trešdiena, 2011. gada 31. augusts

Saeimas deputātu salīdzinājums

Jau iepriekš atvainojos par kārtējo politisko rakstu, vēlēšanas nāk ar joni, par valodu parunāsim pēc tam, kad šīs kaislības būs pierimušas, citādi priekšvēlēšanu saukļiem cauri tāpat neko nevar dzirdēt.

Bija man vēlme izdarīt kaut ko sabiedrībai derīgu. Klausoties radio, kur ik pēc pusstundas kaut kas kaut ko par politiku runā, nevilšus sāk likties, ka daudzas domas atkārtojas. Viena no tām - ka jāvēl jauni cilvēki. Tie, kas nav bijuši, tie, kas ir godīgi un sevi darbā pierādījuši (nez, kur mēs ņemsim 100 gudrus cilvēkus, kas tajā pašā laikā būtu pietiekami dumji, lai sevi sēdinātu uz politiskās skatuves). Un tad es sāku domāt - iepriekšējās vēlēšanās gadījumā nebija līdzīga doma? - Vēlēt jaunos, jo vecie, redz, ziepes savārījuši?

Tā nu es nolēmu apskatīties, kā ir bijis iepriekšējos gados ar tām vēlēšanām. Bet ak - atliek vien iesaukties - Jezups tu soldonais... Man pagāja vairāk nekā stunda, kamēr es izdarīju gauži vienkāršu lietu - no interneta nokopēju (jā, vecais labais ctrl+C/ctrl+V paņēmiens) divus glītus sarakstiņus ar 100+ ļaudīm, kas tika ievēlēti 9. Saeimā un 10. Saeimā. Gribēšanai piemest vēl 8. Saeimu atmetu ar roku, gana jau te svīdu. Jo kur ir āķis (nezinu, tīšām vai netīšām, man kā sazvērestību fanam liekas, ka tomēr vairāk tīšām) - nekur īsti nav klasiska ievēlēto cilvēku saraksta alfabēta secībā. Ir visvisādi saraksti - gan pa frakcijām, gan partijām, gan vienkārši tabula (bet divās nejēdzīgās kolonnās, neesmu tāds nazis, lai no tā brīnuma ātri izvilktu tādu tabulu, kādu es gribētu redzēt). Vārdsakot - informācijas ir daudz un pieejama, kā arī - pilnīgi bezjēdzīga veiklas salīdzināšanas veikšanai.


Piedāvātie deputātu saraksti pēc partijām mani arī neapmierināja, jo, kā mēs visi labi zinām, partija ir tikai vilcieniņš, kas pēc vēlēšanām vai nu piestāj, vai nepiestāj Saeimā. Latvijā teju nevienai partijai nav tāda ideoloģiskā mugurkaula, par kuru būtu vērts balsot, viss ir vidējā pelēkajā zonā ar niecīgām variācijām, lai no kaimiņa atšķirtos. Pat dalījums labajos, kreisajos un centriskajos ir nosacīts. Un tā kā pamatideju (lielu un varenu pamatideju) partijām teju nav, tad arī cilvēki migrē te šurp, te turp, kur nu labāku starta numuru sarakstā piedāvā. Tāpēc - salīdzināšana pēc partejiskās piederības, manuprāt, nedaudz ir laika šķiešana.

Lai cik dīvaini neliktos, visnoderīgākais informācijas avots te izrādījās Wikipēdija, kaut arī man neizdevās visu nokopēt tā, kā gribētos (nācās veikt briesmīgi daudz manuālu darbību), tomēr šis saraksts likās visderīgākais.

Tā nu es izveidoju tabulu, kur salīdzināti 9. Saeimas deputāti ar 10. Saeimas deputātiem. Man pietrūka entuziasma, lai iedziļinātos, bet ar šo tabulu vēlos atspēkot divus mītus - gan to, ka tauta cenšas ievēlēt kaut ko jaunu, gan to, ka visu laiku tiek pārvēlēti vieni un tie paši. Pavirši raugoties, izskatās puse uz pusi.

Bet galvenais, ko es ar šo gribēju pateikt - tie, kas klaigā, ka jāvēl jaunas sejas - cik no šajā tabulā minētajiem deputātiem jums ir zināmi? Vai gadījumā nav tā, ka arī te rādās vienas vienīgas jaunas sejas, kaut gan visi jau ar pieredzi? Ja kādam ļoti kārojas ievēlēt tieši jaunos, lūdzu, izprintējiet un ņemiet līdzi sarakstu, nevajag paļauties uz atmiņu un strīpot laukā tikai tos, kas publiskajā telpā biežāk grozījušies.

