aktīvi norisinās parakstu vākšana. gan par valodu, gan par ko nu tur vēl. ja godīgi, neesmu iedziļinājusies. tā nu dr.lv cilvēki aģitē un mudina iet parakstīties. aģitē, necenšoties izskaidrot lietas būtību, kāpēc tas jādara. bet redz, ezis spītīgs putns - neiespersi, nelidos. man ir apmēram tāpat - neizskaidros, nedarīšu.
nē, es nesaku, ka neviens neko neskaidro. es saku - neviens vēl nav paskaidrojis tā, lai man būtu nepārprotami skaidrs, kas un kāpēc jādara.
nu lūk, pa vidu visai aģitēšanai bija arī video. šis. Kivičs kopā ar kādu Jauku dāmu dzied skaistu dziesmu tik lieliska klipa pavadībā (tiesa, klips izskatās kā no LV pašreklāmas materiāliem salasīts, bet tas nekas), ka sirds aptekas un gribas to pašu Latviju tūliņ nobučot (it kā tai no tā vieglāk paliktu).
nu jā, skatījos es uz to klipu, vilka uz sentimentu. mīlestība pret savu valsti auga augumā. tiesa, pusstundu pēc klipa sajūtas (un asinsspiediens) atkal atgriežas ikdienišķajā pelēcībā, līdz ar to skaistas dziesmas panaceja droši vien var būt tikai tad, ja to bez apstājas skatās (jo īpaši - Saeimā un Ministru kabinetā, pieņemot lēmumus par valsts nākotni).
un tad es tā padomāju - kur paliek tās lieliskās sajūtas?! ir pasākumi, ir svētki, ir reizes, kad ir prieks, lepnums, asariņa acīs. un ir reizes, kad ir vienalga, kad ir jādara, kad negribās, kad sāp, kad kaitina, kad neko nevajag. un ir reizes, kad tādas svētku sajūtas neliekas kaut kas pietiekami īsts, lai tā dēļ strādātu, jo viss taču nāk un paiet un atgriežas tur, kur bija - darbā un pelēcībā.
aizdomājos tiktāl, ka ar sajūtām ir tāpat kā ar drēbēm - ir svētku drēbes, un ir darba drēbes. darba drēbes vajag, lai nopelnītu svētkus, un svētku drēbes vajag, lai svētki paceltos pāri ikdienas pelēcībai.
mēs taču neienīstam džinsus tikai tāpēc, ka skapī karājas skaista kleitiņa, vai ne? man šķiet, ar sajūtām vajadzētu būt līdzīgi - saprast, ka ir ikdienas sajūtas un ir svētku sajūtas. un nevis pārdzīvot par to, ka ikdienā nav svētku emocionālā kāpināju, bet gan priecāties par ikdienas priekiem, svētku priekus atstājot svētkiem.
ja godīgi, man ir maza nojausma par to, vai iepriekš uzrakstītajam ir kāda tālāk padodama jēga, kā arī es joprojām nezinu, vai iet parakstīties.
vienkārši mīliet savu valsti, nemetiet zemē atkritumus, cieniet vecākus cilvēkus, pielieciet savu roku, lai kopīgi padarītu šo vietu par labāko pasaules stūrīti latviešiem.
0 bilda savu vārdu:
Ierakstīt komentāru