Pavasaris abās loga pusēs un galvā arīdzan. Un par godu zaļajām lapām un lillā ceriņiem parunāsim par kaut ko, kam ar pavasari vispār nav nekāda sakara. Par priedēkļiem. Konkrētāk — par vienu priedēkli no-. Šāds jautājums iebira manā e-pastā vardotaja[at]gmail.com.
Ķēros pie autoritatīviem avotiem, lai noskaidrotu, vai šo priedēkli ir iespējams lietot valodai kaitnieciskos apmēros. Un šeku reku Kušķis bilst, ka krievu valodas ietekmē priedēklis no- valodā ienāk pārmērīgos daudzumos (jā, jā — tā kā visur tiek vērsta uzmanība uz krievu valodas kaitniecisko ietekmi, zūd ticamības moments, bet — pieņemsim, ka nevis Kušķis to visur saskata kā biedu, bet gan ir aktīvi pētījis tieši jautājumus par krievu valodas ietekmi).
Jā, rakstiņš Kušķim ir, bet nekā vairāk par to, ka no- tiek daudz lietots nevietā, nav. Ja kāds netic — “Mūsu valodas” 78. lpp.
No Kušķa apcerējumā minētajiem piemēriem secināms, ka no- nevēlams ir kopā ar svešvārdiem. Te būs daži paraugi, kur bez “no-” varētu lieliski iztikt: nodemonstrēt (pareizi — demonstrēt vai parādīt), noformulēt (formulēt vai izteikt), nopublicēt (publicēt vai iespiest), jānoreaģē (jāreaģē). tāpat piemēros minēts itin latviskais vārds redzēt, kas kombinācijā ar minēto priedēkli nav ieteicams — noredzēt.
Tā kā Kušķis nekādas īpašas likumības, pēc kurām no- lietošanā būtu jāvadās, nemin, atliek vien paļauties uz savu valodas izjūtu un censties izvairīties no priedēkļa no- lietošanas gadījumos, kad nav skaidrs, ka no- piešķir nepieciešamo nozīmes konotāciju.
Piemēram, ir starpība, vai kartupeļus rok vai norok, tāpat ir starpība starp skatīšanos un noskatīšanos, sišanu un nosišanu, zvanīšanu un nozvanīšanu.
Papildu informācijas iegūšanai nolēmu ķerties pie kā tāda, pie kā pēdējo reizi ķēros tikai pārvācoties — pie Dz. Paegles “Morfoloģijas”. Tiešām lieliska grāmata, kurā derētu ielūkoties biežāk. Tur par darbības vārdiem ir rakstīts daudz, arī par darbības vārdiem un priedēkļiem. Uzsvērts jau zināmais, ka valodā pastāv verbu pāri, kurā viens izsaka nepabeigtu darbību (parasti tie ir bezpriedēkļu verbi), savukārt otrs — pabeigtu.
Klasiskais piemērs – darīt un padarīt. Par verbu saistījumu ar priedēkļiem un nozīmēm tur ir daudz jo daudz rakstīts, taču nav minēts nekas par nevēlamu lietojumu (par verbu kategorijām stāstīts 132. lpp). Tā ka, kā jau minēju iepriekš, jāpaļaujas uz savu valodas izjūtu un jāatceras — kas par daudz, tas par skādi.
Klasiskais piemērs – darīt un padarīt. Par verbu saistījumu ar priedēkļiem un nozīmēm tur ir daudz jo daudz rakstīts, taču nav minēts nekas par nevēlamu lietojumu (par verbu kategorijām stāstīts 132. lpp). Tā ka, kā jau minēju iepriekš, jāpaļaujas uz savu valodas izjūtu un jāatceras — kas par daudz, tas par skādi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru