pirmdiena, 2011. gada 28. marts

Kā pareizi lietot vārdu “pielietot”

Atbilde uz virsrakstā izvirzīto jautājumu ir lakoniska — nelietot!

Latviešu valodas vārdnīcas (tā viņa arī saucas!) šķirklī pielietot stāv rakstīts: nevēlams sarunvalodas vārds ar nozīmi 'lietot', 'izmantot'. Nevēlams! Lai arī kādas vārdu kombinācijas, kurās pielietot šķiet neaizstājams, nenāktu prātā, tajās visās var lieliski izlīdzēties ar lietot vai izmantot.

Tam, kāpēc tas ir tā, kā ir, skaidrojumi varētu būt dažādi. Pirmais, kas man nāk prātā — valodas lietotāju apsēstība ar nozīmes pastiprināšanu, jo vienmēr liekas, ka, sakabinot priedēkļus, tiek piešķirta sazin kāda nepieciešamā nozīmes nianse, kas palīdzēs labāk domu līdz klausītājam aizvadīt. To lieliski var redzēt svešvārdu lietojumā — arī tiem runātāji neapzināti pievieno priedēkļus, lai pateiktu to, kas jau tāpat ar pašu vārdu ir pateikts, piemēram, reducēt un noreducēt. Būtībā priedēklis no- neko jaunu nepasaka, bet dikti gribas piekabināt, lai būtu pavisam skaidrs.

Rokoties dziļāk pēc patiesības, atvēru priedēkļa pie- šķirkli. Kā jau to varēja gaidīt — nozīmju daudz — viena savienojumā ar lietvārdu un sešas savienojumā ar darbības vārdu. Pielietošanas problemātikai der septītā nozīme: norāda uz darbības pabeigtību. Tātad — runātāji ar pielietošanu droši vien vēlas uzsvērt, ka darbība ir pabeigta vai arī nav daudzkārtēja.

Kopsavilkums — pielietot ir nevēlams sarunvalodas vārds, kas ir absolūti sinonīmisks vārdiem lietot un izmantot. Nekautrējieties — beidziet pielietot, sāciet lietot un izmantot!


______________________
Latviešu valodas vārdnīca, Avots, 2006

25 komentāri:

  1. Es zinu, ka tu neesi vārdnīca/enciklopēdija, bet tev padodas labi visu atrast, tāpēc, lūdzu, vai kādreiz uzrakstīsi par vārdu mācības/apmācības lietošanu? Man vienmēr licies, ka apmācīt var suni saost pēdas, bet intelektuālajā raidījumā "Intelektuālā apokalipse" nepārtraukti runā par bērnu apmācīšanu skolā.

    Šis blogs ir lielisks, un tas būtu jālasa katram latvietim!

    AtbildētDzēst
  2. jo dziļāk vārdnīcā, jo vairāk vārdu. jārauga aizrakties līdz patiesībai mācīšanā un apmācīšanā. būs! (:

    AtbildētDzēst
  3. Darbības pabeigtības/nepabeigtības aspekts ir ļoti svarīga latviešu valodas iezīme, tāpēc es to tik vienkārši nenoraidītu. "Pielietot" lai gan tiešām skan nedaudz sarunvalodiski, tiek bieži izmantots tehniskos tekstos un nemaz tik vienkārši nav aizstājams pat stilistisku iemeslu dēļ.

    AtbildētDzēst
  4. nespēju iedomāties nevienu gadījumu, kur "pielietot" nevarētu lieliski aizstāt ar "izmantot".

    teiksim - izmantojot dūru spēku, Juris Andrim uzdāvināja vizbulītes. pilnīgi nekāda vaina (ja neskaita to, ka Andrim varētu būt sāpīgi).

    AtbildētDzēst
  5. Aizstāt jau var, bet vai vajag?

    "Ieroča pielietošana" ir juridisks termins ar precīzu definīciju, turpretī ieroci var arī izmantot, lai to paliktu zem galda kājas.

    Cits piemērs ar datoriem: "spiest pogu" vai "nospiest pogu"? Ir taču starpība, vai ne?

