Bet ne vienmēr izdodas tikt līdz būtības kodolam (reizēm tāda nav, reizēm — pārāk sarežģīts), tādēļ es mēdzu izdomāt sev tādus saprašanas “īsceļus”. Lūk, par vienu tādu īsceļu no pamatskolas (vai varbūt vidusskolas) laikiem šodien pastāstīšu. Kazi — varbūt kādam noderēs.
Atvirzoties no visām smalkajām teorijām un klasifikācijām — ir divi problemātiski divdabji — daļēji lokāmais divdabis, kas beidzas ar -dams (un visām šīs izskaņas variācijām), un ciešamās kārtas pagātnes divdabis, kas beidzas ar -ts (un dažiem variantiem). Nereti rodas grūtības saprast, kāds līdzskanis jāraksta — s vai z — šo divdabju izskaņu priekšā (krist - krizdams vai
Es sev izdomāju pavisam vienkāršu veidu, kā saprast, kurš burts ir pareizs, par atspēriena punktu nosakot līdzskaņu balsīgumu. Tātad — d (no izskaņas -dams) ir balsīgs līdzskanis, savukārt t (no izskaņas -ts) ir nebalsīgs līdzskanis. Sarežģītie burti, kas rada grūtības šo burtu priekšā, ir s un z — attiecīgi — s ir nebalsīgs līdzskanis, z — balsīgs līdzskanis.
Tiktāl viss ir vienkārši. Tālāk — ņemam darbības vārda pagātnes formu, no kuras veidots attiecīgais divdabis. Šajā pagātnes formā ir iespējam četri līdzskaņi, kas līdzskaņu mijas un citu brīnišķīgu pārmaiņu rezultātā kļūs vai nu par s izskaņas priekšā, vai arī par z. Šie līdzskaņi pagātnē ir t, d, s un z.
Mans risinājuma ceļš ir vienkāršs — ņemam problemātisko divdabi, piemēram, nests un ēzdams. Izvelkam darbības vārdu pagātnes formas — nesa un ēda. Šajā brīdī es personificēju savas izskaņas — izskaņas -ts līdzskanis t ir nebalsīgs, tādēļ no četriem iespējamajiem burtiem (t, d, s, z) raudzīs visus savā priekšā padarīt nebalsīgus — tātad par s. T tā dara, un viņam izdodas, vienīgais, kas sevi saglabā nebalsīgā t priekšā, ir balsīgais z — kāds bija, tāds palika, nemainīja ne balsīgumu, ne skaņu. Tātad - mūsu piemērā redzam, ka vārdā nesa ir s — nebalsīgs, tādēļ nebalsīgā t priekšā tāds arī paliks.
Līdzīgs domu gājiens attiecināms arī uz d — balsīgs līdzskanis, kas savā priekšā visus no iespējamiem četriem burtiem (t, d, s, z) raudzīs padarīt par balsīgiem z. Vienīgais, kas spēj pretoties šī balsīgā d spēkam, ir s — kas sevi saglabā. Piemēram, nest - nesa - nesdams, raust - rausa - rausdams.
Tātad — balsīgais d visus līdzskaņus savā priekšā raudzīs padarīt balsīgus (attiecīgi — par z), vienīgais, kas tam spēj pretoties, ir pats s, kas sevi saglabā un tāds arī paliek -dams priekšā.
Nebalsīgais t rauga visus līdzskaņus savā priekšā padarīt nebalsīgus (attiecīgi — par s), vienīgais, kas tam spēj pretoties, ir balsīgais z, kas sevi saglabā un tāds arī paliek izskaņas -ts priekšā.
NB! Mēs aplūkojam tikai tos gadījumus, kad notiek līdzskaņu mija (attiecīgi — pagātnē ir t, d, s, z). Ja pagātnē ir kāds cits līdzskanis, tad tas nemainās un tur problēmas nerodas, piemēram, pērt - pēra - pērdams, paklupt - paklupa - paklupdams, maisīt - maisīja - maisīts, apkampt - apkampa - apkampts.
