīva formu) un ''jums jākomentē mūs''. Te nu nekādi neieliksi nominatīvu. Vai tomēr akuzatīvs kopā ar vajadzības izteiksmi nav senākā forma, kura vismaz kādā valodas stūrītī vēl stingri turas savās pozīcijās? Varbūt Jūs zināt, no kuriem laikiem nāk likums, ka vajadzības izteiksme jālieto ar nominatīvu? Šķiet, ka vienmēr tas tā nav bijis.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Vietniekvārdi vienmēr ir uzvedušies nedaudz neparasti valodas sistēmā. Pētījusi šo jautājumu neesmu, bet droši vien kāds valodnieks tam ir pievērsis uzmanību, kad tika formulēta norma par lietvārdu lietojumu kopā ar vajadzības izteiksmi.

      Aplūkojot vietniekvārdu "sevis", svarīgi ņemt vērā, ka šim biedram nominatīva formas nemaz nav. Ļoti iespējams, ka pēc analoģijas arī vietniekvārds "tevi" sākts lietot šādā formā ar vajadzības izteiksmi.

      Dzēst
  4. Ir specifiski gadījumi, kad vajadzības izteiksmē nepieciešams akuzatīvs :)

    Īstenības izteiksme: vienu dienu es atpūšos, divas dienas strādāju.
    Vajadzības izteiksme: vienu dienu man jāatpūšas, divas dienas jāstrādā.

    AtbildētDzēst
  5. jālepojas mammai, jādreb lapai

    Šeit lietvārdi ir datīvā, vai tie būs izņēmumi?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tas no darbībās vārda atkarīgs - minētie darbības vārdi pieprasa darbības veicēju (subjektu), nevis uzskaita objektus. Var salīdzināt - jāmazgā grīda/jāmazgājas Mārītei.

      Dzēst
  6. Pēkšņi apjuku - tev jāklausa mani vai tev jāklausa es???

    AtbildētDzēst
  7. Vairāk uztrauc saskaņošana ar vietniekvārdiem un īpašības vārdiem.

    AtbildētDzēst