    Pabeigto/nepabeigto darbību neprecīza lietošana ir raksturīga paviršas valodas lietotājiem. Kušķis šo jautājumu vēl vairāk ir saduļķojis ar vispārīgiem apgalvojumiem, ka "prievārdi ir raksturīgi krievu valodai un latviešu valodā nav vēlami". Atšķirībā no krievu valodas, kur pabeigtie/nepabeigtie verbi gramatiski atšķiras, latviešu valodā šī atšķirība ir tikai semantiska un dažreiz mazāk nošķirta, tāpēc sarunvalodā lietojums var atšķirties.

    Dažreiz var būt arī nevienprātība šajā jautājumā, bet tā noteikti ir būtiska latviešu valodas iezīme, kuru nedrīkst ignorēt tikai tāpēc, ka daži valodnieki aiz bailēm no krievu valodas ietekmes nav pievērsuši pietiekamu uzmanību šim aspektam.

    AtbildētDzēst
  6. Piekrītu Kasparam M par vārda "pielietot" pielietošanu.
    Un vispār - vai viss, kas nepatīk Kušķim, ir ar kaut ko jāaizstāj?

    AtbildētDzēst
  7. pirmkārt - šajā ierakstā Kušķis nemaz netiek piesaukts. tiek piesaukta "Latviešu valodas vārdnīca" - tāds iespaidīga izmēra izdevums ar aktuālo vārdu krājumu, kur "pielietot" atzīts par nevēlamu sarunvalodas vārdu.

    otrkārt - tas, ka "pielietot ieroci" nozīmē kaut ko precīzāku nekā "izmantot ieroci", ir aiz matiem pievilkts arguments. ja ir pierasts pie kāda vārda, tad automātiski liekas, ka šis vārds nozīmē kaut ko īpašāku nekā ekvivalenti.

    treškārt - terminoloģija vispār ir kaut kas dīvains, ko nevajadzētu jaukt ar literāro valodu. tur līdz literārai valodai kā līdz Mēnesim. autonoma republika.

    bet mīlīgi, ka cilvēki domā līdzi.

    AtbildētDzēst
  8. Pieminēju Kušķi tikai tāpēc, lai brīdinātu, ka viņa ieteikums šajā sakarā jāpiemēro ar piesardzību.

    "Ja ir pierasts" ir precīzi tavs arguments, kāpēc šo vārdu nevajag lietot, tikai ar pretēju attieksmi. Ja valodas lietotāji tiecas nodalīt nozīmes nianses, tad manuprāt pēc tā ir kāda pamatota vajadzība.

    Literārā valoda nav mēness pie debesīm, pie kura neviens no mirstīgajiem nevar nokļūt. :)

    AtbildētDzēst
  9. Kaspar, man šķiet, Tu īsti neredzi kopainu.

    protams - pārmaiņas valodā notiek, vārdiem mainās nozīme, vieni vārdi pazūd, citi nāk vietā u.tt.

    BET - ja Tev un vēl septiņdesmit cilvēkiem liekas, ka, piemēram, "pielietot" ir gluži lietojams vārds, tad nav teikts, ka tā domā arī pārējie divi miljoni runātāju. pilnīgi droši - daudzi tūkstoši rīdzinieku uzskata, ka pareizi ir sacīt (un rakstīt) "gūlta, būlka, stūlbs". domā - to arī būtu veselīgi ieviest valodā? cilvēki taču to lieto!

    AtbildētDzēst
  10. Es nekādu pretrunu šeit neredzu.

    Caurmēra divmiljonā LV pratēju aktīvajā vārdu krājumā maksimums ir varbūt kādi 5000-10000 vārdi. LLVV ir 64 tūkstoši vārdi. Vai mums tāpēc tagad izsvītrot 50 tūkstošus vārdu no vārdnīcas, tāpēc ka tos lieto tikai neliela runātāju daļa?