Daži praktiski piemēri.
Alfrēds veda no kūts mēslojumu. Vezdams kārtējo vezumu, viņš aizķērās aiz sētas stabiņa un izgāza visu kravu. Mēslojums tika vests uz tuvējo rožu dobi.
Mirta meta pie malas visus darbus un lēma steigties palīgā. Bet, tā mezdama visu pie malas, viņa netīšām nometa ne to, ko gribējusi. Darbs, kas steigā mests pie malas, var apvainoties.
Pa to laiku runcis nesa mājās peli. Nesdams viņš pat nepamanīja, ka ierastās taciņas vidū uzradies šķērslis. Nestā pele gan juta, ka labi nebūs.
Kamēr Mirta steidzās, Alfrēds jau mēza kopā skādi. Mēzdams viņš apcerēja dzīvi un darba bezjēdzību. Viss bija samēzts itin drīz, bet rūgtums sirdī palika.
Vārdotāj, piedod, jautājums ne par ieraksta tēmu.
AtbildētDzēstVai teikumā "Neviens īsti nezināja kāpēc" pirms 'kāpēc' ir jāliek komats?
Pēc manas saprašanas šis 'kāpēc' ir papildinātājs, bet vairākums redaktoru un rakstītāju to uztver kā palīgteikumu. Kā ir pareizi?
Es liktu komatu, jo "kāpēc" slikti atbild uz jautājumu "ko", kas skaidri norādītu, ka tas tiešām ir parasts papildinātājs. Salīdzinājumam - "Neviens īsti nezināja (filmas) nosaukumu." - vārds "nosaukumu" nepārprotami ir akuzatīvā, tātad - teikumā darbojas kā papildinātājs. Savukārt "kāpēc" sākotnējā piemērā var uztvert kā gaužām reducētu palīgteikumu, jo aiz "kāpēc" arī slēpjas kāda iepriekš minētā konteksta atkārtojums, piemēram. "Suns gaudo uz mēnesi. Neviens īsti nezināja, kāpēc (suns gaudo uz mēnesi)."
DzēstSaputrojos.
AtbildētDzēstmest: meta -> mesdams, mests
raust: rausa -> rausdams, rausts
vezt: veda -> vezdams, vezts
lauzt: lauza -> lauzdams, lauzts ?
vest: veda - vezdams, vests
DzēstKāpēc piemērā (vest) balsīgais "d" (veda) mijas ar nebalsīgo "s", bet vārdā "vezums", saglabā savu "balsīgumus" ?
DzēstVai tāpēc, ka nepriekšējās rindas patskanis "u" līdzskanim ļauj labāk saglabāt kvalitāti?
Dzēst"Vest" un "vezums" viens no otra ir ļoti tālu aizgājuši. Vēsturiskā līdzskaņu mija un daudzi citi faktori.
DzēstManuprāt, vezums un (pie-)vedums blakus vien ir.
DzēstVārdotāja, vai kaut kur ir iespējams palasīt par to vēsturisko līdzskaņu miju?
Uz to, ka ar "vest" viss nav kārtībā, kā šķiet, norāda tā iteratīvā forma "vazāt".
DzēstVar mēģināt rakāties jaunajā "Latviešu valodas gramatikā". Sākot ar 336. paragrāfu (164. lpp.).
DzēstPaldies!
DzēstInternetā tā kaut kur ir atrodama?
Tīmeklī atrodams tikai satura rādītājs. Grāmatu var meklēt LU: http://www.lu.lv/zinas/t/25162/
DzēstAnonīmam
DzēstNevis
mest: meta -> mesdams, mests
bet gan
mest: meta -> mezdams, mests
Anonīm(2), vārdformu izveides loģika arī šim vārdiņam pazudusi kaut kur vēstures līkločos?
DzēstForma "mezdams" ietekmējusies no "mēzdams (mēza), bet "mēsli" pretēji?