Iekrāsotie vārdi - tie, kas strādājuši jau 9. Saeimā.


A
9. Saeima
10. Saeima

Vitālijs Aizbalts
Igors Aleksandrovs
Māris Ārbergs
B



Guntis Bērziņš
Guntis Blumbergs
Uldis Briedis
C



D



Oļegs Deņisovs
Raivis Dzintars
E



Jānis Eglītis
Guntis Jānis Eniņš
F



Inta Feldmane
Sergejs Fjodorovs
G



Valdis Ģīlis
H



Pēteris Hanka
Aleksejs Holostovs
J



K



Andis Kāposts
Māris Krastiņš
Alberts Krūmiņš
Janīna Kursīte-Pakule
Sarmīte Ķikuste
L



Gunārs Laicāns
Madars Lasmanis
Liene Liepiņa
Leons Līdums

Ainars Latkovskis
M



Anatolijs Mackevičs
Aleksandrs Mirskis
Sergejs Mirskis
Linda Mūrniece
N




O



Vitālijs Orlovs
P



Skaidrīte Pilāte
Igors Pimenovs
Jānis Porietis
Pauls Putniņš
Igors Pimenovs
R



Jānis Reirs
Ivans Ribakovs
Ziedonis Rubezis
Artūrs Rubiks
S


Ligita Silaraupa
Vjačeslavs Stepaņenko
Jānis Strazdiņš
T



U


Gunārs Upenieks
V



Imants Valers
Aleksejs Vidavskis
Z



Ērika Zommere


3 bilda savu vārdu:

  1. Tā kā šis ir mans pirmais komentārs šeit, tad iesākumā vēlos pateikt paldies par vietni.
    Par rakstu. Radio neklausos, TV neskatos, lasu ziņas, kurās parasti netiek atainotas garas diskusijas. Tāpēc nevaru komentēt to, cik ļoti izskanēja viedoklis, ka nepieciešami jauni cilvēki. Tas, protams, nepārsteidz, jo par to tiek runāts vienmēr.
    Vēlos padalīties ar savu viedokli par ārkārtas vēlēšanām. Rīkojuma nr. 2 mērķis bija "cīņa ar oligarhiem" — tik vaļā no ZZS un LPP koalīcijā. Tas viss izklausās daudzreiz runāts, tāpēc notrulināts, bet, manuprāt, šie mērķi bija svarīgi un kas svarīgāk — tika piepildīti. Protams, tas vien neko nenozīmē, bet, ja apskata pēdējā laika notikumus, tad liekas, ka tiesiskuma ziņā Latvija iet pareizā virzienā.

    AtbildētDzēst
  2. manuprāt, cīņa ar oligarhiem ir kaut kas nedaudz abstrakts. tāds kā lielisks kolektīvais ienaidnieks, kas saliedē sabiedrību.

    tagad populāri runāt par ēnu ekonomiku un korupcijas apkarošanu. cik cilvēki ir aizdomājušies par to, ka tas vairāk atkarīgs ko katra indivīda sabiedrībā, nevis valdības? viss sākas ar mazumiņu, bet ienīst lielos oligarhus ir vieglāk.

    AtbildētDzēst
  3. Piekrītu, ka katram pašam arī ir jāpadomā par godīgumu. Tajā pašā laikā priecājos par to, ka pret lielajiem indivīdiem tiek rosinātas lielas lietas, cerot, ka citi — gan lielie, gan mazie — indivīdi padomās par savu rīcību. Ar to vēlos pateikt, ka nav zelta formulas jautājumā, no kurienes ir jānāk pārmaiņām (tautas vai varas).

    Tu domā, ja sabiedrībā tiek runāts par to, ka korupcija un ēnu ekonomika ir sliktas lietas, tad tas nemaina neviena indivīda domas? Uzskatu, ka tas ir viens veids, lai rosinātu jebkuru apdomāt to, cik viņš/a ir godīgs/negodīgs.

    Par abstraktumu. Šobrīd ierosinātās lietas pret visiem labi zināmajiem oligarhiem un viņu palīgiem, manuprāt, ir gana nopietnas - interešu konflikti, centieni ietekmēt medijus (tagad ir skaidrāk saprotams, kāpēc žurnālisti bēga no "Dienas"). Ja tajā iedziļinās, tad abstraktums zūd, un īpaši tas zudīs, ja apsūdzētie tiks atzīti par vainīgiem.

    AtbildētDzēst