    Protams, ka nē, bet kāds tad ir kritērijs? Atšķirībā no "gūlta", kas ir idiolekts bez noteiktas vajadzības, "pielietot" izsaka konkrētu nozīmi speciālistiem. Patiesībā nemaz nevajag būt juristam, lai saprastu šī vārda niansi. Tāpēc šis vārds arī parādās avīzēs un citur, kad tiek runāts par noziegumiem, politiku utt. Es pat uzdrošināšos teikt, ka lielākā daļa lasītāju ļoti labi saprot šīs nianses atšķirību, lai gan paši dažreiz pārspīlē ar tā lietošanu vai lieto to nevietā. Vai tas ir veselīgi? :) Kāpēc gan ne? Ja kāds nezina šī vārda niansi, tad var taču paņemt vārdnīcu un paskatīties. Lūk, piemēram, LLVV šis vārds ir minēts pat bez piezīmes "nevēl.":

    pielietot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
    Mērķtiecīgi, konkrētos apstākļos lietot (piemēram, paņēmienu, metodi, līdzekli).

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. ...."lai gan paši dažreiz pārspīlē ar tā lietošanu vai lieto to nevietā".....

      re kā KasparsM smuki izmanto 'lietot' un 'lietošanu'. Ja esi pret lietošanu, tad vajadzēja pašam rakstīt PIE...

      Dzēst
  11. Man šķiet, ka ir tomēr atšķirība starp nelasošo jauniešu pareizrakstības kļūdām (kā minētā "gūlta" u.c.) un normāla latviešu darbības vārda atvasināšanu ar normālu latviešu valodas priedēkli.
    Ja tas papildina valodas vārdu krājumu un sinonīmu bagātību - kāpēc ne?

    AtbildētDzēst
  12. Turklāt es nesteigtos apgalvot, ka "gūlta" saka tieši rīdzinieki. "Būlka" - tas ir gadījums, kur nelasošie jaunieši stiepto intonāciju pārprot kā patskaņa garumu; savukārt "gūlta" un "stūlbs" ir piemēri, kur Latgales izcelsmes jaunieši izrunā stiepto intonāciju tai vietā, kur latviešu literārajā valodā ir nestieptā. (Un, ja arī starp šiem jauniešiem gadās nelasošie, tad viņi atkal šķietamo stiepto intonāciju atveido ar garo patskani.)

    AtbildētDzēst
  13. es ceru, ka tas par Latgales jauniešiem bija komentārs pirmā aprīļa kontā. citādi mani gandrīz sirdstrieka ķēra!
    :D

    AtbildētDzēst
  14. Vai kādam filoloģiskas izcelsmes cilvēkam ir noslēpums tas, ka katram cilvēkam, runājot citā valodā vai valodas variantā, ir kaut kāds akcents? Vai kādam ir noslēpums tas, ka Latgales izcelsmes cilvēki (nu protams, ne tikai jaunieši, arī pieaugušie - laboju savu kļūdu) bieži vien, runājot LATVIEŠU valodā, lieto stiepto intonāciju tur, kur latviešu valodas literārā norma prasa nestiepto, un otrādi?... (Vai šis reālais FAKTS kādam var likties aizvainojošs?)

    AtbildētDzēst
  15. tajā reālajā faktā ir būtiski trūkumi. nav runa par aizvainojumu, drīzāk par kļūmīgām zināšanām dialektoloģijā.

    AtbildētDzēst
  16. Latgaliešu dialektā nemaz nav stieptās intonācijas (tā sakritusi ar krītošo), iesaku paklausīties, kā, piem., vārdu "laiva" izrunā Latgales jaunietis. 99% būs ar krītošu intonāciju (kaut vajadzētu stiepto).

    Mūžam nav redzēts, ka latgalietis rakstītu "gūlta", latgalieša ausīm tas skan pilnīgi pretdabiski jau pieminētā stieptās intonācijas trūkuma dēļ. Rīdzinieki gan tā raksta - un tie, kurui ir redzēti tā rakstām, ir tiešām rīdzinieki vismaz otrajā paaudzē.