Palasīju to "Latviešu valodas gramatiku" un sapratu vien to, ka "s" un "z" lietojuma pamatojums tajā balstās uz pieņēmumiem.
Dzēstrazt (rada, radīja) - razdams, razts ?
AtbildētDzēstrast (radīja): razdams, rasts
Dzēstriezt (rieza) - riezdams, riezts
AtbildētDzēstrost (rosa) - rosdams, rosts?
Jā, šādi.
DzēstKāds sakars nenoteiksmes celmam ar pagātni? Daudzi latviešu klasiķi ir rakstījuši "ēsdams, mesdams, vesdams" - E. Virza, F. Bārda, A. Grīns, J. Jaunsudrabiņš, J. Rainis, L. Breikšs, Brāļi Kaudzītes, F. Brīvzemnieks, K. Skalbe, J. Janševskis, A. Deglavs, A. Brigadere! Vai patiešām jūs vēlētos pārrakstīt un izlabot viņu darbus?
AtbildētDzēstGramatikas grāmatās lasām, ka divdabis ar -dam- veidojams no nenoteiksmes celma. Taču, ja lietuvieši konsekventi raksta "vesdamas" un "mesdamas", lai gan pagātnē ir attiecīgi "d" un "t", latviešiem pūristi ir uzspieduši "vesdams" un "mesdams". Te der pieminēt, ka J. Endzelīns mēģināja iestrādāt rakstībā etimoloģisko principu, taču šo principu praktiski ieviest nevar! Tad jau pienāktos rakstīt "atšagārni", bet ne "ačgārni"! Ja jau latviešu valodas rakstības pamatā ir morfoloģiskais un fonētiskais princips, tad rakstīsim morfoloģiski vai fonētiski, bet neuzspiedīsim etimoloģijas, kurās valodnieki ne vienmēr ir vienis prātis!
Izrunā nebalsīgais "s" līdzskaņa "d" priekšā kļūst pa pusei balsīgs, atgādinot vāju "z". "Ēzdams" ar nepārprotami balsīgu "z" izrunā tikai dažos Latvijas nostūros, piemēram, Alūksnē, kur, starp citu, arī vārdu "istaba" izrunā kā "iztaba".
Ja veiktu statistisku pētījumu, visticamāk, atklātos, ka vairākums latviešu rakstītu "vesdams" un "mesdams". Mūsdienās šī "kļūda" ir tik bieži sastopama, ka pavīd jautājums, vai ir lietderīgi turēties pie nekonsekventās rakstības.
Tādējādi "mezdams, ēzdams" rakstāms ar "z" tikai pūristisku aizspriedumu dēļ, tāpēc valodniekiem pieklātos pārskatīt šo divdabju pareizrakstību - atļaut rakstībā atdarināt latviešu literatūras klasiķus!
Pamanīju kļūdu:
AtbildētDzēst" [..] latviešiem pūristi ir uzspieduši "vezdams" un "mezdams". "
Kas tagad liedz to vārdu rakstīt etimoloģiski pareizi - "atžagārni" ?
AtbildētDzēstTāds pieraksts lietotājam ļautu saprast, ka vārds nav kaut kāda mistiska būtība vakuumā, bet ka tas ir atvasinājums no žagars un tā nozīme "pret zariem"≈"pret spalvu".
Teikšu godīgi, esmu nedaudz sajūsmā, ka spēj tik ļoti interesēties par kaut ko tik specifisku! :)
AtbildētDzēstĪsti nesaprotu par ēsdams vai ēzdams.
AtbildētDzēstLīdzīgs domu gājiens attiecināms arī uz d — balsīgs līdzskanis, kas savā priekšā visus no iespējamiem četriem burtiem (t, d, s, z) raudzīs padarīt par balsīgiem z. Vienīgais, kas spēj pretoties šī balsīgā d spēkam, ir s — kas sevi saglabā. Piemēram, nest - nesa - nesdams, raust - rausa - rausdams.
Pēc šī teiktā sanāk, ka jāraksta "ēsdams". Bet Jūs pati rakstāt ar "z"...