2014-08-19

Pieklājīgā “jūsošanās”

Nepasen (ir tāds vārds latviešu valodā, vai arī es te jau kalkoju no latgaliešu valodas?) man tika uzdots jautājums par pieklājīgā “jūs“ lietošanu — kad tur vajag lielo burtu, kad tas lieks.

Definēju nelielu likumiņu, kas varētu līdzēt — ja personas vietniekvārds lietots, lai privātā sarunā aizstātu personas vārdu, vietniekvārds būtu lietojams ar lielo burtu. Visos citos gadījumos nav nekādas nepieciešamības pēc liekas pogu spaidīšanas un lielajiem burtiem.

Piemēram, Ivars raksta vēstuli Ilzei. Ilzīt, kad es Jūs pirmoreiz ieraudzīju, Jums rokās bija piena paka!

Otra situācija — namsaimnieks ir salaidis dēlī apkures grafiku, tādēļ jau augusta pirmajā nedēļā sāksies apkures sezona. Cienījamie iedzīvotāji, drukas kļūdas dēļ jums apkure tiks pieslēgta desmitajā augustā (10.08.), nevis astotajā oktobrī (8.10.). Lai jums silta vasara! Šeit nav nekādas vajadzības pēc lielā burta — tiek uzrunāti vairāki cilvēki, nevis kāds personiski.

Gramatikas padomu grāmatās, kas man gadījās pa rokai, šis likums vai nu nav minēts, vai arī pausts ārkārtīgi lakoniski.

Brošūrā "Latviešu valoda raksturīgākās kļūdas" (kurš kretīns to nosaukumu rakstīja? Uz vāka teksts izkārtots ar dažādu formatējumu, līdz ar to iztiekot vispār bez pieturzīmēm starp daļām!) stāv rakstīts:
Personu vietniekvārdu tu, jūs (ja to attiecina uz vienu personu), piederības vietniekvārdus tavs, jūsu vēstulēs un iesniegumos raksta ar lielo sākumburtu.
Brošūrā "Latviešu valodas rokasgrāmata" likums ir gauži līdzīgs:
Tu, Jūs, Tavs — visos locījumos vēstulēs un iesniegumos raksta ar lielo burtu, lai pagodinātu adresātu.
Šie teksti ir veci kā pasaule un droši vien pārrakstīti teju visa gadsimta garumā kopš pasaules radīšanas. Kāda būtiska piebilde — arī digitalizācijas laikmetā nevajadzētu aizmirst par pieklājību, tāpēc lieciet aiz auss likumiņus, kad personu vietniekvārdus vēlams rakstīt ar lielo burtu:
  • vēstulēs, kas adresētas vienai konkrētai personai, kur personas vietniekvārds dublē personvārdu;
  • iesniegumos (tie parasti arī ir adresēti kādai konkrētai personai);
  • e-pasta vēstulēs (jo tās arī ir vēstules, ko lasīs viens konkrēts cilvēks);
  • komentāros, uzrunājot autoru vai atbildot uz kāda cita autora komentāru (te arī tiek uzrunāta konkrēta persona, tāpēc būtu pieklājīgi izspiest no sevis lielo burtu).

Lielo sākumburtu nevajag lietot:

  • daudzskaitlī (skaidrs, ka tiek uzrunāts vairāk par vienu personu vai arī vispārīgā nozīmē);
  • reklāmās ar plašu auditoriju (var, protams, visādi iznesties, bet man šādi mākslīgi pieklājības žesti netīkami duras acīs);
  • plašam lietotāju lokam domātos paziņojumos;
  • lietošanas pamācībās (precei būs daudz lietotāju, nevis viens vienīgs, kā arī dažos gadījumos personas vietniekvārds vienkārši var būt lietots daudzskaitlī, domājot par daudziem laimīgiem lietotājiem);
  • atstāstot (rakstiski) sarunas (pat ja sarunas biedrs tiek ļoti cienīts);
  • intervijās un drukātos dialogos (arī sarunas atstāstījums);
  • komentāros lielo burtu nevajag, ja vietniekvārds ir lietots daudzskaitlī, neuzrunājot nevienu personiski.