    AtbildētDzēst
  17. Mīļie cilvēki, iztiksim bez pārpratumiem - šeit nav runa par dialektoloģiju, šeit ir runa par to, kā latgalieši runā LATVIEŠU (nevis LATGALIEŠU) valodā. Mana mūža garumā gūtie vērojumi rāda, ka tad, kad latgaliešu izcelsmes cilvēki runā LATVIEŠU literārajā valodā (neatkarīgi no tā, vai latgaliešu valodu uzskatām par valodu vai dialektu, latv.literārā valoda no jebkura viedokļa latgaliešiem ir svešvaloda), tad DAUDZI (protams, ne visi) no viņiem daudzos vārdos intonācijas lieto ačgārni, nekā tās būtu jālieto pēc latv.literārās normas.
    (Latv. literārajā valodā vārds "gulta" jāizrunā ar nestiepto intonāciju. Latgalieši, runājot latviski, to reizēm izrunā ačgārni - ar stiepto intonāciju; no turienes rodas arī rakstiskais atveidojums ar garo patskani.)

    AtbildētDzēst
  18. Tieši tāpēc, ka latgaliešu dzimtajā valodā nav stieptās intonācijas, viņi, runājot latviešu literārajā valodā, to bieži lieto arī tur, kur nevajadzētu. To sauc par hiperkorekciju.

    AtbildētDzēst
  19. Vārdā "gulta" ir krītošā intonācija, bet gulties, gult u.c. - stieptā. Tieši tāpēc arī nelatgalieši nepareizi izrunā vārdu "gulta". Un liek garumzīmi rakstos.

    Savā praksē tiešām nepareizi rakstītu šādu vārdu esmu redzējusi TIKAI nelatgaliešu tekstos. Latgalieši īsti nedzird stieptās intonācijas (tāpat kā krievi nedzird garumzīmes) un, runājot literārajā valodā, jā, piekrītu, tās liek nepareizi, bet - uz garajiem patskaņiem, ne jau nu uz diftongiskajiem savienojumiem. Un vārdā "gulta" latgalietis neliks garumzīmi, nu, neliks! Tak zinu, ko runāju.

    AtbildētDzēst
  20. ČANGAĻI PIPŠI

    ar cieņu, wannabe filologs/ortodontists

    AtbildētDzēst
  21. Mjā, žēl, ka šeit visi anonīmie tiek apzīmēti vienādi...

    Atbildot MM - ja Jūs sakāt, ka savā praksē esat redzējusi "gūlta" tikai nelatgaliešu tekstos, var jau būt, ka tā tiešām ir (bet tā var būt arī sagadīšanās?).. Vēl jau ir arī tāda lieta, ka bērni un jaunieši arī ļoti ietekmējas cits no cita, tāpēc intonāciju lietojumu var arī nelatgalietis pārņemt no latgalieša un otrādi.
    Bet par to, kur tiek lietota stieptā intonācija - tā taču var būt jebkurā "garā" zilbē (vienalga, vai tur būtu garš patskanis, divskanis vai patskaņa savienojums ar "l", "m" utt.). Man nācies dzirdēt, piem., ka latgalietis izrunā ar stiepto intonāciju vārda "saldējums" pirmo zilbi.

    AtbildētDzēst
  22. šausmīgi, šis gan izklausās pēc fanātiska un ne visai pamatota pūrisma.
    Iedomāsimies ziņu sižetu:
    Policists pielietoja ieroci, lai neitralizētu varmāku. - Manuprāt, skan ļoti labi.
    Bet:
    policists izmantoja ieroci, lai apturētu varmāku. Policists lietoja ieroci...
    nu.. mazliet tā, retarded imho.

    "pielietot" nozīmē pabeigtu un īsu darbību, tie pārējie sinonimi tomēr, kā es domāu, ir vairāk "stiepti".
    Es, protams, neesmu nekāds filologs, tikai nejauši te ieklīdu ihihih :)

    AtbildētDzēst
  23. uzbrukums prievārdam nav pamatots, jo prievārds piešķir reālu niansi, piemēram, viņš lietoja alkoholu, pielietoja ieroci, izmantoja viņas lētticību

    AtbildētDzēst